Kaķis

13:54: karājos
ar manu psihoterapeitu nekad nav vienkārši. izrunājāmies par zaudējumiem, daudz runājām par traumējoši nelabo gadījumu ar veselības pārbaudi (ārsts - nacists, nosēdina puspliku (nu, labi, apenēs un krūšturī, kā tādu baltu, tuklu un bedrainu vistu uz laktas)), nolasa lekciju par to, ko savā stulbā godīgumā esi ierakstījis anketā (melojiet, dārgie cibiņi, arī ārstam. mans godīgums man maksāja pilno veselības apdrošināšanu un manai meitai manas nāves gadījumā pensiju, tiesa gan, ja es nomiršu tuvāko piecu gadu laikā), izmēra asinsspiedienu un brīnās, ka tas aiz pazemojuma uzlēcis gandrīz līdz griestiem. mērkaķis tāds. nu, un par to arī runājām, ilgi un dikti. ak es, psihoterapeitu maizīte. nabagu psihoterapeitu, kas visu (maksāšanu) atvieglo, tas gan.

ai, labi. īsāk sakot pēc noraudātas nakts es sapratu, ka laikam tomēr sēroju. mazliet par Zani, mazliet par sevi, nu, tā kaut kā. vismaz sēras būtu pietiekams aizbildinājums nogurumam. naktī nenāk miegs un dienā nogurums liec pie zemes.

Tags: depresija, skumjas, ēšanas traucējumi