meness_berns ([info]meness_berns) rakstīja,
@ 2016-09-12 11:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
---
Saprotu cilvēkus, kuriem nepatīk vai kurus garlaiko "Pakļaušanās", – pieļauju, ka viņi nespēj atkāpties no ideoloģiskas nepatikas pret Hermani, un tāpēc neskatās uz izrādi objektīvi.

Taču pats uzskatu, ka tā ir lieliska izrāde.

Pirmkārt, tā runā par Lielajiem Jautājumiem, un tas vienmēr ir audzinoši, lai atcerētos, ka pašam arī par to ikdienas burzmā jāpareflektē.

Otrkārt, tā nebūt nav garlaicīga – tieši otrādi: forma, kā tiek parādīts paēdušo rietumu centrālā politikas debašu vieta – dīvāns (kuru scenogrāfijā trāpīgi un forši simboliski apēd, nomāc, apkļauj vitālās un agresīvās islāmiskās freskas), šis mūžīgais dīvāns un manierīgās iemidzinošās intelektuāļu runas tajā – tas ir spilgti un precīzi, un, ja skatītājs to spēcīgi izbauda, tad tur ir tālu līdz garlaicībai.

Un treškārt – kas pats galvenais – Hermanim, iespējams, pašam negribot, ir izdevies izvilkt esenci, kura Velbeka tekstā nemaz tik labi nenolasās – par to, ka viss tomēr, daugi, ir vienā putrā, un nekādas viennozīmīgas dialektikas ass starp labo, morālo islāmu un izvirtušo, pašnāvniecisko liberālismu jau nav! Jo no katras epizodes jau spīd laukā, ka Hermanim pašam (nu vai vismaz JRT trupai) būtu ļoti ļoti žēl pazaudēt tās cilvēka brīvības un indivīda tiesības, kuras tas labais, morālais islāms nogrieztu saknē.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krishjaanis
2016-09-12 22:09 (saite)
vēlreiz, šāds lasījums totāli ignorētu lielās atšķirības starp kristietību un islāmu. neesmu drošs, vai Velbeks mēģina iezīmēt šo atšķirības līniju (galu galā, islāmistus ievēl, jo blokam pievienojas katoļi), taču vietām jaušama milzīga nostalģija pēc kaut kā aizejoša, ka aiziet kaut kas labs un Eiropai strukturāli svarīgs gadu simtiem, kas turklāt vienlaikus ir eneiblojis visu to apgaismības/humānisma/sekulāro lietu, kuru vairāku darbu garumā Velbeks sort of kritizē. neticu, ka Velbeks neredz atšķirību starp katolicismu un citām kristietības formām. darbā tomēr ir neliela refleksija par kristietību, Vismanss, dievmāte, gandrīz-konversija, utml. vai nostaļģija saistās arī ar to?

katrā ziņā, Želve šo savu brīnišķīgo tēzi mierīgi varētu klāstīt poļiem, ungāriem, horvātiem, grieķiem, kuri savulaik gadu simtiem ir karojošu ar islāmu, acīmredzot kaut kādu atšķirību saskatot.

principā, visus viduslaikus vēl līdz 17. gs. Vīnes aplenkumam raksturo karš pret islāma ekspansiju, ja karš, tad jau kaut kādu atšķirību, ar vai bez visām nosacīti patriarhālajām, demogrāfiskajām etc lietām tomēr redz.

kas varbūt svarīgi arī Velbeka darba kontekstā - pat augstākajā un patriarhālākajā viduslaiku punktā, kaut vai trivialitāšu un ārējību ziņā, vienmēr ir bijis būtisks atšķirības moments - kristietība jau no pašiem sākumiem atvēl milzīgu telpu sievietes subjektivitātei, nevienā citā ābrahāmiskajā (un vēl veselā kaudzē reliģiju) nekas tāds nav iedomājams - iedomājies, viduslaikos ir simtiem sieviešu klosteru (sieviešu garīgums, reliģiozitāte, individualitāte - augsta subjektivitātes forma, kurpretim islama sievieti raksturo tieši burka, hidžābs, vesels regulāciju klāsts, pa-kļau-ša-nās), kurus vada sievietes, jā, iedomājies, kristīgajā viduslaiku Eiropā pat ir sievietes valdnieces un sievietes-karavadones, utml. varbūt tāpēc Velbeka varonis tik dziļi un skaisti reflektē par dievmāti?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-09-12 22:13 (saite)
es sapratu, varbūt lielais plot-twist slēpjas faktā, ka Velbeks vairākkārt intervijās sevi sauc par kalvinistu (old Calvinist pain-in-the-ass)?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?