gribētos rakstīt priecīgi, gaiši un optimistiski, bet kaukā pēdējā laikā dzīve mani noķer vai panāk, uzgāžas uz galvas un mazliet piespiež pie zemes. bet es ķepurojos, un, manuprāt, gluži neslikti ķepurojos.
līdz trenažieriem gan man nekādi nesanāk tikt, no rītiem vienkārši nav laika, vakaros esmu tā nogurusi, kā kad smagā mašīna būtu pie zemes piespiedusi. un, liekas, mēs visi esam iesnaini, tāpēc sestdienas ģimenes gājienu uz baseinu nāksies aizvietot ar kaut ko citu. ēšana ar' iet lādidādidā mazliet. jā. nu, neko, pāriesim pie plāna B.
plāns B. neiespringt par punktiem 1.2.3. un 4., bet darīt to, ko var šobrīd izdarīt. un, šonedēļ tas būtu pavadīt bērnu uz skolu un katru dienu pastiept nostaigāto kilometru skaitu garāku. tas man izdodas gluži labi, un beigu galā, pat, ja nākampirmdien cipars uz svariem nebūs ļ. lielisks, tad es vismaz jutīšos, ka kaut ko esmu darījusi pareizi.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ūdens, ūdens jādzer vairāk.
nu man ar nav iekšās - ne trenažieri, ne cits- tā ilgstoši.
gliemeži zin ar nesporto, bet vai jūs esat redzējuši resnu gliemezi?
nu man ar nav iekšās - ne trenažieri, ne cits- tā ilgstoši.
gliemeži zin ar nesporto, bet vai jūs esat redzējuši resnu gliemezi?
(Reply to this) (Thread)
un viņi ēd piemērotu pārtiku:(
lielākais ļaunums - ka tiek ēsts kas ir, vai kas liekas ka garšīgi.
provējos tikt ar to galā, bet ne ļoti sanāk, fakts
lielākais ļaunums - ka tiek ēsts kas ir, vai kas liekas ka garšīgi.
provējos tikt ar to galā, bet ne ļoti sanāk, fakts
(Reply to this) (Parent)
definē, kas tev ir sāts (jeb punkts, pie kura psiholoģiski pietiek)?
tas, kad ledusskapis tukšs jeb kad vēderu spiež?
p.s. gliemežiem ar nekāda sāta starpcitu nav, pavēro tā kārtīgāk, kas aiz viņa paliek tur, kur lapā caurums :)), viena gara gliemežkakdesiņa :))
tas, kad ledusskapis tukšs jeb kad vēderu spiež?
p.s. gliemežiem ar nekāda sāta starpcitu nav, pavēro tā kārtīgāk, kas aiz viņa paliek tur, kur lapā caurums :)), viena gara gliemežkakdesiņa :))
kad ledusskapis tukšs.
man tur sens stāsts apakšā. kad es augu (no 5-7 gadiem nedēļas dārziņā), es biju badā, t.i., pārtika bija dabonama, bet man negaršoja un tad, kad es dabūju kaut ko ēdamu, tad es ēdu un ēdu un ēdu. + emocionālais tukšums (ka vecāki pameta (un ielika tajā dārzā)). lūk. un tagad ir apmēram tā, ka ja kaut kas ēdams (=garšīgs) ir, es ēdu, kamēr ir. izsalkušā afgāņu bērniņa sindroms. es jau stāstu sev, ka es esmu liela un sen no tiem laikiem izaugusi, un, ka pārtika vienmēr būs galdā un tā un tā un tā, bet tas rijīgais bērnelis manī, tas ēd, kamēr ir, jo tūlīt vairs nebūs.
man tur sens stāsts apakšā. kad es augu (no 5-7 gadiem nedēļas dārziņā), es biju badā, t.i., pārtika bija dabonama, bet man negaršoja un tad, kad es dabūju kaut ko ēdamu, tad es ēdu un ēdu un ēdu. + emocionālais tukšums (ka vecāki pameta (un ielika tajā dārzā)). lūk. un tagad ir apmēram tā, ka ja kaut kas ēdams (=garšīgs) ir, es ēdu, kamēr ir. izsalkušā afgāņu bērniņa sindroms. es jau stāstu sev, ka es esmu liela un sen no tiem laikiem izaugusi, un, ka pārtika vienmēr būs galdā un tā un tā un tā, bet tas rijīgais bērnelis manī, tas ēd, kamēr ir, jo tūlīt vairs nebūs.
un nevar zināt, kad būs nākošā reize, jo ne uz vienu nevar paļauties (šņuk, šņuk, šņuk)
(Reply to this) (Parent)
tā jau parasti notiek ar mūsu Napoleona plāniem.. izrādās rociņas-kājiņas pa īsu un zirgu neviens nedod.. bet nekas - ir tieši tā, kā tu saki, jākoncentrējas uz to, ko var, un jāpriecājas par to, kas izdodas.. jo tāpat kā prezentācijās skaitās tikai tas, kas ir pateikts, nevis tas, kas iepriekš sacerēts vai nodomāts. Tai pat laikā ar foršu prezentētāju vienmēr ir kaifs klausīties :)
un sanāks tev ar, ne visu maratonu uzreiz, bet pa mazlietiņam. galvenais jau neatlaidība..
un sanāks tev ar, ne visu maratonu uzreiz, bet pa mazlietiņam. galvenais jau neatlaidība..