rūsganais sprakšķis

vispār, tas pārsteidzoši, cik dažādi raksturi var būt šitiem maziem. Pēc Eberharda man likās, ka es visu jau zinu un protu. Baskervils ir pilnīgi citāds, viņā nav nekā no memmīša. Raksturu viņš parādīja jau pirmajā vakarā, kad ierādīju "vietā". Nopirkām viņam tādu pūkainu alu/mājiņu, kurā paslēpties, jo nu Eberhardiņam tā patika. Bas tanī mājā iemīza, izvārtījās un tad sastampāja ar kājām, lai var gulēt uz jumta. Pāris reizes mēģināju mazgāt un taisnot formu, bet viņš tad atkārto rituālu. Un tā mīšana ir riktīga protesta mīšana, jo citādāk kaut kur citur dzīvoklī viņš tā nedara.