![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es esmu tā pieradusi pie saviem radiovadāmajiem suņiem, ka nupat pusstundas pastaigā šokā un slapju muguru (un sāpošu no pavadas raustīšanas)
kā var pilsētā dzīvojošam pieaugušam sunim nebūt konceptuāli skaidrs, kas ir iela, kas trotuārs. kā var nemācēt izvēlēties, pa kuru pusi jāapiet stabam, lai neuzkārtos?
pasaulē gudrākā škirne, my ass! audzināšana ir mūsu viss,mācieties,bērni, fiziku vediet sunīšus uz skolu un prasiet viņiem paklausību ikdienā.
kā var pilsētā dzīvojošam pieaugušam sunim nebūt konceptuāli skaidrs, kas ir iela, kas trotuārs. kā var nemācēt izvēlēties, pa kuru pusi jāapiet stabam, lai neuzkārtos?
pasaulē gudrākā škirne, my ass! audzināšana ir mūsu viss,
tā jau ir vēl cita opera, suņi, kas ārpus savas sētas nav bijuši. mums te rajons pilns ar tādiem, mauro katru reizi,kad ejam garām;
pa šiem gadiem man dažu šādu maurotāju nācies noķert, kad izmucis no pagalma, tad ir tāds nobijies jēriņš, ka vai :D bet,protams, nekad nevar zināt.
man te nav tik ļauns gadījums, agility suns, bet nu totāli bez manierēm, tik raujas uz priekšu un mīž (stulbie kobeļi, nesaprotu, kā kāds no brīvas izvēles tādus var mājās turēt :D)
Man arī kucītes patīk labāk. Bet nu es nezinu kad pati līdz savam sunim tikšu