rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
es esmu tā pieradusi pie saviem radiovadāmajiem suņiem, ka nupat pusstundas pastaigā šokā un slapju muguru (un sāpošu no pavadas raustīšanas)

kā var pilsētā dzīvojošam pieaugušam sunim nebūt konceptuāli skaidrs, kas ir iela, kas trotuārs. kā var nemācēt izvēlēties, pa kuru pusi jāapiet stabam, lai neuzkārtos?

pasaulē gudrākā škirne, my ass! audzināšana ir mūsu viss, mācieties,bērni, fiziku vediet sunīšus uz skolu un prasiet viņiem paklausību ikdienā.
  • pēc pāris dienām būs 7 mēneši, paņēmām, kad bija 4,5 mēnešus vecs. Pirkām no klubas, no audzētājas, kurai privātmājā bija ap 10 suņiem (mammas ar kucēniem), dzīvoja visi lielos voljeros, bet istabās. Ar mani viņš pirmo reizi dzīvē bija ārā un mācījās iet pie pavadas (protams, sākumā vēders pie zemes un noiet vienu metru prasīja 15 min.). Suņu pārdevēja radīja labu iespaidu, tik protams, skaidrs ka, viss process pakārtots biznesam, "razoti" tiek šov klases sunīši (šis, piemēram ir brālēns http://www.toy-dogs.lv/05_lv.html). Domāju, ka Bas no visas tā tabora būs vienīgas, kurš savu dzīvi dzīvos kā SUNS, nevis priekša un pakaļā nopūderēts vaislas tēviņš.
    • 4,5 mēneši jau ir daudz, ja audzētājs nav bijis diezko atbildīgs uz socializāciju + tieši vecums, kad no visa bail, bet labā ziņa, ka ir tikai 7 mēn tagad, karoč, tīnis, ragi, bet nav jālauž pieaudzis suns.

      tas,ka nepatīk citi suņi, nu, mizantrops, tādi gadās. Tev jau nevajag, lai viņam patīk, Tev vajag, lai viņš tos piecieš, un, cik jau nu es varu telefoniski ārstēt, tā nav mirstamā kaite un ir lēni un mierīgi risināma. (nēnu, iespējams, ir trauma, bet ja to nezini Tu, pats neizstāstīs)

      bet tur tomēr ļoti derētu profesionāla kinologa palīdzība - vajadzētu mierīgu citu suni, kuru vazāt jums apkārt un slavēt (kārums, manta, kas jau Mr.Bas pavelk) - slavēt, tiiiko nerej, nebožas, koncentrējas uz Tevi. Tu taču viņam patīc? patīc. Suns ir Suns ir Suns. viņš grib darīt saimnieku laimīgu un, ja Tu viņam saprotami paskaidrotu, ka Tevi darītu laimīgu, ka viņš tos citus suņus ignorētu, jums vajadzētu varēt tajā vienoties, bet jāķeras vērsim pie ragiem asap - jo ilgāk nevēlama uzvedība tiek pieļauta, jo vairāk tā iesēžas, jo grūtāk laužama.

      ja galīgi nav cita trenera tuvumā - viens variants ir "atkāpšanās"- nelikt sunim atrasties šādās stresainās situācijās - kā suņu skolā, kur citi lohatroni skraida apkārt. neradīt stresu, ļaut pa lielāku attālumu novērot, lai nav jāaizstāvas. klikeri zini? tas ir visvieglākais veids momentāni apstiprināt pozitīvo/nostiprināmo uzvedību.
      Uz ielas mēģināt izvairīties no citiem suņiem

      Pacietība un konsekvence dara brīnumus. Dod sunim iespēju izdarīt pareizi un slavē par to.


      • paldies par padomiem, mēģināsim!
        Uz šo suņu skolu laikam vairāk neiesim, drīzumā pārvācamies uz Hannover, mēģināsim tur. Vakar kā reiz bija skola un notika incidents, pēc kura Baskervila kungs tagad klibo. O.k., neviens nav vainīgs, ka viņš atbilst pēc vecuma, bet pēc auguma ir pats mazākais, bet trenerei tomēr bija jānočeko situācija. Šveices vilkusuns iekampa Baskervilam šķiņķītī.
        • ?!?!!! nabags mazais, šis noteikti neveicinās mīlestību pret citiem suņiem.

          • iekampa "spēlējoties", bet cik tad tādai 2 kg sardelei vajag.
            Tas otrs suns nodarbībā bija pirmo reizi un, cik sapratu, atvests, jo saimnieks ar viņu vairs netiek galā, lai arī tas, teļa augumā, saucas vēl kucēns. Mēs viņus abus novērojām jau ejot uz skolu, gāja labu gabalu mums pa priekšu un pārsvarā uz divām kājām:) T.i. suns visu laiku rāvās uz priekšu, bet saimnieks viņu rāva atpakaļ.
            Nodarbībā viss tādos pašos ritmos un neskatoties uz to, trenere ļāva visus palaist vaļā no pavadām, lai iztrakojās. Lielais taisnā vīlē pie mums un uz Baskervila nikni sargātajiem 2 metriem atbildēja ar nogāšanu zemē un vieglu zobu paklabināšanu.
            • nu, no tādas skolas jāmūk neatskatoties. (es gan tādās kucēnu neesmu gājusi, pie sportistiem ir diezgan vienkārši - nekādas spēlēšanās tur,kur jāstrādā, nekādas nesankcionētas līšanas pie citiem suņiem, staigāt kopā iet tikai tie,par kuriem drošs, ka saskan)

              Tev ir knipucītiņumiņais pintiķipītis, ja nāk baismas, ņem rokās, better safe than sorry, itd
              man kādreiz likās ka tas ir stŪlbi, bet kopš man ir korgijs, kas pats nerubī,ka nav gluži tomēr suns, vieglāk pasist padusē, lai neiet skaidroties, īpaši jau takā man ir divi, tad viens padusē, otrs aiz škvarņika.

              par visefektīvāko metodi nedraudzīgu pienācēju apkarošanai esmu atzinusi baisu kliegšanu - tas aptur uzbrukumu, bet, diemžēl saviem suņiem ieslēdz trauksmes pogu "mūsējos sit!!!":D respektīvi, jātur savu un jākliedz uz citiem.
              • starpcitu, trenere par rokās ņemšanu teica, ka to nedrīkst darīt, jo tā es kultivējot Basā agresivitāti un visatļautību:)

                Šovakar vakara pastaigā mēģinājām Tevis ietikto...vēl tāls ceļš ejams:) Kamēr nav citu suņu, viņš ir paraugsuns! Tikko kā kāds tuvojās un iet pa BASA IELU viņā pamostās riktīgs urlēns. Nav jābūt suņu valodas speciālistam lai saprastu, ka no mana enģelīša purna veļas ārā krupji un čuska, ķipa: bļē, ko blenz, tirliņ, tev problēmas vajag?!
                • nēnu, es maz,ko zinu par dekoratīvajām šķirnēm, mož viņi ir pavisam savādāki suņi :D protams,ka situācijas ir dažādas un pārmērīga staipīšana pa rokām un ucināšanās var arī dažu eksemplāru sabojāt, bet potenciālu briesmu gadījumā labāk pacelt (protams, neturēt kā kalašņikovu, tad jau gan šim var salikties,ka jūs kā komanda aprejat visus)

                  korekcija nereti ir ļoti garš un neviegls process. šobrīd varbūt labāk mēģināt max izvairīties no tiem,kas tuvojas - nogreizties, apgriezties, lai tās baismas ir pavisam pie horizonta, tip, kairinātājs ir, bet Tu no viņa prasi kādu komandu, vērs uzmanību uz sevi un slavē,ja kluss.

                  man korgijs ir tālavas taurētājs, visu,kas izskrien caur tām cāļa smadzenēm, vaig izbļaut; ja pretī nāk svešs suns, tad vajag viiisu izstāstīt, ka mēs te pirmās beibes ciemā (viņa gan nav agresīva); ilgstošu cīniņu rezultātā, viņai Blakus! ir svētākā komanda, lai kas tur iet, viņa apsēdīsies un blenzīs man acīs, lai arī vuff vuff laužas ārā, škura un aste gaisā.
                  mēs varam izmainīties uz ielas ar svešu suni, iziet caur 2 gulošiem ielas kaķiem (bez pavadas), bet tajā visā ir baigi svarīgi, ka es pirmā pamanu Gākas Baismu, un pieslēdzu suni uz sevi pirms ir bazūne vaļā. jo tad,kad jau pavelk, apklusināt ir ļ.grūti.
                • vispār, tas pārsteidzoši, cik dažādi raksturi var būt šitiem maziem. Pēc Eberharda man likās, ka es visu jau zinu un protu. Baskervils ir pilnīgi citāds, viņā nav nekā no memmīša. Raksturu viņš parādīja jau pirmajā vakarā, kad ierādīju "vietā". Nopirkām viņam tādu pūkainu alu/mājiņu, kurā paslēpties, jo nu Eberhardiņam tā patika. Bas tanī mājā iemīza, izvārtījās un tad sastampāja ar kājām, lai var gulēt uz jumta. Pāris reizes mēģināju mazgāt un taisnot formu, bet viņš tad atkārto rituālu. Un tā mīšana ir riktīga protesta mīšana, jo citādāk kaut kur citur dzīvoklī viņš tā nedara.
    • Ar aizrautību lasīju Tavu komentāru un domās iztēlojos, kā tas viss izskatās un tad - ieraudzīju to brālēnu ;D
      • :) nenovērtē par zemu čivauvu! Viņā ir vairak alfa tēviņa kā citās lielās šķirnēs;)
Powered by Sviesta Ciba