par ļoti aktuālo jebšu aizmirsu, ka man rīt jādodas:
melnu kleiti ar puķēm var vilkt uz neformālām kāzām?

prokrastinācija, panika, pakaļa un galvassāpes. ej nu saproti - no stresa vai adaptēšanās. varbūt kāds grib rītvakar uz zaļumballi? ja būtu kompānija, seņemtos, citādāk nav teikts, ka nepalieku par galīgu ņuņņu un nesēžu mājās

Kad visu dienu esi programmējis un galvā operējis ar abstraktām informācijas vienībām, neviļus tas tiek pārnests arī uz reālo pasauli. Tā kā šovakar. Atbraucu mājās, skatos, jānomazgā trauki. Trauki ir pieci gab. Paņemu pirmo, atgriežu krānu, nomazgāju. Aizgriežu krānu. Paņemu otro, atgriežu krānu, nomazgāju. Aizgriežu krānu. Paņemu trešo...

prontoitalia @ galerija rīga - baigi daudz lažu, sākot ar vienu daļu tās vietas saimnieku. proti, džeks itālis, ļoti jauks un inteliģents, nogrābis krievu dzīvesbiedri, kas kopumā arī jauka, bet visdrīzāk dzīvojusi kādu laiku itālijā, iemācījusies itāliski, bet totāli aizmirsusi latviski, attiecīgi ievilkusi par apteksnēm kaut ko sev līdzīgu. mūsējā arī nesaprata ne latviski, ne ēdienkarti, par īpašo sicīliešu menu, par ko fbukā nopriecājās jz.lemurs, vispār pirmā dzirdēšana, viesmīlību manieres - pilnīga nulle (pie šitā es patiešām neesmu piekasīgs, mani drīzāk kaitina vipendrons, kas pasprucis ārpus dabiski nepiespiestas uzvedības, sevišķi jau mediterrāņu iestādījumos, bet nu te bija katastrofāli maz).

virtuvē toties raujas siciliano, kas atkal ir miljons.

arancini līdz ar to patiešām ir arancini, turklāt ļoti labi, autentiski arancini, (cacio e peppe nedabūju, šķiet, tās duračkas dēļ. viņa, acīmredzot, neprata to nosaukumu pierakstīt, iekš menu tāda nebija, lai varētu pielikt pirkstu un tā, lai nenomūk, aiziet līdz virtuvei. neprata arī pārnest mutiski tos pāris metrus tālāk, jo vēlāk, kad pārmiju pāris vārdu ar saimnieku, viņš pat piedāvājās tūliņ pat doties virtuvē un iznest un'assagio. bet kāds dirsā assagio pēc cannolo un espresso, m?). toties carbonara - lūk, vot, tā bija carbonara, bitīt matos. man pat neceltos mēle pie jebkā piepisties romāesot, kur nu vēl rīgā pie šitās verwurstet-lettisch-italienisch virtuves tradīcijas, kas mani izmācījusi no carbonarām labāk izvairīties, ja negribas saindēties ar sviestu rīt dzīvu saldo krējumu, bet tā vietā ņemt kaut ko vienkāršāku vai internacionālāku. kopumā ņemot - nebija dārgi, tas gan, bet vai es iešu vēl.. nu, pusdienās var aiziet. vakariņām labāk izvēlēties kaut ko citu - tā galerija rīga kopumā uzdzen job.skumjas, turklāt lokāls, atrodas blakus hesburgeram.

cik stulbi. Es laikam esmu tik paarnjemta ar sevi un dziivoju kaut kaadaa mazaa pasauliitee,ka nezinu,kas notiek miilju cilveeku dziivee. Es zinu,ka attieciibas ir jaakopj,neatkariigi no to statusa-draugi, pazinjas,miiljdraugi utt. Un es apzinos,ka te greekoju peec pilnas programmas. Bet man ir debiilaakais attaisnojums ever-man pietruukst laika. Katastrofaali. Jo mazaak straadaat es nevaru atljauties-tad mums elementaari pietruuks naudas iztikshanai, savukaart peec taadas fiziskaas un atklaati sakot arii emocionaalaas slodzes man gribaas noliist gultaa un guleet,klusumaa un veelams vienai. Nereaali,jo ir maajas darbi un ir Keita,kuru gribaas miiljot par to,ka tik maz redzu ikdienaa. Un tad tikai internetaa es redzu,kas notiek man buutisko cilveeku dziivee. Pat kaadreiz nejaushi,kaa shodien. Un es uzzinu, ka miilja draudzene pirms 1,5 gada zaudeejusi mammu un pirms 9 dienaam teeti. Es to nezinaaju un nevareeju buut blakus shajos briizhos,kaa tam buutu jaabuut. Un man ir taads kauns, liidz asaraam niknums uz sevi par to egoismu. Nu kas man liedza paintereseeties laiku pa laikam-kaa iet un kas jauns. STULBA ZOSS.

Pēdējās dienās es visu laiku jūtos tādā badā, ka, goda vārds, varētu sākt grauzt kumodi. Tiko apēdu bļodu ar sautētiem kāpostiem un gaļu, atkal jau vēders rūc. Nevaru saprast, ko, tiešām vēderā tārpi, vai taisnība tiem baumotājiem darbā, ka mūsdienās ēdienā tikai visādas atkarību raisošas vielas, ka tikai gribas ēst un ēst, un resnēt. Gribu tikai ēst un visu laiku nāk miegs.

Kad ievācos šajā mājā, ļoti daudz ar Mariju runājām par kārtības un tīrības jautājumiem. Pirmais iespaids par viņu bija - vai manu dieniņ, viņa ir tik tīrīga un kārtīga, es laikam likšos galīgākā šmule salīdzinājumā. Patiesībā? Jau pāris nedēļas mistiski nevarēju saprast kapēc katru dienu man tiek atstāti netīru trauku kalni. Bezmaz vai tāda sajūta, ka ņirgājas.
Vakar viss atklājās - stāvam virtuvē, čalojam, neatceros kā tā tēma par traukiem aizgāja, kad viņa man saka - nu jā, bet tu taču tik ļoti mīli mazgāt traukus! Es tajā brīdī aizrijos. Laikam cilvēks gribējis man labu darīt, un katru dienu rūpīgi sagatavojis man čupiņu netīru trauku, sak, lai man kāds prieciņš garas darbadienas galā. Johaidī, jā, man ir uzmācīga tieksme mazgāt traukus, tiko es tos ieraugu. Man vienkārši patīk kad viss ir tīrs un kārtīgs, bet kur es esmu apgalvojusi, ka man tā patīk mazgāt traukus, ka nu visiem ir jāpārstāj mazgāt savi trauki, bet jāatstāj man???!! Trakākais, ka lai gan es, netēlotā šokā izdvesu, ka man nudien nepatīk mazgāt traukus - šodien atkal kārtēja čupa mīlīgi gozejas pie izlietnes.

pirmais, ko mamma vakar bilda skaipā, bija "kāpēc tev skaipA bildē ir kaut kādas kājas??!!"

I just love my mom

Man nav lietussarga. Vai, vai, vai.

Vēlēšanas — tas ir kļovāk, kā ziemassvētki!

Tā dīvainā sajūta, kad jau kuro dienu bezjēdzīgi gaidi ienākamies rubļus no vienmēr-laikā-maksājošiem vai citādi uzticamiem pacientiem, bet no visiem aktuālajiem rēķiniem kontā piepeši iebirst pārskaitījums no pagalam šaubīga hroniska nemaksātāja.

Ir aizdomas, ka esmu nevilšus nokļuvis kaut kādā aizspogulijā, steidzami jādodas pārbaudīt, varbūt man piepeši sākuši garšot griķi un riebties alus.

šis ir gala kondoms:
līdz porto 7 dienas
http://youtu.be/ObaVTdnnHcE

Atvadījos no Opera pārlūkprogrammas. Bijām kopā 13 gadus. Pat uztaisīju tai latviskojumu. Bet pēdējā laikā nebija vairs iespējams normāli ar to pastrādāt, Facebook vilkās un karināja sistēmu. Chrome tomēr ir daudz krutāks un ērtāks. Un tik zibenīgs. Un spraudņi. Spraudņi. Hide my Ass, piemēram, tam jābūt katra īsta stalkera arsenālā.

— Мама, а ты раньше любила сериалы?
— Да ты что, Изаура, конечно нет!

Кот Василий любил есть селёдку под шубой, мясо под диваном, колбасу под столом, котлеты под покрывалом... В общем, был очень стеснителен в еде..

un es beidzot zinu, kādus tērpus es varētu vilkt savās kāzās

I'm not into you any more
actually, you kinda annoy me

pirmā lieta, ko izdarīšu pēc atgriešanās lv, ir pierakstīšos uz masāžu pie tantes Jūlijas

tā diena ir klāt! rīt. rīt es iemīlēšoties no matu saknītēm līdz pirkstu galiņiem, kupidons cauršaus manu sirdi un, karoče, sirsniņas visapkārt. tā vēsta horoskops. varbūt tas nozīmē, ka tomēr tikšu uz getsbiju?

mierielsvētku vakara sākumā norāvos pilnībā tizli no taburetes, ar roku nobraucot pa krēsla malu, līdz plauksta zemējas asfaltā (paņēmu lineālu - brauciens 26 cm garumā).
viss košs, zils, zaļš, dzeltens, lillā, tie 26 cm, platumā kādi 6-7cm, nu milzonīgas šausmas uz rokas.
vakar aizvakar mēģināju vilkt jaciņas, kleitiņas ar garām rociņām, bet šodien - skrū jū - īsrociņas! lai jau redz šo rokas gleznu akvareļu tehnikā.
vienīgi - tas nenormāli izskatās pēc vardarbības ģimenē, gaidu jautājumus no garāmgājējiem

latgalē šodien gotiņa izlauzās no kūts ārā. viņu vēl neviens nelaida, jo zāle nav sadīgusi. un mēness nav pareizajā zīmē (vajag vēzim būt, lai viņas vakarā vienmēr pārnāk atpakaļ). bet nu gotiņa tic saulei vairāk.
viņas meita, šogad viņa arī jau sāks dot pienu, viņas meita arī tika izvesta ārā, ko nu vairs. tikai, protams, tā kā jauna un traka, ar sapītām kājām un ķēdi ap kaklu. un nabaga gotiņa gāja kā uz nokaušanu, pusdzīva, galviņa nokārta, ceļi šļaugi, jāvelk un jāstumj pļavā. visi, protams, satraucas. neko darīt, lai kaut mazliet vieglāk, noņem ķēdi, atpin kājas. nepilnas ieelpas laikā mirstošā večiņa pārtop sporta rikšotājā un barjerlēcējā.
diezgan skaidrs, kam te ir visaugstākais iq

ir viena totāli apmaldījusies cilvēku pasuga, un tie ir lv kinoblgeri. noskatījos killing them softly un palasīju, ko par šo gabalu viņi sarakstījuši. aunu bars, kas skatās uz kādiem pavisam nepareiziem vārtiem, lidiņā ēdāji, kas iedomājušies recenzēt provansas restorānus.
nē, man tas sanāca gluži nejauši. man nebija speciālas slimīgas intereses pētīt kinoblogosfēru. es atcerējos, ka cibā ļaudis reiz arī par to izteicās, pamēģināju ar googles palīdzību sameklēt, bet pabira čupa noslienājušos idiotu.

sākās viss ar nevainīgu prokrastināciju, tagad esmu iedegusies kasilīgā vēlmē mest visu pie malas un izraut cauri kādu lubeni. jāatzīst, ka dažreiz, kad stress ir pārāk liels un esmu sastingusi kā zaķītis auto starmešu gaismā, nespēju neko sakarīgu iesākt lietas labā, lasu kādas trīs lubenes pēc kārtas. no vakara līdz rītam, tad aizeju gulēt rītausmā vai pa dienu, citreiz pat migrēnas nav, viss čikibumbās, jūtos apskaidrota, žņaudzeklis vēderā atlaidies
un tagad man nav nevienas lubenes. un tieši šobrīd to darīt būtu tīrākā pašnāvība (jeb gatavojam krietnu žūksnīti)
ak

Atj. ĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ! atklāju saitu, kurā ilgi un dikti rokoties ne vien notecināšu krietnu tilpumu siekalu, bet arī atradīšu to grāmatu, par kuru domāju un sapņoju jau ļoti ilgu laiku. ja jau neesmu to teikusi, suvenīros no svešām zemēm vediet man, lūdzu, salkanus mīlas romānus. angliski, krieviski, mīkstajos vākos, nocenotus un pārcenotus, nobružātus un nolasītus. tā ir mana patiesā un kaislīgā slepenā bauda

Skrienot visur tik ļoti jūtama ceriņu smarža...mmm... :)
Šodien 6.. :)

ō! esmu sajūsmā. izrādās, ka šonedēļ pilsētas svētki ar zaļumballi, kurus guglējot portāls laipni parāda ūdens temperatūru upē. ļoti jauki. ļoti pieņemami, lai neteiku vairāk
plāns tuvākai nākotnei skaidrs - rīt jāatklāj peldsezona, parīt jāiet uz bezmaksas baļļuku. ja nebūtu citu raižu, dzīve šķistu...rožaina

Kalna zorbings. Izklausās... man pat trūkst lamuvārdu lai paustu sajūsmu, pēc kā tas izklausās. Lai arī kas tas būtu.

Baigais pārdomu laiks... Personībai iestājusies krīze...

darba līdz kaklam (ja ne vairāk), sūdīga pašsajūta un vēl arī libido pēkšņi uzrodas. nav pat laika iekrist pēļos un vaimanāt par to, kā man šobrīd neiet
piedevām kuņģis bezizmēra un smadzenes atsakās uzņemt informāciju
ja līdz rītdienai nepāries, iešu lēkt Lielupē (pelst, ne slīcināties)

looks like nedaudz savainoju muguru skrienot divus vakarus pēc kārtas (or mugura vnk protestē for the fun of it)
bet kas par megakrutu sajūtu skriet pēc darba ap sešiem gar kanālu un justies super-empowered
I am getting stronger, but most importantly I am getting so much smarter

vēl mūsu sekretārei Ansai ir platoniska afēra ar Ali, kuru viņa kādu brīdi sauca par savu cousin
tagadiņ katrā brīvā brīdī es un Neits apspriežam šo Ansas komplicēto situāciju (jo Ali ir precējies un viņam ir 2 sīči)
Ansa gan teica, ka pakistāņi it kā drīkstot turēt līdz pat četrām sievām, tā kā viss vēl nav zaudēts

love conquers all