cilvēki Rīgā nespēj vien sagaidīt ziemu
https://m.untu.ms/3vp_o.jpeg

priecīgus saulgriežus

tikai tikko pieleca, ka šī ir pēdējā darbadiena pirms svētkiem
(Xmas tree)

jautājums nemainās:
"Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?"

Tiešām un ļoti- Andras N. dienasgrāmatu grāmata ir viens no labākajiem notikumiem oriģinālliteratūrā (?) sen pa ļoti ilgiem laikiem.

Ja varētu, es šobrīd neko citu nedarītu, saritinātos un lasītu kā šī mazā un mūžam tehniski vecā ciba,
cilvēki un laiks tajā kļūst pat literatūras, nē, dzīvošanas pieminekli vai atskaites vietu. Tas vis nav nekāds augšālejā kripto. Tīrs, stabils zelts, virs laika.

un vēl par neapķērību.

sēžu, dzeru rīta kafiju un NESAPROTU, ko tās zīlītes bļaustās un ik pa brīdim iesitas logā. viņas, attiecīgi, nesaprot, ko es to Murminci nesavācu uz iekšu...
Jo Murmincis sēž uz palodzes pretī barotavai un netiek istabā, tas ir vienīgais veramais logs telpā...

piezvanīja man ķipa lietišķā sakarā viena sieviete. visa tāda uzvilkusies, sajūta drusku tāda kā skolas direktora kabinetā 'kāpēc jūs domājat, ka?'

es saprotu, ka darbs ar cilvēkiem ir grūts un cilvēki ir visādi, bet tagad drusku nožēloju, ka tikai izteiksmīgi klusēju nevis palūdzu lai nepaaugstina balsi

Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."

People do well if they can.

"stulbā dzīve" bija laba

lol @ autotranslate: Rullīša antiperspirants dzeltenu un baltu traipu noņemšanai no apģērba

vakar vakarā sajutu, ka kaklā kkas īsti nav labi. no runāšanas. es vakar visu dienu pļāpāju un sestdien vakarā un piektdien gandrīz visu dienu un man kaklā diskomforts, jo piekususi mēle :D
bušočanās laikā izmežģītu mēli šis nepārspēs, tādēļ no pašizraisītiem ievainojumiem ir godpilnajā trešajā vietā. otrajā - griežot arbūzu kājā iedurts nazis

Nevajag.

kultūru mijiedarbība ir tas brīdis, kad esi Lindgrēnas muzejā un saproti, ka uz rītdienu jāzina no galvas Skalbes dzejolis, un sāc kalt

search: streetfood near Dramaten

Sīkums, bet lepojos ar sevi - atcerējos, ka pierakstījos pie ārsta uz nākošo gadu, bet nevarēju atrast, uz kādu datumu. Piezīmēs nav, telefona kalendārā nav, plānotāja sadaļā "2025" arī nav. Un tad es paskatījos telefona zvanu vēsturē, kurā dienā zvanīju konkrētajam numuram, un pārbaudīju plānotāju attiecīgajā dienā. Un tur skaidri un gaiši rakstīts "Piezvanīt X". Un apakšā ar zīmuli pierakstīts laiks janvārī. Bingo!

ļoti priecājos par tām biksēm, jo tagad paveras plašas iespējas lielai daļai blūžu, kas man jau ir! gandrīz kā iet uz veikalu un uzreiz dabūt veselu kaudzi savu mīļāko apģērbu, kuros Jūties. turklāt šāda materiāla garas platas bikses man bija +- vidusskolā, elastīgs ķipa džinss
vispār Sidonas no veikaliem ir tiešām mans mīļākais un tur šobrīd bija tik daudz riktīgi foršu džemperu - mīksti jo mīksti i īsām rociņām (v veida izgrieziena trikotāžas džempertkrekls) i zeltītām pogām, i bītlenes, bet man nevajag. nu tā, ka tiešām laikam neko nevajag (ja nu vienīgi melnu džemperi, jāuztaisa revīzija vai der tie, kas man ir)

šodien bija ļoti piesātināta, ļoti veiksmīga diena, izdarīju daudz mazu darbiņu, kurus ikdienā nevaru, jo vajag padomāt. uzrakstīt skolotājiem par dažādiem sīkumiem; noskaidrot, precizēt, saliku atgādinājumus lietām, jo es jei bogu vairs neko neatceros, lasu (atkal), tūlīt bliezīšu un nevaru atrast failu, kuru toč zinu ka iesāku kkad oktobra beigās. neatceros ne kur liku, ne kā nosaucu :D

šajā semestrī no visiem rakstāmajiem darbiem (kuru izspiešanai līdz tekstam vispirms ir nereāli daudz jāizlasa un jāsaprot, t.sk. Regulas) trīs man bija par zivīm. nu, viens par garnelēm, kas arī skaitās. ironiski, jo man zivis negaršo, nekad nav bijis akvārijs un vispār interesē tikai tik cik jebkura dzīva būtne, kas ne pārāk

to procesu kad zemledus makšķerē sauc par žibulēšanu

pārdevu dzīvokli. nopirku bikses

šodien visu dienu virpoju, bet visvairāk lepojos ar to, ka beidzot gaišā dienas laikā un pie pilnas apziņas apskatīju savas ūsas un atcerējos noskūt. nebija jau TĀDAS, bet drusku dūrās un kaitināja un tā kā bija gaišs un bija laiks un saprašana un jāsteidzas un būs saspringti, paņēmu gaiši zaļu vienreizējo skuvekli un izdarīju. mazs solis cilvēcei, milzīgs - cilvēkam un mani kaut kā tas iepriecina :D

oktobrī iedeva instrumentu, šodien - notis Grīga "Kalnu karaļa alā" :D <3

kā katru gadu i izbrīnījos par rozēm, i kritu panikā i aizkaitinājos (uz sevi) i sasmējos
atkal aizmirsu kāzu jubileju. t.i. es zinu datumu, bet reti kuru dienu zinu, ka datums ir šodien