Viss ir redzams

rjshaughnessy.com

Nu, re, ja kādam vēl ir socionikas blociņš, var pierakstīt, lai ir godīgi (jā, man nopietni uz desktopa stāv .txt fails ar aptuveni 60 cibiņu melnajām apenēmsocioniskajiem tipiem ;)

Viņu interesē cilvēka dvēsele, tas, ko jūt otrs, un kā tas saistīts ar viņa iepriekšējo noskaņojumu. Taču Gabēnam trūkst pārliecības, ka ir pareizi to izpratis. Tādēļ viņš lielākoties tikai pasīvi novēro. Iekšēji ir ļoti jūtīgs un ievainojams, bet to neparāda, kautrējoties kādam uzbāzties ar savām emocijām. No malas bieži vien izskatās līdzsvarots un bezkaislīgs. Necieš atklāta konflikta situācijas un cenšas no tām izvairīties, bet ja viņu dziļi (vēl ļaunāk – publiski) aizskar, parasti reaģē negaidīti asi. Patiesa aizkaitinājuma brīžos demonstrē nežēlīgas, skatam nepatīkamas negatīvās emocijas. Cer, ka viņu izpratīs bez vārdiem, jo bieži pats nesaprot, kas viņā notiek. Paša jūtas viņam ir pati noslēpumainākā joma

+ Biovazelīns - Smells Like Nirvana /Pēdējais koncerts pirms pasaules gala, Nabaklab, vakar/

++ Draudziņos (aicināt)

Ir manīts, ka daži lietotāji konsekventi un nē slēpj savus pagātnes ierakstus zem vai , vai izdzēšas pavisam, kurpretim es eju uz veciem pukstiem un padaru tos pieejamus, jo tur taču nav nekā tāda, kas svešam cilvēkam varētu nešķist triviāls. Esmu pat ar mieru publiskot kādu absurdu, tikai diviem cilvēkiem rādītu bildi no šīs vasaras fotoārparāta -




( mandala arī )

Tu esi sala, pret kuras nepielūdzamajām klintīm sašķīst visi manu vēlmju, cerību & ilūziju kuģīši. Es nezinu, vai tā ir pārdabiska drosme vai izmisums, kas neļauj man atkāpties. Es pat nezinu, vai tev ir osta vai pludmale - tikai to, ka iekšzemē man apsolītas bagātības. Bet man nav kartes, man ir tikai zvaigznes. Kungs, tu vari nežēlot sevi, bet pažēlo manu floti un tik karalisko kapteini. Brāli, pēdējais kuģis izpeld šovakar

Viss pārējais ir muļķības. Manas alegorijas ir seklākas par taviem ūdeņiem. Kaut kur, varbūt tepat reiz lasīju, ka neatbildēta mīlestība ir nevis mīlestība, bet apsēstība. Es esmu apsēsts, es neēdu, neguļu, daudz smēķēju un redzu zīmes, visums reaģē uz katru darbību, man rādās vīzijas ar torņiem un princesēm un savādi sapņi ar tevi, guļot turpat blakus uz grīdas. Es redzēju, kā tev izauga balti spārni, un tu iecirti nagus manā ādā, skrāpējot sevi manī iekšā. Es tevi nejauši satieku, kad visvairāk to vēlos, bet tu man tūlīt liec atvadīties. Es brīnos, kāpēc es tā krītu krītu kas kasss tas ir?? Tu varbūt neesi tā, kuru es gaidu, bet es nepametīšu tevi vienu pie akmeņiem. Tu vairies, izliecies, bēdz, bet es tikai zinu, ka man jāseko, jo nespēju atteikties no kaut kā tik maģiska. Es pat atradu tevi šeit, mums vienlaicīgi bija 777 ieraksti...

Es nerunāju mīklās, es runāju ar sevi



20/08

hmmm - esu pasācis pēc skolas pa ceļam uz mājām ieripināties vienā varenjaukā bārā - un pasūtīt karstu šokolādi - tā viņiem tur baigi garšīgā - sakarsēts piens un līdzi trauciņš ar šokolādes graudiem jeb tabletēm - so, pats ieber un maisi kamēr gatavs - un garšo ļoti labi - nav nedz pliekans kakao, nedz pārsātināta saldum salda karstā šokolāde kādu var saņemt, piemēram, Double Coffe, tad nu es dzeru un parasti izlasu kādus 2 raxtus no līdzpaņemtajiem "Rīgas laika" krājumiem, nekad nelasu vairāk kā 2 rakstus vienā piegājienā, man šķiet tad jau labāk nelasīt vispār, jo jāļauj tak smedzenēm sagremot tas ko lasi. Un protams vēl vari izvēlēties vai sēdēt iekšā vai ārā - tā ir ļoti grūta izvēle nu vismaz šonedēl, jo laiks ir neželīgi saulains un ir tīri kruti sēdēt ārā pie baroka stilā celtas baznīcas tēsto akmeņu sienas. Bet iekša skan vienkārši lieliska mūzika, ko beiži citur nemaz ar nedzirdēsi - Mogwai, Boards of Canada, Bark Psychosis, Magic numbers u.t.t., un vēl lērums kurus neatpazīstu, bet labprāt uzzinātu nosaukumus. Un noslēgumā pats pats ūberkūlākais fakts par šito iestādījumu - cukura paciņas - ha, uz tām ir zīmēti reālistiski putnu attēli, ar to latīnisko nosaukumu - uja man jau ir kolekcija, šodien dabūju vēl divus klāt:
'oriolus oriolus' - tā ir vālodze
'troglodytus troglodytus' - kau kāds strups meža brīnums
'motacilla alba' - baltā cielava
'pinicola enucleator' - kaukāds piekūns pēc skata, bet varbūt arī kau kās sēklgrauzis, jo viņam līks knābis
'motacilla cinerea' - acīm redzot vēl kaut kāda cielava
'denanthe denanthe' - izstas pēc sīļa
'picus viridis' - zaļš dzenis
vo tas arī viss pagaidām kas man ir - a kāpec daudziem no tiem nosaukumiem dublējas vārds?

vanga

Cibai. Kopā ar antireality un neetiski esam pie kants un ieva (es tagad totāli rakstīju visus tos tagus ar roku, haha) savdabīgajā ziemeļu mazpilsētā Tartu. It kā atbraucām uz filmu festivālu, bet no sākuma līdz galam noskatījāmies tikai pašu pēdējo - Hercoga Encounters at the End of the World (rātslaukumā, zem atvērtām debesīm, pirmajā rindā, apsitušies). Esmu liels Hercoga cienītājs, tāpēc man viss patika, bija interesanti, un mēreni nošokēja antireality paziņojums, ka tā galīgi neesot bijusi dokumentālā filma. WTF! Pa dienu izbraukājām apkārtnes mežus, meklējot sēnes un melno velnogu, pieskandinājām Igaunijas laukus ar latvju post-roku (post-roks, ahaha), bijām arī pie Peipusa ezera. Pēc filmas namatēvs veda mūs "klubot", starp Tartu universitātes parka pakalniem gulēja valdzinoša šmigla (c) kants, un vispār es, goda vārds, neienīstu ieva. Laikam biju aizmirsis, bet pakalnus savieno nelieli gājēju tilti, tepat aiz stūra ir "Velna tilts", no kura 100 metrus tālāk atrodas "Eņģeļu tilts", savukārt starp tiem ir tikai divas semantiski spēcīgas ēkas - vienā ielas pusē dzemdību nams, otrā - Tiesa. Tartu jau otro dienu nelīst, un viss ir karaliski, trūkst tikai karalienes. Gaidu. Foto no ekskursijas (iepatikās ciemata nosaukums):

Neesmu vēl nekur licis bildes no jaunā telefona, tāpēc rekur -



nedēļas nogalē ciemos atbrauca trīs cibiņi... un aizveda mani citos ciemos :D

Vēl sev līdzi viņi atveda kaut kādu dīvainu karmu, kuras rezultātā Plaužu ezerā peldējās neredzēts skaits cilvēku (tuvu pie 30 vienlaicīgi, ārzemnieki to starpā), un vispār jau varēja palikt tajos Ērgļos ilgāk (nopietni, pusstundu-stundu pēc jūsu aizbraukšanas tur pēkšņi "viss beidzās" un nācās nodarboties ar alkonekromantiju, toties nākamajā dienā pēc sviesta pupiņām piekāpa arī vietas saimnieks, kurš izrādījās pats Māris Olte, <3)

Nu tas tā, reizēm jau var

http://klab.lv/users/chimera/1052763.html
http://klab.lv/users/lenora/422670.html
http://klab.lv/users/vaarna/264917.html


p.s. izsaku līdzjūtību visiem/visām, kurām beidzies atvaļinājums

Reizēm ir vērts palasīt arī tos, kas piedraugojuši tevi, bet kuriem/kurām bēdīgā kārtā nav vietas tavā top 70 ;( Tā, lūk, vakar uzzināju, ka esmu palaidis garām kaut ko, ko varēja novilkt jau aprīlī (kurš–paradoksāli–man bija konceptuālais DOOM mēnesis), pie tam no t.s. "lielajiem vārdiem" - vienas no visu laiku dižākās un nefolka vissenāk klausītākās (blakus tādiem dinozauriem kā Manowar un Tiamat) metāla grupas, kuras divdesmitgadei par godu iznācis 3-disku pseidosimfonisks, semiambients tāds kā popūrijs, tāds kā kas, katrā ziņā kaut kas interesants un visnotaļ saviļņojošs–īsta traģiorģija vairāk kā divu stundu garumā–pie tam nekāda metāla! Linku tūdaļ ielikšu komentārā.

Nu, psc, kā pirmdiena, tā sāk rakstīt kā traki! Kas, viņiem visiem darbs ir?

Normāli. Atbraucu uz Rīgu, bet te ekoloģiskā katastrofa! :@

Taču bez ļauna nav laba, tāpēc, iedvesmojoties no rasbainieks pēdējā laika uzmini-kas-tā-zied viktorīnām, rekur man nekro koverīts, hehe

Uzmini, kas tā peld:

  ?

Mārupīte, šodien no rīta /mātes foto/