Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2016-04-10 21:36:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vai jūs esat kādreiz iedomājušies, kā jūs nomirsiet, mēs visi nomirsim, nāve ir neizbēgama
teiksim, es laikam atgulšos dīvānā, tad man (kā manam vectēvam) pazudīs redze, pēc tam man liksies, ka dzīvot bez redzes ir bezjēdzīgi, pēc tam pāries vēlme dzīvot vispār, un tad es beigšos. izklausās drausmīgi, bet nu tā tas notiek

(Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2016-04-10 22:00 (saite)
Kristus ir nomiris par mani, lai es dzīvotu mūžīgi.

(Atbildēt uz šo)


[info]putnupr
2016-04-10 22:13 (saite)
ļoti bieži iedomājos par nāves veidu, iedomājos, kādas mocības būs. iedomājos, ka varbūt būs tik sūdīgi, ka gaidīšu nāvi kā atpestīšanu.

(Atbildēt uz šo)


[info]helvetica
2016-04-10 22:16 (saite)
Ta 'atgulsanas divana' sakas jau ar pirmajiem fizo sapju/neizturibas vestnesiem 30+ gadu vecuma...

(Atbildēt uz šo)


[info]nova
2016-04-10 22:39 (saite)
5x dienā

(Atbildēt uz šo)


[info]le_minga
2016-04-10 22:42 (saite)
nezinu kā, bet ceru, ka līdz tam būšu iemācījusies nebaidīties (no brīža, nevis pirms un pēc - tieši no tā mirkļa)...
un vēl - ceru, ka būšu neatkarīga un pie pilna saprāta līdz pēdējai savai dienai - darbošos, ņemšos, piesēdīšu - nu kaut kā tā...
katrā ziņā - vēl lielākas bailes par "to" brīdi, man izraisa apziņa, ka varu kļūt kādam par nastu...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2016-04-10 22:45 (saite)
apziņa, ka varu kļūt kādam par nastu...
------------------------
jā, man tas pats

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]martcore
2016-04-10 22:57 (saite)
vai arī pašnāvība, ja es jutīšu pārāk lielas sāpes. es uzskatu, ka neeksistē sabiedrība, kas man varētu to aizliegt

(Atbildēt uz šo)


[info]blond
2016-04-10 22:58 (saite)
Mana mammiņa nomira pagājušā gada martā, mierīgi nomira, es biju klāt, un pēc pavisam neilga laika nomira dzejniece Astrīde Ivaska. Un kaut kur bija nopublicēts viņas dzejolis, kurš man sniedza kaut kādu mierinājumu tajās ārkārtīgi bēdīgajās dienās:

Jo mirt
būs tāpat kā mīlēt --
sajust straumi plūstam sev pretī,
sajust straumi stiprāku par sevi,
sajust straumi un plūst tai pretī,
sajust straumi sevi nesam,
nebaidīties un nirt.

Tur viss pateikts. Ja tā varētu. Tā vajadzētu būt.

(Atbildēt uz šo)


[info]ravejsledzejs
2016-04-10 23:26 (saite)
nu kāpēc uzreiz tā. var jau arī pamēģināt nomirt ar infarktu pišoties orgasma laikā.

(Atbildēt uz šo)


[info]kochka
2016-04-11 00:48 (saite)
Bet vai tad mirstīgumu neapzinās jau bērnībā? Kad sāc domāt, kāpēc īsti esi piedzimis, rokot kaķim kapiņu? Un vēl eksperimenti ar galvas pabāšanu zem ūdens vannā. Bet tīri ziņkārības dēļ, jo man liekas es biju priecīgs bērns. Nāve pavisam normāls jautājums, jo dzīves sastāvdaļa.

(Atbildēt uz šo)


[info]ib
2016-04-11 08:35 (saite)
Es nāku no vēžinieku ģimenes, tāpēc ilūziju par atlaišanos dīvānā un izbeigšanos man nav.
Vienīgā iespēja, atmesties priekšlaicīgi ar infarktu vai fūru frontālā sadursmē.

(Atbildēt uz šo)


[info]kakjux
2016-04-11 11:07 (saite)
Daudz domāju par speciālu priekšlaicīgu nomiršanu. Sen atpakaļ pat nepieļāvu domu, ka izdzīvošu līdz savam tagadējam vecumam. Bet vispār, nesen vienam draugam bija sirdstrieka, baisi aizdomājos. Man ir vairāk bail no novecošanas, no tā, ka varētu vairs nespēt izdarīt elementāras lietas pati. brīžiem pilnīgi liekas, ka cilvēku apsēstība ar atturēšanu no pašmiriena, ir diezgan muļķīga.

(Atbildēt uz šo)


[info]f
2016-04-11 13:57 (saite)
es drīzāk domāju, kā pārdzīvot to, ka pēc tam vairs nebūs life as we know it.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?