Protams, pastāv gan darba dalīšana, gan ienākumu pārdalīšana. Tas viss ir labi no funkcionējošas sistēmas un makroekonomikas viedokļa. Bet te es gribēju palūkoties no cilvēka viedokļa, kurš iekārto savu dzīvi, savu telpu, savu nodarbošanos, savu mikrosabiedrību - veic mērķtiecīgu un apzinātu izvēli, kā harmoniski savu mūžiņu pavadīt. Runa ir par gandarījumu, ko sniedz viss tas, kas ir uz svariem. Balanss starp iespējām un vēlmēm un kādas morālas tiesības sūkstīties un vainot valdību.
Protams, ir valstiska sociālekonomikas plānošana, bet tā nevar būt pretrunā ar cilvēku vēlmēm.