i'm a big big girl in a big big world..
Recent Entries 
17th-Oct-2014 11:42 am
Vakar vīram bija darba lietas Viļņā, un viņš pats uzprasījās, ka mēs varētu braukt līdzi.
Izbraucām jau 3d vakarpusē, palikām pa nakti viesnīcā. Brokastīs pielikām kuņģus, lai varētu visu dienu blandīties. Uz ātro vēl Rīgā uzgūglēju, ko šajā pilsētā var sadarīt ar bērniem, un uzdūros Līgas Kristas blogam, kura šobrīd tur dzīvo No viņas dažajiem ieteikumiem izdomājām apmeklēt planetāriju un rotaļlietu muzeju, pieķeksējot zināšanai, ka ar labām atsauksmēm ir arī naudas muzejs un ar ne tik labām - tehnikas. No rīta vēlreiz iečekojot abu iekāroto objektu mājaslapas, sapratām, ka planetārijā ir tikai performances kkādos noteiktos laikos (vakar bija 17.30), savukārt rotaļlietu muzejs strādā no 15.00. Gājām uz naudas muzeju. Un tas tiešām izrādījās lielisks. Divos stāvos apskatāma ekspozīcija par naudas vēsturi pasaulē un Lietuvā. Ir arī darāmās lietas, ne tikai plika skatīšanās. Uztaisījām metāla grāmatzīmīti un arī banknoti (uz vietas uztaisa bildi, ko uzdrukā uz "banknotes"). Lielākā sajūsma mums ar dēlu bija par lielo ekrānu, kur varēja iegūt info par visām pasaules valstīm - kur atrodas, kā izskatās ģerbonis un karogs, pamata statistiskie dati par platību, iedzīvotājiem urml, un bildes ar katras valsts naudām. Mēs tur pazudām un ne arējām vien beigt izvēlēties valstis. :)
Un rotaļlietu muzejs bika forša spēļu vieta ar daudzām mazām istabām, kur visādas rotaļlietas. Man visvairāk patika akmens laikmetam veltītā istabiņa un padomju laika galda hokejs - to ar dēlu riktīgi saspēlējām. Tagad jānoskaidro, kur kas līdzīgs Rīgā pieejams. Tur arī sagaidījām vīra darbdienas beigas un taisījāmies atpakaļ uz mājām.
Laiks bija ne pārāk, daudz līņāja. Bet man patika būt atkal Viļņā. Nebiju bijusi tur daudzus daudzus gadus. 3dienas vakarā, kad maldījāmies, nonācām arī Čurļoņa gatvē, kur cita starpā ir Viļņas uni kojas, pa kurām savulaik tiku daudz dzīvojusi. Un arī citur visādas atmiņas uzsitās. Ek..
11th-Oct-2014 03:29 pm
Vakar dēlam šmotkās nopirku jaunas bikses. Tip meiteņu, bet vienīgais, kas par to it kā liecina, ir briļuks sirds formā uz bikšu pogas. Pats šorīt izvēlējās vilkt un teica, ka tā poga tāda, lai būtu smuki. Un 1,5€.

Citādi - lasīju feisītī joku par to, ka tagad domāju, vai pirkt bērnam ziemas apģērbu, vai tomēr uz 3 mēn uz siltām zemēm aizsūtīt..
Labi, ka vēl šai sezonai viss kas sadots, ka tai cimdi jānopērk.
11th-Oct-2014 02:16 pm
Jau sen to novēroju, beidzot piefiksēju rakstiski. Meita ir lielāks cīnītājs par dēlu. Mazāk bēdājas, ja kkur ieskrien, nokrīt, kkas nenotiek pēc vņas prāta. Ātrāk atkopjas un dara tālāk. Dēls ir jūtīgāks pret apkārtējo pasauli.
9th-Oct-2014 03:05 pm
Cilvēkiem, kas ir kādās reliģijās/ sektās, ir vieglāk pieņemt to, ka visu nevar kontrolēt. Jo nevar taču. Var mēģināt un jukt prātā, un aplauzties. Un turpināt sevi mocīt (sadomazo?). Kā lai iemācās tā pa īstam atslābt?
Esmu sava garīguma meklējumos.. nē, meklēju iekšējo mieru.
8th-Oct-2014 08:55 pm
Pirms pāris dienām ar dēlu spēlējām munchkin galda spēli. Tur jāatver durvju kartītes, un tad ir briesmoņi, ar ko cīnīties (met kauliņu, pie zināmiem nosacījumiem vinnē). Dēls man stāsta, ka reizēm var būt tādi, kas izskatās labi, bet īstenībā tādi nav. (Droši vien dārzņā runājuši par sliktajiem onkoļiem.) Izmantoju izdevību, lai mēģinātu parunāt par iekšējām sajūtām, "čuteni". Jo reizēm jau ir tā, ka it kā viss izskatās labi, tomēr iekšā kāda balss saka ko citu. Un tad ir vērts to iekšējo balsi padzirdēt un pajust. (Viņš man pēc tam saka, ka paskatoties uz mani kaut ko jūtot. Kaut ko mīļu? jautāju. - Jā.)

Bet man pašai iekšējā balss tagad uzdarbojas. Vakar biju satikt vienu kundzīti, kas piedāvā telpas tiešās pirkšanas pulciņam. Bet tā pēcsajūta, nu, tāda.. ka in the end es varētu viena dabūt darīt visu melno darbu. Un kundzei arī priekšstats par jaunajām māmiņām, ka mēs to vien darām kā internetā sēžam un brīva laika mums ar kaudzi un vēl.
2nd-Oct-2014 08:07 pm
Par mīļmantu vārdadienām turpinot, pārējie bērni esot bijuši tādā starā par ze notikumu, ka šobrīd viņiem vienošanās - reizi mēnesī kāda bērna draudziņam varēs svinēt svētkus.
28th-Sep-2014 11:02 pm
Sagribējās "laiku sev". Paklabināju pirms miega tviteri šmiteri, un nesaprotu, kāpēc tā darīju. Pesimistiskas vēlēšanu prognozes pāri visam. Man ir bail no nākamās svētdienas..
27th-Sep-2014 11:56 pm
A man vienalga, ka sirmie mati sāk spraukties. Man patīk sava dabīgā matu krāsa, tāpēc piesaku boikotu sakņu špaktelēšanai un atlaižu naturāļus.
21st-Sep-2014 10:51 pm
Palīdzība ir kontroles saulainā puse - tādu, lūk, domugraudu atradu savā šobrīdējā laseklī.
6th-Sep-2014 10:15 pm
Šodien izteicu minējumu, ka meita kuru katru brīdi sāks patstāvīgi iet, jo jau kādu laiku par labāko pārvietošanās veidu uzskata staigāšanu uz ceļgalem. Un tas brīdis pienāca vakarpusē - viņa palaida vaļā rokas un spēra savus pirmos brīvos soļus. Kā izskatījās, visu atlikušo vakaru īsti nespēja noticēt tam, kas viņai sanācis. Stāvēja neturoties, mēģināja iet (= kontrolēti krita) un skaļā balsī priecājās par saviem panākumiem.

Dēls (4,5) jau pāris mēnešus nav noraujams no grāmatām un tiešām tiešām lasa. Turklāt pa vasaru ir palicis daudz spēcīgāks. 2 mēneši prom no bd pa lielam foršā lauku un draugu, un savā vaļā režīmā un peldēšanā, un ēverģēlībās bija to vērti.

Un es vēl joprojām mulstu, kad man jautā, kā man iet. Sāku stāstīt par bērniem. Un cenšos šo savu netikumu labot.
This page was loaded Oct 22nd 2014, 3:13 pm GMT.