Vismaz šobrīd man liekas, ka es to labāk gribētu zināt. Kaut kā stulbi būtu, piemēram, atlikt Dienvidamerikas ceļojumu uz nākamo gadu, ja, izrādās, nākamais gads man nemaz nav paredzēts.
Un, ja nopietni - tad tos divus mēnešus laikam būtu jāvelta tam, lai pieklājīgi atvadītos no visiem. Nogludināt sīkus kašķus, pateikt svarīgas lietas (kurā krēslā briljanti iešūti utml.)
Piemēram, mana radiniece, kura mira no vēža un apmēram pusgadu iepriekš zināja, cik vēl laika atlicis, nodrošināja šajā pusgadā sava bērna iekļaušanos ģimenē, kas viņu pēc tam adoptēja.