09 Decembris 2016 @ 12:02
 
šorīt gadījās gar skolu iet.
kāds bērns tika atvests ar katafalka auto...
 
 
09 Decembris 2016 @ 11:10
 
pirms 4 gadiem Munameģī bija




bet Rīgā ar bija līdzīgi
Tags: ,
 
 
09 Decembris 2016 @ 10:36
 
ja par tuvākajām draudzenēm, tad laikam kaut kāds saturna dziļākās pēcpuses retrogrāds, vai kas tur. divas nedēļas atpakaļ viņa impulsīvi nolēmusi atlidot ciemos. mēs izkalām plānus, cik jau nu grafiks ļāva, jo arī man šī nedēļa nebija no brīvākajām. viss vienlaikus un vēl mazliet. tomēr saplānojām gan aiziet man ausīs caurumus izdurt, gan pie kafijas pasēdēt, gan vēl arī kopā pēc maniem kursiem mājās aizbraukt. pirmdien, kad bija jāiet uz salonu, viņa zvana, ka "mēs esam rīgā". "mēs" iekļauj zināmu vīrieškārtas eksemplāru, kuram viņa solījās neatdoties par visiem simts. vakar viņa aizlidoja, es viņu tā arī nesatiku, jo visas tikšanās tika pārceltas. beigās jau arī nemaz nebija vairs vēlmes tikties, jo, acīmredzot, viņa mūsu draudzību nav vērtējusi pat tik daudz, lai vienkārši pateiktu, ka šīs dienas viņa grib pavadīt starp taureņiem un rozā brillēm. jūtos palikusi muļķes lomā.
 
 
09 Decembris 2016 @ 10:36
eh  
izstāvējām virtuālo rindu un tāpat pie stāvbiļetēm uz Stokhomas koncertu netikām.

(nopirkām Gdaņsku)
 
 
08 Decembris 2016 @ 15:45
 
Nezinu vai tas tapēc, ka mēs visi esam pieauguši un aizņemti ar savām pieaugušo dzīvēm (ar dažiem šeit cibā draudzējos gandrīz no pašiem 16gadīgajiem pirmsākumiem!), bet manu, ka cibas ieraksti kļūst retāki un retāki, mazāk vārdu, mazāk komentāru. Reizēm pat paiet dienas, kad labi ja uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi ieraksti. Skumji, jo gribās zināt kas citu dzīvēs notiekas.
 
 
08 Decembris 2016 @ 16:25
 
Сегодня зазкупалась в аптеке и услышала, как одна счастливая женщина всё время обращается к своему мужчине. Дело в том, что я услышала свое любимое имя - Макар. Ну всю жизнь фанатела от этого имени, мечтала назвать так сыновей, но всё время забывала. После того, как родишь, многие меня поймут, вообще мозги на несколько месяцев вышибает, естественно, и мужья еще вечно вмешиваются, какой тут Макар. Поэтому у меня получилось так: Аким (сынок, прости меня, со мной просто это было в первый раз), Женя, Саша, Колян, Вася. Угадайте, кто девочка, как говорится.
/by nobellarezi
 
 
08 Decembris 2016 @ 12:59
 
17.dec mtg drafts
 
 
08 Decembris 2016 @ 11:11
 
ilgojos pēc kaut kā līdzīga Alastair Reynolds daiļradei.
ieteikumi?
 
 
08 Decembris 2016 @ 10:45
 
Aizvakar gāju caur parciņu, kaut ko skatījos telefonā, kad pēkšņi kāds pretimnākošs pusaudzis izdomāja, ka būtu baigi labā doma pēc paiešanas man garām atgriezties un mēģināt mani nobiedēt ar skaļu saucienu "Vū".
 
 
 
08 Decembris 2016 @ 08:30
gandrīz simboliski:  
aizvakar dabūju tiesības,
vakar pa dienu - rīdzenieka karti,
lai jau vakar vakarā ar to samaksātu par mašīnas parkingu pilsētā.
 
 
07 Decembris 2016 @ 19:30
 
Tāpēc, ka šogad esmu daļēji nabadzīga, un īsti nav bijis daudz laika ko pavadīt ar draugiem, lai zinātu visas viņu klusās, slēptās vēlmes, apsveru iespēju visiem dāvināt homemade gifts. Sēžu tagad un kaļu plānus - mulled wine? Truffles? Chilli jam? Paštaisīta šokolāde? Atradu skaistu DIY ar burvīgiem māla šķīvīšiem (priekš rotaslietām, atslēgām utt). Kā vienmēr, esmu 'uzvilkusies' ar idejām, bet kā tas viss notiks realitātē, nezinu. Tā es arī pirms mēneša briesmīgi sašūmējos ar paštaisītiem krēmiem un iztēlojos, ka būšu kaut kāda hipiju krēmu un losjonu taisītāja, uztaisīju acu krēmu, ar to arī viss beidzās. Pilna māja ar šī sviesta klučiem un bišu vasku.
 
 
07 Decembris 2016 @ 20:20
 
ja jums ir jāpilda mājas darbs krievu valodā, kur no bezsakara burtiem jāsaliek vārds
http://sanstv.ru/find_words

lūdzu
 
 
07 Decembris 2016 @ 19:34
 
nemiers spēlē prāta vētru. skoļzkije bļe ūļici.
 
 
07 Decembris 2016 @ 15:09
 
vismaz debesis šobrīd skaistas
 
 
07 Decembris 2016 @ 14:24
nekas jauns  
man riebjas ziema
 
 
07 Decembris 2016 @ 09:45
 
pie mājas slidotava.
slidotava pa ceļu augšā,
slidotava pa ceļu lejā,
slidotava pie manas mājas, pie kaimiņu mājas, pie visām mājām.
neviena paša smilšu graudiņa, kur riepai aizķerties.
tikai mašīna uz slidotavas pretī.
stāv un nekustas.
un manējā viņai pretī tā smuki, lēni, bet nenovēršami slīd pretī.
 
 
06 Decembris 2016 @ 21:57
 
mans jaunais draugs un padomnieks šefs Alans taisa kurpi
https://www.youtube.com/watch?v=p99_GHQeaBY
 
 
06 Decembris 2016 @ 14:54
skērīšits  
cilvēk, tu neesi arguments. kaut dzīvs tu pa dzīvi ej.
ja visiem jāmirst, lai paliek
 
 
06 Decembris 2016 @ 11:11
 
Gandarījums, ka kolēģe aizvien labāk sāk iemācīties apieties ar manis uztaisīto excel failu datu apkopošanai (mazāk kļūda, vairāk precizitātes, operatīvāka informācijas iegūšana). Tas priecē. Un viņa man saka paldies. Es ik pa laikam pārskatu viņas failu un izlaboju saviesušās kļūdas. Bet vispār - ir labi dot cilvēkiem makšķeri, nevis zivi. Negribu vairs darbus darīt citu cilvēku vietā. Un negribu vairs darīt darbus bez jēgas vai arī tādus darbus bez īstas pievienotās vērtības (visādu tur rezultātu apkopošana murgainām stratēģijām, kuras neviens nekad nelasa). Viens no maniem talantiem, manuprāt, ir sistematizācija un struktūru veidošana. Man liekas, ka šajā darbā mani vislabāk varētu izmantot tieši šajā jomā. Problēmlietas var atrisināt tikai tad, ja uziet problēmas cēloni un tiek ar to galā.
Es neesmu no cilvēkiem, kas var strādāt darbu, kurā ir svarīgs galvenokārt ātrums - pat uz kvalitātes rēķina. Es esmu cilvēks, kurš izdomā un izveido sistēmas, lai tos darbus, kas jādara, būtu iespējams izdarīt maksimāli ātri un kvalitatīvi (savu iespēju un zināšanu robežās, protams). Vispār - ja es varētu kaut ko lūgt Ziemassvētku vecītim nākošajā gadā, es ļoti gribētu nākošajā gadā tādu kārtīgu sava radošā potenciāla izmantošanu (Protams, es ceru, ka tāds man vispār piemīt).
 
 
06 Decembris 2016 @ 07:30
: nekad vairs neiešu ziemas kursos  
kad šorīt modinātājs zvanīja 5.40, es gan acis aizvēru, bet nekādi snoozi, un 5.45 izlīdu no gultas. starp citu, rīta tumsā autobuss ar visām savām lampiņām no iekšienes izskatās kā kosmosa kuģa gaitenis.
 
 
06 Decembris 2016 @ 02:57
The gods are pussies  
Tā, un tagad, kad es beidzot zinu visu to, ko es tagad beidzot zinu, es gribu skatīties Westworld vēlreiz no sākuma. Pie viena varbūt mazliet rūpīgāk sekojot līdzi tām dažām "wtf?, kas ir tas, ko jūs mums te tagad rādāt?" epizodēm, piemēram.

Uh, cik tas izvērtās episki krāšņi, biedri; nu labi, aplausi būtu nevietā, bet tikai tāpēc, ka ko es te tā viens pats pie ekrāna plaukšķināšu.

! komentāros spoileri !
 
 
♫: Exit Music For A Film dungojas
 
 
05 Decembris 2016 @ 21:25
 
Никогда не спрашивай женщину, которая ест мороженое из ведра, как у неё дела. ни-ко-гда.
 
 
05 Decembris 2016 @ 21:01
 
Literal Bohemian Rhapsody
 
 
05 Decembris 2016 @ 20:01
 
ceturtdien patiesības mirklis: nāks dzīvokļa saimniece, redzēs, ko teiks, jo mūsu ēm skaita pieaugums viņai bija pārsteigums. esot sūdzējušies arī apsaimniekotājam (wtf?) un pēcāk par viņu galveno čiekuru bezdarbības dēļ. skaidrs, jau ka tam kkad bija jānotiek, visiem ilgtermiņā šeit būtu par šauru. psiholoģiski es šo uztveru diezgan mierīgi. fizioloģiskā ziņā gan man ir stress. asinsspiediens uzreiz kļuva normāls

droši vien par mani daudz ko liecina fakts, ka stresa situācijās (tādās kā šī, piemēram) es uzreiz domās pārbīdu mēbeles tēva mājas lielajā istabā lai ir kur nobāzēties un domās ar sevi apspriežu b/d rindas un mazpilsētā praktizējošos pediatrus
 
 
05 Decembris 2016 @ 18:55
 
šodien socmedijos ieraudzīju divus paziņas, kas svaigi iedzīvojušies melnos dredos.
man roka neceļas ne ielaikot, ne iekomentēt, ka smuki, pat ja noteikti var atrast vidi, kurā tie iederas.
nu, piemēram žurnāla fotosesijā vai aiz dīdžeja pults.
vai ar pīpi zobos jamaikā.
tomēr galvenais, skatoties uz viņiem, atceros, ka arī pati, pirmo reizi pārvācoties uz galvaspilsētu, iztaisījos melna, gluži pretēji tam, kāda biju iepriekš, un man tas likās, kā lai pasaka... normāli.
man bija 16.
acīmredzot, vecumam nav nozīmes.
 
 
05 Decembris 2016 @ 17:13
 
vispār sāku domāt: moš jādabū mopēdz vai motorolleris lai varu laukos pa fikso aizšaut uz pilsētu
 
 
05 Decembris 2016 @ 15:51
ar visu šito J***o valsti (c) Šomase  
Es visu dienu prātoju, ko un kā darīt.
Laikam visprātīgāk būs savu SIA ja ne likvidēt, tad vismaz apturēt saimniecisko darbību uz nenoteiktu laiku un to atļauto gadu strādāt kā pašnodarbinātajam MUN maksātājam.
Es īsti neredzu citu variantu.
A pēc tam - es pat nezinu, raudiens nāk. :/
 
 
05 Decembris 2016 @ 14:38
 
Pēdējās piecas dienas es esmu mācījusies. Četras dienas biju jogas kursos - apguvu āsanas, elpošanas tehnikas un ko tik vēl ne. Bet labākais - mazliet ietusēju ar savu senu draudzeni. :) Šodien toties bija kursi darbā par tēmu "Iekšējais pasniedzējs". Doma tāda - tie, kuri kaut kādā tēmā ir labi iebraukuši, apmāca tos, kuriem šīs zināšanas var noderēt.
 
 
05 Decembris 2016 @ 13:20
 
vakar bija īstas, foršas ziemas sajūta
šodien jau pavasaris kaut kāds..
Tags: