12 Februāris 2016 @ 15:53
 
[15:42:27] Kl: ai, lai ir 1/2 no a4 :)
[15:42:42] Es: Un tas būs A5 vai 105x297?
[15:49:48] Kl: ja
[15:50:40] Es: Es tūlīt raudāšu
[15:50:53] Kl: kas tad nu?
 
 
♫: Biopsyhoz / Восторг
 
 
12 Februāris 2016 @ 15:28
 
Dārgā Swedbanka, jūs tur ahujeļi jau vispār? Pirms 28 stundām sev naudu pārskaitīju, pirms divdesmit astoņām stundām. Kur ir, ko? A? Kur?

Un vispār viss riebjas. Izņemot tikai tagad atklāto Biopsihoz albumu "Созерцание", tas ir kaut kas neticami kruts, rāms un mierīgs, ansambli Biopsihoz zināt? – nemaz nav līdzīgs.

A citādi viss besī.
 
 
♥: Nuke'em
♫: Biopsyhoz / Танец
 
 
12 Februāris 2016 @ 12:20
 
uztaisīju aptauju par gurķiem, bet drīz vien sapratu, ka esmu devusi greizas atbilžu iespējas: http://klab.lv/community/aptauja/539829.html?mode=reply

nevajadzēja likt opciju "kā kuru reizi", jo skaidrs, ka kādreiz gadās gurķi arī nomizot. mani empīriskie novērojumi liecina, ka retais gurķus mizo - pat kafejnīcās un restorānos. teikšu atklāti, mani tas ļoti izbrīna. uzreiz jau varu teikt, ka neesmu padziļināti informēta par gurķu mizām, bet kāpēc lai kāds gribētu ēst tās nomiglotās mizas? ok, ok, es saprotu, ka ir daudz augļu un dārzeņu, ko neviens nemizo, bet kas ir tikpat nomigloti - kaut vai persiki, paprika, tomāti etc. bet nu gurķis ir atšķirīgs, jo to ir viegli nomizot, un, ja to var izdarīt, tad kāpēc gurķi ēst tāpat kā persiku vai tomātu. turklāt nav taču arī īpaši garšīgas tās mizas. vienvārdsakot, nesaprotu. man tiešām tas nedaudz nedod mieru.
 
 
12 Februāris 2016 @ 10:07
 
liekas vakar drusku piedzēros. lūdzu izdzēsiet, ja glupības sarunaju.
 
 
12 Februāris 2016 @ 08:49
 
jāatzīst, ka veloderastēšana šorīt uz darbu bija diezgan nopietns izaicinājums

mans nabaga ēzelītis ir pagalam sačākstējis pa šo ziemu, nav jau nekāds brīnums, viš i tik nedaudz jaunāks par mani.
apsolīju uz pavasari nokrāsot sarūsējušos dubļiniekus ar pārpalikušo radiatoru krāsu.
Tags:
 
 
12 Februāris 2016 @ 08:48
 
Нейролептики, часть первая
http://dpmmax.livejournal.com/445778.html
 
 
11 Februāris 2016 @ 23:22
 
3:24, 6:42, 7:19 un otrā no labās. skaista.
https://www.youtube.com/watch?v=iRUDC1PiPAo
 
 
11 Februāris 2016 @ 22:39
 
ko tu varēsi iemācīt mazdēlam?
 
 
11 Februāris 2016 @ 19:04
 
Paldies visiem sveicējiem universitātes sakarā, bet es te par svarīgo šobrīd, ja?

Tātad, tofu.
Kad vēl ēdu gaļu, uz tofu skatījos ļoti šķībi. Likās, ka tas tāds izmisušu hipiju ēdiens un bezgaršīga pļurza (mans viedoklis par vegāniem vispār kādreiz bija ļoti aprobežots, ja godīgi). Arī, kad beidzot pārgāju uz augu valsts produktiem, no tofu bija bail. Man liekas, vienreiz nopirku, bet bez zināšanām kā pareizi pagatavot un vispār pat ūdeni notecināt, uztaisīju kaut kādu kaku un uzreiz tofu norakstīju.
Ar garšīgu tofu mani iepazīstināja Karls. Kādu dienu viņš man uztaisīja kraukšķīgus tofu gabaliņus ar saldo čilli mērci un rīsiem. Tas viss ietver, 3 stundas tofu noslogošanu lai izspiestu ārā maksimāli daudz ūdens, tad ķēpāšanos ar kukurūzas cietes klīsteri, kurā tofu gabaliņi jāapmērcē, pēc tam cepšanu cepeškrāsnī, un tikai pēc tam mērces taisīšanu. Ar šaubām pagaršoju un biju šokā - garšoja tieši kā pagātnes dienās mīļotais ķīniešu take-away, un paši tofu gabaliņi bija tik kraukšķīgi no ārpuses, bet staipīgi iekšpusē, ka likās, ēdu kraukšķīgu fistas fileju! Pat pamanījos vienreiz šo brīnumu mājās pagatvot un bija tieši tikpat garšīgi.
Ar garšīgu tofu iepazīstināta, sāku pārvarēt savas bailes un pasūtīt tofu, piemēram, taizemiešu restorānos - viņi tiešām zin ko ar to darīt!

Kāpēc šo visu stāstu? Tapēc, ka šovakar pagatavoju savu pirmo tofu 'kulteni' (ar pupiņām, sēnēm, sarkanajiem pipariem, ķiplokiem un sīpoliem). Un izdevās tik lielisks, tik lielisks.

Man par proteīnu ir vienalga, jo es savu uzturu balstu uz ogļhidrātiem, bet šādā porcijā 'kulteņa' ir 26 grami proteīna! (varbūt kādam noder info).

Ehh, man ļoti patīk mani pēdējā laika ēdienu atklājumi! Piebilde: Lai gan tofu man tagad garšo, es tik un tā to ēdu vien pāris reizes mēnesī, jo sojas produkti man liek justies neērti - neesmu pārliecināta vai man pietiek zināšanu vai ir labi uzturā to daudz lietot.
 
 
11 Februāris 2016 @ 20:10
laiakziņas vai zinies  
lietus. sniegs. kas tālāk - pelni?
 
 
11 Februāris 2016 @ 18:58
 
laikam tad, kad pēc darba dienas gribas mazliet raudāt (un cigareti), jāiemācās lietas uztvert mazliet mazāk personiski
 
 
11 Februāris 2016 @ 17:02
yes  
http://www.imdb.com/title/tt5425186/
 
 
11 Februāris 2016 @ 13:33
 
Šorīt saņēmu e-pastu - tiku iekšā universitātē, kurā tik ļoti vēlējos iekļūt! No Septembra vidus bušu pilntiesīga Building Surveying studente.

'Building surveyors offer professional advice on all factors affecting existing buildings such as building defects, alterations, renovations and extensions. They work mostly on site to monitor the performance of structures and devise ways to improve them or correct flaws in their design.

Surveyors work along side local planning bodies, clients, construction workers, and other professionals to ensure projects meet the relevant safety, sustainability and preservation standards.'

 
 
11 Februāris 2016 @ 15:29
 
-Kāpēc Tu paņēmi lielo dakšu?
-Tāpēc, ka es gribēju šodien ēst ar nazi, bet labāk tomēr nolikšu nost, jo es vēl neesmu nekāds liels.
 
 
11 Februāris 2016 @ 08:13
 
Pirms astoņpadsmit gadiem nomainīju dzīvesvietu faktiski, šodien - oficiāli. Man dzīvoklim ir kopējā pastkastīte ar salauztu slēdzeni, tāpēc visas nopietnās vēstules līdz šim sūtīja uz manu vecāku mājām. Nu, ko lai dara, tāda ir dzīve.
 
 
10 Februāris 2016 @ 19:19
šodien  
Man bija ēna. Un, ļoti iespējams, ka nu ir par vienu potenciālo konkurentu mazāk. :D
 
 
10 Februāris 2016 @ 14:45
 
Sneaker Pimps- Half Life
Tags:
 
 
10 Februāris 2016 @ 11:56
 
Piezvanīja saimniece, lai es deklarējoties Rīgā. :( Baigi negribas. Neizjūtu es sevi kā šejienieti. :(
 
 
10 Februāris 2016 @ 09:47
 
pēc nakts zvana pie durvīm palasīju internetus, kā uzlauž durvis. no rīta paskatījos uz kaimiņu durvīm, un tur viss tieši tā, kā naktī lasīts. dekoratīvā plāksnīte noskrūvēta (jo bija noskrūvējama), bet atslēgas serde izrauta. tālāk, kā lasīju, esot tīri veiksmes jautājums 1) otru durvju nav vispār 2) ir, bet nav aizslēgtas 3) ir aizslēgtas, bet slēdzenē atstāta atslēga.
 
 
10 Februāris 2016 @ 08:45
 
Izkāp no komforta zonas, palaid mani apsēsties!
 
 
10 Februāris 2016 @ 02:19
 
bet zini, patiesībā tev vienkārši jābeidz iedomāties un jāsāk domāt par to, kas ir, un kā lai ar to visu tiek galā
 
 
10 Februāris 2016 @ 02:15
 
nezinu, bet es tagad mazliet domāšu par sragde. kaut kā drošāk no tā, ka tu kaut kur esi. bet tā, neko nezogot, tikai atomu līmenī
 
 
10 Februāris 2016 @ 02:11
 
bail no sevis. tik tālu nu mēs esam. ja mēs būtu tuvāk, nebūtu jābaidās.
un var būt tas viss ir. vēl vairāk saistīts. nekā tu pat gribi iedomāties. y cant u just let it all go. let all the fear be at peace.
 
 
10 Februāris 2016 @ 02:07
 
i never thought u will become like that. but i may have feared. will u go all the way down? will u losi it all? will u never just be. clean?
there must be a better way, love.
can't u hear anything. there must be something real.
 
 
10 Februāris 2016 @ 02:01
 
mani kaut kā sāk biedēt tas, kā es eju arvien tālāk un dziļāk. nu jau katru dienu. agrāk es vismaz jutu, ka tas kaut ko piesārņo. bet tagad tā ir tikai izdzīvošanas dienišķā deva. un man nav neviena, kam atzīties. te nekas neskaitās. te var visu. tāpat kā tur.
 
 
10 Februāris 2016 @ 02:20
 
Pirms pusstundas pie durvīm zvans. Tipa blakus korteļa kaimiņi, saka, viņiem kāds nupat mēģinājis uzlauzt durvis. Gribot mūs pabrīdināt.
Ar labi nakti, bļe.
 
 
09 Februāris 2016 @ 23:08
 
Kādu profesiju tu gribētu ēnot?
 
 
09 Februāris 2016 @ 22:42
 
kad negaršo, var pievienot mojonēzi vai tml.
 
 
09 Februāris 2016 @ 21:44
 
"... single-player first-person mystery ..., where your only emotional lifeline is the person on the other end of a handheld radio."
 
 
09 Februāris 2016 @ 21:40
 
tev ir beidzies derīguma termiņš, mīļā.