šī skarbā, kategoriskā Dieva vārdu nostāja man joprojām ir akūts jautājums, jo man, acīmredzot, kā latvietim, ir kaut kāds predispozicionēts uzskaņojums uz dabu, animismu, un, jā, daba ir grandiozs Dieva veidojums un klātbūtnes manifestācija, taču dzīvais Dievs ir kas daudz vairāk par dabu, un te man ir neliels rūgtums pret sevi, ka šādi esmu sevi atšķēlis no tautas vairuma, kuri ņemās ar auseklīšiem, danco pļavās, mazgājas rasā, rīko kaut kādus pirts rituālus, skaita horoskopus, reizēm burās un dziesmu svētkos veic Māras vai Pērkona invokācijas. neko darīt.