![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es esmu tā pieradusi pie saviem radiovadāmajiem suņiem, ka nupat pusstundas pastaigā šokā un slapju muguru (un sāpošu no pavadas raustīšanas)
kā var pilsētā dzīvojošam pieaugušam sunim nebūt konceptuāli skaidrs, kas ir iela, kas trotuārs. kā var nemācēt izvēlēties, pa kuru pusi jāapiet stabam, lai neuzkārtos?
pasaulē gudrākā škirne, my ass! audzināšana ir mūsu viss,mācieties,bērni, fiziku vediet sunīšus uz skolu un prasiet viņiem paklausību ikdienā.
kā var pilsētā dzīvojošam pieaugušam sunim nebūt konceptuāli skaidrs, kas ir iela, kas trotuārs. kā var nemācēt izvēlēties, pa kuru pusi jāapiet stabam, lai neuzkārtos?
pasaulē gudrākā škirne, my ass! audzināšana ir mūsu viss,
Es sacepos par vienu diskusiju bābās par reāli teritoriāli agresīviem suņiem, kas biedē garām ejošus bērnus un ne tikai jo viss taču kārtībā, viņi taču aiz sava žoga (sūds ne žogs imho) un taču nav dusmīgi jo kustina astes
Bet nu mans bērns baidās no suņiem. Un es pilnīgi saprotu, esmu jau sadursies ar dažiem rajona suņu saimniekiem
tā jau ir vēl cita opera, suņi, kas ārpus savas sētas nav bijuši. mums te rajons pilns ar tādiem, mauro katru reizi,kad ejam garām;
pa šiem gadiem man dažu šādu maurotāju nācies noķert, kad izmucis no pagalma, tad ir tāds nobijies jēriņš, ka vai :D bet,protams, nekad nevar zināt.
man te nav tik ļauns gadījums, agility suns, bet nu totāli bez manierēm, tik raujas uz priekšu un mīž (stulbie kobeļi, nesaprotu, kā kāds no brīvas izvēles tādus var mājās turēt :D)
Man arī kucītes patīk labāk. Bet nu es nezinu kad pati līdz savam sunim tikšu
...
-Kur jūs dabūjāt tik labu, gudru sunīti?
-Es viņu trenēju katru dienu.
-Bet droši vien jau no sākuma bija ļoti paklausīga?
-Nē, ne tuvu, bet es trenēju viņu katru dienu.
-Nu nezinu, manējais gan nav tik gudrs, jums vienkārši paveicies.
-.........
iz te
Lēnām sāk nolaisties rokas. Regulāri apmeklējam suņu skolu, mans Bas izpilda visas komandas viegli un pēc pirmās pavēles - sēž, iet blakus, iet figūras, lien tunelī, apsēžas pirms ielas pie luksafora, BET..viņam nepatīk neviens cits suns. Ne reizi neesmu redzējusi, ka viņš satiekot citu suni luncinātu asti, ir vainu skaļa riešana, vai labākajā gadījumā visa spalva saceļās grebenē un nikni rūc. Suņu skolā, kad visi tiek palaisti no pavadiem, lai nedaudz izdauzītos, viņš domās apzīmē ap mani apmēram divu metru rādiusu un pa to skdaida un nikni rej, ja kāds no suņiem grib tuvoties. Tiem diviem metriem arī jābūt, ja nodarbības sākumā visi suņi sasēžās aplī lai "koncentrētos nodarbībai", t.i, starp citiem aplī sēdošiem var būt atstarpe metrs, bet starp Basu jābūt DISTANCEI.
Tas viss būtu pat smieklīgi, bet Lejassaksijas zemē, kurā dzīvojam, katram suņa turētajam ir nebūtu obligātais suņu labturības eksāmens, kur ir teorētiskā un praktiskā daļa. Mēs ar šitādu napaliona sindromu teorētisko nenokārtosim.
Ko darīt? Trenere saka, ignorēt, iet tālāk un vilkt suni aiz pavadas līdzi. Man sajūta, tas nestrādā, viņš neko neiemācās. Viņam vienkārši vajag, ka visi uz ielas ietur no viņa distanci. Es tak nevaru cita suņa īpašniekam kliegt pa gabalu, ejiet, lūdzu, pa citu ielas pusi, mana indes nūdele tuīt sāks riet.
Bet citādi viņš ir vienkārši enģelītis.
eksāmens, tas izklausās reāli kruta, tipa BH kautkāds? (kruta as in es gribētu, lai pie mums tā būtu) kas notiek,ja nenoliek?
treneres ieteikums izklausās dīvains, ņemot vērā šāda eksāmena obligātumu; es šas aizbraukšu izdrasēt savu audzināto un ne-savu neaudzināto uz treniņu, pēc tam uzrakstīšu par Mr.Baskervilu, bet Tu tikmēr pasaki vairāk dotos
tas,ka nepatīk citi suņi, nu, mizantrops, tādi gadās. Tev jau nevajag, lai viņam patīk, Tev vajag, lai viņš tos piecieš, un, cik jau nu es varu telefoniski ārstēt, tā nav mirstamā kaite un ir lēni un mierīgi risināma. (nēnu, iespējams, ir trauma, bet ja to nezini Tu, pats neizstāstīs)
bet tur tomēr ļoti derētu profesionāla kinologa palīdzība - vajadzētu mierīgu citu suni, kuru vazāt jums apkārt un slavēt (kārums, manta, kas jau Mr.Bas pavelk) - slavēt, tiiiko nerej, nebožas, koncentrējas uz Tevi. Tu taču viņam patīc? patīc. Suns ir Suns ir Suns. viņš grib darīt saimnieku laimīgu un, ja Tu viņam saprotami paskaidrotu, ka Tevi darītu laimīgu, ka viņš tos citus suņus ignorētu, jums vajadzētu varēt tajā vienoties, bet jāķeras vērsim pie ragiem asap - jo ilgāk nevēlama uzvedība tiek pieļauta, jo vairāk tā iesēžas, jo grūtāk laužama.
ja galīgi nav cita trenera tuvumā - viens variants ir "atkāpšanās"- nelikt sunim atrasties šādās stresainās situācijās - kā suņu skolā, kur citi lohatroni skraida apkārt. neradīt stresu, ļaut pa lielāku attālumu novērot, lai nav jāaizstāvas. klikeri zini? tas ir visvieglākais veids momentāni apstiprināt pozitīvo/nostiprināmo uzvedību.
Uz ielas mēģināt izvairīties no citiem suņiem
Pacietība un konsekvence dara brīnumus. Dod sunim iespēju izdarīt pareizi un slavē par to.
Uz šo suņu skolu laikam vairāk neiesim, drīzumā pārvācamies uz Hannover, mēģināsim tur. Vakar kā reiz bija skola un notika incidents, pēc kura Baskervila kungs tagad klibo. O.k., neviens nav vainīgs, ka viņš atbilst pēc vecuma, bet pēc auguma ir pats mazākais, bet trenerei tomēr bija jānočeko situācija. Šveices vilkusuns iekampa Baskervilam šķiņķītī.
Tas otrs suns nodarbībā bija pirmo reizi un, cik sapratu, atvests, jo saimnieks ar viņu vairs netiek galā, lai arī tas, teļa augumā, saucas vēl kucēns. Mēs viņus abus novērojām jau ejot uz skolu, gāja labu gabalu mums pa priekšu un pārsvarā uz divām kājām:) T.i. suns visu laiku rāvās uz priekšu, bet saimnieks viņu rāva atpakaļ.
Nodarbībā viss tādos pašos ritmos un neskatoties uz to, trenere ļāva visus palaist vaļā no pavadām, lai iztrakojās. Lielais taisnā vīlē pie mums un uz Baskervila nikni sargātajiem 2 metriem atbildēja ar nogāšanu zemē un vieglu zobu paklabināšanu.
Tev ir knipucītiņumiņais pintiķipītis, ja nāk baismas, ņem rokās, better safe than sorry, itd
man kādreiz likās ka tas ir stŪlbi, bet kopš man ir korgijs, kas pats nerubī,ka nav gluži tomēr suns, vieglāk pasist padusē, lai neiet skaidroties, īpaši jau takā man ir divi, tad viens padusē, otrs aiz škvarņika.
par visefektīvāko metodi nedraudzīgu pienācēju apkarošanai esmu atzinusi baisu kliegšanu - tas aptur uzbrukumu, bet, diemžēl saviem suņiem ieslēdz trauksmes pogu "mūsējos sit!!!":D respektīvi, jātur savu un jākliedz uz citiem.
Šovakar vakara pastaigā mēģinājām Tevis ietikto...vēl tāls ceļš ejams:) Kamēr nav citu suņu, viņš ir paraugsuns! Tikko kā kāds tuvojās un iet pa BASA IELU viņā pamostās riktīgs urlēns. Nav jābūt suņu valodas speciālistam lai saprastu, ka no mana enģelīša purna veļas ārā krupji un čuska, ķipa: bļē, ko blenz, tirliņ, tev problēmas vajag?!
korekcija nereti ir ļoti garš un neviegls process. šobrīd varbūt labāk mēģināt max izvairīties no tiem,kas tuvojas - nogreizties, apgriezties, lai tās baismas ir pavisam pie horizonta, tip, kairinātājs ir, bet Tu no viņa prasi kādu komandu, vērs uzmanību uz sevi un slavē,ja kluss.
man korgijs ir tālavas taurētājs, visu,kas izskrien caur tām cāļa smadzenēm, vaig izbļaut; ja pretī nāk svešs suns, tad vajag viiisu izstāstīt, ka mēs te pirmās beibes ciemā (viņa gan nav agresīva); ilgstošu cīniņu rezultātā, viņai Blakus! ir svētākā komanda, lai kas tur iet, viņa apsēdīsies un blenzīs man acīs, lai arī vuff vuff laužas ārā, škura un aste gaisā.
mēs varam izmainīties uz ielas ar svešu suni, iziet caur 2 gulošiem ielas kaķiem (bez pavadas), bet tajā visā ir baigi svarīgi, ka es pirmā pamanu Gākas Baismu, un pieslēdzu suni uz sevi pirms ir bazūne vaļā. jo tad,kad jau pavelk, apklusināt ir ļ.grūti.
manā vienradžu pasaulē tādi noteikumi būtu visur. un teorētiskā daļa jāliek vēl pirms tiek pie tā suņa.
(lasu ar googltransleiteri, bet pati doma,ka ir tomēr kautkas jārubī!!!)
Skolu mok arī nevajag - man savu izdevās pašai izmācīt, bet tas prasīja DAUDZ laika, DAUDZ staigāšanas kilometru, DAUDZ kļūdu (kad sākumācīt, man bija 13 gadi, sunim - gads), bet pēc 2gadi manu ķēdes suni (kdienā bija sētā pie ķēdes) viss rajons lielīja, kāds gudrs un paklausīgs suns, kaut pirmajā gadā bija situācijas, kad suns mani vnk aiz kaklasiksnas viņu turot aizvilka, kur nu gribēja. Bet nu panācām, ka iet smuki blakus bez pavadas, ar pavadu varēju turēt viņu ar mazo pirkstiņu..
Un ar tiem no sētas izmukušajiem vienreiz bija komiski - ejam garām kkādai mājai, izlido no sētas viens tāds no ķēdes norāvies vilks manējā augumā, liekas manam virsū pie rīkles - mans šamo aiz čupra ievilka grāvi, tad izvilka no grāvja, tad vēlreiz ievilka grāvī. Tā kā viņš nekad tādās situācijās nekoda, tikai purināja aiz čupra, neiejaucos. Pēc brīža izskrēja no mājas saimniece un sāka ķērkt, ka mans suns ir vaļā bez uzpurņa.. Varētu padomāt, ka viņējais bija piesiets un ar uzpurni. :D