- Zona.

04 April 2018 @ 11:10 pm

Zona.

Pirms pāris nedēļām gribēju uzsākt TM. Tad uzzināju, ka TM laikā apziņā mantras formā transplantē hindu dievību, kas henceforth pārvērš cilvēku par zombiju, kamēr dievība atradusi sulīgu gaļas uzvalciņu, kā kundziņš meņģējas pa pasauli being all creative and splendid, a la Black Mirror teddy bear sērija "Black Museum. Tad, TM intro runā, satiku vienu meiteni, kas teica, ka arī ir skeptiska, bet uzreiz pastāstīja, ka Nīderlandē var ņemt ahujasku, kas man šķita zīmīga sinhronitāte. Jo gada sākumā biju jau svēti izlēmusi doties uz Peru, bet biju mazliet dubious, jo man riebj, es iztēlojos džungļus pilnus ar parazītiem, un visādas baisības. So dzirdot no viņas, ka ir iespēja tikt uz ahujaskas rituālu laipnīgākā klimata zonā, I was allelujering. Bet tad es noskatījos par Ošo, un sasktaījos YouTube. Uzzināju, coincidence I think not, ka ahujaska izsauc demonus rāpuļu un insektu formā, jo Ayahuasca - The Spirit Wine (Spirit - supernatural immaterial creature; angel, demon; an apparition, invisible corporeal being of an airy nature; also - volatile substance). Kāpēc man iegremdēties dziļāk savā piķa shadow, based entirely on mind structures, un kāpēc man kā lūriķim spraust savus acābolus Dieviņa privātajās dimensijās, riskējot iegrābties demonos.

Tagad es vairs nesaprotu, kas dzīve neizsauc demonus. Vai meditācija cilvēka prātu padara atvērtu demoniem? Vai joga ir saules dieva pielūgšana un kā tās pozas no The OA, kas aktivizē enerģijas vai entities vai portālus? Vai DMT, sēnes un ahujaska īstenībā nav nekāds garīgais instruments, bet gan gara inde? Cik no cilvēkiem ir cilvēki, cik no viņien ir walk-ins un she's-not-there-s? Am I here? I mean right now, I am full-on sickboy here.

No otras puses, šīs unheimlich atziņas manī ir radījušas savādu mieru un stingrību, un izpratni, kāpēc bībeles draudi un brīdinājumi ir tik urgent. Manī ir apsīkusi vēlme un nepieciešamība meklēt jebko ārpus sevis un lūgšanas. Man šķiet patiesība ir tik vienkārša un tuva un inalienable. Tas nav nekas, ko ir jāmeklē un jāatrod, bet drīzāk tas, kas ir jādara ar katru elpu, ar katru laika sprīdi. Tātad tas man jau ir, ar katru mirkli, ko dzīvoju un mijiedarbojos ar pasauli. So es secinu, ka jebkas, kas mani attālina no parastas dzīvošanas, ir sort of a death-wish, kas mani attālina no visa, jeb vienīgā, kas ir labs un vērtīgs.

25 atziņas | teikt

( Post a new comment )

krishjaanis2 on April 5th, 2018 - 01:57 am

nu ja, Jēzus pats taču apsauc vai padzen visādus dēmonus, dabiskos postītāj-vai-gļuku garus, kuri uzmākušies cilvēkiem tur tos savā pakļautībā. un kas gan cits ir dabisko augu vai ķīmiju substanču vīzijas, ja spoguļošanās savā dabiskajā sevī - sliktākajā gadījumā grēka un nespodrības dziļumos, labākajā - pats sevī, solipsismā; tas ir kā sapņos, jā, daļa sapņu mēdz būt pravietiski un tajos ierodas Dievs, bet vairums ir vienkārši daily me atspugli, šķautnes, nogriezumi, tāpatības.
Pāvils vairākkārt atgādina: "šķirojiet garus!" vai "Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt."
metafiziskākās pasāžās viņš šādus dabiskos garus vai pusdievus dažbrīd tiešām sauc par dēmoniem vai vietām visai grieķiskotā versijā par kosmosa pirmspēkiem, un viņš ir neizpratnē, ka draudze, kurai raksta, atkrīt no Jēzus skaidrības un dāvātās brīvības atpakaļ kalpošanā šiem pirmspēkiem, jo "svabadībai taču Jēzus jūs ir aicinājis". un, šķiet, šī svabadība ir kaut kas ļoti vienkāršs un skaidrs.
jā, daži no tiem, pat izšķirojot, ir kaut kādi gari vai pusdievi (vietām Pāvils par viņiem raksta "tie pat nav dievi"), bet es teiktu, ka tie ir duļķaini, atšķaidīti, sajaukti gari, kamēr Dieva gars ir tīrs, skaidrs, šķīstošs, monolīts, viennozīmīgs, ass ("kā abpusgriezīgs zobens"), ne velti jūdu valodā vārds, kas apzīmē "garu" ir pēc nozīmes un skaņas ļoti līdzīgs vārdam "uguns", gars ir kā uguns, nevis duļķi.

(Reply) (Thread) (Link)

krishjaanis2 on April 5th, 2018 - 02:03 am

šī skarbā, kategoriskā Dieva vārdu nostāja man joprojām ir akūts jautājums, jo man, acīmredzot, kā latvietim, ir kaut kāds predispozicionēts uzskaņojums uz dabu, animismu, un, jā, daba ir grandiozs Dieva veidojums un klātbūtnes manifestācija, taču dzīvais Dievs ir kas daudz vairāk par dabu, un te man ir neliels rūgtums pret sevi, ka šādi esmu sevi atšķēlis no tautas vairuma, kuri ņemās ar auseklīšiem, danco pļavās, mazgājas rasā, rīko kaut kādus pirts rituālus, skaita horoskopus, reizēm burās un dziesmu svētkos veic Māras vai Pērkona invokācijas. neko darīt.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on April 5th, 2018 - 10:18 pm

Jā tieši šis! Ja cilvēks pieņem, ka viņš ir nenozīmīgs, vājš, materiāls objekts, tad visas šīs folkloras izklaides šķiet nevainīgas. Kāpēc gan to nedarīt, kamēr vien paturu prātā, ka Dievs ir nesaskaldāmais, monolītais un galvenais. Bet nē! Man ir aizdomas, ka cilvēki pat ar konrētām kustībām, žestu, skatienu, vārdu, domu var piesaukt, radīt ko nelāgu, neviennozīmīgu. Again - crazy to ponder, bet kas zina, kas notiek pasaules un esības aizkulisēs, domāju lietas, kas ir cilvēka prātam neaptveramas.

Tikai.. tad atkal ir tik grūti saprast, kāpēc vispār dzīve. Kā būt tīram, bet tikuntā pasaulē? Vai tiešām tūkstoš pasaules lietu ir aplamas un tikai viena pareiza? Kā paliek ar mākslu? Bet varbūt šī atkal ir tikai prāta problēma, un vienkārši jāvadās pēc Dieva nevis sevis.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

krishjaanis2 on April 6th, 2018 - 09:21 am

vismaz kristietībā atbilde uz šo dilemmu ir ielikta pašā sākumā, Pāvils braukāja un sludināja gan jūdiem, gan romiešiem, gan grieķiem (kas ne obligāti bija Grieķi, bet gan dažādas Vidusjūras reģiona hellenizētās tautas), tāpēc viņš raksta "jūdiem esmu jūds, grieķiem grieķis", un daudzviet viņš saka, ka no vienas puses, vismaz sludinot jūdiem, nav par katru cenu jāspiež atteikties no apgraizīšanas, ēdienu šķirošanas, gavēšanas, īpašām dienām un citām jūdu rituālajām lietām, jo, galu galā, Jēzus pats daudz ko no tā ievēroja, viņš pats bija dzimis jūds, bet tas viss nāca un notika visnotaļ citādākā gaismā, un pēc augšāmcelšanās visu šo jūdu tūkstošgadu rituālās lietas ieguva pilnīgi citu jēgu, vēstulē ebrejiem saka, ka tās bija "nākamo lietu ēnas". bet no otras puses, ja kāds, teiksim, spieda jaunkristītajiem grieķiem apgraizīties vai ievērot rituālās lietas, tad to Pāvils stingri noraida, jo tā ir jaunāko brāļu apgrēcināšana un labās vēsts deformācija, proti, tās visas attiecībā pret pestīšanu un uzvaru pār elli ir ļoti sekundāras lietas.

tieši šī iemesla dēļ kristīgajā pasaulē pret mākslu ir bijusi daudz relaksētāka attieksme nekā islāmā vai jūdaismā. bet nevis tāpēc, ka kristieši būtu kaut kādā ziņā "liberālāki", bet gan tāpēc, ka visādi brīnumi un garu ceļošu jaukumi var būt tik ilgi, kamēr tie nekļūst par elkiem un sirdsapziņas savanģotājiem, kamēr tie netiek pielūgti un tajos netiek ieguldītas galējās cerības. šādā gaismā, protams, no vienas puses var šķist, ka pirts rituāli un bluķa vilkšana ir tikai tādas nevainīgas latviešu atrakcijas, bet nav noslēpums, ka Jāņi, piemēram, ir diezgan konkrēti auglības svētki ar visiem pavadošajiem rituāliem dievam/dieviem vai gariem, kuru vārdi un dziļākas nozīmes gadsimtu laikā aizmirstas, nonivelējušas un automatizējušās. tiesa, kristietis zina, ka ne jau dabas gari jāpielūdz "auglībai" - ja reiz tas ir svarīgi - bet gan viņš ir atsvabināts no kalpības šiem kosmosa pirmspēkiem, viņš Radītāju nejauc ar radību, un paša Dieva Dēla dotiem vārdiem lūdz "mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien". un jā, tas nevar radīt berzi un pretešķības starp dabisko vidi, kopienu, kurā cilvēks iedzimis, jo Kristus iezīmē pārrāvumu un pastarpinājumu - visas šīs dabiskās lietas stāv, kā stāvējušas, tikai manās attiecībās ar visām lietām kā Vidutājs stājies ir Kristus.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on April 6th, 2018 - 09:41 pm

Jā, piekrītu. Saprotot (daudzmaz) Dievu, atkrīt vēlme jebko meklēt ārpus viņa. Man šķiet cilvēki interesējas un dara elkdievību lietas, jo vai nu grib rast savai dzīves uzlabojumus, vai dara kā izklaidi. Pirmajā gadījumā jāsaprot, ka vienīgais patiesais uzlabojums ir visās lietās iet caur Dievu caur Jēzu, viss pārējais ir labākajā gadījumā substandarda, sliktākajā outright bīstams. Un otrais variants, šīs lietas darīt priekš izklaides, šķiet ir reckless nenovīdība un ignorance. Jo kā jau raksti (par bluķi) daudzi rituāli ir ar konkrētu potentu metafizisku mērķi, un tas, ka cilvēki neinteresējas par savu darbību dziļāku nozīmi ir viņu kļūda un peril.

Kas mani pašlaik uztrauc ir tieši šī milzīgā neziņa, par cik daudzām lietām es nezinu to nozīmi, daru neapzināti. Bet laikam atliek nedarīt lietas, par kurām es konkrēti uzzinu, ka tās ir sliktas, un citu lietu sakarā, vienkāŗši kaut kā "ieklausīties" un sekot Svētajam Garam.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

krishjaanis2 on April 7th, 2018 - 12:20 pm

cilvēki mēdz smieties par to, ka vecās derības Dives Jahve ir greizsirdīgs dievs, kā viņš pats to par sevi atzīst, bet aina kļūst skaidrāka, ja pievērš uzmanību tam, cik bieži vecajā derībā "staigāšana kopā ar Jahvi/radītāju" (jeb ticēšana Dievam) tiek salīdzināta ar laulībām ("derība"), savukārt ielaišanās ar elkiem kā neuzticība laulībā, laulības pārkāpšana, krāpšana, saķēzīšanās, ielaižoties ar prostitūtām. pēc analoģijas ar starpcilvēku attiecībām ir tā, ka divi viens otram sola totālu uzticību, atdošanos,draudzību un kopābūšanu, bet te viens no abiem sāk piestaigāt kaut kur citur, mest acis uz citiem, un tad vakarā mājās izlikties, ka viss ir kārtībā, loģiski, ka Dievs saka, ka tas ir pretīgi, šādi atdoties un ielaisties ar katru kaut cik suģestējošu ("fascinējošu") pretīmnācēju.

(Reply) (Parent) (Link)

french_mime on April 6th, 2018 - 02:03 pm

Nez, priecāties par dabu, iet pirtī un nēsāt vainadziņus un vilkt bluķi gan man liekas legit un no tā nevajag baidīties. Kas sliktākajā gadījumā notiks, tevī iemiesosies Jumis lol?

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

krishjaanis2 on April 6th, 2018 - 08:22 pm

Priecāties par dabu, nēsāt vainagus, iet pirtī jā, protams, robežšķirtne ir tieši tajā, kas ar šīm darbībām tiek ticēts, kāds ir to telos, reliģiskuma vai ritualizācijas pakāpe. Piemēram, ja reiz par bluķi, vai tad nezini, ko šis rituāls nozīmē? Citēšu no folklora.lv: "Ziemassvētku vakarā notiek bluķa vilkšana - iepriekš sagatavotu lielu ozola bluķi vēla no vienām mājām uz otrām (reizēm tikai pa vienas mājas pagalmu) un pēdējajās sadedzināja. Daži uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tādējādi velk augšup un mudina atgriezties, citi - ka izvelkot bluķi pa malu malām no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot."

Simbolisms ar sauli tā 50/50, Kristus sekotājam nav jāmudina sauli atgriezties, jo viss notiek Dieva noliktajā un vēlamajā laikā, bet savu nelaimju un likstu uzlikšana bluķim - tā ir baisākā elkdievība, vismaz kristiešu acīs, jo visas likstas, nelaimes, ciešanas un grēki tika uzlikti Kristum un reizi par visām reizēm uz visām turpmākajām paaudzēm izdeldēti uz krusta. Samainīt bluķi pret Jēzu ir drausmīgi.

(Reply) (Parent) (Link)

methodrone on April 6th, 2018 - 09:44 pm

Aw, I just imagined doing a TM meditation repeating in my mind Jumis..Jumis..Jumis.. and the next thing I know I quit my job and become an Oprah of wheat farming.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

french_mime on April 6th, 2018 - 09:57 pm

<3 Es savukārt skaitīšu mantru Ūsiņš Ūsiņš Ūsiņš un tad visu pametīšu, atlidošu atpakaļ uz Latviju un atvēršu zirgaudzētavu.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on April 6th, 2018 - 10:13 pm

♡^^♡

(Reply) (Parent) (Link)

methodrone on April 5th, 2018 - 10:13 pm

Jā, gari ir duļķi, varbūt cilvēku psihes blakusprodukts. Ne velti šajā pasaulē dzīvo cilvēki nevis gari, un tad tie mēģina visādi iespraukties - tātad tie nav Dieva radīti (?). Cilvēkiem vienkārši ar viņiem ir fascinācija, jo viņi neko nesaprot, nezina esības dimensijas, un uzskata, ka jebkas, kas nav cilvēks, bet ir ēterisks un pārpasaulīgs (ārpasaulīgs) ir eksotiska autoritāte, sort of. Bet vēl arī tas, ka es pašļaik domāju, cik izplatīti ir gari un demoni, un cik spēcīgs instruments ir cilvēka prāts, apziņa un ķermenis, šo duļķu nejaušā, vai apzinātā uztveršanā. It's like, šis ir pārāk insane, lai par to vispār runātu, bet man ir un paliek nelabas aizdomas ka cilvēki ir oblivious to the widespread danger, pēc visa, ko esmu saklausījusies no cilvēku pieredzēm, un dēļ likumsakarībām, kas, manuprāt, no informācijas kopuma izriet.

Kā vienmēr, bībelē teiktais sākumā izklausās pēc neaktuālas fantastikas, bet tas pēc loģiska, pašsaprotama ieteikuma.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

krishjaanis2 on April 6th, 2018 - 09:36 am

ir jāsaprot, ka Dievs pasauli un dabu radīja kā ļoti labu un pilnīgu, taču līdz ar cilvēka grēkā krišanu grēks ienāca arī visā radītajā pasaulē un cilvēkā attiecībās ar radītajām lietām, dabu, dabas spēkiem un to uztveri. skaidrs, ka "spēks", kas ir visu dabas elementu pamatā, ir Dievs, taču, acīmredzot, cilvēka kognitīvo, psihisko vai garīgo traucējumu, kļūdu, aizšaušanas garām dēļ elementi tiek izņemti no kopainas, individualizēti, person ificēti un apdvesti ar cilvēka paša duļķaino garu - lai gan no otras puses dabas elementā tiešām pretī raugās paša Dieva gars, dzīvība - un daba ir dzīvība - ir no Dieva, dabā tiešām ir sākotnējais gars, garainis, dvaša, elpošana, dzīvība dabā ir iedvesta un visur klātesoša. bet cilvēka gars, nogriezts no Dieva, ir saduļķots, un grandiozā misconception un miskalkulācijā visus atsevišķos dabas elementus apveltī ar savu garu, iedvešot tajos savas ilgas, cerības, solījumus, savu taisnību, kaut kādā brīdī pats sev radot priekšstattu par šo dabisko elementu autonomiju kā gariem; "fascinācija" ir īsteni reliģisks termins, un viss šīs dabas košums, spēks un dzīvība mūs fascinē, nobur, bet vairumā gadījumu tas mūs neved pie tā visa patiesā autora un dzīvības devēja, bet gan sajauc ar mūsu apziņas problēmu un novirza uzmanību, fascināciju citur, piekaļ skatu un sajauc galvu. bet, kā jau teikts, nevis tāpēc, ka dabā būtu ļaunums (Trīram filmā ir lieliskā tēze, ka daba ir antikrista baznīca), bet gan ļaunums jeb sagrozīta uztvere ir cilvēkā, un cilvēka garam tiešām ir liels spēks, un kombinācijā ar dabas pirmspēkiem un sagrozītu uztveri tas var radīt iespaidīgus efektus, dēmonus, kalpību ļaunajiem gariem.

tiesa, bībelē, arī paša Jēzus vārdos ir norādes, ka tur ārā, pasaulē, a r ī ir kaut kāds pirmatnējs ļaunums, kas sasaucās ar to, ko raksti par widespread danger. Pāvilam ir šie mīklainie vārdi: "Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā."

Ļaunie gari pasaules telpā (grieķiski izklausās vēl iespaidīgāk)? Lūk, tas laikam tiešām ir kas baiss.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on April 6th, 2018 - 09:58 pm

Jā, piekrītu tavam cilvēka psihes duļķu turned garu skaidrojumam. Man iešāvās prātā līdzība ar Voldemortu, kā viņa dvēsele sadrumstalojās ļaunuma iespaidā, veidojot sort of spirits, kas iemiesojās objektos un pašā Poterā. Varbūt cilvēkam apzināti vai neapzināti slēdzot visādus mazus un lielus līgumus ar sātanu, tiek ņemtas viņa dvēseles/psihes šķipsnas un pārvērstas duļķu garos.

Bet intuitīvi (un ja reiz bībelē arī rakstīts) šķiet, ka ir no kritušā cilvēka neatkarīgs ļaunums. Kā nekā, no kurienes radās čūska paradīzē? Varbūt ļaunums bija viena no Dieva būtnēm turned sour. Tu drošivien neesi fans, bet vienā no gnostiķu gospeļiem bija sort of aprakstīta (fragmentāri) vīzijā redzēta Jēzus pēcnāves/pirmsaugšāmcelšanās nolaišanās ellē pie šķiet septiņiem dažādiem demoniem (neatceros akurāti), kas toreiz lasot šķiet tulkojās kā objektīvs ļaunums.

And that's my whole worry - mēs zinām tik maz par ļaunumu, mēs esam redzējuši tā izpausmes, bet zinām gaužām maz. Protams, bībelē ir brīdināts, ar ļaunumu neielaisties nekādā komunikācijā, un uzticēties Dieva sargāšanai, tas ir viss kas cilvēkam jāzina, kas man šķiet leģitīmi. Bet es uztraucos, ka cilvēki tik daudz grēko (un es pati) jo vienkārši nezina ļaunumu.

(Reply) (Parent) (Link)

french_mime on April 5th, 2018 - 02:51 am

Man šķiet, ka galvenais ir nepazaudēt savu veselo saprātu un sirdsbalsi un neklausīt uz vārda visādus šarmantus guru, kas stāsta, ka viņi visu ir sapratuši un ieguvuši apgaismību, un ja tu maksāsi naudu, viņi tev iemācīs kaut kādas superspējas, kas tev ļaus būt brīvam no tavas cilvēcības un tu spēsi katru mirkli pavadīt kaifojot.

Bet par ayahuasca un citām zālēm, man šķiet, ka vnk tu vari nonākt situācijā, kad tu redzi kaut kādas lauskas no savādas bildes un tev nav ne jausmas kā to integrēt savā normālajā dzīvē, un to nemaz iespējams nav jēgas mēģināt integrēt. Citreiz tas var palīdzēt izkrist no limitētiem priekštatiem par savu pasauli, kas traucē dzīvot. Citreiz tas vienkārši ir trips. Citreiz tas tevi var padarīt totāli vulnerable kaut kādiem iekšējiem dēmoniem, kuri parasti are kept in check un kad viņi ir pamodušies, tu nesaproti, kā tikt galā, kā integrēt viņus vai iestūķēt viņus atpakaļ zemapziņā. Un tu nezini, kurš variants tas būs.

Mēs nekad nezināsim pilnu patiesību, tāpēc daudziem no šiem spiritual seeking ceļiem nav beigu, tāpēc var sanākt ļoti vilties. Un tas, ko mēs piedzīvojam tagad, ir pietiekami, lai mēs zinātu visu, kas mums ir jāzina (spirituāli). Ar to es nedomāju, ka vajag pārstāt interesēties par tādām lietām, bet man šķiet, ka bieži vien spiritual path ir pasaka, ko mums iestāsta vai ko iestāstam paši sev, vai trips, kas aizmiglo acis uz to, ka tev paiet garām īstā cilvēka dzīve.

(Reply) (Thread) (Link)

methodrone on April 5th, 2018 - 10:02 pm

Jā girl, es ticu, ka "tas, ko mēs piedzīvojam tagad, ir pietiekami, lai mēs zinātu visu, kas mums ir jāzina." I really want to trust God that my path is unfolding as it should. Tbh, ahujasku es gribētu taisīt tikai aiz bērnišķīgas ziņkārības, I don't really have any urgent questions, it is almost, like I have run out of questions, or I don't know what are the right questions to ask. Un āreče, milder ahujaskas versiju tāpat var katru nakti sapņos redzēt. Es ticu, ka ja Dievam paprasa, ko gribas zināt, tad viņš dos šo informāciju. Pats fakts, ka pēc atbildēm griežas pie auga nevis Dieva šķiet sort of missing the mark.

(Reply) (Parent) (Link)

hauf_milk on April 5th, 2018 - 03:46 am

jā

(Reply) (Thread) (Link)

hauf_milk on April 5th, 2018 - 03:48 am

vai! vai nu es sajaucu, vai saturs pamainījās.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

hauf_milk on April 5th, 2018 - 03:52 am

neko es nesajaucu. telefonā french komentāru noturēju par ierakstu, hah.

publikācijas nobeigums likās pazīstams.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on April 5th, 2018 - 10:02 pm

(Reply) (Parent) (Link)

rasbainieks on April 5th, 2018 - 03:27 pm

visi psihodēliķi atver mums durvis uz mūsu tarakānu istabām. jautājums ir, vai mēs esam gatavi/spējīgi/griboši ar tiem tikties. fakts arī tāds, ka pāri tarakāniem netikt, ja ar viņiem nesatiekas.

(Reply) (Thread) (Link)

gnidrologs on April 5th, 2018 - 08:14 pm

Piekrītu, bet tas nenozīmē, ka tie palīdz uzreiz izdomāt final solution priekš tarakāniem. Pats esmu ticies. Pēdējā laikā pat zāļuks, vismaz vienatnē, biežāk uzdzen kontemplācijas par savām dvēseles urduliņām un knipucīšiem, nevis baigo kaifu (sociālās situācijās vai skatoties ko skaistu/smieklīgu gan). Tajā pašā laikā visas istabas tīrīšanas tāpat var notikt tikai skaidrā, kad jau vairs neredzi to ceļu, ko parādīja dabas veltes. Laikam pshodēliķi kaut kā var uzlabot indivīda uzvedību un attieksmi tikai kompetenta šamaņa vadībā. Jābrauc uz Amazones džungļiem.:)
Jāklausās viedas šūpuļdziesmas

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on April 5th, 2018 - 10:03 pm

Urduliņas!

(Reply) (Parent) (Link)

methodrone on April 5th, 2018 - 09:57 pm

Tā kā esmu salasījusies Jungu, man ir aizdomas, ka tiek atvērtas durvis ne vien uz paša tarakānu istabām, bet kolektīvajiem tarakāniem ar', un varbūt pat visādiem space-tarakāniem piedevām. Un es noteikti negribu ar viņiem tikties, I want to squish them.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

krishjaanis2 on April 6th, 2018 - 09:44 am

Vai!, es arī negribētu satikties ar tiem kosmiskajiem tarākaniem, kurus satika Jungs, man pietiek ar viņa aprakstiem. LSD gadījumos arī cilvēkiem nākas uzdurties tādiem gariem, ka cilvēks vēl gadiem ilgi neatiet un ir paranoisks. Reālas dēmonu apsēstības un eksorcismus varbūt var uzskatīt par šī virziena smagākajiem gadījumiem, lai gan tas bieži notiek ar cilvēkiem, kuri neko neko nezina par psihonautiku, vielām un introspektīvām tehnikām. Tie tarakāni cilvēkam burtiski uzklūp, sagrābj, turklāt ne tikai dvēseli, bet arī miesu.

(Reply) (Parent) (Link)