ahhhahā. Ukrainā jau visu laiku tās puskailās dūdiņas ļoti kolorīti pret visu ko protestē - tad pret sabiedrisko tualešu trūkumu Kijevā, tad pret krievu Pareizticīgo baznīcu, a tagad - pret Putina vizīti Ukrainā. kas mani šeit piesaistīja, bija plakāti "Ukraina - ņe Aļina". iegūglēju, kas ir Aļina - izrādās, ka Aļina ir smuka divdesmitgadniece, mākslas vingrotāja un Valsts Domes deputāte, kam no Putina gadu atpakaļ piedzima dēls :) nu, un tā kā Vlaģiks ir tipa laimīgi precējies, tad par to Krievijā prese izvairās rakstīt; laikraksts "Moskovskij Korespondent" esot gan uzrakstījis, a šamo uzreiz pēc raksta publicēšanas aizklapējuši ciet, un pieņemts medijus ierobežojošs likums, kas paredz, ka tos var slēgt par apmelojošas informācijas izplatīšanu. vot, tādi biš orveliāniski pīrādziņi.

pēc būtības tās meitenes tikpat labi varēja turēt rokās plakātu "Ukraina - ņe Rosija", - lai pateiktu to pašu, ka Ukainu nevar ...nu, ju nou :)

OH MY! tehnoloģiju ballītē iesaistās arī Markus Riva.

nez', nu ir gadījumi, kad ir sajūta, ka viedokli noformulēt nav vērts, gribas vienkārši pārgriezt acis un gārgt, vane. :) nu lūk. bet, kas mani pārsteidz, ir tas, ka zinātāji stāsta, ka Markus Riva īstenībā esot Pavisam Sakarīgs pacans - nu tur, Mūzikas akadēmijā mācās, normāli runā, un tā:)

o, kāda jauka lapiņa par latv.mākslas vēsturi mums te uzgājās: http://www.makslasvesture.lv/index.php/Saturs

trūkst (vēl?) diezgan daudz sadaļu, taču kopumā ērti un pārskatāmi. tas ir tas, par ko es vienmēr savā nodabā nodomāju, ka to vajag un ka tā pietrūkst, un ka pie tā kkad vajadzētu pieķerties - normāli sasistematizēta info par konkrētu tēmu, bez kaut kādiem jebatorijiem, pardon, pa miljons sadrumstalotām lapām, lasot kopā info driskas uz paša atbildību. es te ne tikai par konkrēto mākslas vēstures lapu, bet vispār. nu, piemēram, latviešu valodas gramatika - kad skola jau labu strēķīti aiz muguras, tad, ja vien darbs nav ikdienā ar tekstiem, gramatika tādiem maziem, nemanāmiem solīšiem palēnām aiztipina uz tiem tālākajiem atmiņas apcirknīšiem un prasās pēc atkārtošanas. vajadzētu tā, lai tu, neatejot no kases jeb, šinī gadījumā, interneta, varētu pa taisno čiki-briki, gūglē iekšā, un tevi tur jau priekšā gaida un priecīgi sveicina normāla, viegli pārskatāma un cilvēcīgā valodā uzrakstīta gramatikas lapa, kas ir saprotama arī tad, ja tu esi nevis filologs, bet gan vienkārša pārdevēja Rimītī un vēlies pārliecināties, piem., kā tad tur īsti ir jāsaka - "jāparaksta čekiņu" vai "jāparaksta čekiņš". un tas ir tikai valsts pašas interesēs - nesaglabāt izglītotībai un informētībai kaut kādu elites oreolu. tāpat kā Mākslas muzejam vajadzētu nojaukt tās augstās, nepieejamības sajūtu raisošās trepes. vot.

ohwow! :) Mač. ziņo, ka mūsu mīļā poļu draudzenīte (ne tā, kas ir mans alter ego), kura tik ļoti mīl dzīvniekus, pēc izmācīšanās par veterinārārsti tagad ir praksē..lopkautuvē. nospriedām, ka vienīgais, kā mēs viņu tur varam iedomāties, ir - tipa, pie teikšanas, kurš lops gaļai derēs, kurš tā kā ne, un tad nu viņa sēž zinošu skatu uz beņķīša un uz katru kautuvē ievesto govi noraidoši purina galvu - nea, šitā nebūs laba, un tā uz visām pēc kārtas.

nu ja, tā noteikti ir.

vot, nezinu. nu, ir kaut kādas attieksmes lietas, kas uzsit asinis - kā šis. kad situācija, kad 10 džeki tusiņā izvaro divas meitenes pirmām kārtām raisa posta autorē "sašutumu" par to, ko gan, redz', esot domājusi tā izvarotā meitene, kura izrādījās nepilngadīga. ka ne jau viņa gājusi interjeru skatīties, bet gan uz tusiņu - tātad, tipa, loģiski, ka 10 džeki izvaro, ko gan citu varētu gaidīt.

saprotams, ka, iespējams, autore vēl nav īpaši nobriedusi un vēlas nedaudz pazīmēties ar savu netradicionālo, oriģinālo skatījumu uz lietām, - nu, un Dievs ar viņu. tas, kas uztrauc, ir - ka nav nekādas pretreakcijas; vienīgā reakcija uz šādu viedokli ir tāda čomiska pasmiešanās. un tas jau man rādās simptomātiski. "Dienā", kad bija rakstu sērija par izvarošanām, arī komentāros ļaudis mētāja viedoklīšus a la nu ja, tās sievietes, kuras izvaro, tās jau maukas, kas pašas uzprasās, pareiz' pareiz', tā viņām vajag. ok, es saprotu, ka komentārus internetā parasti raksta ne nu tas inteliģences zieds. bet cibā?...

nu lūk, ja pasaka A, tad esot jāsaka B, vai ne. un tad tas B būtu tāds, ka tā jau man cibā patīk un šķiet, ka te visādi sakarīgi cilvēki nolasījušies. taču ir kaut kādi momenti, kad ir skaidrs, ka.. nu, ka vienīgais, kas šeit tiek novērtēts, ir atraktīva pigoru mētāšana, savukārt tad, kad ir runa par kādu nopietnāku tēmu, tad notiek tāda, hmm, novēršanās, centieni izvairīties runāt pa īstam, par svarīgo. kaut vai tad, kad kāda no cibiņām joku dzīšanai pa starpu uzrakstīja aizkustinošu postu par personīgo abortu, - kas notika? lielākā daļa komentatoru brigādes nevis papliķēja pa plecu, bet turpināja dzīt jokus, vēl kaut ko pārmest, u.tml. un tad man paliek bēdīgi, sauksim to tā, un liekas, ka kam gan man šeit vajadzēja iesaistīties.

nu labi, konutur daudz. man vienkārši reizēm sāp sirds par visādām lietām, un visvairāk - nevis par to, ka kāds mudaks kaut ko ļaunu ir izdarījis, bet par to, ka kādi, ko es uzskatu par sakarīgiem cilvēkiem, to redz kā kaut ko pilnīgi normālu. tas attiecas gan uz politiku, gan šinīs te attieksmēs pret visādām ikdienišķām lietām - kā nodokļu nemaksāšana, minētās izvarošanas, u.tml. un tad šķiet, ka, nu ja, teju visiem mums patīk Rietumeiropa un aplikt pašu zemi, kur it kā kaut kādi jefiņi nemākot visu izdarīt, lai valstī forši dzīvot, bet, hei, izrādās, ka tie jefiņi esam mēs paši - ar savām ikdienas attieksmēm.

p.s. un tas, ko es domāju par šo attieksmi pret izvarošanām, ir labi noformulēts te: http://diena.lv/lat/politics/viedokli/psihologu-atklata-vestule-par-rakstu-maniaks-izvarotajus-provoce-sieviesu-izlaidiba

Poll #17810 Kaķis vārdā Dombītis. īpašniece nevar opreģeļitsa, tāteikt
Open to: All, results viewable to: All

tā. kādam te ir doma nosaukt kaķi par Dombi. reakcija:

Barbarai Gailei Mākslas muzejā jauna izstāde. no pagājušās viņas izstādes es atceros tikai to, ka bija ļoti pelēka diena un ka es pēc tam uzrakstīju dzejoli par Rīgu kā pilsētu, kurā nav nekā jauna. :) bet es došu viņai vēl vienu iespēju, jo pati pirmā viņas izstāde uz mani atstāja ļoti spēcīgu pozitīvu iespaidu.

iespējams, jāiet 31.okt., kad plkst.15 "apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar pašu mākslinieci un noklausīties Barbaras Gailes stāstījumu par sevi un saviem darbiem. Kopā mēģināsim atklāt abstrakto glezniecību kā bezgalīgas radošās brīvības iemiesojumu un neizsmeļamu emociju avotu". redzēs, par kādu tieši emociju avotu abstraktā glezniecība kalpos šoreiz, hehe

..bāc, nu, kā man gribētos draudziņu-geju, to nemaz nevar izstāstīt!!

Ekonomists Pēteris Strautiņš par procesiem Latvijas sabiedrībā:

"Daudziem cilvēkiem Latvijā sabiedriskā vide ir viņu negatīvo emociju izgāztuve un fons, kuru nomelnojot, viņi paši jūtas labāki. Savtīgā un nicinošā attieksme pret visu, kas ir sabiedrisks, kopīgs plašākam cilvēku lokam, ne tikai personiskajiem draugiem un paziņām, ir bijis viens no galvenajiem iemesliem tam, ka atbildīgos posteņos Latvijā nokļuva tādi cilvēki, kādi tur nokļuva."

Lūk. Pilns rakstiņš ite; tur viņš arī par krāniņmērīšanos kruto mašīnu izskatā, kuras cilvēki īstenībā nevar atļauties, par "labo toni" slikti izteikties par valsti, kas kļuvis par šķietamu personības brieduma apliecinājumu (vot! jā!), kā arī masu mediju tieksmi radīt ilūziju par it kā notiekošām ārkārtīgi straujām pārmaiņām, lai tā dotu tiem vielu "interesanto stāstiņu" tiražēšanai. ļoti pareizi, manuprāt.

V. MAJAKOVSKIS:
"Es jums atklāšu
vārdiem tik vienkāršiem kā maušana,
kā mūsu jaunās dvēseles
kvēlo,
kā mēs ciešam.
Es tikai pirkstu galiem pieskaršos,
visu jums dodams,
un jums izaugs
lūpas
milzīgiem skūpstiem
un mēle -
tuvām un tālām tautām.
Bet es, dvēselē pieklibodams,
aizvilkšos līdz savam tronim,
ielikšu galvu klusuma autā.
Apgulšos
gaišs
migā siltajā
no tīriem mēsliem
un jutīšu kā pa sapņiem,
kā lokomatīves ritenis,
gulšņus skūpstīdams, nāk
un kaklu man apņem."

/Vladimirs Majakovskis - luga "Vladimirs Majakovskis", 1913/