izrakstīja jau, izrakstīja ab. bet ļāva gaidīt līdz rītdienai. tad nu gaidīsim arī. par pašplūsmu piekrītu, gan par milzīgo kārdinājumu to darīt, gan par to, ka tā darīt nevajag. bet gribas ticēt, ka ar tādu zāļu daudzumu, ko es viņai grasos grūst iekšā tuvākajā laikā, tā nav pašplūsma :) rīt pēcpusdienā/vakarā skatīšos, kā ir ar to nepieciešamību pēc ab.
mums vispār reāli ir bijis, ka ārste saka - obligāti dodiet ab, bet mēs nedodam un tas ir pareizi (bija pilna mute ar čūlām, bet tā bija slimības kulminācija un jau nākošajā dienā pamazām sāka iet mazumā, būtu sākuši tod ab, būtu tikai klāt gremošanas traktu samocījuši). ar šo nesaku, ka ārstu neklausīt ir pareizi :)