Priecāties par dabu, nēsāt vainagus, iet pirtī jā, protams, robežšķirtne ir tieši tajā, kas ar šīm darbībām tiek ticēts, kāds ir to telos, reliģiskuma vai ritualizācijas pakāpe. Piemēram, ja reiz par bluķi, vai tad nezini, ko šis rituāls nozīmē? Citēšu no folklora.lv: "Ziemassvētku vakarā notiek bluķa vilkšana - iepriekš sagatavotu lielu ozola bluķi vēla no vienām mājām uz otrām (reizēm tikai pa vienas mājas pagalmu) un pēdējajās sadedzināja. Daži uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tādējādi velk augšup un mudina atgriezties, citi - ka izvelkot bluķi pa malu malām no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot."

Simbolisms ar sauli tā 50/50, Kristus sekotājam nav jāmudina sauli atgriezties, jo viss notiek Dieva noliktajā un vēlamajā laikā, bet savu nelaimju un likstu uzlikšana bluķim - tā ir baisākā elkdievība, vismaz kristiešu acīs, jo visas likstas, nelaimes, ciešanas un grēki tika uzlikti Kristum un reizi par visām reizēm uz visām turpmākajām paaudzēm izdeldēti uz krusta. Samainīt bluķi pret Jēzu ir drausmīgi.