uznāca karstuma vilnis un man laikam tagad kaut kur būs jānopērk džemperis :D

man ik pa laikam gribas apēst kaut ko nu tādu, nu kaut ko garšīgu nezinko. vakar nejauši tieši to nopirku aizdomīgā saldumu veikaliņā. bulgāru ražojuma zemeņu lukumu. un ir! tas ir tas tieši tas nezin kas, ko man gribējās!
Lukums ar zemeņu garšu 140g https://share.google/vwIbCrV4q3WweBdj1 bilde te. noteikti ir vēl arī citos veikalos, šita bija vienīgā bildīte ar to pareizo

ziniet tās reklāmas, kur lidostā beibei izsaka komplimentu par to, kā viņa smaržo un viņa visa tāda tarā! nonšalanti no somas izvelk litra pudeli ar Silan vai tml veļas mīkstinātāju?!
es šodien esmu tāds cilvēks, kam rokas somiņā ir milzu pudele ar veļas mīkstinātāju:D

Nez ir kāda vieta, kur var izšūt uz apğērba tekstu?

es esmu celaines audusi, kaut kad bērnībā, man ļoti patika un tagad redzēju šo un pilnīgi jābrquc uz to Dobeli!!
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/tautas-maksla/29.11.2025-dobeles-novada-muzeja-atklaj-iespaidigu-latviesu-tradicionalo-jostu-izstadi.a624362/?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=frontpage

- (..) un nepird! tev jau divi soda punkti!
- kāpēc?
- par piršanu spēles laikā!

no rīta aizveda, vakarā jau sataisita tā lellīte(70€, liela daļa taisāmo detaļu nāca līdzi), tagad tikai vajag lai Andrītis sestdien sametina izpūtējam trubu un nogriež un sametina tur kkkādu arku, slieksti vai tml. vienīgi ka nav bleķa, bet ja kas, paņems no vecās veļas mašīnas izgriezīs

ēm koa?!

pēc mielasta aizvedām tēvu mājās, apskatīju lellīti (vī!) un iedevu kaķiem tārpu zāles. sesku mamma noķēra un turēja opītē, viņa forši uzreiz norija tableti un īsti nesaprata ne kas tas bija, ne kas tur notika. diemžēl ta jau ir - ja tu esi ļoti smuka, gribēt lai gudra arī ir par daudz prasīts :D Milku izvilku no mantu kastes zem bērnu gultas, arī visu forši un profesionāli izdarīju. viņa gan sašvakusi. Rižiks bija aizgājis atpakaļ uz šķūni (kamēr gāju pēc tabletēm un pa ceļam satiku tos abus), tēvs izvilināja metāla bļodā ieberot graudiņus, es rupji (fui, eju nokaunēties) aiz skausta izcēlu galvu no bļodas, ieliku mutē tableti un viņš pats visu izdarīja un uzmeta man Tādu skatienu, ka vēl joprojām jūtu sirdsapziņas pārmetumus, jo viņš būtu to tableti apēdis pats ja zinātu ka tas, ko vajag darīt ir kaut ko apēst :D a es uzreiz tik brutāli - aiz skausta un pirkstus mutē..

Distant descendant of a frog.

"Tieši tāpat no māklera par diplomātu kļuva Stīvs Vitkovs, kurš tagad vada Ukrainas miera sarunas."
(Nekā personīga)

biju uz to elpošanas nodarbību un tas bija ļoti svētīgi. par to, ka ir nodarbības kur elpot es uzzināju man liekas ka tālajā 2009? gadā, bet tas man likās māņi un fufelis. tad es biju uz visādam daudz lekcijām kur to pieminēja kā normālu veidu dažādu lietu izstrādei. tad es (šogad?) izlasīju to grāmatu par elpu un vēl to Vima Hofa, pat pierakstīju blociņā šo to ko pamēģināt, bet nu zinam mēs kā ir ar tiem blociņiem..
ļoti interesanti bija pēc tam dzirdot kā abas pārējās meitenes ir piedzīvojušas to pašu pasākumu. man sākumā sala visu pirkstu distālās falangas, vienā mirklī sāka līt asaras vismaz 20 min, tad kaut kad pa visu tai elpošanai (bez pauzēm, ieelpa izelpa seko viena otrai un elpo caur muti) briesmīgi bieži nāca žāvas un vienu ilgu mirkli pat izbaudīju tādu kā atslēgšanos kā gulēšanu tajā siltajā pieņemošajā mājīgajā tumsā un tās Tibetiešu skanošās bļodas bija brīnišķīgas. bija grūti gandrīz tukšā dūšā, kafiju ar pienu gan iedzēru lai ceļā uz nepaģībtu, bet efekts nenoliedzams - ir man tagad idejas kā labāk sabalansēt savu dzīvi, kā pietrūkst un kā ir par daudz, es izjutu to ka esmu izelpojusi daļu saspringuma un šodien es neesmu smēķējusi vispār

gribu atkal uz elpošanu, nezinu kad būs, bet mēģināšu uz nedēļas beigām tikt uz to jogu un meditāciju. ļoti aizķēra kā viena no meitenēm teica, ka jo vairāk visa kā uzkrīt jo vairāk viņa irplāno laiku sev lai sevi spēcinātu

un tā nu es saņēmos un ar visiem trim aizbraucu uz veikalu, jo vecākajam bija apsolīts uz XS izvēlēties pašam dāvanu un tērēt naudiņu

un kas par gadu. viena lieta, ka organizācijā noticis tik daudz, ka visu nevarējām atskaitēm saskaitīt.
bet arī visādi citādi par pārējo, man nav arī vēl drosmes atgriezties atmiņās gada pirmajā pusē.
ja es varētu kā ķirsīšus no šī sāpēs, bailēs, ceļojumos un pārbaudījumos pavadītā gada paņemt tikai dažus:.tad to pirmo, kad atkal varēju pastaigāt, un pāri drenai uzvilkt NYT apenes. un kā ar visam sāpēm aizbraucu uz Piedruju un tad i Kipras balkonu, virs kura eikaliptā muļķīgas dūjas kārtojā sķidru ligzdu. un to brīdi, kur atplīsu pie Afrodītes akmeņa, kā noģību IETM meetingā un mani Bekas dzīvokī Berlīnē kopa svešs nebinārs mākslinieks, brauciens vilcienā uz Daugavpili, mīļā māsiņā traumās, kad KKF iedeva finanses Homo Novus grāmatas vākam, Gžegožs un Marta, kuri bija ar mani gandrīz visos ceļojumos, atbalsot un palīdzot tikt galā, un mūsu bēdīgā, nogurusī un mīļā ljti komanda, un mani nabaga novārtā atstātie, apceltie un nenormāli jautrie, gaišie bērni.

Unnamed Arizona Ranger has a fateful duel with the notorious outlaw Texas Red.

gribēju uz to Banksy izstādi, paspējām. bērniem, protams, ļoti, nebiju gaidījusi ka man arī tā patiks. vispār piesātināta diena - no rīta pulciņi, tad uz centru, atstāju bērnus RCB bērnu lasītavā, pati pie matu ārsta (man ļoti patīk skats pa logiem tajā ēkā!), paņēmu sīkus, aizbraucām uz Matīsa tirgu, pēc izstādes uz Hesīti, vīrs bija ar mašīnu, tā kā mājās ar karieti, sīki ciemos pie vīramātes uz v.d. ballīti, pēc tam uzkost, vakara pasaciņa LR1 un tad Pārdziedi mani

tas raidījums man ļoooti patīk. rīt elpošanas nodarbība un uz to itāļu gaismas izstādi gan es neiešu

no noklausītām sarunām:
jauna māmiņa ar diviem bērniem (viens ratiņos) uz ielas atbild uz kādu no nebeidzamajiem jautājumiem:
"Nav viedoklis!"

vai šī ir žurnālistika? nē. vai es to uzskatu par stulbumu līst citu cilvēku dzīvēs? jā. bet vienlaikus tā ziņa arī ir brīnišķīga, jo rakstā uzsvērts, ka jaunais draugs (kā liek noprast raksts) ir 14!! gadus jaunāks par bijušo vīru. nevis par beibi. izklausās skandalozi, lai gan neviens no cipariem nav nosaukts, ja dikti gribas ir jāguglē. Dana, protams, izklausās pēc kārumnieces. es gribētu lai visas dzeltenās ziņas būtu tādas - uz gaumīguma robežas un nevērtējošas. nu tur pēc gada Fiļa vecā sieva kopā ar par X ļimoniem nabadzīgāku veci, aktiera X jaunajai partnerei krūtis kā citroni (atšķirībā no iepriekšējās, kam bija kā bumbas), dziedātājas Y jaunais draudziņš ir par pusmetru garāks par iepriekšējo, kas ir stulbi un bodīšeimings jebkurā gad, bet no tā nezinkad mēs būsim izauguši

https://www.la.lv/vins-ir-14-gadus-jaunaks-par-bijuso-viru-dana-reizniece-bauda-dzivi-jaunas-attiecibas

nezinu kad es savu mašīnu ieraudzīšu, bet tēvam esmu sagādājusi normālu hobiju. manu sotaku jau esot iztērējis, bet ar kādiem 150 vēl vajadzētu pietikt, bet nu redzēs. priecīgs no benzīntanka esot atnesis kaut kādu labo dārgo eļļu, kaut kur dziļumā aiz lukturiem (kad izskrūvējis), jau gandrīz izkasījis rūsu un tur kaut ko vēl sapūtis, sveces esot labas, kaut kāda cita baisi svarīga detaļa neesot tik sūdīga kā likās, karoče 'daru visu lai tev nav baigi daudz jāmaksā'. pirmdien laikam mašīnai pieraksts pie meistara (kas ir loģiski, bet man likās smieklīgi, ka arī tur vajag pierakstu), slīpē nost vēl rūsas pleķīšus, esot noskrūvējis kaut kādu detaļu un tagad uz paneļa vairs nerāda to kļūdu, mašīnai neesot dačika par temperatūru, bet tas visiem mazajiem (sū) tā esot, kaut kāda viena svarīga skrūve ir norūsējusi nafig un otra turas uz diedziņa un tad kad sataisīs moš arī to izpūtēju un moš viss būs ok arī ar to detaļu, kuru vīrs pasūtīja vācu e-bay un nebūs jāmaina motors vai kas nu ir tas baisākais scenārijs

bet es? mani šitas viss vispār neinteresē un neaizrauj, es tikai gribu braukt.

šodien kad bija sirēnas gaidīju rindā pie luksofora izbraukšanu no mazās ieliņas pie Dailes teātra. bija, protams, kļūdas, bet bija arī daudz labo lietu. ik pa laikam izsamistu no domas, ka eksāmens jāliek stundu pa Rīgu ar visu centrs-30 zonu, garo pāreju pie Mildas, baisajām Dienvidu tilta estakādēm, Krasta ielu, ātrgaitas ceļu un dīvainajiem apļiem pie Krustkalniem un Valdlaučiem, bet no otras puses - trešo reizi braucot jau Barona ielas velo-nevelo joslas neraisa pat ne šausmas, vienkārši nekādas emocijas, tramvaja sliedes arī o.k., šodien atpakaļgaitā pēc nodarbības ieparkojos kā profs (protams drusku par daudz kustību stūrei, bet to pieredze piekoriģēs), uz Stabu ielas divas reizes i ieparkojos slīpi, i izparkojos, nu jau gandrīz vairs netupīju kad vajag saslēgt ātrumkārbu un roķeni. sarunājām, ka pabrauksim vēl parkoties arī uz visādām pretīgām vietām - pazemes autostāvvietām un daudzstāvu un tām, kur daļēji uz ietves un kādas divas reizītes pa nopietno pa estakādēm (kā es viņas nīstu, pie stūres pati sēžot vēl kaut kā, autobusā uz Dienvidu tilta centra virzienā vienkārši žmiedzu ciet acis, man tam sūdam nav nervu)
un tāpat kā iepriekšējā reizē man iedeva tikai a4 lapu ar kļūdām un ieteikumiem, tātad pagājušā reizē, kad nokavēju un bija tikai lapa, tas nebija tāpēc ka braucu īsāku laiku

Pa kluso instalēju telefonā dns ugunsmūri. Nelīdz. Joprojām nāk man rādīt youtube video ar MI ģenerētajiem brīnumzāļu piedāvājumiem. Pat norāde, ka tā ir robota balss, nelīdz.

Ne visi sapratīs.. :D
https://www.youtube.com/watch?v=MaN66C44MW8

Nevienai filmai gan nesaņēmos (arī tas ir grūti) bet iekritu CinemaTherapy, sākot ar The Hobbit/Lord of the Rings apskatiem.

Iesakiet sūdīgas (ne aukstā māgsla) un sirdi sildošas filmas brīžiem kad esi slims un viss riebjas.

Ja The Diplomat trešā sezona bija ok, tad Slow Horses 5ā sezona jau bija vilšanās, šķit ka viss pulveris jau ir izšauts, palikuši tikai tēli, kuri tukšuma aizpildīšanai tiek uzgriezti uz 120%. Aizvien biežāk gadās, ka filmu/seriālu pametu pēc pirmās kaut kādas stulbās epizodes, kad "ticamības memonts tiek nozagts" © vai kārtējās klišejas - nez vai tas vairāk ko stāsta par mani, kā skatītāju, vai filmu/seriālu ražošanu kā biznesu.