![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tu kā reiz par man tik ļoti aktuālu tēmu.
Lēnām sāk nolaisties rokas. Regulāri apmeklējam suņu skolu, mans Bas izpilda visas komandas viegli un pēc pirmās pavēles - sēž, iet blakus, iet figūras, lien tunelī, apsēžas pirms ielas pie luksafora, BET..viņam nepatīk neviens cits suns. Ne reizi neesmu redzējusi, ka viņš satiekot citu suni luncinātu asti, ir vainu skaļa riešana, vai labākajā gadījumā visa spalva saceļās grebenē un nikni rūc. Suņu skolā, kad visi tiek palaisti no pavadiem, lai nedaudz izdauzītos, viņš domās apzīmē ap mani apmēram divu metru rādiusu un pa to skdaida un nikni rej, ja kāds no suņiem grib tuvoties. Tiem diviem metriem arī jābūt, ja nodarbības sākumā visi suņi sasēžās aplī lai "koncentrētos nodarbībai", t.i, starp citiem aplī sēdošiem var būt atstarpe metrs, bet starp Basu jābūt DISTANCEI.
Tas viss būtu pat smieklīgi, bet Lejassaksijas zemē, kurā dzīvojam, katram suņa turētajam ir nebūtu obligātais suņu labturības eksāmens, kur ir teorētiskā un praktiskā daļa. Mēs ar šitādu napaliona sindromu teorētisko nenokārtosim.
Ko darīt? Trenere saka, ignorēt, iet tālāk un vilkt suni aiz pavadas līdzi. Man sajūta, tas nestrādā, viņš neko neiemācās. Viņam vienkārši vajag, ka visi uz ielas ietur no viņa distanci. Es tak nevaru cita suņa īpašniekam kliegt pa gabalu, ejiet, lūdzu, pa citu ielas pusi, mana indes nūdele tuīt sāks riet.
Bet citādi viņš ir vienkārši enģelītis.
Lēnām sāk nolaisties rokas. Regulāri apmeklējam suņu skolu, mans Bas izpilda visas komandas viegli un pēc pirmās pavēles - sēž, iet blakus, iet figūras, lien tunelī, apsēžas pirms ielas pie luksafora, BET..viņam nepatīk neviens cits suns. Ne reizi neesmu redzējusi, ka viņš satiekot citu suni luncinātu asti, ir vainu skaļa riešana, vai labākajā gadījumā visa spalva saceļās grebenē un nikni rūc. Suņu skolā, kad visi tiek palaisti no pavadiem, lai nedaudz izdauzītos, viņš domās apzīmē ap mani apmēram divu metru rādiusu un pa to skdaida un nikni rej, ja kāds no suņiem grib tuvoties. Tiem diviem metriem arī jābūt, ja nodarbības sākumā visi suņi sasēžās aplī lai "koncentrētos nodarbībai", t.i, starp citiem aplī sēdošiem var būt atstarpe metrs, bet starp Basu jābūt DISTANCEI.
Tas viss būtu pat smieklīgi, bet Lejassaksijas zemē, kurā dzīvojam, katram suņa turētajam ir nebūtu obligātais suņu labturības eksāmens, kur ir teorētiskā un praktiskā daļa. Mēs ar šitādu napaliona sindromu teorētisko nenokārtosim.
Ko darīt? Trenere saka, ignorēt, iet tālāk un vilkt suni aiz pavadas līdzi. Man sajūta, tas nestrādā, viņš neko neiemācās. Viņam vienkārši vajag, ka visi uz ielas ietur no viņa distanci. Es tak nevaru cita suņa īpašniekam kliegt pa gabalu, ejiet, lūdzu, pa citu ielas pusi, mana indes nūdele tuīt sāks riet.
Bet citādi viņš ir vienkārši enģelītis.