04 April 2018 @ 11:10 pm
Zona.  
Pirms pāris nedēļām gribēju uzsākt TM. Tad uzzināju, ka TM laikā apziņā mantras formā transplantē hindu dievību, kas henceforth pārvērš cilvēku par zombiju, kamēr dievība atradusi sulīgu gaļas uzvalciņu, kā kundziņš meņģējas pa pasauli being all creative and splendid, a la Black Mirror teddy bear sērija "Black Museum. Tad, TM intro runā, satiku vienu meiteni, kas teica, ka arī ir skeptiska, bet uzreiz pastāstīja, ka Nīderlandē var ņemt ahujasku, kas man šķita zīmīga sinhronitāte. Jo gada sākumā biju jau svēti izlēmusi doties uz Peru, bet biju mazliet dubious, jo man riebj, es iztēlojos džungļus pilnus ar parazītiem, un visādas baisības. So dzirdot no viņas, ka ir iespēja tikt uz ahujaskas rituālu laipnīgākā klimata zonā, I was allelujering. Bet tad es noskatījos par Ošo, un sasktaījos YouTube. Uzzināju, coincidence I think not, ka ahujaska izsauc demonus rāpuļu un insektu formā, jo Ayahuasca - The Spirit Wine (Spirit - supernatural immaterial creature; angel, demon; an apparition, invisible corporeal being of an airy nature; also - volatile substance). Kāpēc man iegremdēties dziļāk savā piķa shadow, based entirely on mind structures, un kāpēc man kā lūriķim spraust savus acābolus Dieviņa privātajās dimensijās, riskējot iegrābties demonos.

Tagad es vairs nesaprotu, kas dzīve neizsauc demonus. Vai meditācija cilvēka prātu padara atvērtu demoniem? Vai joga ir saules dieva pielūgšana un kā tās pozas no The OA, kas aktivizē enerģijas vai entities vai portālus? Vai DMT, sēnes un ahujaska īstenībā nav nekāds garīgais instruments, bet gan gara inde? Cik no cilvēkiem ir cilvēki, cik no viņien ir walk-ins un she's-not-there-s? Am I here? I mean right now, I am full-on sickboy here.

No otras puses, šīs unheimlich atziņas manī ir radījušas savādu mieru un stingrību, un izpratni, kāpēc bībeles draudi un brīdinājumi ir tik urgent. Manī ir apsīkusi vēlme un nepieciešamība meklēt jebko ārpus sevis un lūgšanas. Man šķiet patiesība ir tik vienkārša un tuva un inalienable. Tas nav nekas, ko ir jāmeklē un jāatrod, bet drīzāk tas, kas ir jādara ar katru elpu, ar katru laika sprīdi. Tātad tas man jau ir, ar katru mirkli, ko dzīvoju un mijiedarbojos ar pasauli. So es secinu, ka jebkas, kas mani attālina no parastas dzīvošanas, ir sort of a death-wish, kas mani attālina no visa, jeb vienīgā, kas ir labs un vērtīgs.
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on April 5th, 2018 - 10:18 pm
Jā tieši šis! Ja cilvēks pieņem, ka viņš ir nenozīmīgs, vājš, materiāls objekts, tad visas šīs folkloras izklaides šķiet nevainīgas. Kāpēc gan to nedarīt, kamēr vien paturu prātā, ka Dievs ir nesaskaldāmais, monolītais un galvenais. Bet nē! Man ir aizdomas, ka cilvēki pat ar konrētām kustībām, žestu, skatienu, vārdu, domu var piesaukt, radīt ko nelāgu, neviennozīmīgu. Again - crazy to ponder, bet kas zina, kas notiek pasaules un esības aizkulisēs, domāju lietas, kas ir cilvēka prātam neaptveramas.

Tikai.. tad atkal ir tik grūti saprast, kāpēc vispār dzīve. Kā būt tīram, bet tikuntā pasaulē? Vai tiešām tūkstoš pasaules lietu ir aplamas un tikai viena pareiza? Kā paliek ar mākslu? Bet varbūt šī atkal ir tikai prāta problēma, un vienkārši jāvadās pēc Dieva nevis sevis.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on April 6th, 2018 - 09:21 am
vismaz kristietībā atbilde uz šo dilemmu ir ielikta pašā sākumā, Pāvils braukāja un sludināja gan jūdiem, gan romiešiem, gan grieķiem (kas ne obligāti bija Grieķi, bet gan dažādas Vidusjūras reģiona hellenizētās tautas), tāpēc viņš raksta "jūdiem esmu jūds, grieķiem grieķis", un daudzviet viņš saka, ka no vienas puses, vismaz sludinot jūdiem, nav par katru cenu jāspiež atteikties no apgraizīšanas, ēdienu šķirošanas, gavēšanas, īpašām dienām un citām jūdu rituālajām lietām, jo, galu galā, Jēzus pats daudz ko no tā ievēroja, viņš pats bija dzimis jūds, bet tas viss nāca un notika visnotaļ citādākā gaismā, un pēc augšāmcelšanās visu šo jūdu tūkstošgadu rituālās lietas ieguva pilnīgi citu jēgu, vēstulē ebrejiem saka, ka tās bija "nākamo lietu ēnas". bet no otras puses, ja kāds, teiksim, spieda jaunkristītajiem grieķiem apgraizīties vai ievērot rituālās lietas, tad to Pāvils stingri noraida, jo tā ir jaunāko brāļu apgrēcināšana un labās vēsts deformācija, proti, tās visas attiecībā pret pestīšanu un uzvaru pār elli ir ļoti sekundāras lietas.

tieši šī iemesla dēļ kristīgajā pasaulē pret mākslu ir bijusi daudz relaksētāka attieksme nekā islāmā vai jūdaismā. bet nevis tāpēc, ka kristieši būtu kaut kādā ziņā "liberālāki", bet gan tāpēc, ka visādi brīnumi un garu ceļošu jaukumi var būt tik ilgi, kamēr tie nekļūst par elkiem un sirdsapziņas savanģotājiem, kamēr tie netiek pielūgti un tajos netiek ieguldītas galējās cerības. šādā gaismā, protams, no vienas puses var šķist, ka pirts rituāli un bluķa vilkšana ir tikai tādas nevainīgas latviešu atrakcijas, bet nav noslēpums, ka Jāņi, piemēram, ir diezgan konkrēti auglības svētki ar visiem pavadošajiem rituāliem dievam/dieviem vai gariem, kuru vārdi un dziļākas nozīmes gadsimtu laikā aizmirstas, nonivelējušas un automatizējušās. tiesa, kristietis zina, ka ne jau dabas gari jāpielūdz "auglībai" - ja reiz tas ir svarīgi - bet gan viņš ir atsvabināts no kalpības šiem kosmosa pirmspēkiem, viņš Radītāju nejauc ar radību, un paša Dieva Dēla dotiem vārdiem lūdz "mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien". un jā, tas nevar radīt berzi un pretešķības starp dabisko vidi, kopienu, kurā cilvēks iedzimis, jo Kristus iezīmē pārrāvumu un pastarpinājumu - visas šīs dabiskās lietas stāv, kā stāvējušas, tikai manās attiecībās ar visām lietām kā Vidutājs stājies ir Kristus.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on April 6th, 2018 - 09:41 pm
Jā, piekrītu. Saprotot (daudzmaz) Dievu, atkrīt vēlme jebko meklēt ārpus viņa. Man šķiet cilvēki interesējas un dara elkdievību lietas, jo vai nu grib rast savai dzīves uzlabojumus, vai dara kā izklaidi. Pirmajā gadījumā jāsaprot, ka vienīgais patiesais uzlabojums ir visās lietās iet caur Dievu caur Jēzu, viss pārējais ir labākajā gadījumā substandarda, sliktākajā outright bīstams. Un otrais variants, šīs lietas darīt priekš izklaides, šķiet ir reckless nenovīdība un ignorance. Jo kā jau raksti (par bluķi) daudzi rituāli ir ar konkrētu potentu metafizisku mērķi, un tas, ka cilvēki neinteresējas par savu darbību dziļāku nozīmi ir viņu kļūda un peril.

Kas mani pašlaik uztrauc ir tieši šī milzīgā neziņa, par cik daudzām lietām es nezinu to nozīmi, daru neapzināti. Bet laikam atliek nedarīt lietas, par kurām es konkrēti uzzinu, ka tās ir sliktas, un citu lietu sakarā, vienkāŗši kaut kā "ieklausīties" un sekot Svētajam Garam.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on April 7th, 2018 - 12:20 pm
cilvēki mēdz smieties par to, ka vecās derības Dives Jahve ir greizsirdīgs dievs, kā viņš pats to par sevi atzīst, bet aina kļūst skaidrāka, ja pievērš uzmanību tam, cik bieži vecajā derībā "staigāšana kopā ar Jahvi/radītāju" (jeb ticēšana Dievam) tiek salīdzināta ar laulībām ("derība"), savukārt ielaišanās ar elkiem kā neuzticība laulībā, laulības pārkāpšana, krāpšana, saķēzīšanās, ielaižoties ar prostitūtām. pēc analoģijas ar starpcilvēku attiecībām ir tā, ka divi viens otram sola totālu uzticību, atdošanos,draudzību un kopābūšanu, bet te viens no abiem sāk piestaigāt kaut kur citur, mest acis uz citiem, un tad vakarā mājās izlikties, ka viss ir kārtībā, loģiski, ka Dievs saka, ka tas ir pretīgi, šādi atdoties un ielaisties ar katru kaut cik suģestējošu ("fascinējošu") pretīmnācēju.
(Reply) (Parent) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on April 6th, 2018 - 02:03 pm
Nez, priecāties par dabu, iet pirtī un nēsāt vainadziņus un vilkt bluķi gan man liekas legit un no tā nevajag baidīties. Kas sliktākajā gadījumā notiks, tevī iemiesosies Jumis lol?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on April 6th, 2018 - 08:22 pm
Priecāties par dabu, nēsāt vainagus, iet pirtī jā, protams, robežšķirtne ir tieši tajā, kas ar šīm darbībām tiek ticēts, kāds ir to telos, reliģiskuma vai ritualizācijas pakāpe. Piemēram, ja reiz par bluķi, vai tad nezini, ko šis rituāls nozīmē? Citēšu no folklora.lv: "Ziemassvētku vakarā notiek bluķa vilkšana - iepriekš sagatavotu lielu ozola bluķi vēla no vienām mājām uz otrām (reizēm tikai pa vienas mājas pagalmu) un pēdējajās sadedzināja. Daži uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tādējādi velk augšup un mudina atgriezties, citi - ka izvelkot bluķi pa malu malām no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot."

Simbolisms ar sauli tā 50/50, Kristus sekotājam nav jāmudina sauli atgriezties, jo viss notiek Dieva noliktajā un vēlamajā laikā, bet savu nelaimju un likstu uzlikšana bluķim - tā ir baisākā elkdievība, vismaz kristiešu acīs, jo visas likstas, nelaimes, ciešanas un grēki tika uzlikti Kristum un reizi par visām reizēm uz visām turpmākajām paaudzēm izdeldēti uz krusta. Samainīt bluķi pret Jēzu ir drausmīgi.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]methodrone on April 6th, 2018 - 09:44 pm
Aw, I just imagined doing a TM meditation repeating in my mind Jumis..Jumis..Jumis.. and the next thing I know I quit my job and become an Oprah of wheat farming.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on April 6th, 2018 - 09:57 pm
<3 Es savukārt skaitīšu mantru Ūsiņš Ūsiņš Ūsiņš un tad visu pametīšu, atlidošu atpakaļ uz Latviju un atvēršu zirgaudzētavu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on April 6th, 2018 - 10:13 pm
♡^^♡
(Reply) (Parent) (Link)