nu, pirmkārt, es nopirktu kleitu...

Labs sākums!

tālāk, ganjau kautko izdomātu, bet es pa to, lai labāk pasaka, kota visi citi staigā/ zina, a tev pārsteigums tikai ta, ka pienāk gals, nav česna

vispār, manšķiet, ja tā domā, ta visdrīzāk, ka mēs ar morfiju brauktu uz ezerniekiem, gaidīt tad tur, ja vasara, ja nē, ta nezinu, tikai izlaidības kaukādas paliek, siltumā. nu, ja pats vēl pēckaukā izsties.

skaista nelaiķe!

nuja, ako:)

paņemtu savu naudu un ietu dauzīties pa pasauli :))

Gribētu gan. Atlaistu, ja veselība ļautu. Kamōn!

Jā, protams, ka gribētu.

Droši vien, ka neko tādu īpašu nedarītu.

Vismaz šobrīd man liekas, ka es to labāk gribētu zināt. Kaut kā stulbi būtu, piemēram, atlikt Dienvidamerikas ceļojumu uz nākamo gadu, ja, izrādās, nākamais gads man nemaz nav paredzēts.
Un, ja nopietni - tad tos divus mēnešus laikam būtu jāvelta tam, lai pieklājīgi atvadītos no visiem. Nogludināt sīkus kašķus, pateikt svarīgas lietas (kurā krēslā briljanti iešūti utml.)
Piemēram, mana radiniece, kura mira no vēža un apmēram pusgadu iepriekš zināja, cik vēl laika atlicis, nodrošināja šajā pusgadā sava bērna iekļaušanos ģimenē, kas viņu pēc tam adoptēja.

+1 šādam plānam

Skaidrs arī tas, ka uz Dienvidameriku principā nav vērts braukt, pat ja to vēl var paspēt. Bet pārējā Tavas atbildes daļa ir ļoti jā.

Kredītu neņemtu, ir tak nelaimīgie mantinieki, pret kuriem vērst prasību.
Sēdētu pie upes kaut kur, dzīvi pārdomātu, priecātos par mākonīšiem, saulīti.
Bet vispār tak neviens nezina, kad skanēs zvans. Tā kā to visu var sākt jau šodien, jo kurš gan ir drošs, ka rītdiena nav pēdējā?

uzrakstītu mazu grāmatu.

protams, gribētu. laikam.

Un ko Tu darīsi?

to gan nezinu. iespējams, sāktu paātrinātu komunikāciju ar pasauli, abos virzienos

Vispār tas var izvērsties par laimīgāo periodu mūžā. Tajā Koplenda "Girlfriend in a Coma" bija viens skolnieciņš, kas saslima ar leikēmiju, un tad nu visas skolas smukās meitenes pēkšņi gribēja ar viņu pārgulēt un to arī darīja.

negribētu. šobrīd laikam nē :)

Protams!
1) pamatīgi apdrošinātos;
2) nokārtotu visu, kas saistīts ar bērnu;
3) padzīvotu zaļi.

Ō. Par apdrošināšanos gan laba doma!:))

Apdrošinātāji negribēs ārsta izziņu, ka tu neesi staigājošs mirlis?

Gribēs.

Kad dzīvību apdrošinot kaut kas tāds ir prasīts?
Tiesa, sīkajos burtos gan jau ka ir kas teikts par nedziedināmām slimībām, par kurām ir bijis zināms apdrošināšanas laikā un par kurām apdrošināšanas ņēmējs ir zinājis...u.t.t.

muļķības. Uzkrājošo jau uztaisīju, neko negribēja.

Ko iesāktu? Ietu mājās, ievārītu tēju, uzliktu sieru uz maizes un ieturētos.

Emocionālais ēdājs! :D

:D Akavj, sirdna, jū ār sõ kūl!:D

Aizietu pie cita daktera, lai pārliecinātos par diagnozi un prognozēm.

noīrētu klusu namiņu un kopēju - varbūt sagūglētu vēl kādu mirēju kompānijai, kaut kur pie meža, upes un ar skaistu dārzu un daudz sēdētu laukā, ietinusies segā. skatītos uz puķēm, raudātu un atvadītos no pasaules.

Gribētu, protams, lai pasaka.
Rīcība nr.1 - Pirmās trīs nedēļas gribētu pēdējoreiz satikt labākos draugus, atlikušajām nedēļām nopirktu labi daudz hašiša.
Rīcība nr.2 - neko nedarītu, dzīvotu, kā ierasts.
Rīcība nr.3 - Ja stipri sāpētu, mēģinātu kādu labu indi, lai ir droši, ka nesāpēs, nesāāāpēs mūžam !

patriektu dakteri - atradies Dieva vietnieks, phe!

A ko Tev tādas domas?