tas ir absurds ([info]mazeltov) rakstīja,
@ 2016-01-03 15:08:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:vkkf

Jā, kas vēl jauns literatūrā & naudā & sakaros.

Piemēram, Noras boifrendam piešķirti 1500 EUR neizsakāmi noderīgās un nepieciešamās latviešu-gruzīnu, gruzīnu-latviešu vārdnīcas sastādīšanai (kopā vārdīcas sastādīšanai piešķirti 3000 EUR). Nu cik cilvēkiem tā vārdīca būs vajadzīga? Nu, varbūt bēgļu programmas ietvaros, ja Krievija atkal iebruks Gruzijā un gruzīni bēgs uz Latviju. Bet nu cik daudz latviešu vārdu nepieciešams iemācīties, lai tiktu cauri Latvijai tālākai nokļūšanai uz Vāciju? Nu tā, ne īpaši daudz, man šķiet.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mazeltov
2016-01-03 16:57 (saite)
Tulkotāji: man šķiet, ka konkrēto gruzīnu-latviešu-gruzīnu vārdnīcu izmantos ļoti maz; pieļauju, ka pārsvarā tulkojumi notiek pēc shēmas gruzīnu-krievu-latviešu un pretējā virzienā tāpat. It īpaši, ja tulkojamais teksts ir saistīts ar speficisku terminoloģiju.

Ceļotāji: google translate ir daudz efektīvāk; tie, kuri ceļos uz Gruziju - galvenās saziņas valodas, ko latviešu ceļotāji izmantos, būs krievu un angļu. Un, ja tā vārdīca būs baigais ķieģelis, tad iespēja, ka to kāds ņems līdzi ceļojumā, ir diezgan niecīga.

Cilvēki, kas apgūst valodu: lūk, šie gan šķiet vienīgie reālie ieguvēji un vārdnīcas biežākie izmantotāji. Tikai - nu cik viņu Latvijā ir/būs, ko?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2016-01-03 17:08 (saite)
Google tulkotājs mazajās valodās, kurām ir sarežģīta gramatika strādā ievērojami sliktāk.
Katra nākamā vārdnīca dod kaut ko arī latviesu valodas attīstībai.
Visu tulkot caur krievu vai citu lielo valodu - poskoloniāli un provinciāli :)
Par gruzīnu valodas praktisko noderīgumu - Polijā šobrīd Gruzija ir topa ceļojumu galamērķis. Gruzija ziemā, Gruzijas kalnu trekings, Gruzijas vīna darītavu tūres, atpūta pie Melnās jūras utt. Salīdzinoši pa lēto. Ziemeļāfrikas imigranti neskatās šķīvī, kamēr tūrists stūkā iekšā savu all inclusive maltīti un draugiem var palielīties ar eksotiku. Daudz dabas un kultūrvēsturisko apskates objektu. Gan jau arī Latvijā šī mode sāksies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2016-01-03 17:20 (saite)
Jā, to postkoloniālismu un provinciālismu māca Ventspils Augstskolā, Tulkošanas studiju fakultātē, jo, guess what, latviešu valoda nav tā vārdiem bagātākā valoda un kāda no lielajām valodām kā starpvaloda mēdz lieti noderēt, lai saprastu tulkojamā vārda niansi un tāpat tas noder arī tehnisko tekstu tulkošanā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2016-01-03 17:25 (saite)
Eh, kad tā palasu to Tavu besīšanos par latviešu rakstītā vārda bezjēdzīgumu,tad atceros,ka man vēl ir divas Viļa Lācīša grāmatas jānopērk un jāizlasa :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2016-01-03 17:28 (saite)
Kāpēc tu man centies piesiet to, ko es nekad neesmu teikusi?

Esmu absolūti par latviešu rakstīto vārdu, mani besī naudas piešķiršanas principi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2016-01-03 17:34 (saite)
Nu bet ja pat 3000 eiras vārdnīcai Tev šķiet naudas izšķiešana, tad kas Tavuprāt ir sakarīga naudas tērēšana?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2016-01-03 17:42 (saite)
Tāda, kur pirmā doma nav, ka finansējums piešķirts galvenokārt pazīšanās un aizmugures dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2016-01-03 17:50 (saite)
Esmu pētījusi leksikogrāfijas vēsturi, tāpēc domāju, ka ja autors nebūtu ar Latviju saistīts privāti, tad visdrīzāk šāda vārdnīca vispār netaptu. Reto valodu vārdnīcas pārsvarā top aiz bezaprēķina mīlestības pret konkrēto valodu vai aiz tīri zinātniskas intereses. Un vārdnīcu izpirks. Vārdnīcas patiešām kļūst par ieraugu tālākiem tulkojumiem un visa veida kontaktiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2016-01-03 18:03 (saite)
Nu tad pēdējais laiks zvanīt Laimai un prasīt, kad tad beidzot pratīsies un sāks ko darīt turku-latviešu-turku vārdnīcas izdošanas labā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2016-01-03 18:04 (saite)
Nauda nav problēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2016-01-03 18:18 (saite)
Kāpēc gan ne? Kaut gan man būtu interesantāki kādi mūsdienu turku literatūras tulkojumi viņas izpildījumā.
Vispār Tu arī varētu uzrakstīt kādu grāmatu - piemēram, ceļvedi pa labākajām snova trasēm un paprasīt līdzfinansējumu. Piešķiršanas sistēmu esi izpētīju kā reti kurš.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2016-01-03 18:36 (saite)
Ceļvedis par labākajām snova trasēm latviešu valodā būtu kaut kas pilnīgi bezjēdzīgs laikā, kad tie cilvēki, kuri snovo un slēpo, parasti vai nu paši prot visu atrast internetā vai arī, kaut kādu aktīvo penšu gadījumā, tāpat brauc slēpot ar tūrfirmām.
Tas cilvēku, kuram vajadzētu šādu gidu latviski, ir nenormāli mazs vai pat neeksistējošs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2016-01-03 18:36 (saite)
T.i., tas cilvēku skaits.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2016-01-03 18:46 (saite)
apskatīties google kur ir kalns un cik maksā ski pass, protams, katrs pats prot.
šādu grāmatu jēga ir kā food pornam - cilveks lasa un sapņo vaļā acīm, kaut es tā varētu savus piecus burtus no vietas izkustināt, atsevišķos gadījumos tas darbojas arī kā iedvesma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2016-01-03 18:55 (saite)
jā, tad jau pavārgrāmatas arī nebūtu vērts drukāt, jo katrs pats kaut ko pagatavot prot

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2016-01-03 19:00 (saite)
Tu arī salīdzināji, Latvijas cept gribētāju un snovotāju/slēpotāju skaitu. Protams, ka pavārgrāmatas latviešu valodā potenciāls atmaksāties ir ievērojami lielāks nekā grāmatas par snovošanu/slēpošanu.

Nevajag novirzīties no tēmas - labāk pasaki, grāmata latviešu valodā par snovošanu/slēpošanu un foršākajām vietām, kur to darīt - kāds tiešām tic, ka kaut kas tāds varētu atmaksāties?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2016-01-03 19:09 (saite)
Jebkura veida literatūru mazajās valodās vispār nedara, lai atmaksātos. Tā ir sirdlieta, kur kkf vai citādi piesaistīti sponsori palīdz tikt cauri pa nullēm. Tomēr ir nozares, kur tas, ka esi autors piedod cilvēkam zināmu splendoru. Tāpēc cilvēki turpina ar to nodarboties. Jo, protams, gandrīz visu var atrast googlee un nokačāt pa velti. Tas ko nevar ir tieši šie autordarbi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2016-01-03 19:09 (saite)
Neesmu interesējusies, vai vispār kas atmaksājas, bet domāju, ka teorētiski varētu atmaksāties labāk nekā kārtējā savā nabā skatīšanās daiļliteratūra, kas tavā nākamajā ierakstā minēta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mazeltov
2016-01-03 18:56 (saite)
Kalnu google atrast var un apskatīt, cik maksā biļete arī, bet foto, filmas, rakstus internetā atrast nemāk? Nu var jau būt, ka kāds ir tik selektīvs un ierobežots interneta lietošanā. Bet nu tie cilvēki arī nekad nesnovos un neslēpos, līdz ar to, kāda jēga tērēt laiku un naudu viņu dēļ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2016-01-03 20:06 (saite)
What? Jebkura valoda ir pašpietiekama ar vārdiem. Starpniekvaloda tulkošanā ir vajadzīga tikai tad, ja tulkotājs neprot avota valodu, bet caur tādu tulkošanu nianses neizbēgami tiks zaudētas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kisswithafist
2016-01-03 17:08 (saite)
gana daudz, lai atmaksātos nieka 3K eiro, manuprāt. Ja tā būtu svahili vai zulu vārdnīca, tad jau par lietderīgumu var pastrīdēties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?