vīrs gribēja precizēt, ka viņš vainīgs, nevis bērns, jo viņš nopirka. sliekas esot apakšējā trauciņā izmērā - nr.2 :D. man radās jautājums - a viņas mēra pēc garuma vai resnuma?!

ēdu maizīti, attaisīju ledusskapi paskatīties kādu siera gabaliņu vai tml un tur uz augšējā plaukta mazs apaļš caurspīdīgs trauciņš uz kura mazāks, apmēram kā sērkociņa kastīte. paņemu visa tāda laimīgi gremodama a tur - TĀRPI!!! balti un riebīgi.

Aaaa

izrādās bērna kārei makšķerēt ir neplānotas riebīgas blaknes :D

Mūsu kaimiņi ilgu laiku bija kāds pensionēts pāris - Nellija un Zigfrīds. Viņu mazbērni bija mani īstākie bērnības draugi, ar kuriem mēs sirsnīgi draudzējāmies un tikpat sirsnīgi ik pa brīdim plēsāmies un naidojāmies. Un tad pēc kāda laika atkal tikpat sirsnīgi salabām. Nellija bija smalka kundze, kurai piemita kaut kas no pirmskara Latvijas laiku elegances, viņā bija kaut kas aristokrātisks. Tas, cik skaisti viņa bija iekopusi savu dārzu, atstāja uz mani tik lielu iespaidu, ka laikam pat pirmā vēlamā profesija - kļūt par dārznieci, man radās tieši viņas iespaidā. Viņas vadībā mēs kādreiz kopā ar viņas mazbērniem lasījām jāņogas un vārījām ievārījumu, es arī dabūju tādu mazu burciņu, ko pēc tam aiznesu savai mammai. Nellija bija mazliet atturīga, bet ļoti jauka sieviete un nekad neizturējās pret mani nejauki, viņa vienmēr bija ģērbusies ļoti akurāti un viņai bija mazliet sirmi, cirtaini mati līdz pleciem. Viņai bija skaista un moderna virtuve ar baltām flīzītēm, reizēm viņa mēdza cept vafeles tajā padomju laiku vafeļu pannā. Kas visu darīja īpašu - pirms tam viņa iepilināja mīklā kaut kādu šķidrumu no mazas caurspīdīgas pudelītes, ko viņa bija dabūjusi no radiem ārzemēs - laikam no Vācijas, pēc kā visā virtuvē izplatījās burvīga smarža. Ar tagadējo prātu es saprotu, ka tā, visticamāk, bija vaniļas esence.
Es tikai nupat sapratu, ka viņa, iespējams, ir atstājusi visai lielu iespaidu uz mani. Tas, kā viņa ietekmēja manu uztveri. Jo viņai bija sakārtota māja un sakārtota vide un tas man likās kas tāds, uz ko man gribējās tiekties. Tāda klusa elegance. Un ar viņu es laikam pavadīju daudz vairāk laika - vēl jo vairāk - jēgpilna un piepildīta laika, nekā ar saviem īstajiem vecvecākiem.

šodien (pa ceļam uz peldēšanos Daugavā) satiku Hofavartu un iemīlējos, tas suns ir tik smuks! un es pat nezināju tādu šķirni

un atkal klusi klusiņām ir cēlušās pārtikas cenas
pavisam vēl nezen standarta 450 gr (pat ne 500ml) dzeramais bio lakto (bez garšiņas) ar atlaidi maksāja 99 centus. tagad jau 1.39 eur
un fasētās ķekavas c''alu filtejas jau ir pāri 10 eur/kg!
pavisam vēl nesen ap 10 eur/kg bija liellopa cena...

Kaut kādā sakarā nejauši man lentā parādījās informācija par Kibbes tipiem (tā tika radīta, lai palīdzētu sievietēm ar dažādiem skaistuma tipiem veidot savu tēlu tā, lai maksimāli akcentētu savu skaistumu).

Palūdzu ChatGpt uztaisīt manu vērtējumu un tas man atbildēja, ka es esot Teatrālais Romantiķis - ļoti sievišķīgs tips, bet ar nelielu dramatisma akcentu. Palasīju to aprakstu un sapratu, ka jā - veiksmīgākie mani apģērbi ļoti atbilst tiem apģērbiem, par kuriem es esmu saņēmusi visvairāk komplimentu un kuros esmu jutusies visvairāk es pati. Un tas, ko neiesaka vilkt, patiešām man izskatās briesmīgi - piemēram, oversize apģērbi, sportiskie apģērbi un apavi, gludas frizūras.

Jūlija Burdā izskatās, ka varētu būt visai daudz apģērbu piegrieztņu, kas man varētu likties interesantas. Gribētu atkal sev kaut ko uzšūt, jo modē īpaši daudz no tā, kas man piestāv, nav. :( Vienīgā bēda, ka man trūkst iemaņu šūšanai ar elastīgiem audumiem (vienpadsmitajā klasē, kad es pabeidzu labus šūšanas kursus laukos) vēl tādu elastīgo audumu īsti nebija, tāpēc man nav pieredzes, kā ar tiem apieties. Tad elastīga bija tikai trikotāža un to tad šuva ar overloku. Kaut kad meklēju meistarklases šūšanai ar overloku, bet kaut kā nesakrita īsti laiki. Bet varbūt būt jāpamaklē vēl.

bijām vakar uz ODU nacionālajā. visi slavē un un un varbūt tāpēc, bet manā skatījumā izrāde neiziet no rāmja "normāla izrāde". daudz "izkritienu" dramaturģiskajā materiālā.

vienīgais, kas likās izcils, ir abu vīriešlomas tēlotāji, es tur redzu SN nominācijas.

Sapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst.

pēdējo septiņu nedēļu laikā lielāko daļu esmu bijusi prom. trīs nedēļas Venēcijā, tad Romas garās kāzu jubilejas brīvdienas, komandējums Parīzē.
pēdējās piecas nedēļas visu laiku esmu drusku slima. klepus, iesnas, sāpīgs kakls. jū neim it. un temperatūra gandrīz visu laiku turas drusku paaugstināta. jāiet pie ārsta. vai arī jāatpūšas tā pavisam.
spēka gan ir daudz, svētdien kā aizskrēju, tā noskrēju pusmaratonu diezgan superīgā laikā.

strādāju uz Alberta ielas un braucu uz darbu ar riteni.
vienīgais, ko gribētu, lai gidi nav idioti un savas grupas uz ietvēm drusku savāc kompaktāk.
man negribas tūristies dzindzināties virsū, bet viņi stāv, skatās uz augšu, klausās savas austiņas un pilnībā nobloķē ietves. abās pusēs!

vakar līdz vieniem bijām Ķekavā uz musiqq koncertu, man pie Mākslas darbs reāli asariņa notecēja. pūlis viss tāds mierīgs, lai gan smēķēšanas daudzums atgādināja jaunības dienu koncertus un disenes :D

Izrādās, kā tagad nav iespējams pasutīt, lai piegadā alu uzreiz uz mājām, jāgaida sešas stundas. Tā nu vienas alus bundžaa vietā es tagad esmu iztrejtarējusi puspudeli mājas aveņu vīna, ko nopirku Bīriņos. Tā kā es nedzeru īpaši bieži, jūtos viegli noreibusi.

Čatā ar brāļiem pateicu, kā esmu ar mieru esošajam izraisītajām piemineklim, lai tikai tas būtu uzlikts. Bet viens brālis grib papildus rotājumus, otrs grib vispār pārtaisīt. Kaut viņi par mūsu dzīvo mammu rūpētos tikpat cītīgi kā par to pieminekli.

Bet nevienu nevar izglābt, ja viņs negrib tapt izglābts. Tāpēc mammai, visticamāk, tā arī nāksies dzīvot bez siltā ūdens turpmāk. Ja viņa visas savas vēlmes izsaka tikai divatā ar mani, tad nu tā ir viņas izvēle.