meness_berns ([info]meness_berns) rakstīja,
@ 2016-09-12 11:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
---
Saprotu cilvēkus, kuriem nepatīk vai kurus garlaiko "Pakļaušanās", – pieļauju, ka viņi nespēj atkāpties no ideoloģiskas nepatikas pret Hermani, un tāpēc neskatās uz izrādi objektīvi.

Taču pats uzskatu, ka tā ir lieliska izrāde.

Pirmkārt, tā runā par Lielajiem Jautājumiem, un tas vienmēr ir audzinoši, lai atcerētos, ka pašam arī par to ikdienas burzmā jāpareflektē.

Otrkārt, tā nebūt nav garlaicīga – tieši otrādi: forma, kā tiek parādīts paēdušo rietumu centrālā politikas debašu vieta – dīvāns (kuru scenogrāfijā trāpīgi un forši simboliski apēd, nomāc, apkļauj vitālās un agresīvās islāmiskās freskas), šis mūžīgais dīvāns un manierīgās iemidzinošās intelektuāļu runas tajā – tas ir spilgti un precīzi, un, ja skatītājs to spēcīgi izbauda, tad tur ir tālu līdz garlaicībai.

Un treškārt – kas pats galvenais – Hermanim, iespējams, pašam negribot, ir izdevies izvilkt esenci, kura Velbeka tekstā nemaz tik labi nenolasās – par to, ka viss tomēr, daugi, ir vienā putrā, un nekādas viennozīmīgas dialektikas ass starp labo, morālo islāmu un izvirtušo, pašnāvniecisko liberālismu jau nav! Jo no katras epizodes jau spīd laukā, ka Hermanim pašam (nu vai vismaz JRT trupai) būtu ļoti ļoti žēl pazaudēt tās cilvēka brīvības un indivīda tiesības, kuras tas labais, morālais islāms nogrieztu saknē.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]rasbainieks
2016-09-12 11:27 (saite)
bet vai tas neprasa spēles noteikumu "islāms ir labs un morāls, un liberālisms ir izvirtis un pašnāvniecisks" pieņemšanu?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]meness_berns
2016-09-12 11:44 (saite)
Kas tas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2016-09-12 11:46 (saite)
nu ka tā to uztvert ir iespējams tikai tad, ja pieņem šādus spēles noteikumus? kuri tādi ir jāizdomā un tad jāpieņem, jo nav jau tā, ka viņi tādi točno pastāv.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]meness_berns
2016-09-12 11:55 (saite)
Es vismaz visu dzīvi mēģinu šādās reizēs pieiet mākslas darbam divdimensionāli. Vienlaikus "pieņemt spēles noteikumus" (piemēram, ka NWA no sirds domā, ka visus policistus vajag nogalināt, vai ka Impaled Nazarene no sirds domā, ka vajag rūpēties par Sātana atnākšanu, vai Hermanis/Sorokins savulaik iekš "Ledus" no sirds domāja, ka vajag atšaut visus sliktos cilvēkus), bet paralēli baudīt šo pašu mākslas darbu, izspiežot caur refleksijām ar savu paša – Mēnesbērna – dzīves uzskatu un vērtību kopumu. Un tad man viss patīk, un absolūti netraucē nevieni mākslinieka izdomātie spēles noteikumi. Droši vien to sauc par postmodernu pohuismu, bet es tā dzīvoju un jūtos ļoti labi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2016-09-12 12:08 (saite)
bet citiem taču drīkst būt arī citas pieejas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]meness_berns
2016-09-12 12:19 (saite)
Protams! Un manā ierakstā jau nav nekur uzbrauciens citu pieejām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2016-09-12 12:20 (saite)
ir, pašā sākumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]penny_lane
2016-09-12 11:28 (saite)
tas nozīmē, ka tu nepieļauj, ka var nepatikt, skatoties objektīvi?

un tomēr par pēdējo man vislabāk patika tas, kā ant. teica piektdien: gan jau, ka mēs te rietumos ar laiku ar islāmu izdarītu to pašu, ko jau esam izdarījuši ar kristietību.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-12 11:39 (saite)
nu, pēdējais izteikums tomēr ignorē fundamentālās-strukturālās atšķirības starp islāmu un kristietību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]usne
2016-09-12 11:41 (saite)
Vai tad ir tādi mēs un viņi?

(Atbildēt uz šo)


[info]bljanna
2016-09-12 11:48 (saite)
Būs jāaiziet. Jāiemanto Viedoklis.

(Atbildēt uz šo)


[info]barbala
2016-09-12 12:49 (saite)
Piekrītu, ipaši par pēdējo rindkopu. Man arī šī šķita ļoti vērtīga izrāde un īstajā laikā nākusi.

(Atbildēt uz šo)


[info]zvirbuleens
2016-09-12 12:56 (saite)
Izskatās, būs jāaiziet. Ja nu nepatiks kādas idejas vai tamlīdzīgi, tas ir pilnīgi normāli, bet galvenais, lai nebūtu tā, ka vispār nav nekā un tāpēc jāgarlaikojas.

(Atbildēt uz šo)


[info]rasbainieks
2016-09-12 18:26 (saite)
par labo, morālo islāmu:
"Lai cik tas neskanētu paradoksāli, bet viena no manām pēcsajūtām, lasot skatītāju atsauksmes par romāna uzvedumu – cik tā ir latviešiem vajadzīga izrāde, lai “beidzot sāktu domāt” , “kaut ko darīt, kamēr nav par vēl”, utt., bija šāda: Kādēļ gan bīties no islamizācijas un badīt ar to citus, ja, balstoties uz piedāvāto lasījumu, tas mums piedāvā tieši tās pašas “tradicionālās vērtības”, par kurām tik aktīvi cīnās Nacionālā apvienība, asociācija “Ģimene” un citas tikumības komisijas – patriarhālu sabiedrības modeli un pilnīgu kontroli pār izglītību un demogrāfiju, sabiedrība tiks atsvabināta no feministēm (kaut kā dīvainā kārtā tiek aizmirsti geji), zemās dzimstības, bezdarba un citām “agonizējošās Eiropas” nebūšanām. Protams, citas reliģijas rāmī, bet, tā kristietība ir izdarījusi pašnāvību kopā ar Eiropu, tad…tad neko."
želve lsm

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-12 22:09 (saite)
vēlreiz, šāds lasījums totāli ignorētu lielās atšķirības starp kristietību un islāmu. neesmu drošs, vai Velbeks mēģina iezīmēt šo atšķirības līniju (galu galā, islāmistus ievēl, jo blokam pievienojas katoļi), taču vietām jaušama milzīga nostalģija pēc kaut kā aizejoša, ka aiziet kaut kas labs un Eiropai strukturāli svarīgs gadu simtiem, kas turklāt vienlaikus ir eneiblojis visu to apgaismības/humānisma/sekulāro lietu, kuru vairāku darbu garumā Velbeks sort of kritizē. neticu, ka Velbeks neredz atšķirību starp katolicismu un citām kristietības formām. darbā tomēr ir neliela refleksija par kristietību, Vismanss, dievmāte, gandrīz-konversija, utml. vai nostaļģija saistās arī ar to?

katrā ziņā, Želve šo savu brīnišķīgo tēzi mierīgi varētu klāstīt poļiem, ungāriem, horvātiem, grieķiem, kuri savulaik gadu simtiem ir karojošu ar islāmu, acīmredzot kaut kādu atšķirību saskatot.

principā, visus viduslaikus vēl līdz 17. gs. Vīnes aplenkumam raksturo karš pret islāma ekspansiju, ja karš, tad jau kaut kādu atšķirību, ar vai bez visām nosacīti patriarhālajām, demogrāfiskajām etc lietām tomēr redz.

kas varbūt svarīgi arī Velbeka darba kontekstā - pat augstākajā un patriarhālākajā viduslaiku punktā, kaut vai trivialitāšu un ārējību ziņā, vienmēr ir bijis būtisks atšķirības moments - kristietība jau no pašiem sākumiem atvēl milzīgu telpu sievietes subjektivitātei, nevienā citā ābrahāmiskajā (un vēl veselā kaudzē reliģiju) nekas tāds nav iedomājams - iedomājies, viduslaikos ir simtiem sieviešu klosteru (sieviešu garīgums, reliģiozitāte, individualitāte - augsta subjektivitātes forma, kurpretim islama sievieti raksturo tieši burka, hidžābs, vesels regulāciju klāsts, pa-kļau-ša-nās), kurus vada sievietes, jā, iedomājies, kristīgajā viduslaiku Eiropā pat ir sievietes valdnieces un sievietes-karavadones, utml. varbūt tāpēc Velbeka varonis tik dziļi un skaisti reflektē par dievmāti?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-12 22:13 (saite)
es sapratu, varbūt lielais plot-twist slēpjas faktā, ka Velbeks vairākkārt intervijās sevi sauc par kalvinistu (old Calvinist pain-in-the-ass)?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?