Jā, piekrītu tavam cilvēka psihes duļķu turned garu skaidrojumam. Man iešāvās prātā līdzība ar Voldemortu, kā viņa dvēsele sadrumstalojās ļaunuma iespaidā, veidojot sort of spirits, kas iemiesojās objektos un pašā Poterā. Varbūt cilvēkam apzināti vai neapzināti slēdzot visādus mazus un lielus līgumus ar sātanu, tiek ņemtas viņa dvēseles/psihes šķipsnas un pārvērstas duļķu garos.

Bet intuitīvi (un ja reiz bībelē arī rakstīts) šķiet, ka ir no kritušā cilvēka neatkarīgs ļaunums. Kā nekā, no kurienes radās čūska paradīzē? Varbūt ļaunums bija viena no Dieva būtnēm turned sour. Tu drošivien neesi fans, bet vienā no gnostiķu gospeļiem bija sort of aprakstīta (fragmentāri) vīzijā redzēta Jēzus pēcnāves/pirmsaugšāmcelšanās nolaišanās ellē pie šķiet septiņiem dažādiem demoniem (neatceros akurāti), kas toreiz lasot šķiet tulkojās kā objektīvs ļaunums.

And that's my whole worry - mēs zinām tik maz par ļaunumu, mēs esam redzējuši tā izpausmes, bet zinām gaužām maz. Protams, bībelē ir brīdināts, ar ļaunumu neielaisties nekādā komunikācijā, un uzticēties Dieva sargāšanai, tas ir viss kas cilvēkam jāzina, kas man šķiet leģitīmi. Bet es uztraucos, ka cilvēki tik daudz grēko (un es pati) jo vienkārši nezina ļaunumu.