302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2017-03-22 21:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:awake
Mūzika:Aegri Somnia - Endtime Psalms: We Were Stardust
Entry tags:civilisation, philosophy, science:praxis, transhumanism

Padomāju par šo diskusiju. Daži secinājumi, neviens no tiem ļoti oriģināls:

Piezīme sev par vispārzināmo, bet pārāk bieži aizmirsto: pirms diskusijas censties novienoties par lietoto jēdzienu definīcijām un tos atpakot, lai ar pēc iespējas lielāku varbūtību izvairītos no tā, no kā sastāv vismaz trešdaļa minētās diskusijas, gan manā, gan, to the best of my ability to observe, citu izpildījumā.

Piezīme sev par nesaistītām vai meta lietām: pabeigt migrēt bloga saturu uz jaunajiem confidence un importance tagiem, šobrīd skripti kaut kādēļ turpina kārties.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2017-03-22 23:20 (saite)
Es drusku nepiekritīšu par atteikšanos no atbildības. Protams, tas atkarīgs no nozares un culpable is pārāk stiprs vārds, bet vispārīgi zinātniekiem vajadzētu būt vismaz morāli atbildīgiem par to, ja viņu rezultāti praksē nodara kaitējumu.

Tipiskais piemērs ir, ja, veicot klīnisko pētījumu, zinātnieks pieļauj neapzinātu bias dalībnieku atlasē. Tādu bias, ko principā varēja iedomāties, ņemot vērā esošo zināšanu līmeni, bet kļūdas gadās. Pētījumā zāles izrādās efektīvas, politiķi tās apstiprina lietošanai, bet praksē tās nodara lielāku kaitējumu nekā ieguvumu.

Atbildības uzņemšanās un reflektēšana uz savu kļūdu tomēr var būt ļoti pamācoša un zinātni uzlabojoša lieta.

Citādi ir arī problēma ar publication bias, kad pētījumi ar negatīviem vai nepārliecinošiem rezultātiem tiek publicēti daudz retāk. Tieši politiķi, nevis zinātnieki pieņēma noteikumus, ka visi klīniskie pētījumi ir jāreģistrē un attiecīgi visi rezultāti pozitīvi vai negatīvi ir jāpublicē, lai mazinātu šo bias. Kaut kādā ziņā tas ir zinātnes kā pašuzlabojošas sistēmas feils.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-03-22 23:34 (saite)
Kā, Tavuprāt, praksē būtu jāizpaužas "būšanai morāli atbildīgam" un šādas atbildības nodrošināšanai?

Also, mācīšanās no savām kļūdām jau tāpat ir implicīti ietilpstoša zinātniskajā darbā un tie, kas to nepiekopj, nespēj dot kvalitatīvus rezultātus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2017-03-23 00:04 (saite)
Piemēram, atvainošanās vai nožēla par sekām, pat ja starp pētījumu un sekām ir bijuši vairāki citi kontrolējošie posmi, publisks paziņojums, ka jā, es to neiedomājos pārbaudīt, lai gan vajadzēja. Tas viss ļoti vairotu uzticību zinātniekiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-03-23 00:15 (saite)
Man šķiet, ka neviens neliedz šādi rīkoties arī tagad, savukārt formālas prasības pēc publiskas atvainošanās ieviešana varbūt vairotu uzticību zinātniekiem, taču prognozēju, ka tajā pašā laikā tā audzētu resentimentu no pašu zinātnieku puses, pie tam gan pret šādu grēknožēlu gaidošo publiku, gan to pieprasošajiem likumdevējiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-03-23 01:04 (saite)
Parasti atvainojas tas, kurš nogāž podus. Ja ir nekorekti eksperimenti (Benevists, Fleišmans/ Ponss utt,) tad viņi atvainojas. Ja kaut kādi politiķi/ ideologi insekticīdu izmanto ieslodzīto nonāvēšanai, tad politiķus/ ideologus tiesājam Nirnbergā bet insekticīda autorus ne. Klasiskais nazis-maize-vecmāmiņas variants.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2017-03-23 10:30 (saite)
Morālā atbildība jau tā kā nav tas pats, ka juridiskā atbildība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-03-23 10:56 (saite)
Kur atšķirība starp vienu un otru ir, citu lietu starpā, tajā, ka pirmo nav reālistiski iespējams ņemt un ieviest. Acīmredzot, tā arī turpmāk būs indivīdu personīgā domu gājiena jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2017-03-23 11:09 (saite)
Profesionālie ētikas kodeksi ir izplatīta štelle. Jau pieminēju arī Helsinku Deklarāciju, kas ir pašu pētnieku radīts kodekss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-03-23 11:13 (saite)
Sekošana Helsinku deklarācijai ir formāla un, attiecīgi, juridiskai daudz tuvāka, prasība, rakstot gan papīrus, gan propozāļus. I would know.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-03-23 11:14 (saite)
tie profesionālie kodeksi pa lielam ir drošības tehnikas noteikumi + noruna datus neviltot palģiātus netaisīt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2017-03-23 11:18 (saite)
Visu var uzlabots. :) Pat farmaceitiem ētikas kodeksā ir pat punkts, ka jāizvērtē individuālās personas labums pretstatā sabiedrības labumam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-03-23 11:21 (saite)
Tiklīdz ir runa par ētikas kodeksu, tā runa ir par formālismu, kas, no vienas puses, ir daudz labāk par sentimentālām prasībām "izjust vainu", bet, no otras, ir faktiski imūns pret šādu prasību ieviešanu (formāls kodekss, kas satur klaju sentimentu, diez', vai būs saistošs tiem, uz kuriem tas ir domāts attiekties).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2017-03-23 11:28 (saite)
Kodekss ir kā vadlīnijas, kas pieļauj plašāku interpretāciju. Bet konkrēti kā to interpretē un pielieto, jau ir atkarīgs no zinātniskās biedrības biedru vienošanos, kas var tiks diskutēta un mainīties atkarībā no apstākļiem un situācijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-03-23 11:28 (saite)
Es zinu. Līdz ar to es arī pārāk neuztraucos par šādu kodeksu iespējamiem saldējošiem efektiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?