rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
es esmu tā pieradusi pie saviem radiovadāmajiem suņiem, ka nupat pusstundas pastaigā šokā un slapju muguru (un sāpošu no pavadas raustīšanas)

kā var pilsētā dzīvojošam pieaugušam sunim nebūt konceptuāli skaidrs, kas ir iela, kas trotuārs. kā var nemācēt izvēlēties, pa kuru pusi jāapiet stabam, lai neuzkārtos?

pasaulē gudrākā škirne, my ass! audzināšana ir mūsu viss, mācieties,bērni, fiziku vediet sunīšus uz skolu un prasiet viņiem paklausību ikdienā.
  • nu, no tādas skolas jāmūk neatskatoties. (es gan tādās kucēnu neesmu gājusi, pie sportistiem ir diezgan vienkārši - nekādas spēlēšanās tur,kur jāstrādā, nekādas nesankcionētas līšanas pie citiem suņiem, staigāt kopā iet tikai tie,par kuriem drošs, ka saskan)

    Tev ir knipucītiņumiņais pintiķipītis, ja nāk baismas, ņem rokās, better safe than sorry, itd
    man kādreiz likās ka tas ir stŪlbi, bet kopš man ir korgijs, kas pats nerubī,ka nav gluži tomēr suns, vieglāk pasist padusē, lai neiet skaidroties, īpaši jau takā man ir divi, tad viens padusē, otrs aiz škvarņika.

    par visefektīvāko metodi nedraudzīgu pienācēju apkarošanai esmu atzinusi baisu kliegšanu - tas aptur uzbrukumu, bet, diemžēl saviem suņiem ieslēdz trauksmes pogu "mūsējos sit!!!":D respektīvi, jātur savu un jākliedz uz citiem.
    • starpcitu, trenere par rokās ņemšanu teica, ka to nedrīkst darīt, jo tā es kultivējot Basā agresivitāti un visatļautību:)

      Šovakar vakara pastaigā mēģinājām Tevis ietikto...vēl tāls ceļš ejams:) Kamēr nav citu suņu, viņš ir paraugsuns! Tikko kā kāds tuvojās un iet pa BASA IELU viņā pamostās riktīgs urlēns. Nav jābūt suņu valodas speciālistam lai saprastu, ka no mana enģelīša purna veļas ārā krupji un čuska, ķipa: bļē, ko blenz, tirliņ, tev problēmas vajag?!
      • nēnu, es maz,ko zinu par dekoratīvajām šķirnēm, mož viņi ir pavisam savādāki suņi :D protams,ka situācijas ir dažādas un pārmērīga staipīšana pa rokām un ucināšanās var arī dažu eksemplāru sabojāt, bet potenciālu briesmu gadījumā labāk pacelt (protams, neturēt kā kalašņikovu, tad jau gan šim var salikties,ka jūs kā komanda aprejat visus)

        korekcija nereti ir ļoti garš un neviegls process. šobrīd varbūt labāk mēģināt max izvairīties no tiem,kas tuvojas - nogreizties, apgriezties, lai tās baismas ir pavisam pie horizonta, tip, kairinātājs ir, bet Tu no viņa prasi kādu komandu, vērs uzmanību uz sevi un slavē,ja kluss.

        man korgijs ir tālavas taurētājs, visu,kas izskrien caur tām cāļa smadzenēm, vaig izbļaut; ja pretī nāk svešs suns, tad vajag viiisu izstāstīt, ka mēs te pirmās beibes ciemā (viņa gan nav agresīva); ilgstošu cīniņu rezultātā, viņai Blakus! ir svētākā komanda, lai kas tur iet, viņa apsēdīsies un blenzīs man acīs, lai arī vuff vuff laužas ārā, škura un aste gaisā.
        mēs varam izmainīties uz ielas ar svešu suni, iziet caur 2 gulošiem ielas kaķiem (bez pavadas), bet tajā visā ir baigi svarīgi, ka es pirmā pamanu Gākas Baismu, un pieslēdzu suni uz sevi pirms ir bazūne vaļā. jo tad,kad jau pavelk, apklusināt ir ļ.grūti.
      • vispār, tas pārsteidzoši, cik dažādi raksturi var būt šitiem maziem. Pēc Eberharda man likās, ka es visu jau zinu un protu. Baskervils ir pilnīgi citāds, viņā nav nekā no memmīša. Raksturu viņš parādīja jau pirmajā vakarā, kad ierādīju "vietā". Nopirkām viņam tādu pūkainu alu/mājiņu, kurā paslēpties, jo nu Eberhardiņam tā patika. Bas tanī mājā iemīza, izvārtījās un tad sastampāja ar kājām, lai var gulēt uz jumta. Pāris reizes mēģināju mazgāt un taisnot formu, bet viņš tad atkārto rituālu. Un tā mīšana ir riktīga protesta mīšana, jo citādāk kaut kur citur dzīvoklī viņš tā nedara.
Powered by Sviesta Ciba