kad pirms pāris dienām pēc ilgāka laika devos inspicēt tirdzniecības centra apģērbveikalu piedāvājumu, mans guvums iecerētā mēteļa, zābaku un bikšu vietā aprobežojās ar pelēkbaltām zeķubiksēm ar uzdrukātām sejām (kuras gan, kā vēlāk izrādījās, uzvelkot izskatās pēc savāda kamuflāžas rakstiņa, ne vairs sejām, damn). toties radās daži jautājumi un novērojumi:

1) neglītajiem apaviem (šitiem:
)
tagad Galerijā Centrs ir pašiem savs veikals. FFFFUUUUU;
2) kas tā par wtf ideju - sašūt kopā šaļļu galus, tas tak neparocības kalngals; un
3) quo vadis, apģērbu izmēru kategorizēšana; ja tagad S skaitās tas, kas agrāk bija L, tad kas, pie velna, es tagad esmu - XXS, vai kā, - un kāpēc?!

nu labi. par biksēm nerunāsim vispār, vienā jaukā dienā viņi vienkārši mani atradīs piemērīšanas kabīnītē pakārušos tanos savos standarta nepiegulošajos draņķos; taču demokrātijas vārdā jāteic, ka tomēr labi, ka neesmu pie teikšanas apģērbu biznesā, citādi visi šie te nekvalitatīvie un vienkārši neglītie kankari dabūtu uzzināt, kas ir elles liesmas (un neviens arī vairs nekad nevarētu nopirkt savus mīļos UGG booties; zibeņi, pērkons, ļauni smiekli).

vienīgais iepriecinošais modes un stila pasaulē tuvākajā laikā izskatās latviešu dizaineru dienas novembrī u/v Stockmann; pavei, pat mājaslapa gaumīga: http://www.musejie.lv/. apstīsies gan, kas tur notiks ar cenām.

šodien uzplēsu senas rētas un sirdīgi izraudājos. pēc tam konstatēju, ka izskatos pēc sarkandegunainas - nudien - aziātītes.

žēl jau, ka nevar apraudāties tā, kā to dara varones seriālos - skaisti kā lietains logs; taču, raugoties no gaišās puses, nevar neatzīmēt arī faktu, ka aziātītes pēc sevis izskatās visu laiku, kamēr es pēc viņām - tikai reizi miljons gados. win.

varētu jau varbūt kaut ko piebilst jaunākā pienesuma Kombuļu Ineses leģendai sakarā, bet - nu, tā laikam ir tā robeža, kur vārdi beidzas.., un tā.
nav arī vērts. nabaga bērni gan; viņus noteikti ar katru mango.lv publikāciju skolā izņirgā arvien vairāk. akvaivai.

ar mani viss notiek lēnām. lēnām beidzas vasara, un lēnām pienāk pavasaris.

patiesībā man vēl tagad vasara līdz galam nav beigusies - jā, ir drusku mainījusies plejliste uz melanholiskāku (kaut gan arī tas ar Hope Sandoval bija kārtīga pāršaušana pār strīpu - way too early), es vairs neesmu smuka un brūniņa, vairs nevar nēsāt mikrošortus un, par lielu nožēlu, - arī zvēru rakstu tupelītes; taču pa lielam - nē, nē, sajūtu līmenī vasaras beigas vēl ir procesā. šodien bija pirmais sniegs arī manā galā, taču tas neliedz no rīta pīpēt pa logu vienā halātiņā kā vecajos labajos vasarslaikos; un arī ledusskapī stāvošās poļu draudziņu atvestās šokolādes končiņas apēdu tikai pavisam nesen. a kāpēc tās stāvēja ledusskapī? - tāpēc, ka tad, kad viņi tās atveda, bija +30C. kaut kas manī vēl pretojas uzvilkt cimdus un meklēt pa veikaliem biezās zeķbikses, liekas, ka tas, kas ir tagad, ir tā pati vasara, tas nekas, ka ar zemāku temperatūru un lietu. un es nesaslimstu.

un pavasaros tas pats. tad, savukārt, man labu laiku vēl nešķiet, ka būtu piemēroti izkūņoties no tuntulīšmēteļiem un zābakus nolikt kastē uz vasaras guļu; nē, tas viss šķiet par ātru un samākslotu un nenāk no iekšām - kā buča pirmajā randiņā ar cilvēku, kas tev ir būtībā svešs.

sauksim to par gadalaiku interiorizēšanu.

reizēm, kad redzu vīriešus jaukos, strīpainos džemperos, jūtos tā, kā droši vien jūtas vīrieši, redzot pamatīgi dekoltētas lielas krūtis, - ka, damn, tas taču nav godīgi - izmantot tādus neatļautus manipulatīvus ierocīšus!

un tā nu Lidiņā gandrīz aizrijos ar picu.

L-O-L, manas smadzenes tiešām ir par mazu vairākām valodām.

piem., lasu kkādu ziņu latviski, kur pieminēts vārds "peli", - izlasu un nevaru saprast, hmmmmm, ko latviskajā tekstā dara saīsinājums no spāņu vārda "película" jeb kinofilma. tas, ka tas varētu būt akuzatīvs no vārda "pele" taču ienāk prātā tikai pēc vairākām sekundēm.

vai arī, piem., reiz, valodas kultūras pamatu lekcijā. man bija uzdevums skaļi lasīt kaut kādu tekstiņu un labot tajā kļūdas; nu, un lasu, līdz nonāku līdz vietai par firmu "Stars" - izlasu kā "Zvaigznes" angliski. apstājos, apdomājos - hei, domāts taču "stars" tā kā "ray" latviski. pārlaboju izrunu, visi smejas.

nu, es jau saku, ka man smadzenes par mazu, lai spētu domāt vairākās plāksnēs vienlaicīgi, tur no koķetēšanas ir ļoti maz!

hoho. Vienotība aicina koalīcijā GAN tēvzemiešus/vislatvijiešus, GAN Saskaņas Centru.

gan jau tagad vēl visi uzplosīsies, bet, ja tiešām abi minētie spēki neapvainotos par izredzētības statusa nesaņemšanu, tad tā gan būtu interesanta valdība - ar 92 deputātiem koalīcijā. nu, redzēs, kas līdz pirmdienai notiks. pie šitādām kaislībām turpinājumos ij seriālus skatīties nevajag.

iekšpagalmiņi ir pilsētu vertikāles. i fiziski, i metaforiski.

es nesaprotu, mēs kaut kā, ēēē, domājoši un atbildīgi pēkšņi masveidā esam palikuši, koa? :)

vispirms jau vēlēšanu rezultāti. neskatoties uz to, cik nafdiņas izgrūda plašā un nafdīgā PLL gvarde - i pēdas jaucošajā nosaukummaiņā, i pseidodiskusiju radījumos, i uzņēmēju iesaistīšanā, i štellītēs par un ap Dinamo - kas ir lieta, uz ko tauta pavelkas taču -, i slēptajās reklāmās, etc, - tikai astoņas vietiņas Saeimā, very nice.

un ko var lasīt tagad - ka TeijāterObservatorija atcēlusi visas oktobra izrādes, it kā tāpēc, ka "mainot biļetes izplatošo firmu" (iepriekš biļetes uz izrādēm varēja nopirkt Biļ.Paradīzē, tagad mainot uz Biļ.Servisu, jo tas ir turpat Kongresnamā un tā būšot ērtāk nopirkt), abet pāreju var izdarīt nedēļas laikā, un patiesais iemesls esot apmeklējums, piem., 22.septembrī esot nopirkta tikai viena biļete. viena! :)) very, very nice.

man tiešām sāk šķist, ka šai sabiedrībai ir perspektīva, lai kā arī reizēm ikdiena mēģina pārliecināt par pretējo. Lāčplēsis paceļ galvu, hihi!

iepriekšējā linka priekšā tas, protams, nobāl, bet vēl mani reāli šorīt sasmaidināja tas, ko mums vēstī Diena.lv: http://diena.lv/lv/laikraksts/753422-virsraksts-trijas-rindas-pa-divam