oi, es reizēm mīlu The Oatmealu, - nu, tad, kad viņš pievēršas lietām, ar kurām mēs visi saskaramies, bet nekad par tām īpaši nedomājam:

bujakaša, ballīte skeiteru parkā izrādījās nevis vienkārši parasta ballīte jancīgā vietā, bet gan skeiteru ballīte. nopietni, viņi bija VISUR, es biju ameizēta - viss teritorijs kā nosēts ar jauniešiem baikās un adītās cepurītēs un visā kamā platā, kuri to vien dara, kā savā starpā sabļaustās un izpilda smieklīgās sasveicināšanās kustību kombinācijas kā 90tajos - nu tur, dūrīšu sasišana, otra plaukstas ar pirkstgaliem pakutināšana, sabakstīšanās ar pleciem, etc, etc. es nopietni biju gar zemi no šitā, biju domājusi, ka šāda veida izpildīšanās līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai parodisku joku un "Glābējzvana" sēriju veidā, bet izrādās, ka nope, tā ir veselas 21.gs. jauniešu daļas ikdiena! nu labi. nu, un Grēviņš, cik nu paspējām redzēt, spēlēja kaut ko galīgi negrēviņisku, bet Har.to izskaidroja ar to, ka, atrodoties Romā, jāizturas kā romietim. mēs arī nolēmām uzvesties kā romietes un, gaidot rindā un tuļķeni, izveidojām pašas savu skeiteru sasveicināšanās kombināciju, ko gan bija ļoti grūti bez pārtraukumiem izpildīt, jo bija jāsmejas pilnā kaklā. un Har.teica, ka droši vien pārējo tuļķenes rindā gaidītāju (t.i.,skeiteru) acīs mēs izskatāmies pēc mātēm, kas, lai saviem bērniem liktos laikmetīgas, cenšas runāt "stilīgi", finālā izklausoties vien smieklīgi un muļķīgi, bet es domāju, ka tā nav, jo, atšķirībā no tām mātēm, kuras taču cenšas no visas sirds, mēs vienkārši ņirgājamies. pasākums pats diez kas nebija, plikais spāņu dīdžejs visu laiku lika tikai mūziku, ko varētu audiāli raksturot kā "tuf-tuf-īīk" - kas, šķiet, ne pārāk sajūsmināja arī pašus skeiterus, jo viņi vairāk klausās Limp Bizkit un tamlīdzīgus grupējumus -, un es jau varu dejot pie paša vella, bet šoreiz kaut kā tam nebija noskaņojuma, un finālā mēs pārvācāmies tomēr uz Pienu, koncerta successu sarakstiņā ierakstot vien ieskata gūšanu mums pilnīgi svešā subkultūrā, kā arī prikolīgo nokļūšanu līdz pasākuma vietai, naktī lienot caur patiltēm, kaut kādiem jocīgiem pagalmiem ar rejošiem suņiem un pīpējot uz sliedēm (Int., kas bija paņēmusi līdz savu profesionālo fotoaparātu, pamanījās uztaisīt arī visādas biudiņas un atzina, ka tās izskatās drīzāk pēc ballītes Baltkrievijā). anubet Pienā man arī beigu beigās nelikās baigi intērsanti, kas laikam nozīmē, ka man laikam vēl nav īstais laiks atgriezties pie tiem jūsu rautiem, neīstajiem smiekliem un alkagoļiem, mani tas viss neinteresē, mani tagad interesē tikai meditācijas kalna galā, omm. ā, vēl tās skeiteru ballītes sakarā aizmirsu pieminēt, ka tur bija diezgan smuki, vīrišķīgi džeki un tur es sajutos mazlietiņ kā Spānijā - nu, tādā ziņā, ka meiteņu nav miljonzreiz vairāk par puikiem un ka tie puiki arī reāli izrāda interesi par meitukiem -, bet diemžēl lielākā daļa no viņiem varētu būt mani dēli, kā arī es ļoti neatbalstu adītu micīšu nēsāšanu iekštelpās plikas stilošanas dēļ, jo tad es tos cilvēkus nespēju uztvert nopietni.

bet nu labi, vakardiena ir cauri, šodiena iz pilna ar kaut kādu vīriešu aktivizēšanos manā virzienā, piem., exTheOns raksta par saviem piedzīvojumiem Latīņamerikā un ka tagad došoties 6 nedēļu garā tripā ar kaut kādu zvejas laivu no Meksikas uz Kostariku. bet tas nekas, mani šitais viss vairs dziļi neskar, un, ja es šodien miršu, tad tas būs nevis no sirdēstiem, bet no mātes mārrutkos un etiķī marinētajiem gurķīšiem, kas ir a real hardcore garšas ziņā, tomēr šķita pareizā izvēle tādai dienai kā šī, tādēļ izēdu visu lielo burku. ņam, ņam, ņam, tā tā dzīvīte paiet.

vakarnakt sīkajai nodemonstrēju savas Leidī Gagas stilistikas kustības, kuras laižu darbā ballīšu dejās; viņa smējās, vēderu turēdama.
tas nav nekāds izteiciens - viņa tieši tā arī darīja: smējās un turēja vēderu.

:))

..kā tad, nekāda smuka santehniķa, tik vien kā piezvanīja iz tā avārijs dienest vīrs ar, šķiet, principālu nostāju nerunāt latviski, no kuras atkāpās tikai tad, kad izlikos, ka krieviski nesaprotu (nu paklau, mēs tak te par normālu servisu runājam, mkej?), un pateica, ka pēc pusstundas piebraukšot kravas mašīna ar dzeramo ūdeni, varēšot ņemt, cik vajag. tas gan tā kjūt. un tomēr, man šķiet, ka šampanietis būtu bijuse labāka izvēle šim vakaram; nākamreiz, kad būs atkal izvēle starp kaprīzītēm un veselīgiem, piezemētiem lēmumiem, paturēšu prātā.

atj. NEUZSAUCA! klggntrgfklnflknndfdksndfd

nu fantastika, ziniet! dzīve mani nadajela! - čāpoju mājās gar bodīti, lolodama ķecerīgu alciņu pēc pirmdienas šampanieša; alciņa tika varonīgi apspiesta ("proties, kaprīzā sieviete, iedzersi labāk ingvertējiņu - i navda nabūs iztērēta, i veseļeiba roku paspiedīs"), bet še tev nu bija - mājās nav ūdens! ne vairs ingvertējiņas, ne pat roku nomazgāšanas! bļin! es ceru, ka Slikten's, vainīgs juzdamies, atsūtīs man te par šito vismaz kādu smuku santehniķi; so far viņš gan šovakar man ir atkal uzsūtījis tikai manu skērī pusjukušo lezbiešu stalkeri feisbukā, un, zinot šitos te viņa izgājienus, visticamāk, tas arī tā paliks. (abet vispār prikols ar to stalkeri, tīri vai velns dīda apstiprināt, dabūšu atkal visādus wtf omg tekstus lasīt saistībā ar savu seksualitāti. bet nu man jau patīk cilvēkus reizēm uztvert kā case study, un nedrīkst taču dzīvei ļaut kļūt garlaicīgai, vane.)

jipi-jai-jē, Karlas Morisones jaunais disciņš priecīgi ieripojis manā mapītē, un viss iet uz labu.

es jau ar šitām lietām nekad neesmu dzīvē saskārusies un neko nesaprotu, protams, taču biju domājusi, ka vārds "maksātnespēja" tiek attiecināts uz tādu uzņēmēju/kredīta ņēmēju, kas nudien vairs nespēj neko maksāt. bet re, ka tā nemaz nav:

Pēc līdzšinējā likuma maksātnespējīgās personas ienākumiem ir jābūt tik lieliem, lai parādnieks ik mēnesi piecu gadu garumā spētu samaksāt 180 latu administratoram, tikpat daudz naudas ir jāpaliek pašam un par katru apgādībā esošo. Tātad Danas ienākumiem mēnesī jābūt lielākiem par 700 latiem, pēc algas samazināšanas tie tādi vairs nebija.

..okei, vienīgi - kā tad sauc to, kad tu tiešām vairs neko nespēj maksāt? - "reallyreallyreallymaksātnespējaparpiiiiiiiiiilnīgineko"? :)

hāāā hā, nu ko, pēc Dombrovska kandidatūras - tomēr - atmešanas sava coming-soon ņaukija vārda sakarā šķita jau, ka projektam Kaķis būs jāmet miers, jo nu - kas tas par košaku, kam pat vārda nebūs. zinām mēs šitos gadījumus, paziņai ar draugu arī bija bezvārda kaķis, un tas beidzās vienkārši ar to, ka nabaga lops tika saukts par Mazo Bļā. bet nēnē, man te kārtīga māja, es tač' pat atvainojos teju pēc katras reizes, kad nolamājos, tā kā nebūs te nekādi bļā rītā vakarā, kad tas lops jāuzrunā, ja. un tāpēc tas ir sasodīti lieliski, ka tomēr beidzot ir radies jauns vārda variants, - vič īīīīīz...bungurīboņa, bungurīboņa, vič īīīz - - MURRISONS!! murr-murr-murr, hahā!

nu, un tas ir pavisam normāls vārds īstenībā; īpaši, ja vēl tā salīdzinoši paskatās - piem., šodien dzirdēju par taustiņnieku Džulianu, kura suni sauca Neesibēdīgs (tagad Neesibēdīgs gan jau esot miris), - tādam jau tur īsforma vispār sanāk "Neesi", - ej pa ielu un pilnā nopietnībā sauc "neesi, neesi" - diez kas jau nav. tiesa, veselas frāzes ielikšana par vārdu savam dzīvniekam ir interesanta ideja, kā pastāvīgi paturēt prātā kaut ko, kas visu laiku aizmirstas, tā kā varbūt Neesibēdīgs arī nav tas sliktākais vārds pasaulē - mēs ar draudzenīti šovakar nospriedām, ka kaķi nosaukt, piemēram, par Vingrotirlabi būtu diezgan parocīgi īstenībā -, ūūūūn tomēr es, šķiet, tā arī palikšu pie Murrisona. "Come On Baby, Give Me My Whiskas", tāteikt. :) āmen.

..nu, un ko es vēl gribēju pierakstīt - to, ka ir tik lieliski iet uz visurkurieni un saņemt visu ko par brīvu; uz šādu dziļu atziņu mani pavērsa šīsdienas notikumi, kad aizgājām uz izstādi Mākslas telpā par brīvu, pēc tam - iesnīkojām "Juventus" 90 gadu jubilejas koncīša ģenerālmēģinājumā par brīvu - kas gan nebija "tā vērts", haha, tāpēc diezgan drīz gājām no tā prom, lai jaunajā Kaļķu ielas kafijsiestādījumā "Coffee Inn" dzertu latti par brīvu (to var darīt, nosaucot pie kases paroli "In Coffee We Trust", unnnnn tur ir arī smukiņš bārmenis, betnutastā), - un rīt es iešu uz "Gaidot Godo" par brīvu, un šo ierakstu es arī rakstu, izmantojot tuvīnā hoteļa internetu par brīvu, - tā kā pilnai laimei, saprotams, pietrūkst vēl tikai ēdiena par brīvu un smuku ziemas zābaku par brīvu. parbrīvuparbrīvuparbrīvu. viss.

jāmēģina sevī iznīdēt aizspriedumainā gadalaiku uztvere. piemēram, ziema nav tikai briesmīga, tas ir arī laiks, kad beidzot te uz ļieļajiem ekrāniem rādīs kinofilmas "Biutiful" un "Black Swan". savukārt pavasaris - tie nav tikai dīgstošie asniņi & co, tas ir laiks, kad vajadzēs mēģināt no ārpuses nomazgāt dzīvokļa logus!