23 Jūnijs 2017 @ 21:05
 
Šodien esmu samērā nesatraukts - pulss 51 sitiens minūtē.
 
 
23 Jūnijs 2017 @ 11:49
 
Žanrā "normālas, ikdienišķas sarunas pie alus"

[info]kakjux: Visa mana dzīve ir castle.gif.
[info]vistu_zaglis: *castle.gif*

----

Kratām pačkas pie Mobija "Erupt and Matter"

K-x: Revolūciju! Es pieprasu revolūciju!
VZ: Nē nu – mēs jau varam iet ielās un sākt, bet nav līdz galam skaidrs, ko tieši darīt. Varētu apgāzt ceļazīmi, bet viņa jau ir nokritusi.
K-x: Es viņu pacelšu un nogāzīšu, tad jūs visi, bļaģ, redzēsiet!

----

K-x: (ar drūmu jebaļņiku) I'm fucking excited.
VZ: Aha, izskatās.
K-x: Es pieprasu kaut kādu empātiju!
VZ: Awwww
K-x: Bļaģ, ok, labāk nē!
VZ: Nu atvaino, tas sākas uz burtu A un bija pirmais rezultāts manā feels tabulā.
 
 
♥: Eat, sleep, rave, repeat
♫: Moby / There's Nothing Wrong with the World There's Something Wrong with Me
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 23:13
 
es dievinu šīs gaišās naktis
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 19:44
 
divi ar pus asinsdonori sarunāti, nu vismaz var drusku vieglāk uzelpot
 
 
♥: vī!
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 19:19
 
Šodien, lasot Ir, vienu brīdi sajutu, ka man tīri fiziski sāk nākt vēmiens.
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 17:16
 

Silti čo ta.

instagramsarkaķīšiem )

Bet vispār dzīvs, dzīvs, nesatraucieties. Starptautiskā Cibas festivāla ietvaros pie katras otrās sarunas ienāk prātā, ka "šitas Cibās jāizstāsta", bet nu kā tad lai piestenografē to visu, jūs man pasakiet. Paliksiet nezinot.

 
 
♥: OK
♫: Xploding Plastix / Kissed by a Kisser
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 17:32
 
Pirmdien nodomāju, ka būs jāstāsta dakterei, ka nemāk šitas bērns vēl velties un otrdien R pēkšņi atvērās visas velšanās čakras - tiklīdz tika lielajā gultā, tā pati sāka cīnīties (stenot un pūšot), lai apveltos. Pēc stundas mokām sanāca ar! Tagad jau trešo dienu - kā gultā, tā sākas trakā tirināšanās, lai apveltos. Pa dienu vairākas reizes jau sanāk. vakar bija tā noņēmusies, ka tāpat uz vēdera arī aizmiga - ar muti un degunu segā. Spec neko nedarīju, bet vēroju, ko darīs, kad gaisa sāks pietrūkt - viss ok, strauji parāva galvu uz augšu un pagrieza uz sānu, šņāca tālāk.
Tags:
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 14:40
 
un vēl es piedalīšos pētījumā:
https://www.facebook.com/photo.php?fbid=734398823413109&set=a.271421453044184.1073741827.100005289940732&type=3&theater

vispār baigi inčīgi, tikai tas uz lapas sarakstītais apēstais uzreiz rada sirdsapziņas pārmetumus.lol
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 14:27
 
mani ļoti mulsina vecāku vēlme bērniem piekārt birkas. skaidrs jau, ka ir izteiktākas un mazāk izteiktas intereses un prasmes, bet nepilnu divu gadu vecumā paziņot, ka bērns ir, nezinu, 'mākslinieks' 'sportists' /insert necessary/
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 13:44
 
gandrīz vai "mana skaistā jaunība neziedēs vairs"
https://www.youtube.com/watch?v=9h_NfEeT8tU&list=PL380F98761644E1E2&index=16
Tags:
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 12:58
 
kaut kad iepriekš pieminēju tango cilvēkus - vienā momentā līdz ar saspiešanos ar tango viņu sociālos tīklus piepilda bildes, kur viņi aizmiguši apkampušies ar vēlvienu aizmigušo vēl citu tādu pašu aizmigušu pārīšu ielokā.
tagad arvien vairāk parādās jogas cilvēku. un arī viņu sociālos tīklus pārņem bildes, kur viņi citu tādu pašu entuziastu starpā mēģina nobučot sev dibenu.
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 12:32
 
interesanti zināt, tā taču nevar būt nekāda kaite, ja man piemēram zudusi jebkāda vēlme pēc saldumiem?
droši vien jau, ka ne, tas drīzāk ir pat labi.
bet nu jau ir tā, ka es tos vispār, vispār, vispār negribu, un pat īsti tā garša vairs nesniedz nekādu apmierinātības vai laimes sajūtu.
kas noved pie awkward sociālajām situācijām, kad netiek pieņemts saudzīgs atteikums "nogaršot kūciņu".
jūs man šitā piedāvājiet lasi - no tā es nekadiņ neatteikšos.
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 10:32
 
Esmu pavilkusies uz filmiņām. Nu labi, tas nav nekas jauns, iet jau piektais gads. Atklāju, ka paziņu lokā ir meitene, kura arī pasākusi interesēties par fotogrāfiju un tā runājoties, uzzināju, ka viņa pazīst cilvēkus, kas zina visu "par un ap". Tā vakar saņēmu vēstuli, kur sīki un smalki aprakstīts, kas jāiegādājas (pat ar visiem linkiem, kur pirkt, pa cik) un kā tas viss smalki pa soļiem jādara. Vēl gaidu atbildi par to, kādu skeneri var ieteikt priekš mana budžeta. Atceros, ka tāda doma manā galvā riņķoja vēl 10 gadus atpakaļ, kad pirmoreiz nopietnāk iemēģināju filmiņu, bet tad gan tā bija melnbaltā un tur, protams, viss vienkāršāk. Rēķinos jau, ka gan jau būs vesela kaudze metamu filmiņu un, protams, sākumā neeksperimentēšu ar kadriem, ko žēl pazaudēt. Jau kopš pirmās reizes, kad šeit saņēmu ieskenētās fotogrāfijas, nepamet vilšanās sajūta, jo nav tā pati kvalitāte, kas Origo fotoservisā. Pikseļi bliež pa acīm, bet tu noliektu galvu tāpat maksā tos 13 eiro, un ir skumīgi, jo nav sajūta, ka rezultāts ir tā vērts. Protams, skeneris arī sevi tik ātri neatpelnīs (nezinu īsti, cik lielu daļu no tiem 13 eiro sastāda skenēšanas daļa un cik attīstīšana), bet ļoti lielā ilgtermiņā vajadzētu būt ok. Atkal ir tā iedvesmas sajūta, kad gribas darīt un mēģināt. 

Bet, ja nolaižos nedaudz tuvāk pie zemes - pēdējās 4 dienas temperatūra ap +36 grādiem. Pagājušajā naktī pārspēti kaut kādi 18xx gada nakts karstuma rekordi - 4 no rīta Parīzē temperatūra bija +29 grādi. Tu vēl neesi paspēji noslaucīties un izkāpt no dušas, kad jau atkal esi nosvīdis. Sabiedriskajā transportā nav ko elpot. Visi svīst, staigā slapji un nupat jau visiem arī vienalga - nav variantu. Darbā ir vismaz nedaudz svaigāk kā mājās. Pavasarī te uzstādīja sildītāju/kondicionieri, kas vismaz uztur elpojamu temperatūru lai gan mugura tāpat slapja. Ar visu karstumu vakar vakarā bijām uz Mūzikas svētkiem Īrijas kultūras centrā. Tāpat pamanījāmies piedzerties, kas šajā karstumā nav pārāk prātīga nodarbe, ņemot vērā, ka tāpat jau dehidrējies ar svīšanu, bet nu jau esmu dzīvotāja (pamostoties no rīta gan vēl nebiju). Šodien pavisam noteikti piektdienas noskaņojums, bet neko darīt.

Brīvdienās bijām netālu no Lionas uz Romain drauga "partnerības slēgšanas" (jes, atkal tas dīvainais apzīmējums) ballīti. Vienmēr prieks satikt viņa draugus. Un atkal piedzērāmies, bet tā gadās ar "trīsdienu pasākumiem". Svētdien mazliet miru pa ceļam atpakaļ uz Parīzi, jo atkal karsts, visu ceļu saule, logu vaļā taisīt nav vērts, jo asfalta karstums necik neatsvaidzina. Bet, jā, protams, pasākumā diezgan aktuāla tēma bija precēšanās, jo "partnerības slēgšana" ir jau pussolis tajā virzienā un viesu sarakstā bija pāris, kas aprīlī apprecējās. Tā nu n reizes mums tika jautāts, kad mēs precēsimies, bet mēs tik skatamies viens uz otru un smejamies. Viens no viņa draugiem gan gāja nedaudz tālāk - pienāca pie manis un, rādot ar pirkstu uz Romain, teica, ka "tev viņš jāapprec! tu saproti? jums jāprecas!". Aktīvists gan bija diezgan nopietni iedzēris, bet līdzīgas frāzes tika atkārtotas vairākkārt vakara garumā. Nav gan nekas jauns, citā reizē Romain pēc ciemošanās Lionā teica, ka tas pats draugs viņam esot teicis, ka Romain mani noteikti esot jāprec un ka mums būs smuki bērni. Izskatās, kāds ir apņēmies mūsu vietā visu novest līdz galam. Smieklīgi un jauki reizē. Un, jā, šķiet ka tas Lionas brauciens mums atkal iedeva otro elpu. Pēdējās dienas esam kā no jauna iemīlējušies. Tas nenozīmē, ka jūtas būtu zudušas iepriekš, bet šķiet, ka viss, kas notika, nedaudz uzpūta liesmu (jes, esmu poētiska). Ik pa brīdim vēroju viņu un atkal saprotu, kāpēc esmu šeit nonākusi. Pilnīgs pavasaris galvā.

Un vakar vakarā ar "fist bump" noslēdzām vienošanos, ka apceļosim pasauli kādā brīdī. Nav svarīgi, kurā brīdī, bet kādreiz. 


P.S. Ailbhe Reddy atklāju vakar Mūzikas svētkos. Viņas balss dzīvē ir tik pat skaista.
 
 
♫: Ailbhe Reddy - Never Loved
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 07:53
 
Staigāja Sivēns ar spilvenu gar ozolu un skandināja skumju dziesmiņu:
Tā vien šķiet, ka man nāk miegs,
Tā vien šķiet, ka man nāk miegs...
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 23:35
 
atradu google earth attēlus ar sava vectēva celto mājiņu un ļoti jocīgi palika - man tur ļ.patika un es kkā uz čuju atradu un tagad ir nostaļģija
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 21:27
 
Kādā no savām iepriekšējām dzīvēm es noteikti esmu bijusi viens briesmīgs, ļauns kurpju meistars - maniaks, kurš guva baudu no domas par to, kā cilvēki mocīsies, staigājot ar viņa darinājumiem. Kā ir vasara klāt, tā ir klāt mans ikgadējais spīdzināšanas periods - tulznainas kājas. Šoreiz vēl labi - tikai kādas piecas. Bet vienu vasaru bija tā, ka es ar jaunām kurpēm aizgāju no trolejbusa caur parciņu (15 min. kājām) uz darbu un man uz kājām bija 15 tulznas (pagaidām mans rekords). Mana gaita laikam bija dikti žēlīga, jo mans kabineta biedrs pat piedāvājās aizvest mani mājās (par ko es viņam biju briesmīgi pateicīga. Nu tās sandeles es gan uzreiz izmetu miskastē. Un kopš tā laika vienmēr ļoti, ļoti rūpīgi sekoju apavu ādas mīkstumam, tam, vai kaut kur sprādzes metāls kaut kur nav tieši pie ādas. Vai diegs, ar ko šuj apavus, nav bijis pārāk ass. Un pat ar visu to es tāpat tulznas sezonas sākumā - neizbēgami.

Kad aizrāda, ka vīrieši staigā zeķēs un sandelēs, es pie sevis klusībā domāju - pareizi dara! Viņi nav tādi mazohisti, lai ietu tā mocīties. Un personīgi man nav nekādu iebildumu pret to. :)
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 19:35
 
grūti emocionāli neiesaistīties, ja kopējā atmosfēra ir diezgan drūma. pieķēru, ka šodien viņš uz lapiņas rakstīja info un telefona numurus ko atstāt mātei, jo noskānojies ir palikt uz galda. viss, protams, notiks nākamnedēļ bet šobrīd esmu palikusi bez aukles, jo vakar izlija un šodien ir ar temperatūru

bet neko - elpoju un cenšos meditēt
 
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 15:10
 
Un šodien man ārsts pateica, ka nākošo 3-4 nedēļu laikā es drīkstu pakāpeniski sākt sēdēt, un vispār atgūt šo funkciju - sēdēt.
Vēl skatos aizdomīgi un tā sēdēšana būtu jānosvin apsēžoties.


p.s. iešu šodien pakaļ savam kreklam - bez cīņas nav uzvaras.
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 09:47
: 20  
par apaļām jubilejām runājot, braucot uz brālēna salidojumu vecajā lauku skolā, mamma uzgāja 20 gadu vecu foto, kur mēs pozējam pie neliela krūma. tā nu šogad uzņēmām foto no sērijas "1997 & 2017".
izrādās, 1997. es pirmo reizi nokrāsoju matus, un nokrāsoju tos rudus, turklāt staigāju ar milzīgu, citādi to nenosauksi, čolku.
ja vien būtu mazliet ātrāk fotografējušās, arī 2017. gada bildē mati būtu rudi
internetos gan neko nelikšu, jo ne tas bija labs leņķis deviņdesmit septītajā, ne arī šogad.
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 08:28
 
Kopš es eju uz darbu diezgan agri - pirms septiņiem izeju laukā no mājas, man obligāti līdzi ir jābūt kaut kādai nebūt tarbai, kurā pēcpusdienā iestūķēt lieko jaku, džemperi vai trencīti. Vai reizēm - abus. Bet dažkārt - kad man galīgi noriebjas tā tarbu staipīšana, es izdomāju, ka es mazliet pasalšu no rīta, bet tad vakarā nebūs tās tarbas jāstiepj. Bet rīt es laikam tomēr labāk atkal stiepšu mājās tarbu.
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 08:26
 
Kur jūs plānojat būt Līgo vakarā?
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 00:52
 
Saulgriežu nakts
 
 
20 Jūnijs 2017 @ 23:12
.  
Šodien es tik ļoti apraudājos rijot kobru, ka pat ārsts sabijās.
Stulbās panikas lēkmes.
Nekad vairs, bez narkozes.

Dzīve sūkā. Šobrīd.
 
 
20 Jūnijs 2017 @ 15:59
 
Kādreiz, kad es vēl mācījos universitātē un dzīvoju Tālivalža ielas kojās, es nejauši biju atradusi vienu krutu frizieri - Vinetu, kas strādāja frizētavā "Sarma", kas atradās Zemitāna laukumā 1 (tieši pretī tam Zemitāna laukumam). Tik krutu frizieri līdz šim neesmu vēl atradusi. Viņa strādāja ļoti ātri un ļoti, ļoti labi.
 
 
20 Jūnijs 2017 @ 13:23
 
man ļoti patīk, kā smaržo vasara.
pat pilsētā !
 
 
20 Jūnijs 2017 @ 08:34
: penny dreadful - vanessa & ethan  

kad jau šķita, ka nebūs, pie kā pasapņot, atcerējos par penny dreadful,
kurš neliek vilties, pat ja dažkārt nemaz ar negribas saprast, "kāpēc, nu kāpēc jūs tā darāt".

also, josh hartnett - long time no see.
kas to būtu domājis, ka vīriešiem pagari mati var gluži labi izskatīties.
tikai izņēmuma gadījumos.
 
 
20 Jūnijs 2017 @ 08:23
 
Naktī sapņoju, ka esmu katu kādās ārzemēs ceļojumā - tāds ļoti skaists vasaras vakars, viesnīca greznā divstāvu villā. Vakarā ir kaut kāds burziņš, kurā piedalās visādi snobi - kungi, kas staigā apkārt ar konjaka glāzēm - ģērbušies smokingos un dāmas - elegantos vakartērpos ar briljanta rotām un baltiem cimdiem rokās. Un tad tajā pasākumā sazin kāpēc viena daļa ir arī tādi plebeji kā es - tiem tur tajā pilī šķiet pārāk garlaicīgi un viņi iziet dārzā un tur - zālienā sarīko ballīti ar dejošanu un dziedāšanu.
Pēc tam es eju uz viesnīcas istabiņu un tur aizeju uz vannas istabu. Un tajā vannas istabā ir milzīgs, milzīgs logs, kas paver fantastisku skatu un naksnīgo pilsētu - augšā - tumšzilas debesis, zemāk - pilsēta - augstceltnes, parki, laternas. Pat reklāmas šajā pilsētā ir tikai baltā vai gaiši zilā krāsā - un tādejādi viss kopskats nav juceklīgs, bet ļoti, ļoti skaists.
Tags:
 
 
19 Jūnijs 2017 @ 19:47
 
nobrāza viņš kājas īkšķim drusku ādas, nu tā krāšņi un ar feierverkiem. ar lielām pūlēm sadakterējām un man no šī rokas trīc, ap sirdi pašvaki un gribas iedzert.
par šo viņi mūs nebrīdināja
 
 
19 Jūnijs 2017 @ 12:04
 
Man tomēr īsti nepatīk tas flamenko. Nav mana deja. Kaut kā neaizrauj.