Nesapratu par ko īsti sacepās brood, bet aptuveni piekrītu axys šajā (bez)tēmā:
Daudz ērtāk būtu savu kopā būšanu vnk noformēt kā jebkuru citu līgumu starp savstarpēji ieinteresētām privātpersonām un viss, būtu labi gan pašam gan sašam. Tie kas grib iet māžoties ar rituāliem baznīcās, var to darīt kā simbolisku līguma noslēgšanas aplaistīšanu utt, bez kāda konsitūcijā sabāzta protektorāta.

Bet protams, tas būtu optimāls variants, lai kaza dzīva un vilks paēdis visā nebeidzamajā gejlaulību debatē. Pieļauju, ka ir arī ultranikni konservatīvie, kas pat šādu variantu negribētu pieļaut, bet galvenā pretestība, protams, nāk no kultūrmarksisma aģentūrām, kas šajā un tamlīdzīgos konfliktos neseko cēliem mērķiem un nebūt nemeklē kompromisus. Svarīgi ir 'opusķiķ' visus esošos sociālos un kultūras institūtus ar auklējoša administratīvā resursa palīdzību. Pie tam gauži ticams, ka vairums homoseksuāļu pilnīgi piedrāzt šo debati. Kreisajiem pravokačokiem diez ko nepatīk, kad viņu čempionētās minoritātes sāk izteikt patstāvīgus viedokļus. Tas labi redzams gan ar konservatīviem melnajiem amerikā, kuri aicina sākt risināt black community problēmas arī pašu spēkiem, bez race-baitinga un padačku prasīšanas, tā sievietēm, kas neparakstās zem feministu manifestiem, vai imigrantiem, kas atbalsta normālu robežkontroli. Visi šie onkuļa toma sindromi, internalizēts patriarhālisms, un kas tik vēl ne, neļauj nabaga cilvēciņiem trezvo spriest par to ko viņi paši grib. Tas labāk zināms community organaizeriem, ko sponsorē (((x))) fonds.
Kādam vispār nav ienākusi prātā ideja veikt aptaujas seksuālo minoritāšu grupās par šiem jautājumiem? Cik daudziem no viņiem tiešām gribas spļaut laulību akā tikai, lai ieriebtu kristiešiem, cik no viņiem tiešām vēlas precēties (un priekš kam), cik būtu mierā ar individuālu līgumu par attiecībām, cik labāk kapātu vanagu. Retorisks jautājums, protams.