Diezgan apnicīgi atkal un atkal redzēt tos komentārus, kur kāds nodokļu maksātājs neatbalsta tādu vai citu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, it kā nodokļi būtu ziedojumi, un nodokļu maksātājs varētu tieši izvēlēties, kur novrirzīt dāsni ziedoto naudu. Ja būtu tāda sistēma, kurā nodokļu maksātāji tieši noteiktu viņu nodokļu naudas izlietojumu, es, piemēram, gribētu, lai manu nodokļos samaksāto naudu izmanto tikai un vienīgi NVO atbalstam. Tas varētu atsvērt kādu citu nodokļu maksātāju, kurš specifiski nevēlas, lai viņa nodokļu nauda tiek izmantota NVO finansēšanai. Interesanti, vai šādā sistēmā Valsts policijai būtu pietiekami daudz naudas, lai tā turpinātu savu darbību līdzšinējā kapacitātē.
man ir dzelzs pupi, tā es secināju kad otrdien darbā man ļifona stīpa pārlūza uz pusēm un izgriezās no vīles. labi, ka jau uz dienas beigām, bet lekoplasts nelīdzēja - grieza pušu arī to un tad es iegāju Pepco un nopirku jaunu ļifonu par 6€ :D redzēs kā šim ies. par beigto gan žēl - mantoju no krustmātes, ražotājs no birkas bija izdzisis tāpēc nezinu kur tādu dabūt, bet moš saņemšos aiziet uz vienu mazpilsētas veikaliņu vecpilsētā, kur varot arī uzlaikot. mamma saka, ka tur esot tādi, kas man patīk - gludi un krāsaini un par 4€
viegli nostalģiski atsaucoties uz paseniem cibas memčikiem es šodien izdarīju kaut ko absolūti šokējošu piezvanīju mūsu gaišībam un paprasīju ričuku klausules otrā galā bija dzirdams ģībiena būkšķis, bet viss beidzās laimīgi
Piepeši iedomājos, ka tie cilvēki, kuru manā dzīvē vairs nav, kuri ir izvēlējusies aiziet, fiziski, virtuāli vai emocionāli, patiesībā ir pazaudējuši mani, un tas ir viņu zaudējums. Reāls zaudējums, un viņiem ar to ir jādzīvo. Es zinu, ka šāda pašpārliecinātība man uznāk ļoti, ļoti reti un tikai uz īsu brīdi. Dīvaina sajūta.