Viss ir redzams

Tātad, par godu tam, ka vakardien, kā cibas lidojošie mērkaķi vēstīja, bija juuuda dzimšanas diena, otro gadu pēc kārtas izveicu šo pie cienītās nošpikoto procedūru. Toreiz par rezultātiem neko ne rakstīju, ne komentēju (tāpēc PALDIES! tagad :), bet viss sanāca kā solīts, vienīgi pēc kāda laiciņa medus tā kā sarūga. Attiecīgi sarūgtināts pēdējo burciņu noslēpu dziļākā plauktā un aizmirsu līdz pavisam nesenam pavasarim, kad atkal izvilku, nosmēlu to balto (rūguma?) kārtu no virspuses, visu samaisīju un - kas to būtu domājis - bija labu labais, pie tējas lejamais, piemēram, pa Meifestu arī to pēdējo burciņu nolietojām. Vienvārdsakot, meitenes, iesaku pamēģināt!



(Bilde no pagājušā gada - tas siets apakšā tāpēc, ka pienenēs patīk dzīvot visādiem maziem, melniem kukainīšiem, kurus, lai nesanāktu medus ar gaļu, caur to tad arī purināju laukā. Taču pērn pienenes vācu jau tad, kad gandrīz visas bija noziedējušas, bet šogad (vismaz manā Vidzemes augstienes kaktā) tās pa īstam parādījās tikai pirms kādas nedēļas, tātad arī kustoņi vēl nav paspējuši ievākties lielā skaitā, vismaz tā ar neapbruņotu aci šķiet... tāpēc iztieku bez :)

Pie viena, izsakot pateicības nepazīstamām cibiņām, paldies g_sch par AUSTRA albūmu - jā, Karīnas D. Andersones gars jau viscaur rēgojas dikti, bet vienalga jauks. Pašlaik vislabāk patīk 2. dziesma (arī 2. singls, klips diezgan jauns un ērmīgshipsterīgs, kā arī vajag) <3

Visādi nefolka paziņas strāvoklī (saskaitīju vismaz 20 sviesta cibas lietotājus):



Koncertā visvairāk iepriecināja Kodek$ ar Tvmaskava, tāpēc arī tādas krāsas titulbildei. Vēl iepatikās Dakša un Soundarcade dziesmas, bet vispār ļoti uzmanīgi neklausījos. Rosewater un ĒK gabali jau bija daudz dzirdēti pirms tam, tādēļ kamerbaleta un skaņotāja-vijoļnīdēja feils vismaz mani nespēja sarūgtināt. Pasākuma vadītāji - piestāvēja skatuves noformējumam. Vēlāk Nabaklab iegādājos arī pašu strāvokli - šķidrā veidā (izskats atbaidošs, bet garšoja labi)

1. RT! @veidenbaums

2. Pagalmā (tur, kur beidzas piebraucamais ceļš) izskatās tā, it kā zemē būtu ieracies milzīgs Mongolijas nāves tārps (tas pēc traktorista varoņdarbiem šoziem) - bet šo, kā izrādās, itin leģitīmo mītisko briesmoni es piesaucu tāpēc, ka tas ir tas, ko pēc Trako suņu pievarēšanas (kas beigās tomēr neizrādījās tāds hārdkōrs, kā sākumā nobijos) esmu dabūjis tulkot nākamo (paralēli dienišķajam spiegu seriālam, protams). Izskatās, ka varētu būt jautri.

3. Pirmoreiz šogad biju Meņģeles mežā (pēc malkas nshit), vakar patīkami sāpēja rokas - tomēr neslikti, ka dažās jomās izaugsmi var atkārtot vairākkārtīgi - paaugties, atgriezties un tad atkal paaugties, un nav nekur jādur amokā kā tādai raķetei atvērtā kosmosā ar apšaubāmu galamērķi

92. Urā! un piuds, kas fjoklai dzimšnasdienā:



Not The End

Karoče, nebūsim snobi




100% TRUE ;)

Galvu nost, es arī negaidīju tik cēlas beigas - izspieda visu, cik varēja no tā gladiatoru agregora, kā saka, pēdējo lāsīti, visu cieņu tādam prīkvelam, jo katra sērija mani iztašķīja pa sienām, īpaši jau ar to, ka pēc 1. sezonas un šitās sākuma pieradināts visu laiku gaidīju kaut kādu triviālu, paredzamu nekrietnību, bet nekā, izdomājuši viņi visu bija godam (btw, man nepatiktu tāds spoileris, ja nebūtu jau noskatījies ;)

http://klab.lv/users/f/1903966.html

Ai ziniet, to apņemšanos atzīmēties ar piesekošanu kādam tumblrā, to gan es nepildu, tāpēc pagaidām iehujārīšu kaut ko random maldinoši dramatisku (tulkoju psīcholoģisku šausmu trilleri astotais elles loks, xoxoxo):

p.s. dienasgrāmatas vakar spamotais Mirstiet Cilvēki ir sasodīti garšīks, man tur vietām (ļoti subjektīvi, protams) ieskanas kā novy svet, fuck buttons un vēlīnā der blutharsch psihodēlija kopā, te ir novilkt viss elbūms (old europa cafe relīzs, st. citu), ja interesē.

Satīrs per nimfu, Agostino Carracci engraving (1557 - 1602)


Lielāku bildi neatradu :/

Par vakardienas koncertu vakardien pierakstīju klāt vakardienas ierakstam.

Man jau vairākas nedēļas ir jauns mīļākais žurnāls sviesta cibā. Šis ir viņu "pēdējais" lieliskais ieraksts. Gar zemi.

griežamais nevēlams speciāli jums akcelerācija iguāna izturēties nevērīgi pacelt acis trekns semantiskā kļūda ļaut nobriest priekšpilsētas izbrāķēšana popmūzikas fans daudzstūris sēņveidīgs anarhija mīdīt nesaprast plaši pazīstams attaisnojams par attaisnojumu ceļojuma pleds vingrošana proklamācija kompanjone uzkrājošs arābiete zinātnieka ātri aptvert gaudot iziršana skaitīt punktus rasēt uzmetumu nepieklājība nezaudējiet dūšu konvolūcija bez kavēkļiem neķītrības izmeklēšanā esošais klubu rajons četrvērtīgs nefiksēts būvapkalumu veikals uzost baktericīds vertikālā panorāma novērst plaisu reorganizācija transvestists sajust garšu uzpircējs balsts zemrokas tirgošanās aprakstošs šīspasaules festivāls acteks apliecinošs

http://hash.phelix.lv/md5/ea2c22a9123bd40758585195a291dd4b/*%9E9.htm utml.

^ Šis ir tas what one must resort to, kamēr punkts kļuvis atklāts (man jau patīk, izņemot tās vietas, kur par anatomiju un masturbāciju), bet var lieti noderēt arī jaunajiem latviešu alternatīvās mūzikas censoņiem, kuriem pietrūkst iedvesmas dabiski dadaistisku dziesmu tekstu sacerēšanai.

( ... tālāk ... )

Pamodos agri no visādiem interesantiem sapņiem, padomāju, ka, bļin, miegs taču ir visstiprākā narkotika pasaulē (bet tas jau pašsaprotami-analītiski). Pēc tam nedaudz padomāju, kā lai divos titros sabāž "The medieval warm period was the last time climate change radically altered the north. That event redrew the human map of the arctic," bet neko prātīgu neizdomāju. Tad atvēru cibas Latests Puksts (kopš veģma atklāja, ka mans spēka dzīvnieks ir ezis, esmu sācis pastiprināti mīlēt šo latviskojumu), kur izlasīju lj user milkies pukstu par subkultūrām, un nedaudz padomāju par gotiem. Nepretendēju uz kaut kādu baisi absolūto patiesību, bet man liekas, ka tas, kas visvairāk raksturo gotus, ir narcisms pārākajā pakāpē, proti, goti ir tādi cilvēki, kas mīl sevi vairāk par dzīvi. Skaidrs, ka sevis mīlēšana vairāk par citiem nav atkarīga no subkultūras un varbūt pat ir katra veselīga cilvēka dabā, bet tieši gotismā, manuprāt, parādās tādās nedabiskās ārējā-iekšējā proporcijās (pat, ja viņi ienīst sevi, tad dara to ar tādu mīlestību, ka naids šķiet tikai butaforija). Protams, objektivitātei te nav vietas, un es, ja tā var teikt, izeju no estētiskiem stereotipiem, bet visvairāk taisnības ir Ugniusam, kurš reiz teica, ka gots ir tas, kurš uzskata sevi par gotu. Bet, runājot par narcismu, kopš Kastaņedas izlasīšanas jautājums par pašsvarīguma sajūtu man personīgi vienmēr bijis tik sāpīgs, ka bieži esmu izvēlējies to ignorēt - galu galā, pievēršot tam pārāk lielu uzmanību, agrāk vai vēlāk riskē attapties tajā pašā pašsvarīguma bedrē. Katrā ziņā, ja tev ir interneta dienasgrāmata, tu jau esi narciss pēc noklusējuma. (Jeb "kurš vēl tevi nosauks par resnu, ja solipse izdzēsusies?") Lūk, šis bija tas nepieciešamais teksta blāķis, kas nevienam nebija jālasa. Ja būtu, tad es pacenstos tur dažās vietās eksplicēt, ja.

Dienas ieraksts

В этом мотиве есть какая-то фальшь,
Но где найти тех, что услышат ее?

Par vakardienas galveno lasāmvielu nevilšus kļuva nevis slāvu koprotroļļu havoks Flēr un Meļņicas last.fm ruporos, bet gan komentāri šajā postā (upd. šajā arī) pieminētajam rakstam. Par pašu rakstu man it kā nav daudz ko teikt, tur viss ir ļoti saprotami - konsekventi izklāstīti subjektīvi iespaidi, pārdomas un kaut kāda spekulācija vēl, kā man šķiet, bez īpašām pretenzijām uz neapstrīdamību. Taču komentāri šķiet atsevišķa (socioloģiska?) pētījuma vērti - iespējams, to varētu saukt par pētījumu par "vidējo komentētāju" - jo iezīmējas dažas izteiktas komentētāju kategorijas: (1.) cilvēki, kas bijuši koncertā/neko nezina par tādu Jāni Daugavieti/publikācijā saskata uzbrukumu sev un savām vērtībām (Prāta Vētrai), tāpēc steidz autoritatīvi apgalvot, ka no tādiem rakstiem nav nekādas jēgas, apšauba autora akadēmisko kompetenci, vai, kas ir vēl smieklīgāk, neviltotā psihoanalītiķu-amatieru garā meklē cēloni/traumu autora pagātnē - jo tik nepieņemamai perspektīvai taču noteikti jābūt pataloģiskas izcelsmes, haha (pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī tos, kas it kā netrako, bet tā kā līdzjūtīgi smaida no kaut kādiem iedomātiem augstumiem) - kopumā tie tad arī būtu rakstā minētie "vidējie latvieši"; (2.) cilvēki, kuriem nepatīk Prāta Vētra (patīk Skyforger/Imants Kalniņš/Pērkons) un kuri, pamanījuši iespēju piemest savu ruberoīda gabalu ugunskuram, nekavējas to izmantot - nepamet sajūta, ka gan pirmie, gan otrie ir kaut ko pārpratuši, bet pa lielam pēdējie šķiet vēl tuvāk "vidējā komentētāja" statusam; (3.) cilvēki, kuri nav iepriekšminētie, mēģina būt objektīvi, jokot, utt. - tiem man nav par ko piesieties. Bet vispār es ātri nogurstu te analizēt, un par to man neviens nemaksā, vēl tikai pieduršu, ka sasmīdināja salīdzinājums "Dzelzs Vilks ir latviešu smagais Brajens Ādams", un es nesaskatu nekā nosodāma tajā, ka grupa nekļūst "pieaugušāka", nesāk spēlēt "nopietnu roku" vai kā tur, lol. Manuprāt, ar Prāta Vētru viss ir kārtībā, bet JD, šķiet, nemaz negribot un nepārkāpjot trollēšanas robežas, izdevusies visai pieklājīga provokācija.

Tad vēl atcerējos par un beidzot noskatījos mugursomas izdalīto filmu (pēc tam ielīdu arī indulgences komentāros atstātajā galerijā) par dzīvi Ziemeļkorejā. Filma patika, liekas pat, ka lielāko daļu skatījos ar smaidu un domu, ka Ziemeļkorejā taču viss ir kārtībā... tikai dzīvot droši vien garlaicīgi (Āfrikā noteikti interesantāk, bet daudz sliktāk), un, galu galā, tas, acīmredzot, ir ( attieksmes jautājums )

Tikmēr bez mūzikas jau gluži iztikt tomēr nevar ;) tāpēc korejiešiem gribētu veltīt šo dziesmu.