18 Augusts 2017 @ 23:48
 
Gaujarts -- Svītriņas
Tags:
 
 
18 Augusts 2017 @ 16:30
 
kas man liekas pārsteidzoši pēdējā cepiena sakarā
cehs kādus tikai aizskarošus murgus nav rakstījis, bet cepiens pacēlās tikai no salīdzinoši nekaitīga raksta par selfijiem. par selfijiem! :)
 
 
18 Augusts 2017 @ 16:33
 
Jūs zinājāt, ka eletriskās plītis pārdod bez eletrības vada?
pipec.
 
 
18 Augusts 2017 @ 15:10
 
Vakardiena, tātad. Izgājām tautās ar kamrādku, sēžam parciņā, uzkalnā, skats uz pilsētu, putojošais dzēriens, šitas viss, idillisks vasaras vakars, vārd'sakot. Dažu soļu attālumā priekšā uz deķīša sēž piecas jaunkundzes, malko dzirkstošos, uzkož auglīšus, nevienam netraucē un principā nekādi nepievērš uzmanību, svarīgāk ir observēt to, kā tuvējos krūmos no nekā ģenerējas un pirmos nedrošos soļus pasaulē sper aizvien jauni randomi cilvēki.

Bet tad jaunkundzes sāka taisīties doties mājup.

Uzmanību viņas pievērsa ar to, ka viena no madāmām ieslēdza telefona lukturīti, lai varētu uzvilkt botas. Nē, es saprotu, ārā tobrīd jau bija tumšs. Bet cik tieši sarežģīti ir uzvilkt botas pat tumsā?, galu galā pat aklajiem izdodas ar šo tāsku tikt galā, nepieaicinot palīdzību no malas!

Kā jau var nojaust, tā bija tikai uvertīra. Veiksmīgi un (cerams) bez traumām iekāpušas apavos, viņas sāka vākt nost savu iedzīvi. Kas sastāvēja no deķīša, pāris dzirkstošā dzēriena pudelēm un maisiņa ar diviem neapēstiem persikiem. Pēdējo reizi šādu rosību es novēroju, kad mums te pie mājas pārsprāga ūdensvads. Deķīša locīšana vien aizņēma vismaz piecas minūtes un prasīja fizisku piepūli locītājām un mentālu – padomdevējām, pie šī skata raudātu pat pieredzējuši origami meistari. Tālāk tika visādos veidos visur ielikta un atkal izņemta tukšā tara, persiku maisiņš tika nodots no rokām rokās, piepeši atradās vēl kaut kādi priekšmeti, tad tie atkal pazuda, mēs ar kamrādku sēdējām saķertām galvām un noskatījāmies notiekošajā, cenšoties nemirkšķināt, lai nepalaistu garām ko svarīgu.

Nezinu, cik ilgs laiks pagāja, bet pienāca tas brīdis, kad madāmas savācās un beidzot devās projām.

Vēl mirkli noskatījies viņām pakaļ, es klusējot pagriezos pret kamrādku.

Kamrādka, joprojām ieplestām acīm, izrieza krūtežu un ar ļoti, ļoti spēcīgu lepnumu balsī teica: "See?, we can! Women can! They did it! I’m a proud feminist now!"
 
 
♫: Curve / SuperBlaster
 
 
18 Augusts 2017 @ 12:54
 
Pa radio skan brāļa dziesma. Reti jau tā skan, bet tāpat forši. :)
 
 
18 Augusts 2017 @ 12:06
 
es, skatoties uz jūsu cepienu, izlēmu palasīties, par ko tas viss.
nesaprotu, kā jums viņš var tā kāpj virsū uz nerviem, ja man gāja grūti to rakstu pat atrast.
bet nu neko - diezgan smieklīgs, man patika.
 
 
18 Augusts 2017 @ 08:14
 
Es pēdējā laikā, ejot pa ielām, pamanu ļoti daudz tā forši un gaumīgi saģērbušos cilvēku. Man pašai arī vajadzētu tā kārtīgi parevidēt savu drēbju skapi un nomainīt tā saturu. Man drēbēs valda kaut kādi posmi. Vienu brīdi man šausmīgi patika un man garderobē bija salīdzinoši daudz drēbju salātzaļā krāsā, tad savukārt nāca brūnā, tagad jau ļoti ilgu laiku ir zilganzaļa, tagad pēkšņi man ļoti patīk noteikta toņa gaiši zila krāsa.
 
 
18 Augusts 2017 @ 08:11
 
Vakar forši pasēdējām un nosvinējām [info]mirror_image dzimšanas dienu. :)
 
 
17 Augusts 2017 @ 16:10
: dzīves neatbildēto jautājumu klubs  
kāpēc nevar man vienkārši piekrist un izdarīt tā, kā es gribu?
like, srsly, wtf.
 
 
17 Augusts 2017 @ 16:04
 
Nu nevaru atrast nevienu piemērotu pasākumu, kurā mēs visi smuki ar mīļo un viņa mammu varētu aiziet ietusēt. Piemērotākie varianti liekas vai nu Tobago Ikšķilē (bet 21.00 vakarā un brīvā dabā - a ja nu laiks riebīgs? ) vai arī kino - Vectēvs, kas bīstamāks par datoru.

Klau, kādas ir atsauksmes par Džeinu Eiru Valmieras drāmas teātrī - ir labs, vajag aiziet?
 
 
17 Augusts 2017 @ 14:39
 
Ak, jūs mani mīlulīši!

P.S. - tāds man noskaņojums, ja.
Tags:
 
 
17 Augusts 2017 @ 14:34
 
Ir sievietes, kuras smaržu vietā izmanto Lenor.
Vakar redzēju reklāmu, ka tagad var nopirkt arī Lenor granulas - veļas līdzekļa smaka turēsies 12 nedēļas. Karoče tagad blūzes varēs nemazgāt 3 mēnešus.
Ekonomijai jābūt ekonomiskai, tā teikt.


(nē, es vienkārši apkritu augšpēdus, kad diskusijā par veļas līdzekļiem jaundzimušajiem viena iekomentēja "es uz tiem eko neuzķeros, jo viņi nesmaržo kā Lenor".)
Tags:
 
 
17 Augusts 2017 @ 10:49
 
Šosezon baigi labi redz rezultātus.
Ja ziemā bija traumas un nedienas, tagad ir enerģija, spēks un rezultāti.
Sanāk ēst vienkārši super.
Darbā katru dienu kā restorānā.
Nekādu makaronu vai rīsu.
Augļi, dārzeņi, gaļa katru dienu.
Vitamīni arī vēl klāt.
Vienīgi varētu to kafiju mazāk, bet tik laba :D
Trenniņi 3x nedēļā un 20km dienā ar riteni jau liekas par maz.
To špagatu arī jau gandrīz, gandrīz varētu.
Bet kad jāskrien, citi muskuļi, nav skriets. Mirstu.
Tags:
 
 
16 Augusts 2017 @ 18:55
 
nogriezu atkal īsus matus
laikam pirmo reizi ir tā, ka es pati nemaz nesaprotu vai man patīk vai riebjas. ir tāds... mēh.
 
 
16 Augusts 2017 @ 16:35
 
Cita starpā, jau izlikta apskatei GOT 6. sērija. Vienīgi gribētos arī subtitrus, citādi ne katra varoņa dikcijai spēju izsekot. :(
 
 
16 Augusts 2017 @ 10:12
 
Varbūt kāds ir redzējis kaut kur nopērkamas 10x10 cm baltas, glancētas flīzes?
 
 
16 Augusts 2017 @ 10:10
 
Vakar grāmatu lasīšanas laikā, Robis iekāpa klēpī un es viņu bučoju, bučoju, bučoju - nobučoju vaigu, pieri, plecu, aizbučoju ausis.
Apenēs tērptais jaunietis pēc bučošanās aizgāja pie skapja spoguļa un ilgi pētīja savu atspulgu. Atnācis atpakaļ pie manis, viņš izteiksmīgi teica - Mamma, lūpu krāsa.
Es teicu - nākamreiz vajag lūpu krāsu? 
Uz ko viņš apstiprinoši atbildēja - jā.


 
 
16 Augusts 2017 @ 09:27
 
ja es būtu IKEA, es to privātmājiņu ieprojektētu veikalā kā ekspozīcijas daļu.
 
 
15 Augusts 2017 @ 23:01
 
istabā ir ieviesies nelegālis. nē, ne kaķis. tas, kas zem gultas jau tikpat kā skaitās pierakstījies. tas, kurš cītīgi slaistās gar vidus durvīm lai tiktu otrajā koridorā un stratēģiski dažreiz ieiet blakus istabā lai pēc tam ar lielu apmierinājumu atsistu vaļā ciet piestutētās durvis un ieviestos lielajā gultā. vienreiz nelegālis atrāva vaļā durvis tikko biju aizvērusi wc durvis un apsēdusies uz poda. šodien pilnai laimei sunītis pārvācies uz bērna gultas kājgali. bērns, protams, priecāsies, bet manam tēvam sirsniņa sāpēs
 
 
15 Augusts 2017 @ 21:08
 
Frizieris šodien pastrādāja lieliski :)
 
 
15 Augusts 2017 @ 15:30
 
es neesmu sadistiska, es cenšos pat domās otram neko sliktu nenovēlēt (lai gan dusmīga gan briesmīgi brūķēju muti) bet veļas pārdevējām, kas pēc tam kad pieklājīgi pavaicāts izmērs un mērīšanai pirmajā reizē iedot sešus (6!) divus izmērus mazākus krūšturus (jo viņai noteikti uz aci šķiet, ka es muldu un tāds izmērs kāds man ir Nevar Būt) pēc taisnības pienāktos tikpat aizvainojošs, sāpinošs un pazemojošs piedzīvojums. uz katru tādu klietni. "Dīvaini, man neviena nav prasījusi šāda apkārtmēra lielāku bļodiņu/lielāku apkārtmēru mazāku bļodiņu" diez kāpēc?!

šis man atgādināja to, kādēļ kopš 17 gadu vecuma krūšsturu pirkšana sagādājusi lielākas mokas un ciešanas nekā zobārsts un kādēļ man tas riebjas un kādēļ es iespēju robežās nopērku uzreiz divus eksemplārus, ja vien ir nauda
 
 
15 Augusts 2017 @ 14:45
 
Brīvdienās nofotografēju to sienu, pie kuras būs lielākā daļa virtuves mēbeļu, šodien gribēju uzzīmēt mērogā savas skices, bet nu nesanāk - varētu būt, ka mērogi drusku kropļojas tāpēc, ka fotografēts no tuva attāluma?
Tad nu es vēl atradu to, kā aprēķina piemērotāko virtuves skapīšu augstumu. Izmēģināju un varu piekrist - man 90 cm ir optimāli. http://www.kalegnum.lv/uzzinu-materiali/ka-noteikt-ertako-darba-virsmu-augstumu .
 
 
15 Augusts 2017 @ 14:40
 
Kaut kad sapnī redzēju, ka varu novērot, ka man kājā kaut kādā paplašinātā asinsvadā ir atrāvies trombs un uzsāk savu ceļu uz manu sirdi. Bet tad viņš kaut kā iesprostojas un tālāk netiek. Tas vēl nekas, bet man no rītiem ir tāda drusku stīvāka tā kriesā kāja. Pašā sākumā es drusku tā kā klunkurēju, pēc tam jau iekustas. Agrāk tik izteikti tas gluži nebija, varētu aiziet pie ģimenes ārstes, bet viņa pateiks - tas no sēdoša darba (un šoreiz, iespējams, viņai būs taisnība).
Bet vakar naktī redzēju, ka mani sauc mamma. Kaut kāpēc nobijusies pamodos. Kaut gan pēc pamošanās nekādu tādu briesmīgu sajūtu nebija un aizmigu.
Bet nu tāda - drusciņ ar lēnāku pielekšanu es šodien tomēr esmu.
Tags:
 
 
15 Augusts 2017 @ 08:32
 
ja "kāds suns, tāds saimnieks", tad akita inu būs ļoti piemērots man:

izspļauta kopija, ne?
vienīgais, ja viņu iesaka turēt kā vienīgo mājdzīvnieku, tad gan nav forši, jo kaktuss ir very much alive and well.
 
 
 
14 Augusts 2017 @ 18:12
courage, love, courage  
too good to be true
cos good is better than true
 
 
14 Augusts 2017 @ 16:57
 
 
 
14 Augusts 2017 @ 10:18
sansusī  
Reinis Zariņš mēģinājumā gaiņājās ar rokām, līdz klātesošajiem pajautāja, vai nav kādam pretodu līdzeklis.
un tāpēc vien labi, ka pasaulē ir Sansusī, kurā pianistam vajag pretodu līdzekli.
šī epizode ļoti precīzi atkal pierādīja, ka tā ir kamermūzika dabā. un daba kamermūzikā.
 
 
14 Augusts 2017 @ 09:27
 
Klau, mīļie - visu zinošie cibiņi - kur jūs virtuvē esat (vai neesat) paslēpuši gāzes skaitītāju un kāpēc?
Mums tas gāzes skaitītājs LT projekta virtuvē tāds liels un nesmuks un - kā iet virtuvē - tā uzreiz acu priekšā rēgojas, tad nu man gribētos to dabūt kaut kur prom no acīm.
Tags:
 
 
13 Augusts 2017 @ 23:43
 
neņemot vērā dažādus citus plānus, šajā vīkendā aizdevos uz Rēzekni.
jo, tā vajadzēja
vietu, kurā es būtu dzimusi, ja vien nerastos dažādi apstākļi, ka tik nebija dzemdību nodaļas dezinfekcija.
...
tbc