Kā vienā dienā varbūt tik daudz un tik dažādas emocijas, sajūtas un notikumi?! Izmisums un cerības. Smaidi un asaras. Beigas un jauni sākumi.
Dzīve tomēr ir TIK pārsteidzoša! Lieliska!

Un ko darīt ar tām lietām, kuras jaunajā mājoklī nebūs vajadzīgas? Nu tur kādas mēbeles, plaukti, veļas mašīna, ledusskapis.
Pārdot par mazām naudām īsti negribas. Aizdot kādam pieskatīšanai/lietošanai? Būt sunim uz siena kaudzes un nolikt garāžā, lai gaida, kad/ja būs vajadzīgas?!

nu NEPATĪK man kā šoreiz nogriezušies mati.
ikreiz paskatoties spogulī gribas raudāt. nezinu ko tagad darīt. aš' jāņem rokās šķēres un pašai jānogriež čolku, kuru tik cītīgi 1/2otru gadu pieaudzēju. pie tik īsiem matiem, kā man tagad, tas šķiet ir vienīgais "glābiņš".
:(

Tik daudz visakā jādara, lai varētu vienkārši dzīvot...
6:10 modinātājs
7:00 ceļā pie frizieres
9:00 darbs
13:00 jaunas pases pieteikšana
darbs
15:00 LIC papildus deva recepšzālēm
darbs
19:00 dzīvokļa īres noteikumu apspriešanas tikšanās
21:00 mājās, lai gatavotos jaunai dienai
22:30 miegs

Nu kad lai dzīvo, ja visa laiks veltīts dzīves setapošanai un strādāšanai, lai varētu dzīvot.

Virs dažām galvām karājas damokla zobens. Un tas karājas mata galā ...
Dažu cibiņu lasīšana vairs nav interesanta, drīzāk kaitinoša vai vispār lecu pāri postiem. Vajadzēs uztaisīt revīziju ...
Tas nav nekas personīgs ... vienkārši dzīve ir mainījusies, iespējams mana, bet iespējams to citu ... un vairs "nav pa ceļam" ...

Lielisks atpūtas brauciens brīvdienās uz Stoholmu. Jūtos patiesi atpūtusies un lutnāta.
No rīta gan kafijojot uz klāja mazliet apdedzināju saulē seju. Cerams būšu brūna, nevis čūska.
Šovakar veiksmīgas mājokļa sarunas un rīt jau sāksies darbīga jaunā nedēļa.
Forši kad ir tā - viss kārtībā!

Nevar saprast, šodien ir mana veiksmes diena, vai tomēr nē - kāpjot tramvajā rakstīju twītu, par to, ka gandrīz dabūju uz galvas visu baloža 'labumu'. Nu tur man šķiet visu izšķīra 1/2 sekunde vai viens lielāks/mazāks solis.
Aizmirsu nopīkstināt e-talonu un nočekot vai transportā nav kontrole.
Nepaspēju attapties un twītu pabeigt, kā kontrole bij klāt un dabūju savu pirmo 3 latu sodu!
Nevar saprast, priecāties par veiksmi vai pukoties par sodu.

Šī ir viena traka nedēļa:
Vakar ballīte, šodien teātris, rīt ballīte, parīt-aizparīt-aizaizparīt ballīte uz kuģa un viss finišēsies ar maratonu.
Un es nevienā no tām nevaru iedzert vairāk kā vienu glāzi vīna. Nevar saprast - tas labi vai neļoti.

Es nevarēšu nocitēt precīzi, bet doma apmēram šāda: "Ja mums toreiz būtu šodienas pieredze, mēs to neizdarītu! Mēs būtu apstājušies pie "tas nav iespējams". Apzinājušies šķēršļus un tos necenstos pārvarēt."
Tas bija pa visam par ko citu, bet uzrunāja tik personīgi - es esmu apstājusies un vienkārši skatos uz šķēršļiem, nevis rīkojos! Jāiemācās atslēgt pieredzi.
Paldies, par iedvesmojošo un sirsnīgo vēstījumu. :)))
Daudzās acīs mirdzēja prieka un sentimenta asaras.

vēl + 21 dienu antibiotiku kurss.
pffff ... nu kad es dzeršu?

Pieņemt lēmumu par bērna radīšanu nav joka lieta, jo tava sirds no šī brīža un uz visiem laikiem klīdīs ārpus tava ķermeņa. (E. Stouna)

paraudiet jūs arī -> klikt

Man rokassomiņā līdzi ir gandrīz viss, lai jebkurā brīdī varētu netikai izceļot no valsts, bet arī neatgriezties mājās un no rīta uzreiz doties uz darbu.
GANDRĪZ!
Un labi, ka tā, jo tas ar kādu atbildības sajūtu un rūpību Viņš rīta agrumā, kamēr es krāsoju acis un dzēru kafiju, ar fēnu žāvēja manu apakšveļu un blūzīti, bija mazliet komiski un ļoti mīlīgi!

kādā "personā" labāk rakstīt:

Reizēm es pamostos dažas minūtes pirms modinātāja. Guļu, skatos uz to un gaidu, kad tas iezvanīs dienu. Reizēm tās ir trīs minūtes, bet reizēm divdesmit. Un man šķiet, ka tieši šis ir tas brīdis, kuru dēvē par „rīts gudrāks par vakaru”. Tieši šīs trīs līdz divdesmit, vēl dienas nesabojātas minūtes. Domu skaidrība.

vai

Reizēm viņa pamostos dažas minūtes pirms modinātāja. Guļ, skatās uz to un gaida, kad tas iezvanīs dienu. Reizēm tās ir trīs minūtes, bet reizēm divdesmit. Šķiet, ka tieši šis ir tas brīdis, kuru dēvē par „rīts gudrāks par vakaru”. Tieši šīs trīs līdz divdesmit, vēl dienas nesabojātas, minūtes. Domu skaidrība.

Gribu piedalīties jauno dramaturgu konkursā, kurā jāraksta luga izrādei. Man ir doma par mono izrādi.

bik' jau ir žēl par Gatis Kandis, bet mana sirds gavilē par ŠO lielisko puisi! Viņš ir tik ... nu tik ... tik ... tik ... jauks! Un mīlīgs! Un vispār ... mmmm ...

Es gribētu būt kā Latvijas feisbūka lapa "If you like Latvia, Latvia likes you" ... bet man dažreiz like arī tie, kam es ne'like un otrādi.
Šodien viss kaitina!!!

jeeeei ... šovakar beidzot Аква́риум ...
tik ilgi gaidīju, nu pat jau šķiet, ka veselu mūžību!

ES GRIBU DIAGNOZI!!!
Man neder "mēs neko neatradām" ... ja neko neatrod, tad nezin ko ārstēt, bet ir taču skaidri redzams, ka ir ko ārstēt!!!
pfff ... daktere ir apņēmības pilna meklēt tālāk, kaut vai pēc izslēgšanas metodes.

No rīta nebija laika brokastīm, tāpēc antibiotikas iedzēru ar glāzi silta ūdens. Pa to laiku, kuru pavadīju vannas istabā apmīļojot porcelāna draugu, būtu 3reiz paspējusi brokastis uztaisīt un paēst.
Sen nav bijis šitik sirsnīgs rīta nelabumiņš, atgādināja vecos - labos grūtniecības laikus.

Tajā brīdī, kad dēliņš atgriezās mājās no pastaigas/izbrauciena ar šo pārsteigumu, sapratu, ka es tomēr esmu lieliska mamma un ka manas audzināšanas metodes ir pareizas. Ka nesavtīga mīlestība, tiek atdarīta ar nesavtīgu mīlestību.
Jā, man ir lielisks dēls!!!

Man ir vairākas reibuma pakāpes.
Sākot ar vieglu atslābumu, jautru ķiķināšanu, neķītru flirtēšanu un beidzot ar man vairs nelejiet, viiii karuseļi un laikam vajadzētu pagulēt, pakāpēm.
Bet tur, kaut kur pa vidu vienmēr ir viena, nemainīga, zīmīga un par sevi atgādinoša - man tik ļoti gribas Viņam aizsūtīt "man tevis joprojām pietrūkst" sīkziņu, reibuma pakāpe!
Šobrīd esmu šajā pakāpē. Ātri jāiedzer vēl, lai pāriet ... lai tieku nākamajā levelī ...

Parasti dzeguze mani pieķer tikko pamodušos, izpūrušu, neēdušu un bez naudas no rīta iznākušu uz balkona uzpīpēt!
Šogad viss ir savādāk! Sapucēta kā lellīte, paēdusi, smaidīga, ar vēl neiztērētu algu un kopā ar četrpaaudžu ģimeni.
Varbūt arī tai dzeguzes kūkošanai nav nekādas nozīmes, bet tikuntā feini. Labas domas taču mēdz materializēties ...
:)))

Vēl neesmu tik tieva, cik gribētos. Bet tomēr nopirku ļoti zaļas, bet ne tik šauras bikses.
Un vēl es domāju, vai tie apmēram 40 lati (kopā ar mežģīņzeķītēm, jostu un pieskaņotu šalli) ir tā vērti, lai vienu reizi no viņa dzirdētu "Skaista, tu!"
Vajadzētu taču tikai sev par prieku un patikšanu. Turklāt, nav jau nekādas garantijas, ka būšu nopirkusi šo komplimentu. Vai vispār patikšanu var nopirkt par naudu?!

ak ak ... beidzot man ir datums - 1. jūlijs!!!

p.s. kad uzrīkojam meiteņu vīna vakaru pie manis?

ārprātīga iekšēja sajūta/nepieciešamība pēc būtiskām pārmaiņām.
ar jaunu frizūru, kurpēm vai kleitu vairs nevaru no sevis atpirkties.
bail, ka arī ar jauno mājokli tā pārmaiņu balss nebūs apklusināma.

Dienu pirms algas dienas, labāk nesakrīties kontā! Vai arī paskatīties, lai zinātu cik daudz (maz) drīkst krāmēt iepirkumu grozā un, ka uz teātri tajā dienā labāk neiet.
Es nepiederu pie tiem cilvēkiem, kas nedzīvo pāri saviem līdzekļiem, es piederu pie tiem cilvēkiem, kas dzīvo līdz nullei! :) vajadzētu kļūt par to cilvēku, kas spēj kaut ko uzkrāt, piemēram rudenī gaidāmajam ceļojumam uz Izraēlu vai jaunām krūtīm!

Tas man prasīja apmēram divas stundas - piemērīt, sagatavot, piemērīt, piemērīt, sagatavot, piemērīt, piemērīt vēl un vēl piemērīt nākamajām dienām darba štātes!
Saliku trīs komplektiņus - melnbalta kleita, vieglas ceriņkrāsas balonsarafānkleita + melns topiņš, melnas bikses + mežģīņu topiņš + pasteļkrāsas žakete! Pieskaņotas zeķubikses, aksesuāri un kurpes.

Izdomāju, ka gribu kādas no tām spilgtajām, šaurajām biksēm. Nu tur zaļas, zilas vai sarkanas. Varētu vilkt ar melnu žaketi un ļooooti augstiem papēžiem.
Nupat jau būšu gana notievējusi, lai tādās izskatītos labi.

Viņš ienāca. Dažreiz nometa žaketi uz grīdas, dažreiz uzsvieda to priekšnamā uz pakaramā. Ne vārda neteicis, pienāca pie manis, sacēla man svārkus vai strauji nolaida bikses, iebāza mēli man mutē, pēc tam iepleta manus gurnus un iebāza tur divus pirkstus. Reizēm es vēl nemaz nebiju valga un, ja viņš bija izvēlējies ne tos pirkstus, jutu makstī viņa laulības gredzenu.

( Ko es sajutu šādā brīdī? )

Manī ir TIK daudz domu un teksta!
Apslāpēju sevī izrakstīšanu, jo jau tā te katru dienu piespamoju.
Kur lai to visu liek? Kam lai izrunā? Kas uzklausīs? Kas sapratīs? Vai vismaz pacentīsies.

Jau kādu brīdi manī ir tāda trauksmaina priekšnojauta, ka kaut kad drīzumā es Viņu nejauši satikšu - saskriesimies uz ielas, parkā, kafejnīcā, teātrī, lielveikalā vai pazemas autostāvvietā.
Un šīs sajūtas spiesta, negribot un neapzināti, es domās izspēlēju šīs neprognozējamās un nejaušās tikšanās scenārijus!
Senāk es ticēju šīm priekšnojautām. Zināju, ka tas nav bez pamata, bet no mūsu savstarpējas enerģijas.
Tagad nezinu. Es pati sevi vairs nepazīstu, neuzticos savām sajūtām.
Nomokos. Arī sapņos.

par kurpēm
saskaitīju. nav jau īstenība tik daudz, kopā ar visām sporta, vasaras iešļūcenēm un zābakiem 53 pāri. plus pastalas! :)
tiesa, uzmetot kritisku aci, ja nāksies pārvākties, dažām būs jādodas uz labākiem medību laukiem.

Jau biju saģērbusies, uzvilkusi mēteli, paņēmusi somu un tad pirms laukā iešanas paskatījos spogulī - Nē, Nē, Nē!!! Es nevaru iet oranžās zeķubiksēs. Metu visu pie malas un skrēju pārģērbties.
Tagad man ir pelēk-rūtota kleita un kim darināta un dāvināta rokas rota. Man labpatīkas domāt, ka tajā ir daļa no viņas neticamās enerģijas un labās domas! Tieši tas, kas man šodien vajadzīgs.
Jā ... un es nokavēju darbu. Bet man tam bija ļoti būtisks attaisnojums - ja būtu atnākusi apģērbā, kurā jūtos nesavā ādā, visa dienu būtu izbojāta.

Laikam pietiks rakstīt par šmotku lietām ...

Zvans no bērna:
- Vai tad, kad atnāksi no darba, tu varētu beidzot nokāst tās bērzu sulas?
- Jā, labi! Izdarīšu!
- Patiešām?
- Nu jā!
- Varbūt man tev uzrakstīt atgādinājuma zīmīti un nolikt tur kur tev dators stāv?
- Nē, dēliņ, es atcerēšos!
- Nu labi. Bet obligāti!

Viņš visas brīvdienas man lika to izdarīt, bet es tikai "jā, jā" un aizmirsu. Ņemas viņi ar tēti ar tām bērzu sulām, liek visādus citronus un dzērvenes.
Forši, ne tā, no dēla "dabūt pa mizu"?! :)))

Esmu šodien saņēmusi miljoniem komplimentus! Nu labi, ja nu ne miljoniem, tad divdesmit-trīsdesmit točna!
Pat šķiet, ka šodienas pelēkumam piestāv mana krāsainība.
Forši! :)

Toreiz vs Šodien.jpg
2009 vs 2012
Parīze vs Darbs

Atradu skapī svārciņus. Tā jau nekas īpašs - koši, bet vienkārši. Taču iegādāti galeriā Lafayette Parīzē, tātad tomēr īpaši - ar savu īpašo stāstu!
Rīt uzvilkšu un mēģināšu noķert parīzietes fīligu ...

o! ... un bildi atradu!

Vecais feils ar krāsainu salveti kabatā! Cerams, pēc ~ 2 stundām baltā žakete ar otro reizi izkāps no veļasmašīnas tīra.
Un jā - VIENMĒR pirms mazgāšanas pārbaudiet kabatas. VIENMĒR!!!
Pagājušajā nedēļā veļas mašīnā neznokurienes bija iemaldījusies matu sprādze, atvadījos no burvīga kašmira džemperīša.

welkomēti ieteikt ātras un iedarbīgas tautas recptes briesmīga klepus mazināšanā - ārstēšanā!
nu pat būšu izklepojusi plaušas, nieri un varbūt pat sirdi ...

jeeeee .. PALDIES par labajām domām un īkšķiem!
Šorīt saņēmu ziņu ar piedāvājumu ilgtermiņā īrēt dzīvoklīti par ļoti labu cenu! Labāku, nekā biju gribējusi! :)
Nāksies gan attiekties no dažām lietām - piemēram atsevišķas guļamistabas un kurpju telpas, bet ir divas izolētas istabas, mīlīga virtuve un vanna!
Bet dzīvoklītis ir mazs un ļoti mājīgs ... tieši šāda sajūta man šobrīd nepieciešama!

Nākamais meiteņu vakars Maskačkā?

Biju apskatīt vienu dzīvoklīti! Lūdzu jūsu labās domas un īkšķus, lai saimniecei un viņas vīram šovakar labs prāts ... un tad jau drīz varēsim rīkot bb party Maskačkā un sālsmaizi Teikā!


PALDIES!!!

Un meiteņu vakars atkal bija lieeeelisks! Turklāt, ietrāpīju pareizajā vīna daudzumā.
Vispār jau ir forši tā satikties un klātienē preparēt vīriešus kā vardes pamatskolas bioloģijas stundās!

Paldies! :)
Jau gribu atkal!

Draudziņi, nu ir laiks sadoties rokās un turēt īkšķus, lai man ļoooooti īsā laikā izdodas atrast piemērotu price/performance mājokli! Esmu izlēmusi, ka neļaušu ar sevi manipulēt, uzspiest savus noteikumus, šodien pateikt, zini gribu no rītdienas + 50 lati, pēc mēneša vēl + 100. Lai iet ieskrieties. Uzrakstīju, ka tā jau nu viss nevarēs.
Kā arī welkomēti padot ziņu, ja padzirdat par ilgtermiņā izīrējumu 2-3 istabu dzīvokli Rīgā (vēlams centrā vai vismaz šaipus upes).

Man tā rrrrriebjas un derrrrrdzas visas šīs tehniski-saimnieci-līgumiskās lietas.
Es esmu meitene, es negribu neko risināt un izlemt - es gribu kurpes!

Ja sieviete, kuru mīli, guļ ar kādu citu, tas nav tāpēc, ka viņam ir liels krāns.
Tas ir tāpēc, ka Tu esi liels krāns.
(via Twitter)

"Если ты напилась - веди себя прилично!" ... aijjj ... no Viņa tas skanēja kaut kā savādi. Svešādi. Aizrādoši. Kauninoši. Netieku no tās sajūtas vaļā.
Pēdējā glāzīte vienmēr ir par daudz. Labi vismaz, ka puse no tās izlija teātra bufetē uz galda.
Protams, neapņemos vairs nekad nedzert, bet jāatsāk sevi kontrolēt. Jāapzinās savas "robežas", lai nepazaudētu to sievišķīgo reibuma šarmu, lai nekļūtu nepieklājīga, vulgāra un prasta. bbrrr ...
Nespēju pat izrunāt vārdu portfolio...

Un jā - izrāde "Sods un Noziegums" @ Liepājas Teātris bija dvēseli plosoša ... trešdaļu izrādes noraudājos ... tā man aizskāra ļoti dziļi un ļoti personīgi ... spēcīgi!
Liepāja ir maģiska ... manas attiecības ar to ir kā magnetizētas - spēcīgi pievelkos un tajā pat laikā atgrūžos, lai pasaudzētu sevi.

Šodien dr.lv mani apskatījis pamatskolas klases biedrs. Sēdējām devītajā klasē matemātikā pirmajā solā kopā. Viņš bija skolotājas dēls un briesmīgs huligāns - es matemātikā nesekmīga! Burvīgs tandēms.
Reiz viņš man iedeva literatūras grāmatu un teica, sameklē tur vienu atzīmētu frāzi. Meklēju. Atradu. "Es tevi mīlu!", bija šī frāze. Klases ekskursijās bik pamurcījāmies, bučojāmies un staigājām rociņās.
Tagad skatos uz viņu un domāju - pfff ... nu galīgi nekā īpaša! Nē, viņš noteikti nav mans tips. Man grūti iedomāties, kas mums varētu būt kopējs. Apskatīju bildes - precējies, ir bērni. Priecājos.
Un tā viņi visi, mani jaunības dienu draudziņi, atraduši savu vietu kaut kur tālu prom no manis un bez manis!
Iespējams, atslēgas frāze ir "tālu prom no manis!"

Piektdiena 13tais.
Melnas mežģīnes.
Vakarā Liepāja.
Ir labi.

Es pārsvarā esmu dusmīga. Uz visiem, uz visu, par visu!
Destruktīva un pašiznīcinoša sajūta.

Šodien bija sajūta, ka vajag sevi palutināt, ja jau reiz neviens cits to nedara. Šopings!!! Pēc ~ 2 stundām manā kontā bija tieši vienas zeķubikses, paciņa cigarešu un sērkociņi.
Pieņemsim, ka šī nav mana diena.
Varbūt rīt!

Viskijs.

☑ Kristus ir Augšāmcēlies!
☑ Gaļa
☑ Olas
☑ Majonēze
☑ Rosols
☑ Vīns
☑ Putukrējuma deserts
☑ Sklandrauši
☐ Liekais svars

sapņiiiiiiiii