nezinu kā, bet ceru, ka līdz tam būšu iemācījusies nebaidīties (no brīža, nevis pirms un pēc - tieši no tā mirkļa)...
un vēl - ceru, ka būšu neatkarīga un pie pilna saprāta līdz pēdējai savai dienai - darbošos, ņemšos, piesēdīšu - nu kaut kā tā...
katrā ziņā - vēl lielākas bailes par "to" brīdi, man izraisa apziņa, ka varu kļūt kādam par nastu...