26 Septembris 2016 @ 00:48
 
Ir vakari kad klusums sit kā ar stekiem
tikai tv raida pats nezinot ne vārda.
es lasu dzejoļus, tu Markesu lasi
un es dzirdu kā man aug bārda.

Pēc katra nepateikta vārda
bundzinieks maina vāles
pēc katra nepateikta vārda es gaidu veļus
pie ārdurvīm izbārstu sāli.

Tu šovakar aiziesi vēlu
kāds pat teiktu, ka neiesi vispār, tā nākas
kad klusums liedz kustēt un mēles
kā virves, ņem un pakar aiz krāgas.

Augšstāva dzīvoklī smejas,
bet te dzīvo klusiņām veļi,
kā suņi, kas nedzird savas rejas,
kā svešinieki, kam krustojas ceļi.

Satveru tavu roku, satveru ļoti cieši.
Satveru tavu roku. Satveru tavu tieši.
 
 
25 Septembris 2016 @ 19:10
 
Bezjēdzīgi pavadītās brīvdienas rezultējās ar dažu TV jaunumu iepazīšanu. Ar nožēlu jākonstatē, ka XXI ir sikvelu un privelu un vienkārši tupu rimeiku gadsimts, scenāristiem nav laika dzemdēt oriģinālas idejas.
Viens no augšupceltajiem miroņiem ir Makgaivers. Tas bija tik sen, ka kurš gan vairs atceras, kā tas īsti bija. Taču, skatoties pirmo sēriju, nepameta sajūta, ka tas viss jau ir neskaitāmas reizes redzēts. Vienīgais pozitīvais moments - full hd bildītes kvalitāte.
Otrs "jaunums" būtu Lethal Weapon. Pirmo 15 minūšu iespaids - ak, kungs, kā man pietrūkst Mela Gibsona un Denija Glovera!
 
 
25 Septembris 2016 @ 14:14
 
Ir 14 un 15 minūtes. Windows ir aujauninājies līdz 81% un aizvien turpina. Ar šo laiku, man šķiet, vajadzētu pietikt, lai lejuplādētu pusi interneta.
 
 
25 Septembris 2016 @ 11:22
 
Man te vakar gadījās viens avokado, gatavā vilšanās, gandrīz uzreiz zem mizas sākās kauliņš, mīkstuma tik pat kā nemaz.
Vakaru pasvārstījis rokā šo golfa bumbiņas lieluma pārpratumu, pēkšņi atcerējos par kaut kur cibā manīto "trīs zobu bakstāmie un glāze ūdens", un ne vien atcerējos, bet arī saņēmos to izdarīt. Nakti mērcējies un rīta saulītē apsildījies, kauliņš uz viena no sāniem dzemdējis divas pumpiņas. Gribētos domāt, ka tie ir mana avokado koka, kura zaru pavēnī dzeršu tēju, pirmie aizmetņi nevis, piemēram, pelējums.
 
 
25 Septembris 2016 @ 11:13
 
pagājušajā naktī izrāvu sev zobu un pati kko ķimerējos pa to asiņaino caurumu. šī nakts bija drusku labāka: man bija vistu kūts, kas jāiztīra un visi pakši bija pilni ar olām. mans olu groziņš bija pilns, bet olas tik atradās un atradās. tur gan bija visādas, arī ieplīsušas un vanckari un vienā mirklī mani pārņēma izmisums, ka pat olu kremā un biskvītos tās nemūžam nav iespējams izlietot, aizies postā
 
 
24 Septembris 2016 @ 19:25
 
A jūs pamanījāt, ja, ka Mobijs noslaucījis putekļus no savas vecās gičas un atsācis hujārīt vecajās, labajās Animal Rights tradīcijās?

Atbalstāmi, Ričard, mēs tikai par!
 
 
♫: Moby & The Void Pacific Choir / Don't Leave Me
 
 
24 Septembris 2016 @ 18:16
 
šodien sapratu, ka tās bērnam nav iesnas. tasir ka iesnas ir pārgājušas, tagad tās ir siekalas degunā, jo atkal nāk tie zobi. dzerokļi. neko gan īsti nevar redzēt, neko nevar sataustīt, bet tas ir nepārprotami, ja reiz stundas laikā pamanās izmērcēt cauri biezo kombinezonu. tieši zem zoda

man gan laikam tās kakla sāpes nekad nepāries, ja reiz tās balssaites tā arī nedabū atpūsties, jo ik pa laikam cerez ņemogu jādzied dziesmiņa,s jāskaita dzejolīši un jāstāsta pasakas. vispār vēl kāda jāizlasa, citādāk tās trīs, kas iet uz riņķi (vispār viena ir dzejolis, kuram pusi vnk neatceros) sāk apnikt
 
 
24 Septembris 2016 @ 15:44
 
Vakara hailaits #1 noteikti bija tas, kā mēs sēžam ar [info]bozena stulbajā vietā ar nosaukumu "Stulbā vieta", jo visur citur ir pārbāzts ar uzdzīvotājiem; pagrabstāvā, nesmēķētāju zonā, pašdarbnieku ansamblis izpilda populāras bītlu melodijas, piepeši garām paiet pārītis, meitēns savu puikiņu velk aiz rokas uz to pagrabu, un [info]bozena pamatoti jautā "Kā tev šķiet, viņi aizgāja dejot vai nesmēķēt?"

Vakara hailaits #2 noteikti bija tas, ka ieklīdu Jiržikbārā, a tur, izrādās, Jiržikam piemetusies dzimšanas diena, un nācās bagātināt organismu ar 15gadīgiem viskijiem, jo, nu, ko citu darīt, ja dzimšanas diena piemetas bāra saimniekam.

Un pēc tik brīnišķīga vakara nekas neatliek, kā pamosties un sajusties nejēdzīgi vientuļi, un domāt par visu, kas ir sadarīts, un gribēt dzīvot 100. stāvā, lai varētu skaisti un lepni izlēkt pa logu. No ceturtā nav jēgas, piekritīsiet.
 
 
♥: Still there
♫: Leonard Cohen / Amen - Live in Dublin
 
 
24 Septembris 2016 @ 15:26
 
vakar bija jāiet uz basement ballīti, bet man bija tik skumji, nokāpu pie autiskā profesora, mūžību nebijām tikušies, viņš atvēra durvis un es teicu - i am sad. you are sad, viņš atkārtoja un uzlika vārī ties tēju. tad piegāja, apķēra mani, un es sāku raudāt. viņš neko neteica, glaudīja man matus, un es raudāju. izstāstīju viņam visu. will i manage to stop hurting myself? you came here and told me all this. i think this means something has changed in your frontal circuitry.

prasīju, vai viņš piekrīt, ka autisms ir nākamais solis cilvēces evolūcijā. viņš šaubījās.

ja es tā katru dienu atrastu kādu, kas mani samīļo, nemaz nebūtu bēdīgi.
 
 
24 Septembris 2016 @ 08:11
 
Soundarcade
Tags:
 
 
23 Septembris 2016 @ 21:04
smukais Susuriņš  
... )
 
 
23 Septembris 2016 @ 20:44
 
ja cilvēks iekš windows8 lietoja moviemaker, un tagad datorā ir windows10- ko lietot vietā?
 
 
23 Septembris 2016 @ 16:28
 
paklausīju un noskatījos black mirror epizodi.

tagad nezinu, kā to dabūt ārā jebkad
 
 
23 Septembris 2016 @ 13:29
 
Tā, tiktāl nu mēs būtu nodzīvojušies – arī šajā valstī tabakas izstrādājumi tagad tiek izdaiļoti ar dažādām romantiskām fotogrāfijām un vēl milzīgākiem uzrakstiem, no kuriem visi sabīstas un nekavējoties palien zem galda.

Un valžiem noteikti šķiet, ka viņi šādā veidā kaut kā nodarīs pāri smēķētājiem. A ziniet ko, valži? Gluži pretēji!

Vei, pirms kāda laiciņa pie sevis zūdījos, ka kas tā par huiņu, ka austriešiem Drum tabaka pienākas glītā ziplock paciņā, a šeit turza kaut kāda, kuru prasās pēc iespējas ātrāk izpīpēt, kamēr nav izžuvusi. Tad lūk, līdz ar piespiedu noformējuma maiņu – šīs te jaukās paciņas pienākas arī mums. Win, valži. Win!
 
 
♥: n/a
♫: Royksopp / Beautiful Day Without You
 
 
23 Septembris 2016 @ 13:22
 
Atradu! Vienā šūnā cipars bija ierakstīts kā teksts. :( Bet tajā pašā laikā es visu to lauku biju iezīmējusi un uzlikusi, lai ir Number, bet tāpat nebija sapratis. Tā iet, kad kopē sazin no kurienes un sazin kā.
Tags:
 
 
23 Septembris 2016 @ 13:27
: mēs taču visi esam tik radoši  
biju domājusi, ka no remonta darbiem man vistuvākais būs sienu krāsošana.
un pēc pirmās kārtas tā arī bija.
bet, kad nāca ceturtā (jo izrādījās, ka tumšā krāsa nopilējušās gaišās piles nemaz tik labi neaizkrāso), es teicu, ka man ir pilnīgi pie kājas, vai tur kāds defekts vēl būs redzams - vēl vienu kārtu es neklāšu.

mācība gan ir gūta, un turpmāk es nepirkšu krāsojamās tapetes vairs vispār nekad.
ja nu vienīgi krāsos kāds cits.
 
 
23 Septembris 2016 @ 13:17
Bērnam sega  
Netieku galā ar bērna segas izmēru. Šobrīd ir 100x130, bet tā regulāri izrādās kaut kur blakus, nevis bērnam virsū. Gribēju uz ziemu nopirkt lielāku, bet izvēle gaužām ierobežota - vai nu par 10 cm lielāka (kas diezvai glābs situāciju) un nākamais izmērs 140x200 , kas jau ir gandrīz pieaugušo un baidos ka aizņems daļu bērna gultas (matracis 80x160).
Cik lielas segas ir jūsu 5-7 gadniekiem?
 
 
23 Septembris 2016 @ 12:49
 
šorīt sapņoju, ka tēvs divu barokļu vietā nopircis 18 aitas. t.sk. jērus. no šausmām un šoka pamodos un tad vairākkārt kritu atpakaļ sapnī, jo divus uz vasaru vēl var izbarot, bet astoņpadsimt! un kurš viņus kaus? un tā nu tie skrēja pa dārzu un puķudobēm un šķina nost visu pēc kārtas

a ja par citiem sapņiem, tad man tikai 1 interese: gulēt kā šlangai. nu, šo to apēst, šo to palasīt, ja sagribās
 
 
23 Septembris 2016 @ 12:47
 
Šodien, taisot to excel tabulu, lai kolēģei normālāk datus izdotos savākt, nevaru atrast kļūdu. (Es parasti taisu kļūdu meklētājus ar loģiskajām funkcijām - tam un tam ciparam jāsakrīt ar to ciparu summu u.t.t.). Bet šodien nevaru atrast, ko es esmu palaidusi garām. Varbūt šodien jāmet miers un nākošnedēļ jāķeras klāt ar svaigu galvu.

Žēl, ka man darbā nav vēl kāda cilvēka, kurš arī pārzinātu tās tabulas - divas galvas kopā tomēr būtu gudrākas.
Kaut gan - no otras puses - zinot, ka ar to, kas ir, jātiek galā tev pašai, radošā domāšana raisās. :)
Tags:
 
 
23 Septembris 2016 @ 09:52
 
es tā padomāju, cik cilvēkus dienā sastopu, ar kuriem arī pārmiju kādu vārdu, un saskaitīju tos uz vienas rokas pirkstiem.
pieskaitīju ofisa biedrus, pastnieci un veikala pārdevēju, tad tieši pieci (vidēji). tomēr ar visu informācijas daudzumu apkārt nemaz nav sajūta, ka es būtu klusumā pavadījusi dienu, pat ja nebūšu nevienu zilbi skaļi pateikusi.
varbūt kaut kad mēs visi apklusīsim, un cilvēks aizmirsīs, kā runāt ar muti.
 
 
23 Septembris 2016 @ 08:07
 
Ir sācies vēl viens brīnišķīgs rīts!
 
 
22 Septembris 2016 @ 16:57
 
got english? (and bunch of other stuff)
http://saftehnika.com/en/about#jobApp-32
 
 
22 Septembris 2016 @ 13:11
 
Iesakiet, lūdzu, jauku teātra izrādi (vēlams - ne pārāk smagu), uz kuru varētu aiziet arī gados vecāka kundze.

Citādi - šodien noskaidroju, ka Latvijā reģionālais iedalījums mainās no tā, kāda iestāde to nosaka. :D Satversmē minēts, ka Latvija sastāv no Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales - bet sīkāk atrast, kas katrā reģionā ietilpst - normatīvajos aktos atrast nevarēju. Šķita, ka tam vajadzētu būt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, bet nekā tamlīdzīga - paralēli tam, ka tur ir noteikts, ka Latvija iedalās apriņķos (priekš kam tādus vēl vajag?) Republikas pilsētās un novados, nekas sīkāk nebija komentēts.
Vēlēšanu apgabali ir nevis četri Satversmē minētie - bet pieci - te nāk Rīga klāt. Savukārt statistikas reģionos vēl vairāk- te vēl nāk klāt Pierīga, kurā ir iekļauta, piemēram, Kandava un Jaunpils, kas ir Zemgales vēlēšanu apgabals. Kaut kā ne pārāk loģiski man liekas.

Bet vēl savādāk - šodien darbā drusku pamainīju mēbeļu izkārtojumu - painteresējos, vai gadījumā nav pieejami mazāki skapīši, uz kuriem varētu likt augus, izrādījās - ir pieeajmi. Tā nu sarunāju, ka vienu lielo skapi paņems viens kolēģis, kuram kā reiz vajadzēja slēdzamo skapi krimināllietām. Visi apmierināti. :)
 
 
22 Septembris 2016 @ 13:42
 
karoče, atradu vietu, kur svinēt dzimšanas dienu ar dažiem viesiem, viss tur kā tādā pasaku nostūrī - mežs vispakārt, zonas nav, ir karstā baļļa ārā, ir dīķis, un lampiņas visapkārt, un ārā var skaisti piemesties gan tā, gan šitā, un iekštelpās arī. bet tagad uznākuši šitādi aukstumi, un tumšs paliek bezdievīgi agri, kaut kā man liekas, ka citos gados septembra beigas bija siltākas, un gaišs bija ilgāk, a tagad būsim meža tumšumā un aukstumā, no visas apkārtnes neko nesanāks pabaudīt, ja nu vienīgi ierosināšu tematiski ģērbties game of thrones stilā.
un ar šādu torti:
... tālāk ... )
 
 
22 Septembris 2016 @ 11:54
liela tanta,bet baidās no spokiem  
tas ir kautkāds absurds, cik viegli manas smadzenes pakļaujas visādām gākas baismām.

šonakt viņas nolēma apspēlēt neseno džima ierakstu. sapnī redzēju,ka sēžu tumšā istabā un vārā loga atspīdumā iezīmējas bērna stāvs ar tādu jocīgu seju. un man ir bail,es gribu kliegt, bet nevaru, galvā skan dažādie ieteikumi nebaidīties un runāt ar to spoku, bet skaņa nenāk pār lūpām, un tas stāvs man tuvojas,kā to rāda šausmu filmās (da labi,es nevienu īstu šausmu filmu neesmu redzējusi,man ir bail no parastiem trilleriem)

pamodos ar no mutes ārā lecošu sirdi

tādas baidīšanās ir kopš pašas bērnības. pēc tam,kad redzēju Pērtiķu planētu, es gandrīz gadu baidījos (like,kas tur vispār ir briesmīgs,jūs teiksiet, bet tā bija

izskatās,ka no šitā nekad nepieaugšu.
Tags: ,
 
 
22 Septembris 2016 @ 11:29
kāzu plānošana īsi un kodolīgi  
klusās šausmas un dārgāk nekā plānots...
Tags:
 
 
21 Septembris 2016 @ 20:35
 
Skolā man ļoti patika kultūras vēsture. Bet ar parasto vēsturi attiecības bija tādas, kādas nu bija. Piektajā klasē es nesapratu, kāpēc vienu brīdi mums māca par Divupi, tad pēkšņi par Ēģipti, tad pēkšņi kaut kur ir Grieķija. Es vispār biju tāds ne pārāk advancēts bērns, kuram- lai iemācītos - ir nepieciešams saprast. Es nesapratu, kāpēc mēs vienu brīdi runājām par Ēģipti, bet pēc tam par citām valstīm - kāpēc tad par Ēģipti vairs nē? Man vispār pietrūka tādas sapratnes - kā viens mācību priekšmets kā puzles gabaliņš saliekas kaut kurā brīdī ar citiem priekšmetiem, kā viss kopā izveido loģisko - savstarpēji saistīto sistēmu. Vēsturi vispār saviem bērniem vajadzētu mācīt sākot ar savu ģimeni, tad ar savu tautu un valsti un tikai pēc tam - pasaules vēsturi. Jo to pasaules vēsturi tāpat veido tādi paši cilvēki kā mēs - ja papēta šo cilvēku ģimenes un personīgo vēsturi - tad bieži vien var atrast atbildes, kāpēc tajā vai citādā brīdī viņi ir rīkojušies un pagriezuši vēstures ratu tā, kā to pagriezuši (bet ne visos gadījumos, protams).
Vēsturi ir jāmācās tāpēc, ka tā ik pa laikam atkārtojas. Nomainās tehnoloģijas, ieroči, ar kādiem viens otru iet galināt nost, bet cilvēciskās attiecības un sabiedrības uzbūve vēsturiskos posmos kāda ir bijusi, tāda ir palikusi.
Šobrīd tamborējot klausos šo te vēsturisko filmu ciklu par Krievijas vēsturi - https://www.youtube.com/watch?v=EXrwEAZwGcM&index=48&list=PL7E4BD6B408040139 .
 
 
21 Septembris 2016 @ 18:46
 
Nenoliegšu, ka allaž mēdzu vīpsnāt par paš-Pī-eR-rotājiem. Taču kopš nesena laika sāku pārdomāt savu ttieksmi. Viss pēc šī raksta izlasīšanas:
http://www.atlasobscura.com/articles/soccers-ultimate-con-man-was-a-superstar-who-couldnt-play-the-game
 
 
21 Septembris 2016 @ 16:58
 
Nine Inch Nails - We're In This Together
Tags:
 
 
21 Septembris 2016 @ 15:17
 
es tip eju autoskolā. šodien pirmo reizi braucu pa īstu ielu. es nezinu, kad un vai es vispār kaut kad spēšu normāli braukt.