![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es esmu tā pieradusi pie saviem radiovadāmajiem suņiem, ka nupat pusstundas pastaigā šokā un slapju muguru (un sāpošu no pavadas raustīšanas)
kā var pilsētā dzīvojošam pieaugušam sunim nebūt konceptuāli skaidrs, kas ir iela, kas trotuārs. kā var nemācēt izvēlēties, pa kuru pusi jāapiet stabam, lai neuzkārtos?
pasaulē gudrākā škirne, my ass! audzināšana ir mūsu viss,mācieties,bērni, fiziku vediet sunīšus uz skolu un prasiet viņiem paklausību ikdienā.
kā var pilsētā dzīvojošam pieaugušam sunim nebūt konceptuāli skaidrs, kas ir iela, kas trotuārs. kā var nemācēt izvēlēties, pa kuru pusi jāapiet stabam, lai neuzkārtos?
pasaulē gudrākā škirne, my ass! audzināšana ir mūsu viss,
Tas otrs suns nodarbībā bija pirmo reizi un, cik sapratu, atvests, jo saimnieks ar viņu vairs netiek galā, lai arī tas, teļa augumā, saucas vēl kucēns. Mēs viņus abus novērojām jau ejot uz skolu, gāja labu gabalu mums pa priekšu un pārsvarā uz divām kājām:) T.i. suns visu laiku rāvās uz priekšu, bet saimnieks viņu rāva atpakaļ.
Nodarbībā viss tādos pašos ritmos un neskatoties uz to, trenere ļāva visus palaist vaļā no pavadām, lai iztrakojās. Lielais taisnā vīlē pie mums un uz Baskervila nikni sargātajiem 2 metriem atbildēja ar nogāšanu zemē un vieglu zobu paklabināšanu.
Tev ir knipucītiņumiņais pintiķipītis, ja nāk baismas, ņem rokās, better safe than sorry, itd
man kādreiz likās ka tas ir stŪlbi, bet kopš man ir korgijs, kas pats nerubī,ka nav gluži tomēr suns, vieglāk pasist padusē, lai neiet skaidroties, īpaši jau takā man ir divi, tad viens padusē, otrs aiz škvarņika.
par visefektīvāko metodi nedraudzīgu pienācēju apkarošanai esmu atzinusi baisu kliegšanu - tas aptur uzbrukumu, bet, diemžēl saviem suņiem ieslēdz trauksmes pogu "mūsējos sit!!!":D respektīvi, jātur savu un jākliedz uz citiem.
Šovakar vakara pastaigā mēģinājām Tevis ietikto...vēl tāls ceļš ejams:) Kamēr nav citu suņu, viņš ir paraugsuns! Tikko kā kāds tuvojās un iet pa BASA IELU viņā pamostās riktīgs urlēns. Nav jābūt suņu valodas speciālistam lai saprastu, ka no mana enģelīša purna veļas ārā krupji un čuska, ķipa: bļē, ko blenz, tirliņ, tev problēmas vajag?!
korekcija nereti ir ļoti garš un neviegls process. šobrīd varbūt labāk mēģināt max izvairīties no tiem,kas tuvojas - nogreizties, apgriezties, lai tās baismas ir pavisam pie horizonta, tip, kairinātājs ir, bet Tu no viņa prasi kādu komandu, vērs uzmanību uz sevi un slavē,ja kluss.
man korgijs ir tālavas taurētājs, visu,kas izskrien caur tām cāļa smadzenēm, vaig izbļaut; ja pretī nāk svešs suns, tad vajag viiisu izstāstīt, ka mēs te pirmās beibes ciemā (viņa gan nav agresīva); ilgstošu cīniņu rezultātā, viņai Blakus! ir svētākā komanda, lai kas tur iet, viņa apsēdīsies un blenzīs man acīs, lai arī vuff vuff laužas ārā, škura un aste gaisā.
mēs varam izmainīties uz ielas ar svešu suni, iziet caur 2 gulošiem ielas kaķiem (bez pavadas), bet tajā visā ir baigi svarīgi, ka es pirmā pamanu Gākas Baismu, un pieslēdzu suni uz sevi pirms ir bazūne vaļā. jo tad,kad jau pavelk, apklusināt ir ļ.grūti.