"Aizmirstās filmiņas" no 2024. gada pavasara, aprīļa beigas.
Lielais Ķemeru tīrelis.
( ... )

Šodien Kajs izrāvās no pavadas tieši Īstā Veča acu priekšā, bet pirmo reizi nevis vienkārši adios, bet pats atskrēja atpakaļ, lēni bridām cauri piesnigušam mežam, atradām vairākas stirnu guļvietas, pēdas. Ir aizraujoši skatīties, cik ļoti viņu interesē VISS un cik ļoti viņš grib notikt un būt

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

Novakare Daugavgrīvā.
( ... )

- Vai tu esi atradis Jēzu?
- Jūs atkal viņu pazaudējāt? Jums jāsāk lietot lielākas naglas.

Starp citu, Elizabetes un mana jaunākā popmūzika:

https://www.youtube.com/watch?v=YZGd6P6gfHA
https://open.spotify.com/track/2yzGdZUluJzwc3ytXhLVkT?si=53e98d47dbd74f63

ja uz nakti velk 2 bikses, 2 džemperus un guļ zem 3 segām, nav īsti par ko sūdzēties
lasīju, ka Sibīrijas haskijus sākotnēji turēja ne tikai vilkšanai, bet arī sieviešu un bērnu guļvietu apsildīšanai un apsveicu sevi ar domu gaitu

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."

Vakar uz astoņiem vakarā braucu pakaļ meitai uz centru. Virs Rīgas modās milzīgs Šlopsetrklopstera apkosts mēness. Es pie stūres, uz Vanšu tilta auto kustība nepielūdzami plūst visātrākā atļautā ātrumā. Logs manam auto arī netīrs, ātrumkārba manuālā. Bolos un skumstu, ka neiemūžināšu lielo milzi. Nē, nu ko tur liegties. Mēģināju jau, bet sanāca vien tāla nojausma zilā vakarā. Piedevām vēl izskatās, ka kamera dikti pillā bijusi. Bet ir arī otra neizprotamā bēda. Pat tajās reizēs, kad redzu milzi ne pie stūres, ne aiz auto loga un varu nobildēt - bildē viņš nemaz nav milzu. Nu kas tā ir par netaisnību? Es taču redzu, ka viņš ir milzis apkostais. Bet bildēs iznāk tāds pats mazs pidriķis, kā neparasti augstu iekārusies padomju laika pretīgi dzeltenā ielas spuldze.
Uzrakstīju Deinatam īsziņu, ka ļoti ceru, ka viņš ar savu kameru un māku iemūžinās man nenoķeramo dabas parādību. Cerībai taču jābūt.

LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%

šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā.

vakar bija šausmīga diena...
pa gadu mijas svētkiem man ar rodņu sanāca saruna par zobiem un zobārstiem. tad nu pēc tās sarunas es rēķināju, kad pēdējo reizi esmu bijis pie zobārsta. tā pavisam precīzi neizdevās atcerēties. tas bija kaut kad 2013. vai 2014. gadā. tad nu tā ka tas tik ļoti sen, saņēmos un pieteicos uz tehnisko apskati. tā bija vakar. nu bet es jau pirms tam vairākas dienas panikā... lai panika nemazinātos un vispār būtu jautri, reģistratūras tantes saputrojušās meistarībā un pāris cilvēkus pierakstījušas uz vienu laiku. i tago es panikā pie kabineta duravām nosēdēju vairāk par pusotru stundu.
vizīte man gan tad bija īsa. zobārste apskatījās, izbakstīja man tur visu un paziņoja: viss kārtībā, nekādu bojājumu, nekas tur nav jādara. un visa mana vizīte kabinetā aizņēma tikai dažas minūtes. bet nu tās ciešanas šausmās pirms tam...
rezultātā man bija tikai jāapmaksā tehniskā apskate (12 eiro) un nekāda labošana un citas šausmas.
līdz ar to man pēdējā kaut kāda zoba labošana ir bijusi pirms vairāk kā 20 gadiem. esmu laimīgs. ceru, ka man vēl tik pat ilgi tur neko nevajadzēs darīt.

Redzēju sekojošo: Origo stacijā pie kāpnēm uz peronu jauns puisis atvadījās no vēl jaunākas meitenes, cieši apskaujot un noskūpstot, iekāpa vilcienā uz Tukumu, pēc minūtēm piecpadsmit izkāpj kaut kur Imantā un uz perona cieši apskauj tieši tādu pašu meiteni, kas viņu tur sagaida. Vai nu puisim romāns ar dvīņu māsām, vai arī man gļuks matricā. Gļuks vai gličs, es vienmēr jaucu?

Kā jūs šogad atzīmēsiet Starptautisko Mitrāju dienu?

Pamodos 5.00 ar sajūtu, ka nav labi. Kā ta! Ūdensvads ir ciet! Paralēli sildu trubas un lieku kausēties sniegu lielajā katlā "dušai". Nomazgājos sniegūdenī, padzēru tēju un iztīrīju zobus sniegūdenī, trubās ne čiku ne grabu no maniem pūliņiem, lai nu gaida tagad vakaru.

UPD.
Aizsalis posms, kas pazemē, truba pušu.
Sāku domāt, cik ļoti man to ūdeni īsti vajag. Neesmu jau nekāda dāma.

Šorīt, ejot uz darbu, man apsarmoja skropstas un mati.

nekas tik veikli neizsit zen korķus kā fucking origami taurenīši svētdienas rītā

Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta?

Pirms divdesmit gadiem Cibā ierakstīju: "Iedomājies, un ja nu visa pasaule ir sajukusi prātā kādas īpatnējas psihotronās bumbas iedarbības rezultātā, visi ir kļuvuši pilnīgi traki un neadekvāti, vienīgie normālie cilvēki ir palikuši tikai tie, kas tajā brīdī atradās Cibā, nu, rakstīja tur kaut ko vai lasīja un nepamanīja attiecīgo komandu, turklāt tas viss vēl ir saistīts ar noteiktu apziņas un atmiņas kontinuitāti, ko nodrošina ierakstu secīgums un strukturētība, bet visi pārējie ir kukū, neko neatceras un nejēdz, nodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi murgainiem darbiem un nodarbībām, nezin kāpēc pelna naudu, atdod līzingu, aizraujas ar pilnīgu šīzu un dzīvo nepareizi, vai ne?"

iet uz Cēsu PAB grupu vai publisko pirti ir ļoti tuva pieredze sapņa secnārijam, ja vērtē tikai pēc pilnīgi random atlasītajiem personāžiem no visaizmirstākajiem dzīves posmiem un ko gan viņi visi dara vienā telpā?
uzzinu par arvien plašāku nesaistītu un nekad nesatiktu cilvēku loku, kuriem ir betonstingrs viedoklis (pret) manu nodomu adoptēt suni vai veltīt šim projektam manis pelnītu peso.
ja vien viņi zinātu, ka katra tāda heiteru izteika tikai pielej uguni manai apņēmības dzirkstij, vai man dieniņ'cik skaisti sanāca uzrakstīt.
tas suns ir viena pūkaina laimes un dzīvesprieka brīnumsvecīte un desot ar viņu pa sniegainu mežu mīnus jebcik grādos ir laimīgākie brīži pēdējos 7 mēnešos.

ikoniskais ģitārists

karoče, ir plāns ieviest saimniecībā aerogrila kungu
šobrīd kompilēju informāciju par zīmoliem un tehniskajām specifikācijām
sliecos uz cosori dual blaze

varbūt arī kādam no jums ir aerogrils?
modelis, pieredze, plusi-mīnusi?
mūsu redakciju interesē viss

Biedri un draugi iekš meditācijas (nu, līmenī "pāris reizes pamēģināju, drausmīgi notizlojos, man ir 10 stāsti par to, kā es esmu tuvākajiem cilvēkiem uzbrēcis "atpisies, es meditēju!" un citi absurdi")

Ko jūs darāt, ja meditācijas laikā galvā lien nevis parastā huiņa, bet doma, kas patiešām atbild uz galvenajiem jautājumiem no negaidīta leņķa un potenciāli var dramatiski uzlabot jūsu dzīvi tuvāko nedēļu/mēnešu laikā? Palaidiet vaļā kā mākonīti, vai fak meditāciju, jāpiefiksē?

Uzdot cilvēkiem rakstīt tekstu par istabu ir tāds koks ar diviem galiem: no vienas puses, tur var mierīgi rakstīt, no otras, tur ir tādi vārdi kā "izstaba", "aizskari", "atvilkne" un "gūlta", un es reāli salecos ikreiz, kad tie tuvojas, pat ja ir uzrakstīti pareizi

TVNET. Maestro publiskā paziņojumā atkārtoti norobežojas