Mea Opera Tenebrarum
Posted on 2011.10.25 at 04:25Doom: Naktsputni
Mūza: De Silence et d'Ombre
bet nakts ir gudrāka par visiem.
Februāris 2012 | 01 | 02 | 03 | 04 | 05 | 06 | 07 | 08 | 09 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 |
Virs zemes, debesīs un internetā
tādi milzīgi video ar sliktu skaņu, glvk. tuvplāni. vienā, piemēram, viņa žorī sīpolu un voice over stāsta, kā viss ir apnicis. otrā - sukā matus un arvien histēriskāk atkārto art must be beautiful: http://www.youtube.com/watch?v=8cCFDSzD
imho, pilnīgs kreaps. bet šāds izteiciens sabojātu manu publisko tēlu:) tāpec lūkošu pastāstīt savu domu gājienu: tā ir mirusi māksla, jo šīs performances kā notikums savu jēgu bāzēja šaurā savas rašanas laika un telpas koordinātes. izstādot to te un tagad, sanāk tāds bodrijāra simulakrs - simulēta oriģinālā galerijas vide un simulēta skatītāja klātbūtne notikuma laikā. notikums pats par sevi arī ir stāsts - šitajā stilā tas ir mākslas darba forma, ko nu jaunajā izstādīšanas kontekstā aizvieto medijs - video; līdz ar to - sanāk bezformīga masa.
otrkārt, jautājumi, ko viņa uzdod / risina un veids, kā viņa to dara, ir vēsturiski - nu tur tipa, kas ir agency mākslā, artista ķermenis kā galējā robeža, no kā izriet māksla kā pašprakse, socialitate un institucionālie konteksti, kas to ir sagūstījuši etc. te vietā mans jaunais mīļākais izteiciens - tas ir modernisma sabrukuma produkts. tādā ziņā izstāde ilustrē to 70to-90to gadu duŗu - kā rakstu - lpp. no vēstures grāmatas. vēsturi zināt labi, ok. bet tas ir tāpat ka literatūras vēsture - kad tu esi iepazinis jaunāko literatūru, vecā diezko negriež. nekas labāks nenāk prātā, bet, piemēram - balzaks un prusts. abi izcili, sava laika, etc. bet nafig lasīt balzaku (tos nepazīstamos darbus, nevis dažus slavenos), ja mums ir brīnišķīgais zudušo laiku meklējot?
treškārt, muzejs tātad, tirgo tādu atdzesētu un garlaicīgu simulāciju. bet tos video taču vnk. varētu salikt youtūbe - kam interesē, lai skatās. bet nē, lūk, tādā veidā institūcijas attaisno pašas savu eksistenci un statusa / naudas mašinēriju, kas aiz tām stāv; diskurss, kurš pats sev piešķir jēgu, jo ir piesavinājies ekspertīzes tiesības. tā ir māksla, jo tā ir muzejā. tas ir muzejs, jo tā ir māksla. domāšanai vietas neatliek.
Skorpionam ir dota īpaša spēja klusēt un gaidīt, cik ilgi nepieciešams. Bet arī karmiskie uzdevumi ir ļoti grūti. Zemākās oktāvas Skorpions - tarantuls, ir burtiski pārpildīts ar indi. Var pat brīnīties, kur tā tik daudz rodas: viņš kož visiem pēc kārtas un ļoti sāpīgi, instinktīvi pēc 5 minūšu pazīšanās prot atrast otram pašu svētāko un sāpīgāko vietu un tur iespļaut. Pie tam, no cita sāpēm viņš gūst dedzīgu prieku un nesteidzas pie nākamā upura, bet izsūc no šī paša visu iespējamo. Tas ir „klasiskais” vampīrs vai sadists, kurš barojas no upura negatīvajām emocijām: bailēm, sāpēm, pazemojuma, atkarības. Taču jāatceras, ka Skorpions ir sievišķa zīme un jebkura viņa rīcība ir atbilde uz otra rīcību - šai gadījumā viņš ir melnais skolotājs. Tīrs cilvēks ir neievainojams un neinteresants. Ja zemākais Skorpions otram iekodis, tam labāk aiziet un pārdomāt, kā attīstīt savu garīgo spēku vai arī pacietīgi gaidīt, kamēr viņš neaizlien pats, jo cīnīties ar ir bezjēdzīgi: visas otra negatīvās emocijas vai pozitīvos aicinājumus viņš ar prieku noēd un turpina kost ar divkāršu spēku, līdz otram izveidojas enerģētiskais caurums.
Nomākts Skorpions zemā izstrādes līmenī šķiet viss ir pārklāts ar indīgām adatām un liela daļa no tām ir vērstas uz iekšu. Vajag ļoti maz, lai izvestu viņu no pacietības. Viņa mīļākā spēle (pēc E.Berna) ir “ak tad iekriti gan...”, kad nenozīmīgas kļūdas dēļ pār cilvēku veļas netaisnīgu pārmetumu, naida un satricinājumu lavīna. Nespēdams izliet visu savu indi pār apkārtējiem, nomākts Skorpions ar tās pārpalikumiem saindē arī sevi. Bet viņa atdzīvinošie spēki ir pārsteidzoši. Šādā režīmā viņš var dzīvot ļoti ilgi.
Šeit karmiskais uzdevums ir naida izskaušana pašam sevī un citos, ar paša izvēlētu metodi izceļot to apziņā. Nomākts Skorpions ir drausmīgi nekaunīgs. Viņš var izvest no pacietības pašu mierīgāko un jaukāko cilvēku, ar to nodemonstrējot viņa samierināšanās un cilvēkmīlestības trūkumus. Vienīgi svēto neviens nevar izvest no pacietības. Iekšējā pasaules izjūta nomāktam Skorpionam ir apmēram tāda, ka pasaule ir bezjēdzīga, melīga un sīka, zemiska un bailīga un negrib visu to atzīt, bet viņa, Skorpiona uzdevums ir pasaulei to visu atmaksāt un parādīt tās īsto seju.
Augstākā izstrādes līmenī nomākts Skorpions nonāk pie domas, ka nepieciešams mazliet sakārtot savu emocionālo dzīvi un psihi, un būt uzmanīgākam pret pasauli, - lai darbotos smalkāk un kostu nevis uzreiz, bet mazliet pagaidīt, toties ar lielāku efektu. Šeit var sākties pelēkās ķirzakas periods, bet ar biežu atgriešanos tarantula tēlā. Viena no nomākta Skorpiona pamatproblēmām ir pašizteikšanās problēma - viņš ļoti cieš no savas iekšējās disharmonijas un no savu dabiski izteikto jūtu ārdošās iedarbības uz apkārtējiem. Taču izteikties harmoniski vai vismaz bez īpaša naida un cinisma, apkārtējiem pieņemamā veidā viņam ir ļoti grūti. Kad viņš to iemācās, viņa pašizpausmes līmenis ļoti paaugstinās - tā ir “ērgļa” fāze. Tad cilvēkus un pasauli viņš uztver ļoti smalki un var garīgi pārveidot šķietami bezcerīgas situācijas un cilvēku dvēseles.