Viss ir redzams

Feinākajam rādio latvijas vēsturē!



Grupu / mūziķu koncerti Radio programmas tiešajā ēterā 1. decembrī (15-30 min.):

13.00 «AlisP»
14.00 «Gaujarts»
15.00 Elizabete Balčus
16.00 «Aparāts»
17.00 «Soundarcade»
18.00 «Unholy Satan»
19.00 «Starmetis»
20.00 «Dēlis Budēlis»

Tiešraide

Karoče, vēl ir laiks pastrādāt >:)

upd. noteikti

24.00 REMISIJA

	Labrīt  Atļaujiet notīrīt jūsu ekrānu  Aiz manis sākas vakardiena,
	NOX CONSCIENTIAM NOSTRAM

p.s. nekad neesmu bijis Nightwish fauns, gadus desmit vspār ignorēju, taču jauno klausos jau otru rītu pēc kārtas un ļoti patīk. Vilku caur santech

“I’ll tell you a secret. Something they don’t teach you in your temple. The Gods envy us. They envy us because we’re mortal, because any moment might be our last. Everything is more beautiful because we’re doomed. You will never be lovelier than you are now. We will never be here again.” — Achilles

Rabsainieks guļ, prasīt atļauju nav kam, ergo SPAM:

The fallow deer in the park at Knole, Kent, have looked down at the world with long-nosed lordliness since the days of King James. The deer park is a rare survival from the roughly 700 in early 17th-century England.

See more pictures from the December 2011 feature story, "The Bible of King James."

via nat_geo_daily

(National Geographic dienas bilde, piedraugot)


p.s. esiet modri, sākas Hekates dienas

ELLES VĀRTU sezonas satriecošajā grande finālā, kā jau bija paredzams, nekādi elles vārti neatveras, tik vien kā (SPOILERS, HAHHAA) viens no "normālajiem" tēliem (proti, cilvēkiem - labā šerifa* dēls) tiek padarīts supernaturāls (liela muiža!) :( Nu, tur, viņu vispirms netīšām nogalina paša meitene, jo ir sukubs un no rīta nav iedzērusi zāles (antisukubantus), tad tiek augšāmcelts (by black magic), viss brend ņū, un now with superpauau (jo citādi nevarēja). Vēl viens mirstīgais tēls notinas no Vampīrgeitsas vispār (guess why, jo viņu grib nogalināt vampīri), bet labā šerifa ģimene jau kravā čemodānus (kā reiz, kad tas atdzīvinātais dēls sāk ārdīties). Nebrīnos, ka pirmā sezona šim seriālam kļuva arī par pēdējo. RĒGU PILSĒTĀ, savukārt, vēl aizvien nav (un nebūs) ne miņas no spokiem vai gariem, viss ir strikti korporeāls un ar ne pārāk smalkām manipulācijām uz taustāmo realitāti atvedināms. Vot, septītajā sērijā līdz šim kruciāls karakters izgaist tukšā vannasistabā, bet es nešaubos, ka tur ir kāda slepena siena, vai kaut kas tāds, un uz simtpadsmitčetrdesmito epizodi viņš pēkšņi atgriezīsies uz jauniem cepumiņiem ar tēju.

Pie viena par tēmu (kaut ko labu arī vajag): vēl ilgi pirms Rona Svonsona, lūk, mans, iespējams, viens no pirmajiem protagonistiem seriālu pasaulē (kreisais). Arlaburītu, tikmēr pastāstiet man -



____________
* kuru visu savu 1/3-sezonu esmu spiests saukt par "šefu," jo tā par pareizu uzskatījusi pirmo sēriju tulkotāja :(

Pasaules vadoņi sūcas United Colours of Benetton reklāmas kampaņā

via special_r

p.s. šis arī labs \m/

Esmu minējis arī agrāk, bet ne jau visi lasa mani (vai vecu pukstu komentārus) mūžīgi, turklāt nistagms vakar paziņoja, ka esot jāklausās 50 vārdi sniegam, tāpēc reizi par visām reizēm, parādīšu to dziesmu, kas lika man neatgriezeniski iemīlēties Katē... šo: Wow

pilnā mēnesī spēlējos ar kumeļiem un saules meitām, metam sagšas un krustā dejojam kumeļi pazūd miglās un rasās, mēs nobrienam kājas un mēness ņem saules meitu es nocirtu melnu čūsku un izdzinu velna māti, visapkārt uguns un vidū manis augumiņš

Atradu tādu. Ļoti patīk. Atvainojos autorei par zādzību

Jau teicu, tikai klusām, bet tagad te, ka Beidzot!

esmu atradis sev pers. protagonistu ASV seriālu (tēlu) pasaulē:



http://en.wikipedia.org/wiki/Ron_Swanson

Es zinu, ka nesmuks, bet esmu Sajūsmā par Attieksmi

“I’m surrounded by a lot of women in this department. And that includes the men.”

“The less I know about other people’s affairs, the happier I am. I’m not interested in caring about people. I once worked with a guy for three years and never learned his name. Best friend I ever had. We still never talk sometimes.”

“My idea of a perfect government is one guy who sits in a small room at a desk, and the only thing he’s allowed to decide is who to nuke. The man is chosen based on some kind of IQ test, and maybe also a physical tournament, like a decathlon. And women are brought to him, maybe ... when he desires them.”

“The whole thing is a scam. Birthdays were invented by Hallmark to sell cards.”

Trīsčetros vārdos - gribu lietotājbildi ar ezi. Pieticīgu tādu, vienkrāsainu:

Palīdzēsi izvēlēties

(ja tavam žurnalam debils fons, uzklikšķini)

?


Poll #18618 Eziz
Open to: All, results viewable to: All

Kurš krutāks?

Taisnības labad to, kuram būs visvairāk vai vismazāk balsu, neizvēlēšos :)

p.s. miglā neieteikt

Turpinot no rīta iesākto tēmu, Unter Null noteikti ir tas, kas jāklausās visām gotiski industriālajām meitenēm, kuras ir pamestas, pieviltas, piekrāptas, sāpinātas, traumētas, salauztām sirdīm, piesmietām cerībām, asiņojošām atmiņām – visu šo un, vēlams, arī naidpilnu dispozīciju pret vainīgo. Es varbūt neko nesaprotu, bet mani kā zēnu līdz kaulu smadzenēm aizkustina tās emocijas un sarūgtinājums, kas šķiet ielikts gandrīz katrā no dziesmām, kas radītas, sākot ar 2005. gada albumu The Failure Epiphany, kurš acīmredzot sekojis kādai nopietnai krīzei mākslinieces privātajā dzīvē: This album is dedicated first and foremost to the person that inspired all this bitter material. I couldn't have done it without the emotional turmoil you brought me. Man liekas, jābūt baigajām iekšām, drosmei un spējai, lai to indi no sevis izdabūtu arā, pie tam tādā (manuprāt, fenomenālā, ņemot vērā dzimuma daiļumu, nogaliniet mani, ja spējat) kvalitātē – nevis "kā musdienās" tur, piemēram, kaut ko dusmīgu ieblogot un nobloķēt visos portālos, haha. Jo Ērikas Danhemas radītais dark electro/industrial nav arī nekāds šķebinošs lētā gala produkts a la blutengel, combichrist, angelspit, utml., viņa ir akadēmiski muzikāli izglītota (klavieres, čells, ģitāra), pēdējā albumā ir Nika Keiva kavers (tas pats, kas Omniai, st. citu), un arī paši ieraksti brīvi pastaigājas visā žanra teritorijā no melodiskas un dejojamas elektriskās ķermeņmūzikas līdz nežēlīgam spēka troksnim, pie kam lielākā daļa dziedāto vārdu ir viegli saprotami (vismaz manai ausij). Piecus gadus pēc epifānijas iznākušais Moving On vismaz ar nosaukumu vieš cerības, ka ļaunākais jau ir aiz muguras (es neesmu baigi nopietni pētījis viņas biogrāfiju, ja), taču saturs neliek vilties – muzikāli jau pavisam nē, bet arī liriski dēmoni ir nepabaroti – tieši otrādi, vietām divtik asinskāri un raganiski kā krišanas brīdī – aizvainojums vēl ir pilnā spēkā (Lūlei Vilmai būtu ko teikt), teksti brīžiem atgādina piķa melnus lāstus, brīžiem NLP, brīžiem citātus no pašpalīdzības grāmatām. Vilkt neko nelikšu, jo tur pilns ar liekiem remiksiem un es negribu neko bojāt. Zem ilustrācijas ir viena dziesma, bet es beigšu, kamēr nav aptrūkušies sinonīmi