Man šķiet, ka galvenais ir nepazaudēt savu veselo saprātu un sirdsbalsi un neklausīt uz vārda visādus šarmantus guru, kas stāsta, ka viņi visu ir sapratuši un ieguvuši apgaismību, un ja tu maksāsi naudu, viņi tev iemācīs kaut kādas superspējas, kas tev ļaus būt brīvam no tavas cilvēcības un tu spēsi katru mirkli pavadīt kaifojot.

Bet par ayahuasca un citām zālēm, man šķiet, ka vnk tu vari nonākt situācijā, kad tu redzi kaut kādas lauskas no savādas bildes un tev nav ne jausmas kā to integrēt savā normālajā dzīvē, un to nemaz iespējams nav jēgas mēģināt integrēt. Citreiz tas var palīdzēt izkrist no limitētiem priekštatiem par savu pasauli, kas traucē dzīvot. Citreiz tas vienkārši ir trips. Citreiz tas tevi var padarīt totāli vulnerable kaut kādiem iekšējiem dēmoniem, kuri parasti are kept in check un kad viņi ir pamodušies, tu nesaproti, kā tikt galā, kā integrēt viņus vai iestūķēt viņus atpakaļ zemapziņā. Un tu nezini, kurš variants tas būs.

Mēs nekad nezināsim pilnu patiesību, tāpēc daudziem no šiem spiritual seeking ceļiem nav beigu, tāpēc var sanākt ļoti vilties. Un tas, ko mēs piedzīvojam tagad, ir pietiekami, lai mēs zinātu visu, kas mums ir jāzina (spirituāli). Ar to es nedomāju, ka vajag pārstāt interesēties par tādām lietām, bet man šķiet, ka bieži vien spiritual path ir pasaka, ko mums iestāsta vai ko iestāstam paši sev, vai trips, kas aizmiglo acis uz to, ka tev paiet garām īstā cilvēka dzīve.