apslimis pidriķītis
nekādīgi nesanāk pavadīt pēdējo ziemas slimošanu, šī tāda (par kuru tā gribētos domāt) ir jau trešā.

aizvakar Alise divreiz mazgājās un divreiz "mazgāja matus". aizvakar vakarā jau bija viegls punķis. vakardien punķis bija lielāks un klāt nāca klepus, pēcpusdienā vairākas reizes brēca un aiztika ausis, uz jautājumiem "vai tev sāp?" teica jā, "kas tev sāp?", "aušš". vakarā viss atkal bija kārtībā, arī pa nakti, tādēļ šorīt vedām uz dārziņu. no dārziņa pusdivos atnāca sms (ko es sagadīšanās pēc izlasīju tikai puspiecos), ka bērns atsakās ēst, ir paļengans, sūdzās, ka sāp ausis un ka šausmīgas iesnas. vēlāk audzinātāja teica, ka esot atteikusies sēdēt pie pusdienu galda, sēdējusi dīvānā un turējusi ausis. sarunājām ārsta vizīti uz mājām (jo vakarā citādi vairs nepagūtu un rīt/parīt ārstei kursi, viņa nepieņem pacientus) un braucām palikt pie A. mammas, kur ārstei ir reāli līdz mums tikt. vakarā gan mazā atkal bija totāls saulstariņš un minimāli sūdzējās tikai 1x.
ārste sarakstīja kaudzi ar preparātiem, saka, ka aktīvi jāapkaro iesnas, vienā ausī dēļ sēra bungādiņu neredzot nemaz, otrā redz nedaudz un tā esot maigi rozā, ne pelēka, kā tam būtu jābūt. tagad dodam nurofenu, noodrilu un rinokonutur, neatceros nosaukumu, bet sīrups elpošanas orgānu gļotādu tūskas mazināšanai, darbojoties arī ausīs. draud ar antibiotikām, es gan atkal visiem spēkiem turēšos pretī, došu tikai, ja citādi nemaz un nekādi nevarēs.
rīt, vārdu sakot, mazā sēž mājās un, kā izskatās, paliekam rīgas centrā. ja kāds grib mūs rīt satikt, droši :)