27 Novembris 2014 @ 00:13
 
"the girlfriend is long gone, but the language stayed"
 
 
27 Novembris 2014 @ 00:11
 
guys these days have so many emotions. they cry, they want to be held. i just don't know what to do with them.
 
 
26 Novembris 2014 @ 22:20
 
Ņemam 1/3 Flinnas, 1/3 Murakami, atjaucam to ar kārtīgu šļuku S. Fraja, un mums ir Sophie Hannah: Kind of Cruel.

Knapi iesākts, bet nespēju nepadalīties sajūsmā, brīnišķīgi brīnišķīga lasāmviela.
Tags:
 
 
26 Novembris 2014 @ 21:14
 
jauno vecāku realitātes šovs 'Sūds ar visu!'

Atj. arī 'Piens ar visu!'
 
 
26 Novembris 2014 @ 18:05
 
Iisteniba mums ir supermeita. Un vairs nav tik traki. Arii zobs izliiida bez lielajiem trakumiem, tik cik saartu vaidzinji. Ir jau veel chiikstulis, bet kaa kuru dienu. Vakar peec vannites, vinja bija taadaa omuliigaa garastaavoklii, kaadaa reti, kad ir. Satuntuleeta dvielii liidz pusei, ljaava man sevi maseet. Acid redzu, ka patiiik :) un peec tad 1,5h nospelejas un nelikaas par mani zinis. Man pat palika garlaicigi, labi, Masterchef gaaja pa TV.
 
 
26 Novembris 2014 @ 20:10
ello beta  
kaut kad pasen lasīju par tādu ello soctīklu, kas būšot reklāmbrīvs un netirgos savu ļaužu informāciju, kam vien pagadās. varēja ierakstīt epastu un pieteikties uzaicinājumam. uzaicinājums šodien atnāca.
tad vēl visa šī sakarā izlasīju šito http://ej.uz/ello un a_ja_nu sakarā uztaisīju https://ello.co/kinskis
ja kādu vēl interesē un bez uzaicinājuma neizdodas, labprāt uzaicināšu.
 
 
26 Novembris 2014 @ 19:19
 
 
 
27 Novembris 2014 @ 00:48
 
var būt neesmu bijusi īstajās vietās un īstajā laikā (te gan arī visu laiku ir lijis), bet kaut kā līdz šim Tokijā man nav tās super milzīgās metropoles sajūtas.
saspiestai pārpildītā vilcienā ir nācies braukt un lielās stacijas ir piedzīvojums pats par sevi, bet var būt iebraucēju daudzuma vai kā cita dēļ, te nevar izjust to eleganto pārvietošanos pūlī, kāda ir, piemēram Londonā. da i paša pūļa Barselonas vecpilsētas ielās ir vairāk.
rīt sola saulainu laiku un ceru paspēt apskatīt visu, ko līdz šim nav izdevies redzēt. protams, ka nepaspēšu.
vēl viens mīnuss visā stāstā ir tāds, ka neesmu paredzējusi nedēļas nogali šeit. domājams, nākamreiz jāņem vismaz nedēļa.
pirmo dienu, līdz ar visu lietu, pavadīju ar poļiem Ikebukuro rajonā. saules mājā ir visnotaļ pieklājīgs, priekš nelielajiem mērogiem, akvārijs.
lai pārvietotos ap Tokijas centru un populārajām vietām, itin ērti ir izmantot JR Yamantoe līniju (kas iet pa apli). ja ir aktīva JR pass karte, par šo prieku nevajag piemaksāt. ja nav, var nopirkt 1 dienas biļeti par 750 naudiņām (tokunai pass). biļešu aparāts gan šo prieku angliskā versijā nepiedāvā, ir jāatrod kāds stacijas darbinieks vai laipns vietējais, lai saspiež pareizās podziņas.
biļete gan darbojas uz konkrētu datumu, ne 24h. man izdevās iekaapt vilcienā pirms pusnakts un ar to pašu biļeti izdoties ārā no stacijas pēc.
izveicot šādu pasaakumu ir ļoti ieteicams meklēt nakšņošanas vietu pēc iespējas tuvāk kādai no apļa stacijām.
šodien saēdos nemormāli krutu liellopu.
 
 
26 Novembris 2014 @ 16:49
 

Are there any stereotypes about gender and communication that are simply false?
The stereotype that women are more sensitive than men is not true; we’re just sensitive to different things.
Women can be more sensitive to the implication they’re being pushed away.
Men can be more sensitive about feeling they’re being put down.

 
 
26 Novembris 2014 @ 12:12
 
Braucu uz rēzekni ar vilcienu-izrādās, ka vilcienos tagad ir wi-fi un cilvēki joprojām ēd belašus!
 
 
26 Novembris 2014 @ 09:44
 
varbūt neviens vēl nav pamanījis, bet briseles kāposti ir kļuvuši teju vai par deficīta preci veikalos. var labi ja atrast dažus (trīs) gabalus kādā no saldēto dārzeņu maisījumu pakām, un viss.
un tagad - prieks, laime un acuraugs. pilnīgi nezināju, ko ar viņiem iesākt, bet šodien, šķiet, likšu cepeškrāsnī ar brokoļiem kopā.
aš pati sevi sakārdināju.
 
 
26 Novembris 2014 @ 09:50
 
13. "Смайлик — это визуальный дезодорант. Его обычно ставят, когда юзеру кажется, что от него плохо пахнет. И он хочет гарантированно пахнуть хорошо." no peļevina
 
 
26 Novembris 2014 @ 13:21
zinta  
神た
じんた
 
 
26 Novembris 2014 @ 13:10
 
laiks Tokijaa vnk briesmiigs. slapjsh, auksts un veejains.
netaalu no ginzas atradu aabolu vietu, kur dod rotaljaaties ar tableteem un veel dzeerienu peec izveeles. ieshu checkout veikalus, ok citu shaadaa laikaa dariit. riit sola sauliiti
 
 
25 Novembris 2014 @ 21:52
 
Skaistuma blogā šodien varu palielīties, ka beidzot iemācījos raustīt uzacis ar diegu (threading). Un nesaprotu kur es visu mūžu ar to pinceti ņēmos. Ar diegu ātrāk, precīzāk, efektīvāk - tikai mazlietiņ sāpīgāk, bet proporcionāli, ņemoties ar pinceti sāpes tiek izstieptas garumā.
 
 
25 Novembris 2014 @ 22:46
 
http://lc.kdy71.com/dic_cards.php?day=8&month=8

http://lc.kdy71.com/index.php
Tags:
 
 
♫: Placebo - Meds
 
 
25 Novembris 2014 @ 23:11
 
Uii, esmu izdancojusies nejēgā. :) Patiesībā bija pat baigi feini. Tās dejas var samācīties uz vietas un puiši nekautrējas lūgt meitenes dejot. Tur valda tāda forša atmosfēra. Brīžiem var klausīties mūziku un iegrimt zināmā meditācijā, bet tas tikai līdz brīdim, kad jāiet dejot. Dejas tur ir visai aktīvas, tāpēc līdzi jābūt ūdens pudelei.
 
 
25 Novembris 2014 @ 20:20
What Does The Fox Say?  
Jāparaksta so I can keep on being sane.
Ko darīt ir daudz.
Ko zināt ir daudz.
Vakar naktī jūsmoju par burvīgi skaidro un zvaigžņoto debess jumu, bet, gan jau Interstellar ietekmē, sāku apsvērt vienas zvaigznes iespējamību esam NLO. Traki spīguļoja. Sputņiks nevarēj būt, tie tad vismaz lēnām kustās, bet nu pārāk spīguļoja, lai būtu zvaigzne. Pati vēl nodomāju, ka jau galīgi iet ciet.
Un šodien jauns dk val. skolotājs. Apceļois pasauli un tā, bet 50 gadīgs vīrišķis nejēdz nogriezt matus. Nu... gari, pusbalināti mati, sirmums 10 cm ataudzis, bet nē. Nespēju koncentrēties galīgi, visu laiku bij vīzija, cik cērtams viņš izskatītos bez matiem. Traks var palikt :)
 
 
♫: Placebo - The Bitter End
 
 
25 Novembris 2014 @ 20:25
 

Uh, pirmo reizi redzu tiešām sakarīgu pielietojumu tiem jūsu modīgajiem, kaitinošajiem, bet par visām varītēm visur bāžamajiem QR kodiem.

Kādu laiku nevarēju iebraukt, kas ellē ir tie "QR maksājumi", kas figurē uz visiem rēķiniem, likās, ka kaut kāda alternatīva norēķinu sistēma, līdz ar ko augstprātīgi ignorēju.

An nē, ko domājies. Izrādās, ka tu, jūzerneim, lai apmaksātu rēķinu, vienkārši atver savu internetbankas aplikāciju telefonā, nofotkā kodu un noklikā "Samaksāt". 8 sekundes, tā vietā, lai bakstītu internetos kartes numuru vai, diespasargi, pildītu lauciņus ar rēķinu numuriem i-bankā.

Zajebok, kur viņi ātrāk bija, kāpēc nepastāstīja?

 
 
♥: Viss apnicis
 
 
25 Novembris 2014 @ 20:28
 
uzsniga, nokusa, izčibēja visa svētku sajūta. un tad es sapratu, ka mani šogad neterorizēs veikali ar dziesmiņām un rotājumiem un uzliku savu mīļāko svētku dziesmiņu. tāpat nebūs diži daudz laika klausīties un gatavoties.
https://www.youtube.com/watch?v=DiXjbI3kRus
bet jūs paskatieties, cik tas Deivids ir smuks! par Binga vokālu vispār neizteikšos /izkusu peļķītē/. jau paspēju noslaucīt aizkustinājuma asariņu
 
 
26 Novembris 2014 @ 02:50
 
atceraties to stāstu, kā es Japānā satiku vienu spēlīšu paziņu? well. viņam ir paziņa, kurš dzīvo Tokijā. un šodien es satiku to.
vakariņas visnotaļ tradicionālā iestādījumā (kur kurpes jāvelk nost un visus iesēdina atsevišķos zemu galdiņu kambarīšos). pēcāk mani aizveda uz, cik var noprast, tradicionālu pārīšu kopfotografēšanās vietu. automātā iemet naudiņas, visādi nopozē, pēcāk iegūtās bildes, jau uzfrišinātas ar ala fotoshopu, var papildināt ar zīmējumiem, sirsniņām un uzrakstiem un beigās to visu saņemt printētā uzlīmju formātā.
vakaru noslēdzām tematiskā bārā, shibuya, kurā pa ceļam ir šausmu gaitenis, pēc kura tevi saslēdz rokudzelžos un aizved uz galdiņu- cietuma celli. dzērienu karte ar šausmiņām (konču acis da tārpi kokteiļos). bija labi.
noslēgumā vakars gan izvērās visai plats, jo iekāpu vilcienā, kurš vairs līdz manai stacijai nebrauca (un ne1 cits arī nē), kā rezultātā nācās pavizināties ar taksi tā uz euro 30. welcome to tokyo. bet nu pati vainīga, nav ko pa shibuju līdz pusnaktij un vēl mazliet vazāties... taksists gan bija vecītis uz goda, kad ar manis izsniegto viesnīcas adresi angliski + printētu googlemapu sāka maldīties, izslēdza skaitītāju un pa visu lietu skrēja apkārtējiem ceļu prasīt.
līdz ar to, ka Tokija atļāvās mani sagaidīt ar lietu, dienu pavadīju nelielā, bet foršā akvārijā ikebukuro stacijas rajonā. komplektā nāca arī visi viduvēja planetārija priekšnesuma apmeklējums. vēl šodien pabiju mincīšu bužināšanas kafejnīcā. murrrīgs iestādījums.
 
 
25 Novembris 2014 @ 19:21
 
Un kas mani piektdien raustīja aiz mēles sarunāt šodien iet uz dejām RTU? Protams, tad bija foršs vakars, forša kompānija. Bet šodien ir vakars, auksti un vējaini. Bet nu jāiet, ja jau reiz sarunāts. Kādreiz jau varēja katru nedēļu skriet uz klubiem, tad pat aukstā laikā draudzene uzvilka silto jaciņu, apsēja lakatiņu (lai neizjūk rūpīgi veidotā frizūra) un tad mēs laidām dzīvē. Tagad tā vilkme gan krietni vien mazāka. Nu, ko, jātaisās.
 
 
25 Novembris 2014 @ 18:50
 
time is up
your doomsday clock's here
carry the cross, boy, and make your bed
utt. utt.

http://open.spotify.com/track/3g3TgkU0SWm0Ss62QVGfnk
 
 
25 Novembris 2014 @ 18:04
 
Un nekā jauna pasaulē..
šuju, samīļoju bērnu, pakomunicēju virtuālajā, šuju, atkal samīļoju bērnu, taisu ēst, sabužinu vīrieti, šuju.
Viss labi. Paralēli gaidu ziemassvētkus.
Tags:
 
 
25 Novembris 2014 @ 15:31
 
sapņi vai nu ļoti seksuāli vai intelektuāli pārsātināti. šonakt staigāju pa kādu dīvainu labirintu ar dažādiem citātiem, atziņām, filosofiskiem formulējumiem. bija ļoti interesanti, bet nekā nesapratu. tad satiku Sokrātu (?), kurš teica, ka esmu nonākusi vislielākajā paradigmā. ja atrisināšu, iekļūšu vēsturē. a es nesapratu, kā domāšanas paradigma var būt labirints, ļoti līdzīgs filmai ar Deividu Boviju
 
 
25 Novembris 2014 @ 13:33
 
es gribu uz spa centru, uz masāžu un džakuzi, un tad vēl es gribu saldējuma koktēli, un vēl es gribu strawberry daiquiri. un vēl es gribu dāvanu katri, ko notriekt par šmotkām. vai kosmētiku. vai kurpēm. nē, labāk par šmotkām.
 
 
25 Novembris 2014 @ 13:31
 
nopirkām astoņkāji.
 
 
25 Novembris 2014 @ 13:11
 
šodien vēlos, gluži kā vampīri iekš the vampire diaries, vienkārši ņemt un izslēgt spēju just. patiesībā, vismaz daļēji to var izdarīt. ja apkārt nav neviena cilvēka, kas met uz tevi aizvainotus skatus. rīts sākās pretīgi, diena turpinājās pretīgi, visi ar savām problēmām bāžas virsū, kamēr man tikai gribas nolīst kaut kur aiz skaņu izolējošām un cieši jo cieši aizslēgtām durvīm. varbūt tas ir brokastu trūkums organismā.
 
 
25 Novembris 2014 @ 13:00
 
ar ~četrkilogramīgām būtnēm esmu veikusi daudzas un dažādas manipulācijas. vairāk vai mazāk patīkamas. visvisādas. bet vienmēr pienāk pirmā reize, piemēram, degunā pēc pūkas lienot ar pinceti no Šveices nazīša
 
 
25 Novembris 2014 @ 11:47
: word of the day  
cibophobia - fear of food!