Jā tieši šis! Ja cilvēks pieņem, ka viņš ir nenozīmīgs, vājš, materiāls objekts, tad visas šīs folkloras izklaides šķiet nevainīgas. Kāpēc gan to nedarīt, kamēr vien paturu prātā, ka Dievs ir nesaskaldāmais, monolītais un galvenais. Bet nē! Man ir aizdomas, ka cilvēki pat ar konrētām kustībām, žestu, skatienu, vārdu, domu var piesaukt, radīt ko nelāgu, neviennozīmīgu. Again - crazy to ponder, bet kas zina, kas notiek pasaules un esības aizkulisēs, domāju lietas, kas ir cilvēka prātam neaptveramas.

Tikai.. tad atkal ir tik grūti saprast, kāpēc vispār dzīve. Kā būt tīram, bet tikuntā pasaulē? Vai tiešām tūkstoš pasaules lietu ir aplamas un tikai viena pareiza? Kā paliek ar mākslu? Bet varbūt šī atkal ir tikai prāta problēma, un vienkārši jāvadās pēc Dieva nevis sevis.