28 Maijs 2015 @ 10:01
 
rakstīju apcerīgu ierakstu par antibiotikām un imūnsistēmu, kamēr izteicu vēlmi šajā vasarā kādu gabaliņu pastaigāt basām kājām pa zaļu zāli
drošu, zaļu zāli, bez stikliem, adatām un suņu sūdiem
bet tad bing meklētājs (nemaz neprasiet, kapēc man patreiz ir tāds) nokaitināja tik ļoti, ka aizvēru visus tabus, ar vienu apcerīgo ierakstu tajā skaitā
putni ārdās.
 
 
28 Maijs 2015 @ 09:50
 
man sajūta , ka šodien jau piektdiena
 
 
27 Maijs 2015 @ 21:44
 
ir interesanti- piemēram var jautāt cilvēkiem uz ielas- cik ir pulkstenis.
 
 
27 Maijs 2015 @ 16:28
 
Kalnainās pilsētās ir novērojama tāda īpatnēja zāles pļaušanas metode, kā "aitas un kazas".

Un kad man pastāstīja, ka es pilnīgi mierīgi, ja vēlos, varu tikt pie cienījamā urbānā aitu gana amata, man acis sajūsmā iepletās pa visu galvu un vēl vairāk. Pēc tam gan tika pieminētas kaut kādas summas, kas par šo lietu tiek maksātas, un tas viss pārvērtās ne vairāk, kā veiksmīgā jokā, pasmējāmies un aizmirsām.

Šodien, cīnoties ar pacientiem, sāku domāt, ka varbūt tomēr ne jau naudā laime.
 
 
27 Maijs 2015 @ 16:09
 
Фотографии из фейсбука для котиков.
Группа "Как котику сохранять достоинство в сложных этических ситуациях". 8 стран, 90 тысяч участников.



 
 
27 Maijs 2015 @ 13:49
 
Šodien jūtos priecīgi satraukta. Man būs aizņemta vasara - ar gatavošanos ceļojumam, cerams nolikšu tiesības, iespējams restaurācijas darbs uz nedēļu, līdzīgi kā pagjušogad, kāds kāpiens kalnos, ja laiks būs labs, spāņu valodas mācīšanās un daudz skriešanas - jūlijā divi 5k skrējieni izklaidei ar darbu - viens krāsu un viens dubļu skrējiens, bet augusta beigās 10k. Apsveru ideju skriet arī D-Amerikā, kāpēc ne? Varbūt pat pusmaratonu, ja būs iespējas trenēties.
 
 
27 Maijs 2015 @ 12:48
 
Mana depresīvā ģimene velk mani aiz kājām atpakaļ depresijas un bezcerības bedrē, no kuras es tik ļoti gribu izkļūt.
 
 
27 Maijs 2015 @ 13:10
: wink wink!  
... tālāk ... ) lietus līst, saule nav redzēta miljons gadu, nu tad vismaz lai tomijs pamirkšķina ar aci.
 
 
27 Maijs 2015 @ 12:46
 
Vakar noskatījos filmu Slow West (2015, rež. John Maclean). Vai man bārstīties ar dižiem vārdiem - jā, tieši to es vēlos darīt, jo filma ir lieliska. Es gan nepretendēju uz kinokritiķu vērtu spriedumu par mežonīgo rietumu tēmu, kas caurvij šo ceļa motīvā balstīto stāstu, bet ziniet - tā gausā dinamika (filmas vidū attopies, ka... laikam no tā šis nosaukums), drūmi sapņainā noskaņa un pāri visam - mūzika!mūzika! Tā nevērīgi vieglā mūzika, kas liek domāt par vientulīgām ārēm, vakariem pie ugunskura kaut kur nekurienē un tādu īsteni amurikānisku 19.gs. beigu noskaņu. Oh wait, šī filma ir tieši par to!
 
 
27 Maijs 2015 @ 10:18
 
Dāņi.
Delikatese - vēl nedzimuši telīši (nogalinot 2 ar 1 šāvienu).
Pavisam normāli - bērnu priekšā sagraizīt pilnīgi laimīgu žirafi.
Statement - nogalināt zaķīti dzīvajā ēterā.
Nojūgušies. Nu nav ko darīt.
Tags:
 
 
27 Maijs 2015 @ 10:12
 
gulējām ar diviem atvērtiem logiem un mani naktī traucēja putni.
lūk, jums pirmās pasaules problēmas.
 
 
27 Maijs 2015 @ 09:47
 
Vakar aizbraucu uz Dominu ar konkrētu mērķi - nopirkt mammai kaut ko smuku Markā un Spenserā. Rezultātā nopirku sev jaunu kleitu un kaklarotu, bet mammai - smuku krekliņu. Bet nu to kleitu es nevarēju nepirkt - tā ir ļoti līdzīga manai šībrīža mīļākajai un visvairāk valkātajai vasaras kleitai - skasta, bet papildus tam - ļoti ērta un ļoti, ļoti praktiska. Kaklarota savukārt bija brūnganpelēkajos toņos (tādu es arī jau kādu brīdi meklēju, jo bija dažas apģērbu kārtas, kurām nevarēju no savām esošajām rotām neko piekombinēt klāt). Esmu ļoti apmierināta, bet nu līdz nākošajai algai vajadzēs mazliet piedomāt par tēriņiem. No otras puses - tas mani samotivēs iesniegt VIDā čekus par attaisnotajiem izdevumiem par iepriekšējo gadu.
Tags:
 
 
27 Maijs 2015 @ 09:20
pavasara garšas  
http://www.la.lv/mulkis/
Tags:
 
 
26 Maijs 2015 @ 21:53
: the age of adaline  
 
 
26 Maijs 2015 @ 20:18
gribiet uzlabojumus dzīvē?! paaugstinājumu darbā? izaugsmi karjerā?  
mums ir kursi!

"Mēs ne vienreiz vien esam dzirdējuši stāstus par to, ka pēc kursu iziešanas meitenes saņēmušas paaugstinājumu darbā, strauji kāpušas pa karjeras kāpnēm. Lūk, tāds psiholoģijas paradokss, bet tas eksistē un darbojas." "Kādu sievieti partneris bildina, kāds cits atsauc savu šķiršanās iesniegumu, bet vēl kāds uzzina par gaidāmu ģimenes pieaugumu."

bet labāk jau palasiet paši:
http://www.tvnet.lv/egoiste/sekss/561321-jekaterinas_lubimovas_orala_seksa_maksla
 
 
26 Maijs 2015 @ 19:52
regejs  
kaut varētu pasūdzēties ka ļoti noguris, bet man patīk nogurušam būt jo tad labi sajūt tādu kā fantoma smagumu vai ko tur un pats sev tāds kā liecies vecāks, lēnīgaks, cienīgaks, gurdenais kinomotogrāfiskais smaids, krunkas plakstu kaktos utml. un pasaulīgais krāsaināks, pjero le fu kkur tur sirdij stenderi piš nevar izkāpt, lielais aizbēdzējs lol.
 
 
26 Maijs 2015 @ 19:07
 
atcerieties, [info]kautskisim bija šķirklis EMV ar dažādiem foršiem vārdiem. lasu Virtuves Vārdeni un esmu sajūsmā un gatava ieviest līdzīgu rubriku

 
 
26 Maijs 2015 @ 18:55
 
Baigi vajag pašūt. Bet jau otro dienu nevaru savākties.
Bez iemesla.
pat nesaktoties uz to, ka svārki savādāki un pašai gribas redzēt kā sanāks kopskats.
Tags:
 
 
26 Maijs 2015 @ 14:58
neticu savām acīm!  
(pieceļoties kājās, svinīgi nokrekšķinoties)

Dāmas un kungi.

Mēs šo brīdi gaidījām 13 gadus. Trīspadsmit, scuko, gadus kopš labākā albuma pasaules vēsturē.

Dāmas un kungi, "The 22nd Sunday In Ordinary Time EP" by Rob Dougan released May 2015, pilnizmēra albums TBA.

Frescobaldi's Toccata
 
 
♫: Rob Dougan / Frescobaldi's Toccata
 
 
26 Maijs 2015 @ 14:15
 
Vai te kāds nav veidojis epub'us? Vai wingding simbolus vispār var tam kaut kā iemānīt?
 
 
26 Maijs 2015 @ 11:45
 
"Sveiks, Rūdolf!", raksta pacients uz e-pasta adresi, kas sastāv no mana vārda un uzvārda.
 
 
26 Maijs 2015 @ 11:25
kolosāla kūka?  
tā dāmas (un kungi) konditori. banofī man a) ir apnicis b) satur iebiezināto pienu ko nevaru ēst un banānus, ko esmu atēdusies

un man uz sestdienu vajag kūku, kas ir a) garšīga b) muļķudroša. domāju par kaut ko ar citronu (laimu) uz smilšu mīklas pamatnes, bet tas nav obligāti. galvenais lai ir satriecoši garšīgi un smuki. es nedrīkstu 'zaudēt seju'
internetā ir ļoti daudz kolosālu recepšu, rasbainieks nesen reklamēja vienu, zimbabve otru, svētdien nopirku Ilzes Jurkānes pavārgrāmatu kurā arī ir citronkūka, visas tik gardas - kā lai izvēlas?! vēl arī pavlova būtu variants, bet es negribētu neko tādu, kur ir putukrējums, jo ar visu kūku jābrauc piknikā
 
 
26 Maijs 2015 @ 10:08
turpinam veselības tēmu  
es jau kādu laiku gribēju pajautāt cibas meitenēm:

a jūs regulāri iztaustat savas krūtis? nu, tā kā vajadzētu un kā dakteri stāsta. vismaz reizi mēnesī, vēlams pēc MR (ja nemaldos, cikla 10.-14.dienā) dušā ar mitru ādu apļveida kustībām? es, piemēram grēkoju. dažreiz atceros, bet lielākoties aizmirstu. it kā jau nekas sarežģīts, aizņem piecas minūtes laika. turklāt pēc tam var atcerēties ieziesties ar kādu smāķi

par šo es pirmo reizi aizdomājos, skatoties Cīņas klubu, nu jūs ziniet par kuru ainu es runāju.
 
 
26 Maijs 2015 @ 09:20
 
vakar, lai aizmirstu par skumjām, uzslēdzu cinderellu.
and it did its job!
tā joprojām bija pasaka, bet ne vairs tik novienkāršota versija, kā mazās volta disneja grāmatiņas savulaik bija. keita blānšeta ļaunās pamātes lomā, protams, ļoti laba izvēle, lai arī vairāk par aktierspēli es nespēju novērst acis no viņas tievā vidukļa. vizuāli skaisti un ar dažiem patīkamiem jauninājumiem.
 
 
26 Maijs 2015 @ 08:22
 
jūs varbūt domājiet, ka es esmu hipohondriķe, bet veselais saprāts man arī ir. es zinu, ka katras sūda dzimumzīmes dēļ nav jāskrien pie ārsta, bet tajā pat laikā cilvēkiem, kam ir ļoti gaiša āda, neveidojas iedegums, ir daudz dzimumzīmju dermatoskopija būtu ieteicama reizi trijos gados. arī tad, ja dzimumzīmju skaits strauji pieaug, tās izmainās vai parādās citas pazīmes. avots - dermatoloģijas profesore. kādēļ? jo melanoma, kas LV ir pietiekoši izplatīts audzējs ir agresīva, bet sākuma stadijās ļoti labi pakļaujas ārstēšanai. un vispār jau reizi trijos gados aiziet nav ne dārgi, ne ļoti sarežģīti. es gribētu lai mums te būtu ierasts pie ārstiem iet arī profilakses dēļ nevis tad, kad jau vissirslikti, pārāk daudzi cilvēki par šo maksā visaugstāko cenu.

vēl es arī domāju, ka darba devēja izmaksas par apdrošināšanu tādā valstī kā mūsējā (tieši vēlīni atklātu smagu un/vai ielaistu kaišu dēļ) būtu pēdējais apsvērums par ko domāt. skaidrs gan ir arī tas, ka tad, ja visi tā braši saņemsies kā mūsu jaunais veselības ministrs grib, un braši dosies uz veselības pārbaudēm, sistēma vienkārši uzkārsies, jo daudzās jomās pie speciālista ar nosūtījumu var tikt tikai pēc pāris mēnešiem. un labi, ja tev tā kaite tāda 'mazāk svarīga' un tu tos pāris mēnešus vari gaidīt


bet vispār man ļoti patika jūsu komentāri. fedrs uzrakstīja otro smieklīgāko komentāru manās cibās everest. un unpijs trešo. visu vakaru ķiķināju par to hipohondriķi
 
 
26 Maijs 2015 @ 02:20
 
jūs atceraties savas šūpuļdziesmas? es atceros tikai divas - pekaināmi kājiņāmi un kaupēnu.
 
 
26 Maijs 2015 @ 01:38
 
Citkārt sēžu pie datora pēdējiem spēkiem, jau klanīdamies un brīžam iekrītot nemaņa, it kā būtu bail iet gulēt, jo no rīta varētu nepamosties. Jāatzīst, ka tā varētu būt izeja. Bet rīti pienāk sasodīti skaļi. Ziemā vārnas tik traki neķērca kā visi šitie kanārijputniņi aiz loga tagad.
 
 
26 Maijs 2015 @ 01:08
 
toties pirmdienās pēc desmitiem viss ūdens ir tikai mans. vispār nemāku paskaidrot, ko tas ar mani dara, bet tik bezgala labi. dzīvam būt.
 
 
25 Maijs 2015 @ 22:03
 
eu, bet es to nopietni, ja
 
 
25 Maijs 2015 @ 19:25
 
Mīļie cibas draugi, bet, lūdzu, pastāstiet man kā jūs tiekat galā ar kolēģiem/darba personāžiem, kas laicīgi neizdara to, kas tiem ir uzdots/palūgts/pieprasīts, kur galu galā no tā ciešat jūs?
Piemērs - man ir jānodod projekts, bet nepieciešama informācija no dažādiem speciāistiem - vajadzīgs apgaismojuma plāns, inženiera informācija un apkures plāns. 3 cilvēki, kuriem visiem bija pieteikts kad man šo informāciju vajag, bet piektdienas rītā es sēdēju bez nekādas informācijas. Rīt jau otrdiena, bet mans epasts ir tukšs. Bet galu galā ripos mana galva, jo es esmu tā, kas sēž ar klientu, kuras uzdevums būtu visu saorganizēt. Es esmu vienmēr centusies būt laipna pret cilvēkiem, jo ticēju, ka ar valdonīgumu un dusmām neko nevar panākt, bet izskatās, ka manai laipnībai visi staigā pa galvu. Bet cik reizes var sūtīt atgādinājuma epastus, neizklausoties pēc muļķa? Un pat neprotas, piemēram, atsūtīt epastu, zini Samant, man tiešām nesanāks visu pabeigt līdz piektdienai, bet, piemēram, atsūtīšu visu nākamās nedēļas sākumā. Nē, kur nu. Vienkārši vispār nav ne ziņas, ne miņas un es te nesaprotu, par mani smejas, vai kā? Kāpēc viss no visiem ir jāprasa 70 reizes un vēl tad ar varu jāvelk ārā?!
Tags: ,