starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2006-10-16 10:48:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nāk rudens apgleznot
Nevaru saprast - dzīve laukos – tas ir dzīves veids vai bizness; izvēle vai spaidi; pārliecība vai maldi? Labi, precizējot – nevis dzīve laukos, bet lauksaimniecība kā nodarbošanās. Ja skatās pragmātiski kā uz profesiju, kuras izvēli nosaka mantoti, pieejami resursi, paaudžu pēctecībā uzkrātas zināšanās un profesionāli knifi, tad tās ienesību eksistences nodrošināšanā nosaka tādi paši riski kā jebkurā darbības sfērā. Un tā ir uzņēmējdarbība, mazais bizness. Ir skaidrs, ka šis bizness ir vairāk kā jebkurš pakļauts nepārvaramas varas ietekmei (barga ziema, sausa vasara, slapjš rudens, vēls pavasaris).. Bet procentu likmes, kursu svārstības, enerģijas cenas, kvotas ietekmē visus – arī “pilsētniekus”.
No kurienes šī poza - Mēs un Jūs? Kur rodas tā pretnostatīšanās? No kā tā savstarpējā nesapratne? Vai tāpēc, ka atšķirīgi izmantotie ražošanas līdzekļi, resursi, prasa atšķirīgu domāšanu? Ir vērojama interešu sadursme?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]rasbainieks
2006-10-16 10:50 (saite)
mēs un jūs vispār tāds ērts uzstādījums, visās lietās un vietās. šis nav nekāds izņēmums.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2006-10-16 11:02 (saite)
+1

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]buks
2006-10-16 11:13 (saite)
Ja viens subsidē otru, pie tam pastāvīgi, nevis sporādiski, tad pretnostatījums ir neizbēgams. Ja viens paģēr, bet otrs nesaprot kāpēc, tad plaisa tikai palielinās, vienalga, vienistabas dzīvokļa vai valsts robežās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2006-10-16 11:16 (saite)
turklāt abpusēji

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2006-10-16 11:42 (saite)
"pilsētnieki badā mirtu, ja vien viņus kāds, aiz žēlastības, nepabarotu"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2006-10-16 11:47 (saite)
uc banalitātes, jā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kosmonavtovich
2006-10-16 11:25 (saite)
par subsidēšanu nepiekrītu, manuprāt, tās ir reālās cenas, kas tiek maksātas par pilsētnieku barošanu. ja laucinieki nedabū šo naudu pa tiešo, tad caur visādiem fondiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]starro
2006-10-16 11:31 (saite)
domāju, ka līdzīgs pretnostatījums rodas, ja mākslinieks sāk uzskatīt, ka viņs taisa "kultūru" - nodokļu maksātāju nauda tādēļ japārdala viņa "saglabājamā" dzīvesveida nodrošināšanai

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]buks
2006-10-16 12:04 (saite)
Tiesa gan (ir vesels slānis, kas šādi parazitē, kaut procentuāli to ir visai maz no kopējās valsts iedzīvotāju masas), taču tikai zināmā mērā. Vismaz teorētiski no "netveramu" produktu dodošām nozarēm sabiedrība gust kādu nebūt labumu. Šāds emocionālais labums ir no operas jauniestudējuma (kaut to uz maizes neuzsmērēsi), spēlfilmas, teātra izrādes, grāmatas, basketbola komandas spēles. Tāpēc sabiedrība zināmā mērā subsidē šādas tikai ar kultūru saistītas jomas (cits jautājums ir konkrētā gadījuma kvalitāte utt.). Aber kāpēc jāsubsidē manu kaimiņu Kazimiru, kurš konsekventi atsakās ko mainīt savā dzīvē, bet turpina sēt cukurbietes, kaut visi saka un pats apjēdz, ka tās nevienam nav vajadzīgas? Kur te sabiedrībai kāds labums izņemot to, ka tas plencis reizi gadā apar savu pleķīti?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2006-10-16 14:30 (saite)
Pleķītis ir aparts, nevis aizlaists nezālēs. Lauku ainavu jau arī uz maizes nesmērē, bet tieši par to platību maksājumus dod. Par cukurbietēm Kazimirs diez vai vairs kaut ko saņem, vairāk par pleķīša aršanu vai pļaušanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2006-10-16 14:37 (saite)
tad , varbūt jasaņem drosme un lietas jasauc īstos vārdos: tas nav nekas cits, kā tas pats, ko dara sētnieks - rūpējas, lai būtu skaisti un kārtīgi. laucinieks nevis ražo preces, bet piegādā pakalpojumu, skaistumkopšanas pakalopjumu. Nu gluži kā manikīru, pedikīru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]buks
2006-10-16 14:44 (saite)
Man domāt, ka labāk lai tur ozolu birzs ir, nekā nevienam nevajadzīgs arums ar sarūsējuša kombaina paliekām kārklos. Taču tā jau mana kā pilsētnieka ainavas izpratne. Bet ja kāds jūtas tik bagāts, ka var maksāt ciktur miljonus par zāles pļaušanu - uz priekšu. Dzirdēju, Dubaijā vispār valsts maksā tikai par to, ka esi baltā paltrakā uz kamieļa (ainavas smukumam, tā teikt).

Tikai tad nevajag pukstēt, ka ceļi bedraini, algas mazas, pensionāri zobus kar vadzī, bezmaksas izglītība aizgājusi pagātnē utt. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mamuts
2006-10-16 11:15 (saite)
A taisni tāpat tiek nostatīti latvieši un krievi, savējie un svešie... tas nāk no akmens laikmeta, kad cilvēki apvienojās ciltīs un karoja viena pret otru.

(Atbildēt uz šo)


[info]martcore
2006-10-16 11:28 (saite)
Kur rodas tā pretnostatīšanās?
------------------------------
kā vienmēr - no nezināšanas un neizpratnes. tas ir bijis vienmēr, visos laikos un visās tautās. no muļķības, ja vēlies.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2006-10-16 11:33 (saite)
muļķība kā teritoriāla, sociāla, sociālekonomiska, dzīvesveida, nodabošanās pazīme??

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kosmonavtovich
2006-10-16 11:29 (saite)
kur tu jūti šo pretnostatījumu?
vienīgais, kas man nāk prātā varētu būt tādas kultūrslāņa atšķirības, laucinieki nezina, kas ir ciba un youtube, pilsētnieki nerubī, cik svarīgi ir laicīgi pabarot trušus, līdz ar to sanāk maz kopīgu sarunas tematu un rodas pilnīgi dabiska atrautība vieniem no otriem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2006-10-16 11:33 (saite)
haha, man tagad ir jāapvainojas, ja? ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kosmonavtovich
2006-10-16 12:04 (saite)
tu esi pilsētnieks

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2006-10-16 12:10 (saite)
kā, ir taču rīga un lauki, turklāt lauki sākas jau aiz pirmā tilta (pār daugavu) :)

zinkā pie mums cilvēki brīnās: "ō, jums ir tualetes iekšā mājā? un duša un siltais ūdens?! un vēl arī internets??!! wifi pa visu māju???!!!!"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kosmonavtovich
2006-10-16 12:29 (saite)
da jūs tur pilsētnieki esat/bijāt. laucinieki ir kas cits un nekādu pretnostatījumu es Kuldīgas sakarā nejūtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2006-10-16 12:32 (saite)
nu tā jau vispār ir, ka mazpilsētnieki tādi paši pilsētnieki vien ir. mazie kuldīgas bērneļi, kam ir vecmāmiņas laukos, ķircina mazos kuldīgas bērneļus, kam nav vecmāmiņas laukos un tāpēc viņi īsti neatšķir aitu no kazas (reāls gadījums)

bet paskaidro to piemēram onslovam :)))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]siltavieta
2006-10-16 11:36 (saite)
tas ir dzīvesveids

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]siltavieta
2006-10-16 11:36 (saite)
tāpat kā dzīve pilsētā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2006-10-16 11:40 (saite)
komforts un ērtības maksā bargu naudu! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2006-10-16 11:41 (saite)
gan pilsētā, gan laukos, starp citu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]starro
2006-10-16 11:39 (saite)
ir jāpiemaksā, lai varētu atļauties savu dzīvesveidu. Pašam. Par savu izvēli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2006-10-16 12:09 (saite)
Pilsētnieki a)ēd laucinieku saražoto b)brauc nedēļas nogalēs uz laukiem, kurus pašreizējā izskatā un daudzveidībā uztur tieši mazie lauksaimnieki. Kāpēc lauciniekiem kaut kas īpaši būtu jāpiemaksā? Pilsētās sabiedriskais transports tiek subsidēts, ielas remontētas ar dažādu ES fondu atbalsta līdzekļiem. Laukos tāpat - ir lietas, kas tiek subsidētas, un tas ir normāli, lai uzturētu dažādu saimniecības nozaru daudzveidību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2006-10-16 12:21 (saite)
Protams, pastāv gan darba dalīšana, gan ienākumu pārdalīšana. Tas viss ir labi no funkcionējošas sistēmas un makroekonomikas viedokļa. Bet te es gribēju palūkoties no cilvēka viedokļa, kurš iekārto savu dzīvi, savu telpu, savu nodarbošanos, savu mikrosabiedrību - veic mērķtiecīgu un apzinātu izvēli, kā harmoniski savu mūžiņu pavadīt. Runa ir par gandarījumu, ko sniedz viss tas, kas ir uz svariem. Balanss starp iespējām un vēlmēm un kādas morālas tiesības sūkstīties un vainot valdību.
Protams, ir valstiska sociālekonomikas plānošana, bet tā nevar būt pretrunā ar cilvēku vēlmēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2006-10-16 12:31 (saite)
Morālas tiesības vainot valdību iestājas brīdī, kad valdība, es atvainojos, sāk drāzt lauksaimnieku. Un dara to visādos veidos un ar katru reizi vairāk.
Kā Tu domā to, ka "valstiska plānošana nevar būt pretrunā ar cilvēku vēlmēm"? Var, un kā vēl.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sproga
2006-10-17 15:33 (saite)
Nu ira ira mums internets un datori, printeri, skeneri un zinām kas ir ciba un kā dc++ ieslēgt!:D To visu tagad mācas skolās. Starpcitu, laukos joprojām pastāv skolas.;) Un, ja arī tām vēl nav ielikti plastmasas logi, tad iekšā viss notiek tāpat kā Rīgā.
Vienīgais, ticamais iemesls, kas man ienāca prāta lasot šo postu - Jūs un Mēs rodas no tā, ka Jūs prasāt trīskāršas cenas par to pašu pakalpojumu, ko sniedzam Mēs. Kvalifikācija tā pati, darbs tas pats, bet cena cita... tāda kā iedomība no pilsētu puses - Jūs varat labāk?!
Un tikai nevajag, ka mums te viss lētāk veikalā vai paši izaudzējam un vēl sazina kādi pekstiņi. Informācijai saimniecības preces šeit nopērkamas 3x dārgāk (vismaz tās, kuras esmu iecienījusi lietot pati) un sadzīves tehniku visizdevīgāk ir pirkt 220.lv un pašai aizbraukt pakaļ - tikpat un vēl pāri paliek ar uzviju...
Un diplomus, ja kas, mēs visi iegūstam Rīgā, tak tikko ķeramies pie darbiem tā uzskata, ka laucienieka izstrādātais projekts jau defaultā ir sliktāks, stulbāks, nespējīgāks... jo tie taču ir LAUKI - Ko viņi saprot?!:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2006-10-17 16:08 (saite)
es savu diplomu ieguvu lauksaimniecības universitātē.. un traktora vadīšanas tiesības dabūju dzenot piekabi atpakaļgaitā no sāna šķūnī un turot vagu ar kultivatoru.. un tiesības operēt ar motorzāģi - iedzenot mietiņu zemē tēmīgi nogāžot augošu bērzu paredzētajā virzienā.

svarīga ir apmierinātība savas dzīves kvalitāti. un noteikumi visiem ir vienādi. nevienam nav handikapa - katram savas priekšrocības. tādēļ muļķīga ir augstprātība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?