Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.
Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.
Laikam jāsaņemas un jāuztaisa mini virtenīti savai palodzes mini eglītei. Atbilstošu cokolu LV tirgū nav un sūtīt no ārzemītes - baigi sālīti tādam priekam un cokols sanāk neglīti liels attiecībā pret spuldzīti, tāpēc jāuzlodē paralēla slēguma ķēdi pašam, smuki cenšoties izolēt 220V pie katras spuldzītes. Darāms, tikai mans lodāmurs ir lodāmura funkcijas imitators ar strauji krītošu temperatūru, tikko kā sāc kaut ko lodēt... Tas visu apgrūtina, bet nez - jāpacenšas moš tāpat vai arī jāaiztek uz bodi pēc jēdzīgāka lodāmura...
Šādas neona spuldzītes, kuras rada diezgan jauku šaudīgas liesmiņas efektu. Interesanta tehnoloģija - radīta speciāli tā, lai tā neona gaisma nebūtu stabila un gaisma gar liesmiņas formas elektrodiem smuki šaudītos. Saplēsta ož pēc amonjaka un melnie elektrodi ātri kļūst balti.
Ir patīkami, kaifīgi un gandarījums noplēst līdz betonam tapetes nez cik slāņos, nez cik tālus padomju laikus krājušas. Tā miklā betona smarža! Būtu baigi labā brutālisma estētika, ja vien rūpnīcā/ceļot būdu nebūtu viss betons nejauki špaktelēts un nomālēts.
Toties rīt pie tā gludumiņa skaisti salips flizelīna tapetes un būšu pietuvināts bijušās draudzenes mammas dzīvokļa remonta beigām. Garlaicīgi gan nebūs - visādi izvirzījumi, durvis, ailes u.tml. lietas priekšā. Bet nekas, tikšu smuki galā.
Skaisti būs un virtuve - jau ir!
Uztaisīju foršas LED gaismas virsmām, pievienoju to trafiņu pie tvaika nosūcēja kontroliera - slēdz gaismu tvaika nosūcējā, izgaismojas arī visas virsmas ar jaudīgu, vienmērīgu un uz silto pusi velkošu gaismu! Līdzīgi uztaisīju bijušās mājā, tikai ne tik profesionāli, jo nav noturīgāka risinājuma par pagaidu risinājumu.
Taisot ņammu, labs daudzums labas kvalitātes gaismas nekad nav par daudz - sevišķi vecākam cilvēkam.
Atstāju aiz sevis labas lietas, hehe.
es esmu TĀ pārgurusi, ka man šķiet, ka smadzenes tirpst.
Ciest nevaru Origo un Latvijas dzelzceļa stacijas ēku. Zelta bļa doma ir sabiedriskā transporta lielāko mezglu laist cauri lielveikalam, kurā nesteidzīgi idioti zombē pakaļ sūdiņiem bez latvju zīmēm un tad 500 no vilciena izlekušie steidzīgajie zombji šaurajos tuneļos baksta lēnajos, iedami ne pa labo pusi.
Superīga ideja, cepums! Tikai naudas dēļ. Viss sūds tikai naudas dēļ.
Cerams, ka remonts pienesīs labumu cilvēkam.
Lielveikals kā kultūras centrs un brīvā laika pavadīšanas vieta. Nediagnosticēts vēzis normiju ķermeņos. Mirsti, jel, komerc"kultūra".
P.S.
Eju pēc Dødheimsgard un vēl 2 platēm. Skanēs labi. Cerams. Moš saidkvestā jāpaņem kāds portvīns vai krietns stauts...
2025. turpināja būt pārmaiņu gads no visiem galiem. Tīri mūzikas ziņā 2024. gada novembra beigās tika sperts būtisks solis, par kuru esmu priecājies arī te ne reizi vien: uzmetu par neizturamu kuci kļuvušo Spotify! Tagad man ir jauna draudzene un mēs baudām cieņpilnas savstarpējās attiecības: skaņuplates! Pat jauno atskaņotāju pacienāju ar adatu no augstāka plaukta!
Kā gan citādi? Gadiem ejot, arvien vairāk uzzinu par netīro veļu biznesa aizkulisēs, par vieglas pieejamības lietiņu ietekmi uz to vērtējumu tīri psiholoģiski; par to, cik maz mākslinieki saņem un ko spiesti darīt, lai konkurētu un kā Spotify atrod arvien jaunus veidus kā nemaksāt... Karoč - apnika būt zobratiņam ekspluatējošā un visu enšitificējošā mašīnā. Pārslēdzos uz karalisku fizisko mediju.
Nomainīju ērtību pret ievērojamu skaņas kvalitātes pieaugumu un atpakaļ neskatos. Tagad jau šķiet, ka albums nav īsti izdots un nav īsti dzirdēts, ja nav pieejams skaņu platē. Un daudz, kas nav pieejams - tas arī labi - kamēr neesmu ievācis to, kas eksistē, varu gaidīt to, kas neeksistē.
Tagad ir grūtāk izsekot klausīšanās paradumiem. Ak, vai... ( ... tālāk ... )
"billy bathgate" no deficīta kinopieredzē, 1991.g., režisors Roberts Bentons (kurš "Krāmere pret Krāmeri"), scenārists Toms Stopards (kurš tad vēl scenārijus rakstīja ķinītim), aktieri vispār kaut kādi ļoti jauneklīgi - Kidmena turpar skuķis vēl pirms rinoplastikas, Brūsu Vilisu noslīcina pirmajā trešdaļā, Dastins Hofmans vispār absolūtākajā praimā, Bušemi vēl rojālajos titros neuzrāda
vienīgais čuvaks ar pieredzi liekas Tucci Gang varonis (no steitenainlandas karaļā dziesmas šajā sakarā "viņš ir precējies ar Emīlijas Blantas māsu / un tas ir gandrīz tāpat kā ar Emīliju Blantu!!!"), Lī Stenlijs Tuči, kurš vienmēr un visur izskatās uz gadiem 50, arī bērnībā, un arī tagad, kad viņam laikam jau ir pāri 120.
ļoti iesaku
Iedomājoties par Transhumānisma gala mērķi izinstalēties no ķermeņa, rodas jautājumi par Gender Dysphoria un Body Dysmorphia, Es un identitāti. Pēkšņi pamosties citā ķermenī, kas ir pavisam un neiedomājami citāds - tas man izklausās stipri traumatiski un ar krietnu adaptācijas periodu, ja vispār paceļams. Un, ja nu neiepatīkas? Un kā ar pārējām Es veidojošajām lietām? Jāpiesauc tādus sagūglējamus svešvārdus un jēdzienus kā "Transplant rejection", "Somatoparaphrenia", "Asomatognosia", "Phantom Limb", "Depersonalization", "Dissociative identity disorder" - baigais potenciālais kokčiks, kuru ņemt tā un uzreiz strebt vienā skaistā rītā. Ideja ar dekādi intensīvas fiziskas un garīgas terapijas kā minimums, nemaz nerunājot par zinātnisko realitāti/iespējamību.
Pamosties no operācijas ar globālu narkozi jau pati par sevi ir super mulsinoša lieta - transmigrācija man izklausās pēc šī pamošanās konfūcija kāpināšanas apstulbinošā pakāpē. Ilgstoši, ja ne uz visiem laikiem.
Tad te būtu jālasa par to, kā transhumānisti vispār filozofiski uztver savu ķermeni un kā viņiem šķiet, cik ļoti tas piedalās Es/identitātes veidošanā. Bet tāpat Cthulhu man tūlīt visu nogārgs, kā šiem tur ir.
Tikmēr man šķiet, ka tur ap to kodolu grozās vienkārši grūtības pieņemt savu mirstību, tāpēc uz idejas pamata atbalsta disruptīvās tehnodistopijas realitātē. Lai gan kāds varētu argumentēt, ka vajadzētu 5g sēnes izrakstīt, lai ieskatās aizkulisēs un fascinējoši nokalibrējas.
EDIT:
Un vispār - kāds tas upload process? Saprotami, ka šobrīd tas ir nākotnē, značit vajag iesaldēt ķermeni. Ja apziņa ir kvantu stāvokļa lieta ar transformācijas nemainīgumu, tad, vai apturot dzīvības/signalēšanas procesus krionāvītē, tie nesaskramblojas tā, ka beigās neko nolasīt nevarētu, jo aktivitātes nav, ir tikai fiksēts (fiksēts un degradējies sasalšanā/nāvītē) stāvoklis brīdī, nevis dinamika/virziens/procesi?
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.
Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.
Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.
Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.
p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.
PiF PAF
Prieks jūs redzēt!
P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.
Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem"
Uzpeldēja tikko manā redzeslokā LTV video par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešu vidū:
https://youtu.be/V7mzmj5yK_s&t=265
1
Ideja sodīt cilvēku par to, ko viņš liek savā organismā, man šķiet klaji antikonstitucionāla un pretīga/entitled savā kodolā.
2
Zinātkāri apmierina izglītība, eksperiments un diskusija, nevis aizliegums. Aizliegums rada dārzeņus un neinformētību par sekām, kurās nezinātājs pēc tam iegrābjas. Uj, nezināju, sanāca, kā vienmēr!
3
Pamati, uz kuriem būvēts aizliegums un visa narkotiku klasifikācija, ir šķībi un nav zinātnē guldīti. No ASV automātiski un bez domāšanas importētajam kariņam pret narkotiskajām vielām ir tikai politiska būtība.
4
Mūsu cietumi nav vērsti uz rehabilitāciju - tur nonākot, tu nonāc krievu "kultūras" dominētā vidē, kurā cilvēcību salauž un aizstāj to ar pietuvinātību kriminālajai pasaulei. Vai cilvēkbērnu ir jāmāca šādā vidē būt par noziedzinieku tikai tāpēc, ka cilvēks savā templī ielaida kaut ko, ko cits cilvēks saskata par sodāmu, domājot, ka sodi maģiski pazudinās narkotikas? T.i., iekšēju "nodarījumu" pret "sabiedrību" un "kultūru" pārvērtīsim jau labi kalibrētos ārējos ekscesos un dusmām pret tiesu sistēmu, policistiem, esošo varu un valsti, kas iedomājusies netaisnīgi sodīt savu bērnu? Sadirsi vienreiz, otru reizi tev neticēs - pašu radītas sekas.
5 ( ... tālāk ... )
Rokas nost no manām tiesībām apsisties!
Sociālā puritānisma eksperimenta provizoriskais rezultāts ir tāds, kāds nojausts: ± nekāds, darbības imitācija ar blaknēm: samazināta blakuspārdošana, bet pārdotā alko apjoms dažos veikalos - audzis. Pabīdījies šurpu-turpu, tas arī viss.
Netālu no darba ir alco veikals - pirms jaunā regulējuma no rītiem tur pirku minerālūdeņus un enerģijas dzērienus. Tagad bode līdz 10.00 ciet un es pērku citur/dārgāk. Blakus alkobodei ir bulku bode. Pie reizes pirku tur rīta ņammu - "Gluten Morgen!" beigu galā! Tagad tur vairs faktiski neeju. Kam izdevīgi? Man čista nē. Abām bodītēm arī nē un esmu spiests pārmaksāt lielo pārtikas ķēžu uzpūstās cenas. Mazajiem lauku veikaliem: tīras ciešanas. Blaknes...
Narkotisko vielu aizliegums strādā vispār? ( ... tālāk ... )
*saviebjas*
Microsoft: "Mēs evolucionējam OS. Tā tagad ir audekls MI un aģentiem"
Paldies, bet nē - paldies un atpisies labi ātri!
https://www.youtube.com/watch?v=zKjo8Oc
Kad pirmo reizi redzēts koveris vien tev pasaka: jāskan labi un okultiski. Un trāpīts - gan labi, gan okultiski!
Diezgan augstas raudzes turklāt - roķīgs, grūvīgs, threšīgs, rotaļīgs un nikns pēc velna!
Bļa! Eu, bļa!
Īstenībā ir manīta tāda kā šīs tēmas kustība, ka tieši pievēršas šamanismam/okultismam - samērā nesens fenomens bleķī un man riktīgi pa spalvai - esmu tam veltījis diezgan kuplu pleilisti nolādētajā šprotē.
Hierophany - Tenebrario
https://www.youtube.com/watch?v=w9yEFlr
Biju uz leļļu teātri šodien - izrāde par sieviešu tēmu, protestu pret vardarbību, pret maskām, kuras sabiedrība ikdienā nēsā, par taisnības meklēšanu. Forši paņirgājās par pļutkinu un slampu trampu. Skaļa izrāde ar bungām. Solo izrāde.
Izrāde visu laiku jauca nost 4., 5. un 6. sienas, visas sienas un puse izrāde kā diskusija ar auditoriju. Tāda avangarda un intīma būšana mazā telpiņā un skolēni - dažiem nepieleca, dažiem garlaicīgi, bet kopumā - šķita, ka interesanti. Man bija interesanti.
Smuka aktrise.
Leļļu teātrim vajag apmeklētājus, tur ir saturs arī pieaugušajiem - man patika abstrahējoties baudīt redzamo - abās izrādēs!
Izrādās, ka Jelgava 94 izņemta no aprites - forši, ka redzēju pirms 2 gadiem! Tauta neapmeklē, tauta neklausās metālu, tāpēc uzvedās, civilu tvaika ventili neatraduši.
Bet tur - tur čaļi spēlēja dzīvajā Mayhem un vispār - kvalitatīva manta ar sarunu beigās.
Metālu sīkie neklausās un atļaušos subjektīvi teikt, ka man tas nepatīk. Nav uz labu.