patlaban lēnām nobriestu kaķīša paņemšanai no patversmes. vēl tikai jāaiztaisa caurums priekšnama sienā, lai mazais rakaris nenotestos pa sienas ārpusi pa četriem stāviem kaut kur pagrabā, kā arī, kas daudz interesantāk - jāizdomā vārds, lai jauno ģimenes locekli uzreiz varētu uzrunāt.

šobrīd kā variants tiek izskatīts "Dombrovskis", jo tas tāds mīļš un sirsnīgs vārds; tomēr saīsināmā forma "Dombis", kādā, loģiski, jaunais lopiņš tiktu saukts, drīzāk izklausās pēc suņa vārda. Dombis. hmm.

īīīī. visādi citādi elektroenerģijas trūkumu vēl var pārdzīvot - sveces man ir, siltas drēbes arī. taču tas, ka cilvēks nevar no rīta sev UZVĀRĪT KAFIJU - tas gan ir tik briesmīgi, ka briesmīgāks ir tikai holokausts.

un tad vēl tas, ka pagājušonakt, meditācijas nolūkos sacerot mazu dziesmiņu, attapu, ka dziesmas vārdos (kuri pie manis nāk nedomājot, neshēmojot, spontāni, paši no sevis, - nezinu, varbūt tā ir visiem) es gluži automātiski ievietoju metaforiskos pretmetus "iet malku skaldīt" vs. "iet tur, blāblāblā, aizlidojošos dzērvju kāšus skatīties". apjautu, ka domāšana šādās banāli didaktiskās dihotomijās man nāk līdzi no pusaudžu gadu songraitinga, kad ar to arī visvairāk nodarbojos, bet tagad šīm te domāšanas matricēm, kas dziesmu tekstos nāk ārā gluži automātiski, patiesībā nav vairs nekāda sakara ar to, kā es redzu dzīvi, jo patlaban es malkas skaldīšanu redzu kā kudiš augstāku un jēgietilpīgāku nodarbošanos, kā skatīšanos aizlidojošos dzērvju kāšos.

( enter the ninja )

hāhā, iedomājos, ka no savas potenciālo karjeru listītes varu izsvītrot arī būšanu par valsts prezidenti. srsly, kad es iedomājos, kā jūtas Zatlers tanī Ķīnas vizītē, es drīzāk gribētu kārties, nekā būt viņa vietā. tu tur virzies cauri tiem ķīniešu bariem, tevi ar daudziem iepazīstina, a viņi visi tādi vienādi un ķīniski - kā viņus var atcerēties? :) iepazīstināšanas brīdī jau var izlīdzēties ar ou hai teikšanu visiem pēc kārtas, taču pēc oficiālās daļas noteikti, ka ir smalltalki, kur visi iepazīstinātie uzpeld vēlreiz, a ej nu saproti un atceries, kurš tur ir kurš, es viņa vietā noteikti izblamētos miljonsreiz, un Ķīna Latvijai pieteiktu karu. nēnē, tad labāk iet strādāt tomēr tanī seksšopā.

jīhā, absurds tik daudzos līmeņos! :)) piebildīšu vien to, ka šo slepeno (kuš, kuš) plānu, kā cīnīties pret krūts vēzi, izlasīju.. iepostētu vienas dūdiņas publiskajā dienasgrāmatā. tātad:

"Spēle tikai sievietēm

Šodien no draudzenes iekš Facebook saņemu vēstuli, no kuras uzzināju par spēli, kuru jums tūlīt atklāšu. Šo spēli aizsāka kāda sieviete, kurai radās ideja, ka visas sievietes Oktobra mēnesī varētu izdarīt ko īpašu, lai atbalstītu cīņu pret krūts vēzi. Tātad spēle aizsākās Facebook. Es nolēmu to pārcelt uz Draugiem.lv.

Lai šo pasākumu padarītu neaizmirstamu, ir jāizdara pavisam nedaudz, bet visām kopā. Pagājušā gadā ideja bija savā profilā uzrakstīt krūštura krāsu, ko, piemēram, ierakstīja dzīvesvietas nosaukumā. Šogad ideja ir izmantot jūsu SOMU. Pastāsti, kur parasti to novieto, bet, lai spēli padarītu interesantāku, dzīves vietas nosaukumā raksti: "Man patīk..." un daudzpunktes vietā ieraksti vietu. Piemēram "Man patīk uz galda" vai "Man patīk biroja garderobē". Vai doma skaidra?

Tātad, raksti savu atbildi dzīvesvietas nosaukumā un pārsūti to pēc iespējas vairāk citām sievietēm, jo mērķis ir atbalstīt cīņu pret krūts vēzi un parādīt, ka mēs, sievietes, esam stipras"

mana domāšanas veida īpatnība ir tiekšanās dziļumā, ne plašumā, kam ir negatīvas sekas - mazs vārdu krājums.

izsakoties dzīvajā, to diezgan veiksmīgi var kompensēt ar ekspresīviem žestiem un skaņām (maniem ārzemjdraudziņiem jau bija tam iegājies apzīmējums "latvian special effects"), - un man nudien šķiet, ka reizēm izteiksmīga skaņa un žests īstajā vietā var domu ar visām tās intonatīvajām nokrāsām nodot daudz precīzāk par desmitiem vārdu. taču rakstot šo robu izpausmju spektrā nomaskēt nekādi neizdodas, žestikulē rakstīdams cik gribi. ir aizdomas, ka internets tam nenāk par labu un man vajadzētu vairāk lasīt; šodien jau kārīgi vairākkārt apgrozīju rokās Bārta "Mitoloģijas", taču - atstājies, naudas izdošanas dēmon, vispirms jāizlasa tās 200+ (jā, 200+) jaunās, svaigās un neizlasītās grāmatas, kas grāmatplauktā jau kurn kuro gadu un, laiku kavējot, savā nodabā apput.

interesanti, ka lasot šo trūkumu es gan neizjūtu. tad katrs vārds ar tā nozīmi saslēdzās gluži neviļus, un es domāju, ka tās ir atbalsis no tā laika, kad es kā bērns lasīju ļoti daudz. iespējams, tā jūtas cilvēki, kas dzimuši trimdā un uzauguši, ar vecākiem vai vecvecākiem runājot viņu izcelsmes zemes valodā, un ar gadiem, šīs valodas telpā vairs neuzturoties, joprojām atpazīst vārdus, taču ir zaudējuši spēju tajā izteikties. tieši tā es patlaban jūtos valodā - tā nespēj sekot manai domai.

nnnnujā,

..nolēmu pēc ilgāka laika atturēšanās tomēr piešķirt zināmu uzticības kredītiņu Latvijas frizieru cunftei, - bet te tev nu bija.

un i nemaz negāju, kur pagadās - gāju, kur trīs semihipsteru draudzenes, kuras labi izskatās, bija ieteikušas. ieteiktā friziere izrādījās jauka dāma ar patīkamiem, guldzošiem smiekliem pa visu rūķīšnamiņa stila frizētavu un ar maniem matiem apgājās teju kā ar aplidojamu brūti, nemitīgi apdziedādama, cik tie veselīgi un biezi, un lieliski, un veselīgi, un lieliski, un biezi, u.t.t. tad nu tur pēc šāda acclaimed profesionāļa atzinuma varēja gaidīt, ka tad jau salonu pametīs teju mis Latvija matu ziņā, - bēēēt tad kaut kas notika, un, vārdu sakot, tagad es izskatos pēc Sprīdīša un 40.to kinozvaigznes krustojuma. un tur pat nevar neko pateikt, kad redzi, ka tā friziersieviete teju izplūst pa grīdu vainas apziņā, redzot, ka tev ne īpaši patīk, naudas ziņā arī septiņas ādas nenovelk un pat piedāvā piektdien nākt "pārgriezt", ja arī pēc izmazgāšanas nepatikšot.

..ai, ko nu tur daudz, veldzēju te tagad sirdi ar Satī "gimnopēdijām" un vēnas negriežu; bet, ja kāds gadienā tuvākajā laikā brauc uz Barsīti, nolaupiet un atvediet uz šejieni manu frizieri Anu, lūdzu. adresīti iedošu.

( drusku prozaiska listīte ar ikdienas dzīves aspektiņiem why Latvia is cool )

haha. ievadu grupas "Ēnas" nosaukumu latviešu mp3 meklētājā (kurš, protams, "nav nekādā veidā paredzēts nelegālai failu lejuplādei") un "Ēnu" vietā nonāku pie faila "pueblos indígenas", kas ir smieklīga runa kādā meksikāņu politiskā demonstrācijā, kur tiek pat ar visu dziesmiņu aģitēts, ka jābalso par cilšu grupējumiem, kuriem ir tiesības pašnoteikties, jo viņiem ir "savi koki un, ē, ārstniecības augi", lai tie nostātos pret kapitālismu un mainītu valsts konstitūciju. eu, nu, slikteni, izbeidz man te tos savus mājieniņus raidīt, un, eu, spāņu valodas kultūras telpa, takš atstājies no manis vismaz latviešu saitos, meklējot latviešu grupu, por favor.