Priecīgus Ziemassvētkus, mīļie! :) Paldies par to, ka Jūs esat šeit.

"Brīvdienas nav manas laimīgās dienas" - sīks būdams nesapratu šajos vārdos ietverto, to sūro sāpi paslēpto. Kaut dzīve nebūtu devusi to saprast. Bet deva un saprotu.
Priecīgus svētkus ar ģimeni bagātajiem. Kam tas liegts - virtuāli piesēžu blakus vienkārši paklusēt. Ir skaisti arī šādi.

Brīvdienas indeed nav manas laimīgās dienas.

Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.

Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.

Es esmu bēdīga, jo nupat uzzināju, ka ir nomiris Kriss Rī un Valts Kleins. :(
Es nekad neesmu bijusi tā, kas ļoti fano par slavenībām, grib par visām varītēm dabūt fotogrāfijas, autogrāfus u.t.t. Bet nu viņi abi bija manā īsajā listē ar slavenībām, ar kurām es būtu gribējusi pakomunicēt dzīvajā. :(

Es atceros, kā bērnībā es vienmēr domāju, kas prot tik skaisti nofotografēt tās sievietes uz žurnāla "Santa" vāka. Un tas bija Valts Kleins. Es atceros kaut kādu viņa interviju radio, kur viņš teica "Esiet mīlestība". Atradu pat savu ierakstu par to - http://klab.lv/users/missalise/525174.html .

"Driwing home for Christmas" ir mana absolūti mīļākā Ziemassvētku dziesma, tā vienmēr ir pasaka un stāsts un kupenas gar ceļa malām un mīļie, kas gaida mājās, siltās gaismiņas māju logos. :(

http://klab.lv/~missalise/653562.html

Savā sirdī gandrīz neiespējamo sapņu sadaļā es vēlējos šos cilvēkus satikt dzīvē. Nu tie jāpārceļ uz pavisam neiespējamo sapņu sadaļu. :(

Bet lai viņiem tur - otrā pusē - gaiši. Ir taču labi, kā viņi ir nodzīvojuši tādas dzīves, ka par viņu aiziešanu skumst daudzi, kurus viņi nekad pat nav satikuši...

Laikam jāsaņemas un jāuztaisa mini virtenīti savai palodzes mini eglītei. Atbilstošu cokolu LV tirgū nav un sūtīt no ārzemītes - baigi sālīti tādam priekam un cokols sanāk neglīti liels attiecībā pret spuldzīti, tāpēc jāuzlodē paralēla slēguma ķēdi pašam, smuki cenšoties izolēt 220V pie katras spuldzītes. Darāms, tikai mans lodāmurs ir lodāmura funkcijas imitators ar strauji krītošu temperatūru, tikko kā sāc kaut ko lodēt... Tas visu apgrūtina, bet nez - jāpacenšas moš tāpat vai arī jāaiztek uz bodi pēc jēdzīgāka lodāmura...

Šādas neona spuldzītes, kuras rada diezgan jauku šaudīgas liesmiņas efektu. Interesanta tehnoloģija - radīta speciāli tā, lai tā neona gaisma nebūtu stabila un gaisma gar liesmiņas formas elektrodiem smuki šaudītos. Saplēsta ož pēc amonjaka un melnie elektrodi ātri kļūst balti.

Es nopirku Lidl dekorāciju ar gaismiņām - eglīti. Man parasti Rīgā nav eglītes, tad nu būs vismaz šāda. :) Vispār man ļoti gribētos, lai manā un citu cilvēku dzīvēs dominētu mīlestība, miers, skaistums, prieks. Šie četri vārdi ir kaut kāda mana personīgā mantra - kaut kādas manas personīgās vērtības.

Reizēm es mūsu darba kafejnīcā ņemu salātu bāra salātus - sajaucu pāris veidus - vieni ir ar fetas sieru, tomātiem, gurķiem, papriku, reizēm spinātiem, nedaudz valriekstiem, drusciņ klāt marinēti kaut kādi dzelteni auglīši - īsti nezinu, kas tie tādi, bet garšīgi, otri ir vai nu mocarella ar ķiršu tomātiem, spinātiem un izcili garšīgu pesto vai arī dārzeņu salāti ar lasi. Tas pavārs, kas šo gatavo, ir malacītis. :)

no dzīvokļu sludinājumiem: "...lielisks risinājums dzīvošanai"

DELFI. Ronaldu līgava Džordžīna smej: milzu gredzens bija mazākais, ko viņš varēja viņai piedāvāt

Ir patīkami, kaifīgi un gandarījums noplēst līdz betonam tapetes nez cik slāņos, nez cik tālus padomju laikus krājušas. Tā miklā betona smarža! Būtu baigi labā brutālisma estētika, ja vien rūpnīcā/ceļot būdu nebūtu viss betons nejauki špaktelēts un nomālēts.
Toties rīt pie tā gludumiņa skaisti salips flizelīna tapetes un būšu pietuvināts bijušās draudzenes mammas dzīvokļa remonta beigām. Garlaicīgi gan nebūs - visādi izvirzījumi, durvis, ailes u.tml. lietas priekšā. Bet nekas, tikšu smuki galā.

Skaisti būs un virtuve - jau ir!
Uztaisīju foršas LED gaismas virsmām, pievienoju to trafiņu pie tvaika nosūcēja kontroliera - slēdz gaismu tvaika nosūcējā, izgaismojas arī visas virsmas ar jaudīgu, vienmērīgu un uz silto pusi velkošu gaismu! Līdzīgi uztaisīju bijušās mājā, tikai ne tik profesionāli, jo nav noturīgāka risinājuma par pagaidu risinājumu.

Taisot ņammu, labs daudzums labas kvalitātes gaismas nekad nav par daudz - sevišķi vecākam cilvēkam.
Atstāju aiz sevis labas lietas, hehe.

Kurš aprija visu cibu?

Monoteiskās reliģijas, kuras siro uz ielām: "Ser, saskaņā ar mūsu informāciju, Jūs mirsit, ja mums tūdaļ nesekosit!"
Cik šādu reliģiju, tik ellīšu. Izvēle, garlaicīgi nebūs!

Vai jums ir padoms par laipnu atsaucīgu meistaru, kuram es varētu palūgt līdz svētku cepešiem salabot salūzušo tvaika atsūcēju? Getapro nepalīdz.

Tā, kakls sāp, vaigi sarkani un pašsajūta pasliktinajās. Iedzēru vēl vienu karsto dzērienu, ielīdu karstā vannā un laižos miegā. Šonakt mans ķermenis būs kara laiks vīrusiem pret manām imunitātes šūnām. Varbūt mūsu pasaule arī patiesībā ir kāds milzīgs ķermenis un mēs esam šūnas? Tās, kuras grib, lai organisms turpina pastāvēt, cīnās ar vīrusiem un baktērijām un vēža šūnām, kas tik ļoti atgādina putinistus, korumpantus un diktatorus, kuri rauj un rauj sev visus resursu. Un ja viņus laicīgi imunitāte nepiebeidz, tad viņi iznīcina visu ķermeni.

Vai kāds atceras visu tekstu tai versijai, kur piedziedājums ir:
"Zem eglītes mazs zaķītis
Ar stroķiem droši rīkojas,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks –
Pif paf! –
Ar lodi pierē krīt."

Ciest nevaru Origo un Latvijas dzelzceļa stacijas ēku. Zelta bļa doma ir sabiedriskā transporta lielāko mezglu laist cauri lielveikalam, kurā nesteidzīgi idioti zombē pakaļ sūdiņiem bez latvju zīmēm un tad 500 no vilciena izlekušie steidzīgajie zombji šaurajos tuneļos baksta lēnajos, iedami ne pa labo pusi.
Superīga ideja, cepums! Tikai naudas dēļ. Viss sūds tikai naudas dēļ.
Cerams, ka remonts pienesīs labumu cilvēkam.

Lielveikals kā kultūras centrs un brīvā laika pavadīšanas vieta. Nediagnosticēts vēzis normiju ķermeņos. Mirsti, jel, komerc"kultūra".

P.S.
Eju pēc Dødheimsgard un vēl 2 platēm. Skanēs labi. Cerams. Moš saidkvestā jāpaņem kāds portvīns vai krietns stauts...

Kolēģe atnāca tāda pusslima uz darbu, jo mums abām šodien jāizpilda tas vakar uzdotais steidzamais uzdevums. Iedevu viņai savu iecienīto karsto dzērienu. Tagad viņa aizgāja pie ārsta, bet es pēkšņi sāku just, ka man sāp kakls. :( Aizdiedzu uz aptieku sev nopirkt jaunu karsto dzērienu, jo izrādās, ka biju atdevusi viņai savu pēdējo paciņu no savām rezervēm. Tagad dzeršu un cerēšu, ka tomēr tikšu uz strīpas, paralēli mēģinot salikt kopā tur tos datus.


Rīt mums darba pasākums, parīt ir mēģinājums ar mūziķiem Ziemassvētku koncertam, bet svētdien Ziemassvētku koncerts. /tikko nošķaudījos :( /

2025. turpināja būt pārmaiņu gads no visiem galiem. Tīri mūzikas ziņā 2024. gada novembra beigās tika sperts būtisks solis, par kuru esmu priecājies arī te ne reizi vien: uzmetu par neizturamu kuci kļuvušo Spotify! Tagad man ir jauna draudzene un mēs baudām cieņpilnas savstarpējās attiecības: skaņuplates! Pat jauno atskaņotāju pacienāju ar adatu no augstāka plaukta!
Kā gan citādi? Gadiem ejot, arvien vairāk uzzinu par netīro veļu biznesa aizkulisēs, par vieglas pieejamības lietiņu ietekmi uz to vērtējumu tīri psiholoģiski; par to, cik maz mākslinieki saņem un ko spiesti darīt, lai konkurētu un kā Spotify atrod arvien jaunus veidus kā nemaksāt... Karoč - apnika būt zobratiņam ekspluatējošā un visu enšitificējošā mašīnā. Pārslēdzos uz karalisku fizisko mediju.
Nomainīju ērtību pret ievērojamu skaņas kvalitātes pieaugumu un atpakaļ neskatos. Tagad jau šķiet, ka albums nav īsti izdots un nav īsti dzirdēts, ja nav pieejams skaņu platē. Un daudz, kas nav pieejams - tas arī labi - kamēr neesmu ievācis to, kas eksistē, varu gaidīt to, kas neeksistē.

Tagad ir grūtāk izsekot klausīšanās paradumiem. Ak, vai... ( ... tālāk ... )

UPD. Mairis Briedis: Saistībā ar Jūsu publicēto informāciju par it kā esošām simpātijām un attiecībām vēlos norādīt, ka šīs ziņas ir nepatiesas un neatbilst realitātei. Šāda veida apgalvojumi pārkāpj profesionālās žurnālistikas ētikas normas, jo tie nav balstīti faktos.

LSM. Katrs fiziski neaktīvs cilvēks valstij var gadā izmaksāt pat 800 eiro

JAUNS.LV Nesen laulību šķīrušā boksera un Rīgas domes deputāta Maira Brieža un Latvijas batutu fitnesa zvaigznes Aleksandras Kurusovas starpā uzplaukušas simpātijas.

Esmu nonākusi pie atklāsmes, kura man momentāli ir atvieglojusi prātu. Es gaidu, kad pienāks mana stunda. Es dzīvoju, tāpēc, ka man ir jādzīvo, tāpēc, ka man ir pienākumi un es nekad mākslīgi to visu nesaīsinātu, bet, kad pienāks tas brīdis- es aiziešu ar smaidu uz lūpām. Un manā galvā beidzot būs klusums.

Iedomājoties par Transhumānisma gala mērķi izinstalēties no ķermeņa, rodas jautājumi par Gender Dysphoria un Body Dysmorphia, Es un identitāti. Pēkšņi pamosties citā ķermenī, kas ir pavisam un neiedomājami citāds - tas man izklausās stipri traumatiski un ar krietnu adaptācijas periodu, ja vispār paceļams. Un, ja nu neiepatīkas? Un kā ar pārējām Es veidojošajām lietām? Jāpiesauc tādus sagūglējamus svešvārdus un jēdzienus kā "Transplant rejection", "Somatoparaphrenia", "Asomatognosia", "Phantom Limb", "Depersonalization", "Dissociative identity disorder" - baigais potenciālais kokčiks, kuru ņemt tā un uzreiz strebt vienā skaistā rītā. Ideja ar dekādi intensīvas fiziskas un garīgas terapijas kā minimums, nemaz nerunājot par zinātnisko realitāti/iespējamību.
Pamosties no operācijas ar globālu narkozi jau pati par sevi ir super mulsinoša lieta - transmigrācija man izklausās pēc šī pamošanās konfūcija kāpināšanas apstulbinošā pakāpē. Ilgstoši, ja ne uz visiem laikiem.

Tad te būtu jālasa par to, kā transhumānisti vispār filozofiski uztver savu ķermeni un kā viņiem šķiet, cik ļoti tas piedalās Es/identitātes veidošanā. Bet tāpat Cthulhu man tūlīt visu nogārgs, kā šiem tur ir.
Tikmēr man šķiet, ka tur ap to kodolu grozās vienkārši grūtības pieņemt savu mirstību, tāpēc uz idejas pamata atbalsta disruptīvās tehnodistopijas realitātē. Lai gan kāds varētu argumentēt, ka vajadzētu 5g sēnes izrakstīt, lai ieskatās aizkulisēs un fascinējoši nokalibrējas.

EDIT:
Un vispār - kāds tas upload process? Saprotami, ka šobrīd tas ir nākotnē, značit vajag iesaldēt ķermeni. Ja apziņa ir kvantu stāvokļa lieta ar transformācijas nemainīgumu, tad, vai apturot dzīvības/signalēšanas procesus krionāvītē, tie nesaskramblojas tā, ka beigās neko nolasīt nevarētu, jo aktivitātes nav, ir tikai fiksēts (fiksēts un degradējies sasalšanā/nāvītē) stāvoklis brīdī, nevis dinamika/virziens/procesi?

Un, cik smuks!
https://www.youtube.com/watch?v=ekBMI5T3GbI

Šodien vakarā pēkšņi sagribējās vīnu. Tā kā manā bāriņā stāvēja četras pudeles (vienu šampanieti es nopirku, lai būtu vienmēr gatava atzīmēt Putina nosprāgšanu vai Ukrainas uzvaru, bet trīs pudeles ir man kolēģu dāvanas dzimšanas un vārda dienās, tad man pat nebija nekur jāiet.

Rezultatā es vienatnē esmu izlakusi puspudeli vīna un jūtos mierīga kā pitons. Un tādā nedaudz laipnā garastāvoklī - kā parasti, kad lietoju alkoholu. Un vēl drusku karuseļi galvā. :) Bet visā mūsu famīlija tā reibst. Sākumā kļūst ļoti priecīgi un laipni. Un tad es kam gulēt. :) Tā kā ar labu nakti, mīļie cibiņi. :)

Uzpeldēja tikko manā redzeslokā LTV video par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešu vidū:
https://youtu.be/V7mzmj5yK_s&t=265

1
Ideja sodīt cilvēku par to, ko viņš liek savā organismā, man šķiet klaji antikonstitucionāla un pretīga/entitled savā kodolā.
2
Zinātkāri apmierina izglītība, eksperiments un diskusija, nevis aizliegums. Aizliegums rada dārzeņus un neinformētību par sekām, kurās nezinātājs pēc tam iegrābjas. Uj, nezināju, sanāca, kā vienmēr!
3
Pamati, uz kuriem būvēts aizliegums un visa narkotiku klasifikācija, ir šķībi un nav zinātnē guldīti. No ASV automātiski un bez domāšanas importētajam kariņam pret narkotiskajām vielām ir tikai politiska būtība.
4
Mūsu cietumi nav vērsti uz rehabilitāciju - tur nonākot, tu nonāc krievu "kultūras" dominētā vidē, kurā cilvēcību salauž un aizstāj to ar pietuvinātību kriminālajai pasaulei. Vai cilvēkbērnu ir jāmāca šādā vidē būt par noziedzinieku tikai tāpēc, ka cilvēks savā templī ielaida kaut ko, ko cits cilvēks saskata par sodāmu, domājot, ka sodi maģiski pazudinās narkotikas? T.i., iekšēju "nodarījumu" pret "sabiedrību" un "kultūru" pārvērtīsim jau labi kalibrētos ārējos ekscesos un dusmām pret tiesu sistēmu, policistiem, esošo varu un valsti, kas iedomājusies netaisnīgi sodīt savu bērnu? Sadirsi vienreiz, otru reizi tev neticēs - pašu radītas sekas.
5 ( ... tālāk ... )