Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2016-04-10 21:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vai jūs esat kādreiz iedomājušies, kā jūs nomirsiet, mēs visi nomirsim, nāve ir neizbēgama
teiksim, es laikam atgulšos dīvānā, tad man (kā manam vectēvam) pazudīs redze, pēc tam man liksies, ka dzīvot bez redzes ir bezjēdzīgi, pēc tam pāries vēlme dzīvot vispār, un tad es beigšos. izklausās drausmīgi, bet nu tā tas notiek


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]blond
2016-04-10 22:58 (saite)
Mana mammiņa nomira pagājušā gada martā, mierīgi nomira, es biju klāt, un pēc pavisam neilga laika nomira dzejniece Astrīde Ivaska. Un kaut kur bija nopublicēts viņas dzejolis, kurš man sniedza kaut kādu mierinājumu tajās ārkārtīgi bēdīgajās dienās:

Jo mirt
būs tāpat kā mīlēt --
sajust straumi plūstam sev pretī,
sajust straumi stiprāku par sevi,
sajust straumi un plūst tai pretī,
sajust straumi sevi nesam,
nebaidīties un nirt.

Tur viss pateikts. Ja tā varētu. Tā vajadzētu būt.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?