|
|
You are viewing the most recent 50 entries 17. Maijs 201100:26: pēdējais cipars 7,4, nedēļu cipars nojucis
20 minūtes uz eliptiskā trenažiera brokastis: maize, tomāts, kafija pusdienas: lazaņja (Garfīlda balsī) [liku kārtējo Epso eksāmenu, nu, teikšu godīgi (flina raidera balsī), bija grūts, izskatās, uz otro kārtu nebūšu tikusi) vakariņas: pica un pica uzkoda1 (pirms vakariņu bads): banāns uzkoda2: ābols kalorijas kopā zem 3000, bilance 2900-300 = 2600
25. Aprīlis 201121:07: atpakaļ no sākuma
ekhm. pēc maķenīt vairāk kā pusgada pūliņiem esmu atpakaļ pie sākuma. nu, sākums ir laba vieta, kur sākt (turpināt, es gribēju teikt). p.s. biju mājās, turēju tētim roku. nu, paps (viņam vēzis), izskatījās padevies. bez cīņas spara, gara un dzīvotgribas. un nīgrs un dzēlīgs. ak, ak, ak.
8. Aprīlis 201107:22: emocionālo svārstību virziens
kamēr virzos virzienā slikti - labi vai labi - ļoti labi, mani visai bieži var sastapt cibā. kad kustos uz otru pusi, pat, ja tas ir vēl joprojām zonā "labi", pazūdu ka divi deviņi. papa slimošana mani ietekmē daudz vairāk, nekā man to gribētos atzīt. bet, varbūt, tas ir vienkārši pavasaris, vitamīnu trūkums organismā un kas tur, un kas tur.
3. Aprīlis 201108:18: 31 nedēļa -3 kg
Akmandieniņ, pamazām atgriežos izejas punktā. Bet tā kā viens no noslēpumiem ir nepadoties, tad tā arī darām. Nepadodamies.
2. Aprīlis 201118:28:
bijām baseinā, nopeldēju 600 metru. vispār jau ļoti negribējās braukt. nu, jā, ap 300to sapratu, cik baigi forši ir būt dzīvam un, cik maz vajag, lai tāds sajustos. tikai izkustēties. pagājšreiz 400, nākamreiz stiepšu 800. nākamreiz būs nākamnedēļ nogalē droši vien.
1. Aprīlis 201111:48: p.s. Sapinusies
Sapinusies ir ritīgi forša multene. http://www.imdb.com/title/tt0398286/
11:42: ha! vaina nav ēdienā
Man šodien piešķīla (jā, starp citu, es esmu mājās tāpēc, ka slima), ka vaina nav ēdienā. nē, nu, es vienmēr esmu to zinājusi, bet šodien man tas fundamentāli piešķīla, atklāsmes formā (tipa, liesmojošais ērkšķu krūms un grandoša Dieva balss no augstumiem, ka dēls nav jāupurē). pēc notiesātas picas (visas picas). nu, labi. uz priekšu un uz leju. p.s. es nezinu, vai ritīgi esmu gatava dalīties ar jums, kur tad ir vaina. gan jau, kādu dienu. p.p.s. tētim metastāzes aizgājušas uz blakus orgāniem.
21. Marts 201118:44: holy crap! 29 nedēļa -4 kg
:) nomācoša statistika. bet, nu, jā, tā viņš ar kilogramiem notiek, ja tiem nepievērš [nekādu] uzmanību.
20. Marts 201121:33: ka man gāja/iet
nu, tāpat vien, kā pa viļņiem. piemēram, šodien nopērāmies visi trīs četras stundas pa baseinu, bet vakaru pabeidzām ar čipšu paku. esmu vēl joprojām švakā formā. pēc visiem rādītājiem, spēka, izturības un ātruma. peldēju ar dēli un nopeldēju 450 metrus. nākamnedēļ peldēšu 500 +. vienu brīdi iekārtojos tikt uz pilātēm turpat darbā. bet saldais brīdis bija īss. pirmdienās un trešdienās atsāku pusdienslaikā mācīties franču valodu. sanāk nostaigāt ap divarpus kilometriem šurpu turpu. bet tas arī viss. šonedēļ vajadzētu četrus vakaru uztrausties uz trenažiera, tad jau būtu labi.
13. Decembris 201022:09: esmu cāļa pakaļa
zinu, zinu, šodien pirmdiena, vajag saņemties, nosvērties un tā un tā un tā un tā, bet man bail. svēršos nākamnedēļ, lūk tā.
11. Decembris 201008:13: hormonāla
vakar vakarā atjēdzos pie ledusskapja bāžot mutē rupjmaizes šķēli ar milzīgu bursīna čupu. pēc vakariņām (pupiņas), vēlajām vakariņām (pupiņas no bundžas), diviem āboliem, 100 (vai 200, 450 kcal uz vienu vai uz otru pusi) gramiem rozīņu tikai pie rupjmaizes man iešāvās ģeniālā doma prātā, wtf?! un šorīt mani ķēra atklāsme. skat. šeit . morāle: tāds, lūk, labums no dienasgrāmatas rakstīšanas. Tags: tievēju
8. Decembris 201005:38: -1 (kas kopā būtu -7, 13 nedēļas pagājušas, 14. iet) starp izmēriem
īsiem vārdiem, tak neesmu es pazudusi, vienk. tas jaunais darbs, tas jaunais darbs, tas mani iedzīs kapā. vakarā nav spēka nekam, visa asinsrite savākusies vitāli svarīgajos orgānos un galvā nav palicis pilnīgi nekas. nu, jā, es no tiem, kurus ķēris pārmaiņu laiks. jaunais ārējo sakaru dienests sākas no pirmā janvāra, tauta no šā mūk kā žurkas no grimstoša kuģa, viss plūst, viss mainās, un es kaut kur turpat pa vidu kuļos, teju pazaudējusi veselā saprāta un miega paliekas. tievēšanas projekts mazliet iestrēdzis, sportam laika nesanāk gandrīz nemaz, vakaros esmu panīkusi (strādājoša vecāka laime), nu, bet jūs jau pašas visu labi zināt. however, nopirku jaunas, sasodīti smalkas (tāpēc, ka darbam) bikses, izmēru mazākas. precīzi pusotru mēnesi pēc tam, kad nopirku tikpat sasodīti smalkas izmēru lielākas bikses.
16. Novembris 201019:25: zin, kas ir aplauziens?
ka Godātais (t.i., laulāts draugs) ilgi gaidīto riņķi (skat. iepriekš) spēj vinckelēt ap vidukli bezgalīgi, bet man pēc pusotras apriņķotas reizes zemē ir. naktī modos augšā no sāpošās muguras, pilnīgs kirdik.
15. Novembris 201019:07: Zibenīgi pagatavojams un relatīvi veselīgs saldējums
t.i., ja jums mājās ir blenderis vai kaut kāds virtuves kombainam līdzīgs verķis.
tātad iešauj saldētavā servējamo vai glabājamo trauku, izvelk no saldētavas jebkādus saldētus augļus (vai ogas), ieber virtuves kombainā, ieper tur kādu paku ar grieķu jogurtu (tauku procents pēc vēlēšanās). globālais tīmeklis teic, ka grieķu jogurtu var dabūt no jebkura jogurta, ja to ielej muslīna drānā un kādu diennakti notecina, bet mēs ēdam šitādu (vai līdzīgu):  , pielej medu pāris ēdamkarotes (lai saldējums būtu tīkami salds) un tālāk izvēršas pēc iedvesmas, var pierīvēt citrona mizu, var pierīvēt laima mizu, var piepērt pāris piparmētru vai bazilika lapiņas, piebirdināt vaniļas cukuru vai kanēli, tātad, kā jau rakstīju, pēc iedvesmas un skatoties arī pēc augļiem vai ogām, protams. kad visas sastāvdaļas blenderī vai kombainā, aparātu ieslēdz. saldētās ogas sasaldēs jogurtu un saldējums būs gatavs ēšanai. ja plānots servēt vēlāk, per iekšā atdzesētajos porciju traukos vai servējamā traukā un bāž saldētavā. labu apetīti!
(mēs esam nomēģinājuši ar saldētām mellenēm. baigi labs, patiešām, rekomendēju no sirds). Tags: receptes
06:44: +0,3 (10 nedēļa)
kā man neiet. būtu pirms svēršanās trīs reizes pačurājusi, būtu pa nullēm. ja nopietni, bišk' sabojāju garastāvokli, jo visu pagājušo nedēļu bija mīnusi. ai, nu, labi. nākamnedēļ, tātad. par riņķi, atnācis paziņojums iet uz pastu. pastam darbalaiks no 9-17. jācer, ka laulāts draugs šodien atcerēsies un iebrauks pakaļ pakai.
12. Novembris 201022:02:
uzvedos, ziniet. tikai ar trenažieri tā iet kā iet.
8. Novembris 201006:42: devītā nedēļa, -1,1 (kopā - 6,5 kilogrami), atrast kur darbā trepes
jā. nu, tas jau bija gaidāms, vai ne [plats smaids]. never change winning horse, kā saka mana bērna ārsts (25-65 eiro par vizīti, paldies Dievam par apdrošināsanu) un tad man vienmēr klusi jāpasmīkņā, vai ar to zirgu šis ir domājis pats sevi. tātad, plāns šonedēļ tāds pats kā iepriekšējo nedēļu: ēst ar mēru un iespēju robežās kustēties. darbā, ja galīgi nedeg, kāpt pa trepēm (stenēšu un elsīšu). tik vispirms jāatrod, kur tajos labirintos ir trepes (no stāvvietas līdz birojam vajadzētu būt vismaz septiņiem stāviem). jā, tātad, atrast, kur darbā trepes.
7. Novembris 201012:48: nedēļas nogales
darba nedēļa ir laba, starp pārāk aizņemta, lai domātu par ēšanu un pārāk nogurusi, lai uztrauktos par ēšanu. kaut gan nogurumam ir arī otra puse. nogurums vismaz man var kļūt par vienu no iemesliem, kāpēc pārēdos. nu, varbūt jūs zināt, paēdīšu un būšu stipra, tā kaut kā. jāpaēd, lai spēks būtu kaulos. jā. bet nedēļas nogales ir viltīgas. jo nedēļas nogalēs ir laiks nodoties visvisādu pusfabrikātu saražošanai, lai nedēļas laikā būtu ko celt galdā. un tad ir laiks ceļot starp visiem mājas stūriem un ledusskapi. jūs teiksiet, vajag tīties ārā no mājās - un, ziniet, jums būs pilnīga taisnība. ārā no mājas un tālāk no ledusskapja. citādi visādi iepriekšējā bija laba nedēļa. ritīgi, protams, varēs novērtēt rīt, kad uztrausīšos uz svariem. pagaidām izskatās, ka būs labi. četras reizes uz trenažiera (ne pārāk slikti), tiesa, tikai pa 20 minūtēm, uz vairāk es vakaros nevaru piespiesties. staigāts gan maz. un gaidu savu riņķi. jā, un, zin, ko, manas sasodīti dārgās bikses paliek ērti vaļīgas. kas ir labi. kaut mazliet apgrūtinoša tā raustīšana.
2. Novembris 201006:48: +0,6 bvē
šorīt izveicu "damage control" un nosvēros. vajadzēja jau vakar, bet vakar ne pa kam negribēju saņemties. izsitos no sava sasodīti trauslā garīgā līdzsvara darba dēļ. ciest nevaru, ka mani pataisa par vainīgo. un ciest nevaru, ka kāds spēlē bumbas, un vēl vairāk nevaru ciest, ka bumba paliek manā laukuma pusē. diemžēl neesmu tādā pozīcijā, lai varētu dot atpakaļ pēc pilnas karavīru programmas (izskatās tā, ah tad rakt no eglītes līdz eglītei, ja tranšeja būs no ozoliņa līdz ozoliņam? tieši tā, raksim no eglītes līdz eglītei un neko citu nedarīsim, jo rokam. nu, tā tas apmēram izskatās). īsiem vārdiem Dievs man māca pašcieņu. Mmm. pazemību un pašcieņu, bet es neesmu neko laba ne ar vienu, ne ar otru.
tā. uz optimistiskākas notes, pasūtīju šādu 1,2 kg smagu brīnumu. no e-bay, cena 10 zaļas naudiņas, sūtīšana 20 zaļas naudiņas, kopā, 30 zaļas naudiņas (vai apmēram 16-17 lati). salasījos visādas labas lietas Ievas veselībā, kuru vīramāte gādīgi atgādāja, lai izveiktu mums homeopātisko graudiņu prezentēšanu augstos toņos. katram mākonim zelta maliņa. :) ņemot vērā to, ka vīrmamma auklēja mantinieci, kamēr viņa slimoja, es jau nu nesūdzēšos ne par ko. un vakariņas arī es pagājušo nedēļu netaisīju.
hehe. diskursa beigas. tātad šitam verķim, ja var ticēt Ievas veselībai, kamēr lietotam, vajadzētu visādos veidos stimulēt manu vēdera un muguras muskulatūru. vēders ir tā vieta, kura (ja neskaita roku peļu vēderiņus), mani uztrauc visvairāk. cik nu vispār tās problēmvietas mani uztrauc. jo tur pēc mantinieces veidojas tāda kā ādas kroka, kā priekšautiņš. salasījos internetā, ka svari līdzot ādai savākties. vēl protams, ietekmējot arī fakts, cik strauji āda dabūjusi stiepties un cik ilgi esot tādā stieptā stāvoklī kuļinājusies. tad nu riņķis vēderam un hantelītes bicepsiem un tricepsiem. hohohohoho. bet par hantelītēm (un vingrojumiem) rakstīšu, kad beidzot tās iegādāšu. jā. no drošības puses, riņķi griežot muguru sabojāt nevarot, ja vien tā iepriekš neesot bijusi bojāta, t.i., disku problēmas jostasvietā. riņķošana jāpārtrauc, ja rodoties izstarojošas sāpes jostasvietā un tā un tā. iekšējiem orgāniem smagais riņķis netraucējot, jo tie visi esot vismaz 8-10 cm dziļumā, kamēr riņķis drebinot tikai dažus centimetrus biezo virskārtu. tāpat nevajagot riņķot, ja esot piemeklējis cistīts, dzemdes kakla vēzis vai miomas. un, dabiski, ja jaunāks par 18 gadiem, tad jāizvēlas vieglāks verķis. t.i., līdz 700 gramiem. tā, visu uzrakstīju. ja pērkat, tad tikai uz pašu atbildību, tā teikt. Tags: tievēju
25. Oktobris 201021:44: -2 (kopā -6) hoho, uz priekšu un uz leju
nenāktu miegs, varētu palēkāt uz vienas kājas.
22. Oktobris 201001:59:
upsī deizī, es nemaz nezināju, ka šitā draudziņu ņemšanās kaut kur tiek pierakstīta! te, piem. http://cu.serveris.lv/ciba/rezerve
01:39: krītos
par godu stresam turpinu kristies. no vienas puses, tas ir uz labu, cipars uz svariem uzlabo omu. no otras puses, tas nozīmē zaudētu muskuļu masu + lēnāku metabolismu slaš vielmaiņu, jo šonedēļ nav ne staigāts, ne vingrots. heh? Tags: svars
19. Oktobris 201005:39: plāns
otro rītu mostos piecos no rīta, kas nemaz nav tik labi, jo vajag septiņos. un gulēt ātrāk es tāpat netieku. citādi visādi, par Plānu: viss bija labi, izņemot, trenažiera un vingrošanas daļu. nožēlojama viena reize. tiesa, staigāšanas bija daudz vairāk. nu, neko, onwards and upwards, tā teikt. šonedēļ: 1. ēst ar mēru, nedēļā pagatavot vienu jaunu ēdmaņu (šonedēļ tie būs brūnie rīsi vai bulgurs, tad jau redzēs, ne viens ne otrs mūsu mājās nav iedzīvojušies) 2. kustēties (????) kaut kā būs jāiekortelējās, jā. laikam jau parkošana, iešana uz darbu apkārt (ieskaitot nejaukas trepes), kāpšana pa trepēm (atrast trepes?). pie kvantitatīvi izmērāmajām - ja šonedēļ izdosies nomenedžēt 2 reizes uz trenažiera, būs labi. 3. mazas (lielas) pārmaiņas (tās šobrīd dzīve piespēlē). Tags: plāns
18. Oktobris 201023:37: šonedēļ -1,4 (kas sastāda -4)
kā pa kalniem, augšā un lejā. tā un tā un tā, šodien bija tik nešpetni aizņemta diena, ka nekam nebija laika. kas, varbūt, ir labi. rīt gaidāma tāda pati diena. biju sadomājusies viskautko par rakstiem un krāsu salikumiem izrakstīties, kas jāzina meitiņām un māsiņām, bet šovakar nē, miegs nāk. droši vien nedēļas nogalē. jā, un ar svaru rezultātu esmu gluži apmierināta. sausais atlikums pa divām nedēļām būtu -0,4, bet kamēr vien kustība notiek uz leju, tikmēr ir labi. galu galā, resna jau es ar' nepaliku vienā dienā. kreņķis par staigāšanu. jaunais darbs sanāk, mašīna pie dibena un jārullē tik. nu, nekas, gan jau kaut ko ar laiku izdomāšu. pusdienaslaika pastaiga, trepes un tādas visādas lietas.
17. Oktobris 201008:18: varētu padomāt
varētu padomāt, ka jaunajās superbiksēs es būtu super motivēta kāpt uz trenažiera, bet ar skumjām jāatzīst, ka tā nav īsti patiesība. enīvejs, sev par attaisnojumu var bilst, ka vakar trenažieris bija aizņemts, tur tusnīja mans mīļais laulātais draugs.
16. Oktobris 201010:22: par grimu
kā katra maķenīt tukla, bet visādi citādi simpātiska sieviete zina: ja grib glīši izskatīties, vajag manipulēt. man bija tukla māmiņa, tāpēc es to zinu jau no bērna kājas. tātad, sarunbiedra acis jānovērš no vēdera un jāpaceļ uz seju [un krūtīm], jā jā. un to dara ar kaujas krāsām un stratēģiski pareizā vietā izvietotām rotaslietām. nu, raug. tātad draudošā darba mudināta atcerējos, ka principā [lietišķas] sievietes mēdz valkāt grimu (meikapu, tātad). izrevidēju savu piecus gadus veco un nelietoto somiņu un sapratu, ka vajag jaunu tonālo krēmu un, pie viena, ari kādu zilo riņķu un grumbu maskētāju. iegādāju abus šos un atklāju par labiem un derīgiem esam. īstenībā, maskējošais "zīmulis" ir tik labs, ka varat ietaupīt uz tonālo krēmu, patiešām. sevišķi, ja esat no "dabiska izskata" cienītājām. pēc maigas zilo riņķu un deguna spārnu apstrādes manai neprofesionāļa acij likās, ka var iztikt bez tonālā krēma. ja nu vienīgi mazliet pūdera kārtības labad vajag. acu zīmulis, skropstu tuša, lūpu zīmulis un lūpu krāsa (kad tā padomā, var iztikt arī ar lūpu krāsu un skropstu tušu) un, voila, augšgals gatavs dzīvei. t.i., uzmanības novēršanai no vēdera un apakšgala, es gribēju teikt. gaumīgas brilles, auskari, piespraudes, rokassprādzes, rokaspulksteņi, krelles un ķēdes, palīdzētu. tik atcerieties, ka lietišķā etiķete (pavisam konservatīvais variants, protams) pieļauj divus rotu gabalus. tātad, ja valkājat brilles, tad tikai vienu. jā, jā.
Tags: drānas, grims
15. Oktobris 201014:31: veļa
priekš kam gan vajadzīga vingrošana, ja ir izdomātas savelkošās un uzturošās mazbiksītes? šādas, piemēram?
tā varētu gan padomāt, bet skarbā patiesība ir tāda, ka tās apenes zem krūšturiem mēdz 1) rullēties uz leju un neglīti pasvītrot riepas paskatu vidukļa rajonā, 2) veidot izsprāgušas miesas rozīti tai vietā, kur krūštura saturošā lenta. īsāk sakot, daudzu mazu tauku rullīšu vietā ir viens, iespaidīgs, zem krūštura saturošās lentas vai kā nu to uz muguras knipsējamo detaļu sauc un 3) tajās ļoti svīst.
jā. tomēr reizēm, bet tikai reizēm tādas noder gan. jo līnija ir gludāka. tiesa, jebkuri kārotāji palīst zem brunčiem vai ielīst virsbiksēs ir jāmāk eleganti atšūdināt līdz brīdim, kamēr šo gabalu diskrēti nomaina pret kādu smalkāku un cakaināku. tiesa, maz ticams, ka attēlā redzamo veļas gabalu izdosies uzvilkt un novilkt diskrēti, bez visādiem izdvestiem trokšņiem tajā spīlējoties iekšā un plakšķinoties no tā ārā. jā. Tags: drānas
13:54: karājos
ar manu psihoterapeitu nekad nav vienkārši. izrunājāmies par zaudējumiem, daudz runājām par traumējoši nelabo gadījumu ar veselības pārbaudi (ārsts - nacists, nosēdina puspliku (nu, labi, apenēs un krūšturī, kā tādu baltu, tuklu un bedrainu vistu uz laktas)), nolasa lekciju par to, ko savā stulbā godīgumā esi ierakstījis anketā (melojiet, dārgie cibiņi, arī ārstam. mans godīgums man maksāja pilno veselības apdrošināšanu un manai meitai manas nāves gadījumā pensiju, tiesa gan, ja es nomiršu tuvāko piecu gadu laikā), izmēra asinsspiedienu un brīnās, ka tas aiz pazemojuma uzlēcis gandrīz līdz griestiem. mērkaķis tāds. nu, un par to arī runājām, ilgi un dikti. ak es, psihoterapeitu maizīte. nabagu psihoterapeitu, kas visu (maksāšanu) atvieglo, tas gan. ai, labi. īsāk sakot pēc noraudātas nakts es sapratu, ka laikam tomēr sēroju. mazliet par Zani, mazliet par sevi, nu, tā kaut kā. vismaz sēras būtu pietiekams aizbildinājums nogurumam. naktī nenāk miegs un dienā nogurums liec pie zemes. Tags: depresija, skumjas, ēšanas traucējumi
14. Oktobris 201018:42: sporta drānas
Šitās NIKE Dry fit Regular fit womens shorts ir absolūti blody marvelous, tātad, pilnīgi brīnišķīgas. XL izmērs atbilst 48-50 izmēram, sajūta ūziņās ir lieliska un viltīgais piegriezums, platā josta nomaskē apaļu apaļu vēderiņu. I dare say, es jūtos seksīga šajās biksēs. Un tās ir ērtas. Un speciāli pielāgotas sviedru uzsūkšanai. Lielisks pirkums, no sirds un dvēseles iesaku visām apņēmīgajām tuklītēm un slaidām meičām ar apaļu puncīti.
Tags: drānas
14:56: iedvesmai
www.dietgirl.org man tik ļoti patika, ka es pat viņas grāmatu nopirku. grāmata arī nelika vilties. :) vēl labs ir arī: www.pastaqueen.com šitai meičai divas grāmatas iznākušas. :) ja diētas meiteni es līdz galam esmu izlasījusi, tad makaronu karalienei vēl ap 2009. gada sākumu karājos.
14:46: gordona ramzija brokoļu zupa
brokoļi kazas siers valrieksti vārošā ūdenī samet brokoļu rozetītes, pieber sāli, pavāra minūtes piecas, kamēr mīksti. izlasa rozetes, saliek blenderī, pielej mazliet ūdens, kurā vārīti un sablenderē. blenderē, kamēr karsti. pieber sāli pēc garšas. pasniedz (uzlej uz) ar kazas siera ripiņām un valriekstiem (uzpurina uz). negordona variācija: vai puskaroti saldu/skābu krējumu (ja netievē, var vairāk) vai grieķu jogurtu vai valriekstiem vai citiem riekstiem/sēklām, kuri mājās. rotāšanai uzšļaksta olīveļļas spirāli (tā arī A vitamīnu vairāk no zupas var dabūt). vīrs un bērns, dabiski, nejūsmo. Tags: receptes
09:17: vienu mazu pārmaiņu
gribētos rakstīt priecīgi, gaiši un optimistiski, bet kaukā pēdējā laikā dzīve mani noķer vai panāk, uzgāžas uz galvas un mazliet piespiež pie zemes. bet es ķepurojos, un, manuprāt, gluži neslikti ķepurojos. līdz trenažieriem gan man nekādi nesanāk tikt, no rītiem vienkārši nav laika, vakaros esmu tā nogurusi, kā kad smagā mašīna būtu pie zemes piespiedusi. un, liekas, mēs visi esam iesnaini, tāpēc sestdienas ģimenes gājienu uz baseinu nāksies aizvietot ar kaut ko citu. ēšana ar' iet lādidādidā mazliet. jā. nu, neko, pāriesim pie plāna B. plāns B. neiespringt par punktiem 1.2.3. un 4., bet darīt to, ko var šobrīd izdarīt. un, šonedēļ tas būtu pavadīt bērnu uz skolu un katru dienu pastiept nostaigāto kilometru skaitu garāku. tas man izdodas gluži labi, un beigu galā, pat, ja nākampirmdien cipars uz svariem nebūs ļ. lielisks, tad es vismaz jutīšos, ka kaut ko esmu darījusi pareizi.
13. Oktobris 201023:12:
šodien dzīvoju ar caurumu kaut kur krūšu rajonā, vismaz tāda sajūta, kā kad caurvējš cauri vilktu. labi, ka rīt pie psihoterapeita. gribu par to parunāt, patiešām. ne nu tieši par to, bet par zaudējumiem kopumā. varbūt paraudāšu.
11. Oktobris 201018:34: hronisks enerģijas trūkums
sajūta, ka peldu pret straumi un visniecīgākā darbība saistīta ar piepūli un sasprindzinājumu - īsti nevaru atcerēties, vai tā ir bijis vienmēr. brīnums, kā vispār kaut ko esmu izdarījusi līdz galam. kaut kur mācījusies, kaut kādus diplomus dabūjusi, kaut kur strādājusi, kaut kādas atzinības saņēmusi un tā un tā un tā, kā pa plānu ledu, kā želejas vannā peldot, šļump un iesūc tajā purvā iekšā kā tādu kukaini kurš kājas vien vārgi notirina. jā. jums tāpat?
14:47: ak dies ak dies
neko darīt (t.i., visus kaktus drēbēm piekrāmētus novākt) man tāpat negribās, tāpēc cibiņa  fjokla sērīgā stāstiņa iedvesmota uzrakstīšu kā man reiz gāja:
tātad reiz es visa tāda sašvilpojusies kopā ar savu nu jau nelaiķa kolēģi gāju uz 6 tramvaju, tas bij vēl tajos senajos laikos, kad Čiekurkalna mauku mājā "oskarā" dzīvoju. nu un mēs tādi visi draudzīgi (un sašvilpojušies) nonākam pie tramvaja pieturas Dzirnavu ielā (tur kur tie kioski) un tur viens tāds pamaza auguma muskuļains labi trenēts onkuls ar īsu ezīti, saulesbrillēm un rūtainā kreklā tērptiem bicepsiem sauc mani kristītā vārdā apmēram tā "Baibiņ! Baibiņ! vai tu manis nemaz vairs neatceries?!" un taisās krist ap kaklu vai un tā kā buču dot, es pilnīgi tā kā aiz šitādas blamāžas (jo onkuls jau nebija nekāds jaunais vai smukais) salecos vai pusmetra augstumā un saku šim, "godātais, es jūs tā kā hik, nepazīstu! pazīt negribu un viss!", bet šis tak neliekas mierā un pilnīgi tāds kā apvainojies liekās un par visu vari ņemsies mani kolēģa priekšā bučot nost, gandrīz vai tā apmērām, kā kad no gultas tairītā būtu abi kopā izkāpuši, es tagadīt ar asarām acēs taisnojos savam kolēgam un šim ar', ka es tak viņu galīgi nepazīstu, pazīt negribu un tā un tā, un pilnīgi jau balss man paliek tāda kā spiedzīga un asra rit pār vaigu, un kolēģis ar nezina kādu pōzu tagad ieņemt, vai stāties tā kā aizsargpozā (bet onkulim tie bicepsi) vai tā kā izlikties, ka šitie ģimenes skandāli uz viņu neattiecas, nu, tā mēs tur stīvējāmies visi trīs un stīvējāmies, onkuls mani bučo un es tā kā liedzos un kolēģis tā kā nesaprot, ko tagad darīt, kamēr par lielu laimi tak nāca beigās tas 6 tramvajs, kurā es ar trīcošām rokām kolēģī ieķērusies iemetos.
tik pēc pāris dienām atcerējos, ka mēs tak ar muskuļaino vīru patiešām vienās apmācībās teju trīs mēnešus bijām vienos ierakumos sēdējuši. burtiskā nozīmē. lūk, tā man toreiz nesmuki gadījās. Tags: biogrāfija
09:35: +1
pagājšnedēļ +1, kas bija gaidāms pēc trīs dienas ilgušajām ēšanas orģijām. kas bijis, bijis, dzīvojam tālāk. piezīme, 9.okt. (tas, ja nākammēnes kādam ienāks prātā uzdot visādus jokainus jautājumus). šonedēļas plāniņš tas pats, nedēļas dārzenis: viegli apvītušais fenhelis, liekas, piegriezīšu kuskusam. citādi, mērķēšu uz 4 x trenažiera un 20 km pie visām citām aktivitātēm. moš' pedometru pasūtīt, lai skaita?
10. Oktobris 201008:04: pagājušā nedēļa
nezinu, vai rīt saņemšu dūšu un publicēšu svēršanās rezultātu. šonedēļ man galīgi negāja ar vienādojuma (ēst < kā tērēt) ēšanas pusi. ledusskapī iemitinājušās PMS iedvesmotas sirēnas. trenažieris šonedēļ (ieskaitot šodienu) 3 reizes un visi kilometri puslīdz godīgi nostaigāti, tā ka galīgi slikti nebūs. plāns tātad bija tāds, 1. ēdmaņu turēt ap 1800-2000 kcal dienā. tā kā skaitīšana nav laba priekš manas dvēseles, t.i., kaut kādā nesaprotamā kārtā messes with my mind un beidzas ar panikas lēkmi, atgriezīšos pie varianta, skatīties, ko bāzt mutē un ēst lēnām. 2. staigāšana vismaz 4km 5 dienas nedēļā 3. eliptiskais 20 - 30 min. 3-4 reizes nedēļā. šonedēļ būs 3. izskatās, ka ieviesīšu 4.punktu: mazas un tīkamas pārmaiņas. nu, jā, un līdz spēka vingrojumiem šonedēļ netiku. nekas, būs nākamnedēļ. Tags: plāns
07:51: beidzot izkustējāmies ārā no mājas
bijām zoodārzā. tiesa, ilgstošā aizsēdēšanās nozīmē, ka esam pazaudējuši visas iemaņas. bērns "ekspedīciju" beidza mulsinādams tiklo papuci. neko ļaunu nedomādams, īrētajos ratos sēdēdams un cilādams bruncīti rādīja garāmgājējiem savus plikos jaukumus. aizmirsām ielikt bērnam rezerves bikses un biksītes, kuras, protams, vajadzēja. un, drīz pēc tam nejauši iemeta kurpi ūdenī. kuru pēc saslapināšanas nevilka kājās ne lūdzama. man jau likās, ka tik burvīgā laikā (+22) un tik burvīgā vietā, kur ik uz soļa viņai būtu bijis ko darīt, var pastaigu turpināt arī plikām kājām un pliku dupsi, bet vīrs domāja savādāk. par ko es saskābu. jo, galu galā, biļetes bija dārgas. nu, priekš mūsu šī brīža ģimenes maka. un paspējām apskatīt precīzi 1/6 daļu no dārza. lai nu kā, plkdupsis braucot mājās aizmiga, ienesu bērnu mājā, nometu kurpes un somiņu un likos blakus gulēt. mājās braucot nospriedām, ka tas nekas, labi, ka vispār izbraucām, un, ka nākamreiz zināsim, ko līdzi ņemt. par vienu pērto divus nepērtus dod. Tags: mazas pārmaiņas
9. Oktobris 201007:45: pārmaiņu vējš, pārmaiņu vējš
enīvejs, uz pozitīvās nots, šodien mūsu ģimene dosies ekskursijā. hohoho! pārmaiņu vējš, pārmaiņu vējš. Tags: starting small
07:42: Intuitīvā ēšana
1. kad esi izsalcis, ēd. 2. ēd, ko gribi. 3. ēd lēnām, izbaudi ēdienu, pamani, ka ēd. 4. kad esi paēdis, apstājies. visgrūtāk ir atšķirt fizisku izsalkumu (tukšu vēderu) no emocionāla izsalkuma. bet es mācos.
8. Oktobris 201019:38: ja man jānovelk līnija
ja man jānovelk līnija pēc kuras viss aizgāja pearshaped, jeb pakaļā, tad tas bija pēc otrā dānijas brauciena, 1997.gadā, kad, atgriežoties no trīs ar pus mēnešu gara, emocionāli un fiziski mokošas (bet ne tik emocionāli un fiziski mokošas kā tās, kura bija 1996.gadā) dzīvošanas kazarmās ar gatavu barošanu (bagātīgu, labu un veselīgu ar jogurta plūdiem un daudz gaļas un salātiem) un priekš manis intensīvu fizisko slodzi. atklāju, ka esmu tievāka kā laikā, kad mācījos trešajā klasē. eiforija, eiforija, ak, saldā eiforija. vienmēr esmu gribējusi būt tievāka, bet nebiju niekojusies ar diētām. nekas dižs, dabiski, bet 77 kilogrami. salīdzinot ar 100 un plus vidusskolas laikā un pirmajos studiju gados. nu, jā. un tad to iegūto gribējās saglabāt un padarīt vēl labāku. tomēr ikdiena rīgā nav pārlieku bagāta ar armijas zābakiem, kur katrs zābaks sver 600 gramu, ar nakts pārgājieniem stiepjot 25 kilogramīgu mugursomu, nakts šaušanām, ar 6-8 km garām vientuļām pastaigām ap ezeru, lai izvēdinātu galvu un, klausoties ierakstus angļu valodā, pamācītos valodu. tad svara vērotāji, vienreiz, otrreiz, trešo reizi. nomest un uzresnēt, nomest un uzresnēt. nu, jā. ap 2000. gadu apmēram jau biju pasākusi nopirkt vietējā benzīntankā pa 700 mg saldējumam vai diviem un cepumu paciņai vai divām un apēst un izvemt. aktīvā dzīve turpinājās. nopirku riteni, nedēļas nogalēs braucu ar vilcienu mājās un minos atlikušos 16 kilometrus ar peldi naksnīgā ezerā uz vienu pusi un 16 kilometrus uz vilcienu atpakaļ, vai pēc darba uz jūru (Vecāķiem vai Kalngali) peldētēties (Čiekurkals, Kalngale) un atpakaļ. 3-4 reizes nedēļā gāju uz baseinu, skrēju, jo pāri galvai visu laiku plivinājās fizisko pārbaudījumu rēgs. neba nu, ka es ļoti bieži būtu kārtojusi normatīvus, bet vienmēr biju puslīdz gatava kārtot. nakts saldējumi beidzās (vai sākās) ar depresiju, līdzi nāca hronisks bronhīts (20 - 40 cigaretes dienā, tonsilīts, kuņģa čūla un tamlīdzīgas visādas kaites, kuras tajā brīdī nekādi nesaistīju ar nakts saldējumiem. ātri patinot filmu uz priekšu - satiku vīru, nakts saldējumi izbeidzās, un svars sāka augt, par spīti manām izmisīgām pūlēm noturēt to uz vietas. ne jau vairs ap 77 kg bet ap 85. tikai ar vīru ir tā, ka viņam pašam savi nakts saldējumi un slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. ap 2004. (vai 2005.) gadu atmetu pīpēšanu, un tā bija katastrofa. es vienk. nespēju apstāties ēst. vingrošana, "svara vērošana", ēst/vemt cikls, atkal vingrošana, depresija, zināšana, ka vajag palīdzību un pāri visam kauns, ka pati netieku galā. ai, ko tur daudz. pēc 14-15 gadīgas cīņas ar tuklumu te nu es esmu, vēl joprojām cīnoties ar tuklumu tikai daudz lielāku tuklumu. kad tā padomā, tad manā gadījumā galvenais apvelšanās cēlonis ir depresņaks un mazkustīgums. apprecot dīvāna dārzeni es pielāgojos viņam, nevis pavilku viņu sev līdzi. redz, dziļi sirdī, man liekas, es esmu arī esmu dīvāna dārzenis. varen emocionāls, egoistisks un visnotaļ rijīgs dīvāna dārzenis ar noslieci uz tuklumu. p.s. disklaimeris, visi datumi, vietas un notikumi un, ja gadīsies pieminēt kādus personāžus, tad arī tie ir pilnīgi un galīgi izdomāti. un, vispār, nē, es neesmu tā, ko jūs domājat, un iepūtiet man. tas gadījumam, ja šo lasa kāds, kurš nav īpaši aicināts lasīt. par depresijām citreiz. Tags: biogrāfija, ēšanas traucējumi
18:14: nespēju atštepselēties (spoileris, lai nav jālasa līdz galam, PMS)
arī šodien visu dienu nespēju atštepselēties no ledusskapja. auzu pārslu putra no meitas šķīvja biezpiens (tas labi) ar rozīnēm (tas nav tik labi), daudz, visa 200 gramīgā paciņa un jogurts omlete (2 olas) ar zaļajiem salātiem tēkjarote ar saulespuķu sēklām, vēl viena tējkarote ar saulespuķu sēklām, daudzas tējkarotes ar saulespuķu sēklām, sauja rozīņu, vēl viena sauja rozīņu, ābols vēl viens ābols graudu maize (melnā) ar šķiņķi šķiņķa šķēle bez maizes vēl viena šķiņķa šķēle bez maizes gabaliņš siera vēl viens gabaliņš siera graudu maize (melnā) ar šķiņķi musli ar rozīnēm gabaliņš (25g) melnās šokolādes (88%) paku zupa (!) un šite pieliekam punktu, jo ēst vairs negribās, patiešām negribās, tas viens, otrs, man, bļe, meņkas sākās!!! nu, vai ir vēl redzēta sieviete, kurai tuvu 40 un nav ne jausmas, ka pēkšņi uznākušais rijīgums ir PMS, visparastākais PMS??? Tags: ēšanas traucējumi
7. Oktobris 201013:09: keep it seperate, darling: atsauce par kinoa salātu recepti
kinoa salāti:
definitely not a keeper. salāti tikai iegūtu, ja abas sastāvdaļas (svaigie/dārzeņu salāti ar balzāmetiķi un olīveļļu) un kinoa servētu atsevišķi. kopā sajaucot kinoa totāli pazaudēja garšu un ceptie sīpoli diezko labi nesadzīvoja ar svaigajiem. + balzāmetiķa tur daudz par daudz.
tomēr kinoa jaunavām (pirmās reizes gatavošanai) recepte derīga, jo kinoa proporcijas (kinoa/ūdens) labas un process vienkāršs. Tags: receptes
11:12: fiksi pierakstu, lai neaizmirstos, vēlāk padomāšu
pārēšanos provocē pārmaiņas dzīvē. piem., apņemšanās sākt jaunu skaistu dzīvi. paradokss, ne? Tags: piezīme
10:49: par putniem galvā jeb viss ir galvā, mazo draudziņ
man ir grūti izstāstīt, bet ir tādi jocīgi saslēgumiem galvā, kuri saslēdzas un brēc "izrij tukšu ledusskapi, tūlīt, tagad!!!!!!!!!!!" viņiem nav loģikas, viņus nepavilksi aiz rokas atpakaļ un nepateiksi, "vecīt, tev būs ko rīt šodien, rīt, parīt un aizparīt, un vispār, tu tikko notiesāji vakariņas un pēc vakariņām vēl arī maza āfrikas ciemata gada pārtikas devu." t.i., turēt jau tu vari, bet šie kā ķērc tā ķērc: "rīt, rīt, rīt, tagad un tūlīt". ar veselīgu dzīvesveidu es kaut kā sadzīvoju lielāko daļu laika, bet ar putniem galvā, nu, kad ir, tad ir. man liekas, noslēpums ir tajā, kā no putniem pārslēgties uz veselīgo dzīvesveidu. vai, cik ātri pārslēgties un cik ilgi čakarēt sev smadzenes. mmmm. vēl vienādojumā ir nogurums. hronisks, konstants nogurums, sajūta, ka visu laiku peries pret straumi. vot tā, voobšem. zin, kāpēc tik emocionāli? tāpēc, ka vakardiena nebeidzās ar plūmītēm. Tags: ēšanas traucējumi
10:29:
nomest svaru (notievēt) ir viegli, bet svaru noturēt ir grūti.
10:23: par ko neviens nebrīdina
ka 1. veselīgs dzīvesveids prasa laiku. ne tikai laiku izpratnē, lai atvadītos no 10, 20, 30, 40, 50 vai vairāk kilogramiem paies gads, divi, trīs vai četri, bet arī vajadzēs atrast laiku lai katru dienu kustētos, lai gatavotu, lai atrastu īsto produktu ailes, lai vingrotu. un 2. veselīgs dzīvesveids ir dārgs. draņķīga, nesabalansēta pārtika maksā lētāk. laiks, ieguldīts cepšanā un vārīšanā maksā, sporta kurpes maksā, trenažieris maksā, dalība sporta klubā maksā, informācija maksā un tāpēc, PALDIES DIEVAM, KA MAN PIETIEK FIŠKU, LAI PAR DAĻU NO VISA AUGSTĀKMINĒTĀ SAMAKSĀTU. Tags: veselīgs dzīvesveids
08:19: sīka uzvara bērnbarošanas jomā
bērnam garšo ķirbju sēklas un rieksti. baltmaizes mājās nav, brokastu maizes tiek boikotētas. un, no skolas atnāca zīme, ka atsevišķi iepakotus dzērienus vairs uz skolu nedot. holy cow. ko nu?
6. Oktobris 201014:24: kā barot bērnu
manis pašas barošanās ir tik tālu sapista (piedodiet), ka sen jau pazudusi visa saprašana par to, ko, kad un cik daudz kurā brīdī ēst. bet tagad man ir kreņķis par manu bērnu. no pupa atkabinājies viņš pārtiek no saldajiem (!) pieniņiem, suliņām (kopš uzzināju, ka glāzē ābolu sulas ir paslēpušās 7 tk. cukura salīdzinot ar 5 t.k. cukura kolā), makaroniem, daudz kečupa un siermaizēm. izņēmuma kārtā retu reizi ēd gaļu un lazdu riekstus. dažreiz gurķi, redīsus, ļoti reti lapu salātus vai kādu tomāta knāpsli. vēl, protams, kad tiek klāt vai izdīc no tēva tad šokolādi, saldējumu, kolu un visu laiku most favorite: čipšus. ja man pašai nebūtu šitāda aptaukošanās vēsture, es par to neuztrauktos, jo svars viņai normāls. bet mani tas mazliet satrauc, jo (1) tas, ko viņa bāž mutē ir mana atbildība, (2) es negribu viņu sačakarēt ar pārmērīgu kontroli. pārmērīga kontrole mani piebeidza un no parastiem tuklīšiem iebīdīja pie rīmām un kontroles frīkiem un vispārīgi kaut kur pie tiem gaisā pasistajiem gar kuriem psihiatri krāmējās. Tags: bērns
|