Es drusku nepiekritīšu par atteikšanos no atbildības. Protams, tas atkarīgs no nozares un culpable is pārāk stiprs vārds, bet vispārīgi zinātniekiem vajadzētu būt vismaz morāli atbildīgiem par to, ja viņu rezultāti praksē nodara kaitējumu.

Tipiskais piemērs ir, ja, veicot klīnisko pētījumu, zinātnieks pieļauj neapzinātu bias dalībnieku atlasē. Tādu bias, ko principā varēja iedomāties, ņemot vērā esošo zināšanu līmeni, bet kļūdas gadās. Pētījumā zāles izrādās efektīvas, politiķi tās apstiprina lietošanai, bet praksē tās nodara lielāku kaitējumu nekā ieguvumu.

Atbildības uzņemšanās un reflektēšana uz savu kļūdu tomēr var būt ļoti pamācoša un zinātni uzlabojoša lieta.

Citādi ir arī problēma ar publication bias, kad pētījumi ar negatīviem vai nepārliecinošiem rezultātiem tiek publicēti daudz retāk. Tieši politiķi, nevis zinātnieki pieņēma noteikumus, ka visi klīniskie pētījumi ir jāreģistrē un attiecīgi visi rezultāti pozitīvi vai negatīvi ir jāpublicē, lai mazinātu šo bias. Kaut kādā ziņā tas ir zinātnes kā pašuzlabojošas sistēmas feils.