30 Marts 2015 @ 11:35
 
Tu esi patiešām nopietni nolicies slims,ja mēneša laikā esi izķopsējis uz kakla visu kampareļļas pudelīti.
Tags:
 
 
30 Marts 2015 @ 10:21
: mitze katze  
vakar, toties, kaktuss piedzīvoja pirmo mazgāšanos.
viņam par to bija sakāmi daudzi, gari un žēli "mjauuuuuu".
bet vismaz bez skrāpēšanās.
nabaga minka. tas ir tikai sākums.

starp citu, suņu viesnīcas un frizētavas mums ir, bet kā ar kaķu frizētavu? kaktusam ir tādas pinkas, ka pilnīgi jādomā, vai nav jāķeras pie skūšanas, bet nevaru iedomāties, kā to kaķim bez anestēzijas vispār iespējams veikt.
 
 
30 Marts 2015 @ 00:07
 
Lai nebūtu jāraud, smejos, bet kas ir nākamais?.
Nesaprotu, tā līdzsvara nav vai vnk to neizjūtu?.
 
 
29 Marts 2015 @ 21:16
 
kā saucās tā kāršu spēle Rasbainieka un Kiceka sālsmaizē, kur bija jāliek cipariņi pēc kārtas uz īstajām krāsiņām?
 
 
29 Marts 2015 @ 21:14
 
ohh


 
 
29 Marts 2015 @ 21:03
 
recepte rādās galīgi crazy, bet varbūt jāieprovē
http://homemade.lv/diana-sh-p-kirsu-krems-ar-timianu-citronu-un-vanilu/
Tags:
 
 
29 Marts 2015 @ 18:49
 
vienā pelēkā, pelēkā pilsētā
pelēkā, pelēkā dienā
...
rīt būs pirmdiena
 
 
29 Marts 2015 @ 15:50
 
Oj, meitenes! Pašlaik meklēju labu aizstājēju savam Bourjois Healthy Mix tonālajam un internetos uzrāvos uz


tālāk bābu lietas )
Tags:
 
 
♥: okay
♫: ladyhawke - girl like me
 
 
29 Marts 2015 @ 15:59
pusķ vsjegdā būģet solnce  
nevaru izturēt šito pelēcību.
tāpēc ir trīs dienā un es dzeru viskiju.

stulbi ir tas,ka biju sataisījusies iet uz Kuršiem pēc naža, bet vot man ir neērti iet uz veikalu neskaidrā.
lai gan laikam būtu jābūt neērti par pašu būšanu neskaidrā.
 
 
29 Marts 2015 @ 11:07
 
līst. visu rītu līst.
 
 
29 Marts 2015 @ 11:41
Par šodienas sajūtām...  
“Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.”
I. Ziedonis
 
 
29 Marts 2015 @ 10:08
 
pūpols noderēja jeb esi sveicināta parīze, latvieši no rīta viens otru ieklapēja!
 
 
29 Marts 2015 @ 08:41
 
nu ko - priecīgas! to whom it may concearn - patiesi augšāmcēlies!

būšu atpakaļ pēc kādām nedēļām divām. bučiki bučiki laski laski
 
 
28 Marts 2015 @ 21:14
 
Tags: ,
 
 
28 Marts 2015 @ 20:06
 
šeit ir garš, apcerīgs un pamatots ieraksts par to, ka ceļot vajag kaut vai tādēļ, lai paskatītos un salīdzinātu, kā lietas notiek citur pasaulē
sākas šis ieraksts ar chortošanos par 3-stūrmaizi, kurai nosaukumā vista, bet saturā to grūti atrast, turpinās ar atstāstu par to, kāda sajūsma tika piedzīvota, ēdot sendviču ar garnelēm no dienanakts veikala londonā, jo tur tiešām bija garneles un daudz (ne tikai 3 gab, pielīmētas griezuma vietā). šeit vieta nelielai atkāpei un interpretācijai, ka tās mūsu sviestmaizes varētu būt saistītas ar psrs mantojumu ar mazu kriksi speķīša, paslēpušos vienā pīrādziņa galā.
un, protams, iztirzājumā tiek pieminēta Japāna. šai valstij un tās iedzīvotājiem varētu dziedāt slavas dziesmas par dabīguma vērtības izcelšanu un nemēģināšanu pārdot sū par dārgu naudu.

ja vien ir uzņēmība, var pārņemt visus nošpikotos labās prakses piemērus.
bet mēs norobežojamies savās mazajās pasaulītēs un un mums ir labi, jo neko labāku nezinam
 
 
28 Marts 2015 @ 19:31
 
Julee Cruise - The World Spins
Tags:
 
 
28 Marts 2015 @ 10:13
 
kaut arī tumšs rīts, bet nu ceļaties/mostaties gan!
 
 
 
28 Marts 2015 @ 02:05
 
i guess it might be wishful thinking
nu, un tā fiška, ka ierādīt/ pamatot var jebko, ja labi gribas
vai kaut kāds jaunības mīļlietu atradināšanas sindroms
nesen teicu, ka jebkuram jāizlasa hitchhiker gaids. nu tad pie viena arī twinpīku noskataties.
 
 
27 Marts 2015 @ 23:37
 
Mazliet par tevi iedomājos
Tā reiz pa reizei ir kā mise.
Mazliet par tevi iedomājos.
tā mazmazlietiņ.
Tas arī viss.
 
 
27 Marts 2015 @ 21:53
skandinu galvā jau vairākas nedēļas  
And I’ve tried to say
Babe, I’m gonna ruin you if you let me stay
You still mean everything to me, to me
But I wanna be free

te
Tags:
 
 
♫: marina & the diamonds - i'm a ruin
 
 
27 Marts 2015 @ 21:50
 
vakariņās uztaisīju cūķi Gua Bao.
garoza nesanāca, mērce gan. Ja,protams, var paļauties uz 10 gadus vecām atmiņām. Bet nosaukumu takšatcerējos.
Tags:
 
 
27 Marts 2015 @ 20:22
 
un man noteikti jātceras, kā vakar uzbraucām milzīgi stāvajā pļavnieku prismā, kur pretī tādi milzu kalni, un vēl tās pakāpienu mājas, stāvēju vējā un smējos
 
 
27 Marts 2015 @ 20:12
 
visu dienu nostrādājām mežā, visi mani apsmēja, kā es visus žagarus cērtu malkā. bet omīte būtu manā pusē. svētīgs nogurums.
garos pārbraucienos visu ko var uzzināt. izrādās, pietiek nodzīvot piecus gadus, lai uz šīs planētas vairs nepaliktu nevienas vietas, kurā nebūtu manis reiz izelpotā gaisa (vismaz viena oglekļa vienība).
un nu tik silta nakts, ar visām zvaigznēm un mēnesi zenītā.
 
 
 
27 Marts 2015 @ 19:58
 
Kāpēc visa tā eko šmeko nuiņa itin nemaz nerullē? Tu, cilvēks, neko ļaunu noplānodams, paņem veikalā pie kases papīra maisiņu, bet uz ielas sākas tropiskā lietusgāze. Nekad vairs mūžā!
 
 
27 Marts 2015 @ 15:56
Watch, if fortune is a bitch with venom and laser tits  
O_O

Nē nu kā, atnāk saimniece pēc ikmēneša īresnaudas, skumju sirdi dodu banknošu čupiņu, viņa saka "jā, zin' kas ir, mēs te mazliet pārrēķinājām, summa drusku mainīsies".

Es tāds sākumā "OK, whatevz, astotais gads jau iet, kaut kad līdz tam bija jānonāk".

Zin' ko? Man samazināja dzīvokļa maksu. SAMAZINĀJA! Tā dzīvē vispār notiek?
 
 
27 Marts 2015 @ 15:48
 
Ieliku somā pūpolu un sēžu parīzes reisā. Tur taču nebūs pūpol-, bet būs palmu svētdiena.
 
 
27 Marts 2015 @ 15:46
 
a ko ta cibas feministes ne #FreeTheNipple ?
 
 
27 Marts 2015 @ 13:29
skuķrunas  
au lika aizdomāties.
tasir, ik pa laikam aizdomājos,kad te modes ziņās meitenes liek linkus ar visādām kleitām un tā.

es neko nevaru padarīt ar savu megaskopumu - nu neceļas man kāja iet smalkos buķikos un maksāt pārsimts jūro par vienu apģērba gabalu. līksmi apmierinu savu jovairākjolabāk kāri humpalu kašmira džempīšos, vilnas žaķetēs un zīda svārkos. jo dzīvoju iedomās,ka veikalos normalis dabīgo materiālu drēbes maksā afigeķ. (jo es nekad neesmu pat mēģinājusi noskaidrot).

bet tā problēma,ko es sev nupat izdestilēju ir tāda,ka man nav ne jausmas,ko vispār velk mugurā stailiš pīpl, man pat nav ne jausmas par visiem tiem jūsu brendiem

jo, ēmm, darbā tā īsti neviena nemāk ģērbties, korī gandrīz nemaz arī un nekur citur es neeju. dzīvoju savā kokōnā un spļauju griestos svilpodama nē, bet kritizēju visus,kas man gadās pa ceļam.

nezinu,kādi strukturētie ūdeņi man būtu jāsadzerās,lai es beigtu kritizēt citus. kā savu ļoti sliktāko īpašību to esmu apzinājusi jau sen, bet viņa strādā tādā autopilotā,ka nevaru nokontrolēt, nepaspēju nobrēkites FU!, kad jau cilvēks ir noskenēts unn izdrukāts rezumē. nepalīdz runāt ar sevi,ka visiem gadās sliktās dienas, vai,ka mana olekte līka.

respektīvi jautājumi bija divi - kā jūs pārvarat skopumu un kā jūs pārvarat savu olekti?