Sviesta Ciba |

Chloroform Sauna (

martcore) rakstīja,
@ 2013-02-25 11:59:00

pateikšu kaut ko revolucionāru, bet patiesu
es daudz par to esmu domājis, ļoti daudz

karoče

cilvēkiem nav dzimuma
cilvēkiem ir tikai iespējas
lielākais vairums iespēju ierobežojumiem atrodas psiholoģiskajā sfērā, nevis ģenētiskajā

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	markizs 2013-02-25 12:22 (saite)
	tā ģenētiskā štelle jau to psiholoģisko arī ietekmē, varētu pat teikt, ka veido (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

martcore
2013-02-25 12:31 (saite)

es tā nedomāju
kaut vai tādēļ, ka, ja mēs piedzimtu citos laikmetos, mēs, iespējams, izvēlētos citas profesijas, ar ko nodarboties, mūsu apsvērumu ķimija taču nav tik ļoti predisponēta uz kaut ko vienu - nē, nu, varbūt man ir (lai arī grūti būtu par kaut ko tādu galvot)
viduslaikos mēs ar tevi varētu kļūt par lopkopjiem vai tirgotājiem
fašisma laikā mēs kļūtu vai nu par fašistiem vai par koncentrācijas nometņu iemītniekiem vispaŗ bez kādas īpaši brīvas gribas, nevis par kurpniekiem, fotogrāfiem vai sistēmas administratoriem

nevar taču teikt, ka mums ģenētiski būtu ierakstīts kodā "slaukt govis", "naglot pazoles" vai "nogalināt citus nevainīgus cilvēkus"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	markizs 2013-02-25 12:57 (saite)
	es runāju ne par profesiju bet par psiholoģiskajām īpatnībām kas nāk no dzimuma ģenētikas. un tām savukārt ne obligāti ir konkrēta kauzācija ar profesijas izvēlei, bet nu kāda korelācija jau var gadīties kādreiz (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2013-02-25 13:02 (saite)
	tad es ne īpaši saprotu kādas psiholoģiskās īpatnības nāk no ģenētikas - vairāk drosmes, vairāk loģikas, vairāk n-skill+5 ? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2013-02-25 13:14 (saite)

neapšaubāmi neesmu eksperts, bet šādus tādus faktus esmu sagrābstījis, piemēram:
XX (sievietēm) smadzenēs lielākas/stiprākas sociālās funkcijas (kas paredz visādu ģimenisko, intuitīvo, rotaļīgo)
XY (večiem, bļe) spēcīgāka telpas uztvere (nahuj karti! a, ja karti, tad kaut vai Jakutskā RIMI atradīs), spēja uztvert un atpazīt ātri kustošus priekšmetus, turklāt lielākā attālumā nekā sievietes.

Nu, un tas noteikti vēl nav viss, bet jau šis ieskicē kaut kādas atpazīstamas funkciju nianses mūsu ne tik teorētiski sterilajā dzīves vidē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	auksts_entelekt 2013-02-25 13:22 (saite)
	tieši tā. Vīriešiem vairāk attīstīta tā smadzeņu puslode, kas atbild par loģiku, bet sievietēm tā, kas atbild par emocijām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2013-02-25 13:23 (saite)
	arī tik vienkārši nav (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

martcore
2013-02-25 13:28 (saite)

kas tie vēl par pētījumiem )
ģimenisko, intuitīvo, rotaļīgo, cementa maisītāja šoferis pēc darba dodas mājās, lai paēstu makaronus, mehāniski nodrāztos, no rīta aizūtītu dēlu uz skolu ar vārdiem "mācies, labi, mans jaunais vīrieti", un atgrieztos pie cementa maisītāja stūres, lai nekļūdīgi atrastu pagalmu sešus kilometrus tālāk pilsētā

nu, kā lai to pasaka, po, čuvak, nu es nezinu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2013-02-25 13:34 (saite)

bļē, es jau toč ne tuvu neesmu tāds čalis, ko kategorizēt kā tipisku veci, so i should know. es takš nerunāju neko ne par traktoriem, ne par lellēm. tas būtu stipri par vienkāršotu. es drīzāk par orientācijas niansēm, nevis kaut kādiem sociāli determinējošiem gēniem. kamon - ja es teiktu, ka visādiem īstajiem Āfrikas iezemiešiem atšķiras smadzeņu funkcijas (slightly), vai es būtu rasists? Un tas nenozīmē, ka kenijietis nevar būt traktorists, arhitekts vai rokenrols.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2013-02-25 13:36 (saite)
	es jau toč ne tuvu neesmu tāds čalis, ko kategorizēt kā tipisku veci ----------------------- tu neticēsi, bet to par sevi varētu pateikt 99% veču un 99% cacu teiks, ka viņas nav cacas, etc etc etc par to arī mans ieraksts (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

black_data
2013-02-25 13:53 (saite)

Discovery bija doķene par transseksuāli, kurš gatavojās operācijai, un pie reizes zinātnieki izdomāja papētīt arī izmaiņas domāšanā hormonu iespaidā. Neizslēdzu, ka secinājumi ir novecojuši, bet tam laikam tas bija pirmais taustāmais pierādījums, ka hormoni iespaido ne tikai to, cilvēkam aug pupi vai bārda. Te gan var iebilst, ka tā nav akurāt ģenētika, bet tomēr hormoniem ir visai tiešs sakars ar dzimumu.

Savukārt, atraujoties no dzimumiem, tie cilvēki, kas spēj iegaumēt un nospēlēt tūkstošiem melodiju, bet pilnībā ir nespējīgi uz komunikāciju, šķiet, sirga tieši no ģenētiskām saslimšanām, kas atstāja iespaidu uz smadzeņu attīstību un darbību, bet varu arī kļūdīties.

Bottom line, ja kāds sūta tevi zeķes lāpīt atsaucoties uz tavu dzimumu, vari palūgt viņam kādu akadēmisku pētījumu par korelāciju starp dzimumu un zeķu lāpīšanu, bet, piemēram, tas, ka es neiemācītos zīmēt, pat ja man būtu paveicies pienestu otiņas Mikelandželo, gan ir fakts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	usne 2013-02-25 12:27 (saite)
	es šādi arī esmu domājusi (Atbildēt uz šo)

	ob 2013-02-25 12:50 (saite)
	dzimums nosaka atšķirību audzināšanā, kā rezultātā gandrīz visur džeki ir labāki matemātikas testos, skandināvijā apmēram vienādi ar beibēm, bet islandē beibes ieliek džekiem. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

martcore
2013-02-25 13:10 (saite)

un no kurienes ir panesies, ka meitenes nevar būt labas matemātiķes (antīkajā grieķijā bijā), labas grāmatvedes (man aukstskolā grāmatvedību māca kļova sieviete), labas finanšu speciālistes, labas analītiķes
kādēļ ir tāds prieks par sievieti-kosmonautu valentīnu tereškovu
tādēļ, ka kosmoss nesadragāja viņas trauslo ķermeni ar savu briesmīgo vakuumu, vai

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ob 2013-02-25 13:23 (saite)
	nav runa par to ka nevar un islande tam piemērs. 50to gadus ASV sievietes absolūtā vairākumā nēsēja auskarus, bet būtu ļoti grūti atrast šajā laikā vīriešus, kas nēsā auskarus. mēs varam pārliecinoši apgalvot, ka 50to gadu ASV pilsoņu auskaru nēsāšanas paradumus definēja ģenētiski faktori. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	auksts_entelekt 2013-02-25 13:24 (saite)
	http://rigabraininfo.uservoice.com/knowledgebase/articles/96636-sievie%C5%A1u-un-v%C4%ABrie%C5%A1u-smadze%C5%86u-at%C5%A1%C4%B7ir%C4%ABbas-intelekts (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

martcore
2013-02-25 13:34 (saite)

so
jūs varat smieties priecīgāk par mums
būt greizsirdīgākas par mums
bēdāties par bēdām vairāk, nekā mēs
mīlēt vairāk, nekā mēs mīlam (slabo?)
ienīst vairāk, nekā mēs ienīstam
pārdzīvot vairāk, nekā mēs pārdzīvojam

mēs taču tikai protam raķeti aukstasinīgi uzprojektēt un uzrīdīt amērikai, lai tur visi nosprāgt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	auksts_entelekt 2013-02-25 13:39 (saite)
	..un mums ir augstāks sāpju slieksnis! Kaut gan, tikko lasīju, ka izplatītais mīts, ka vīrietis nevarētu izturēt dzemdību sāpes tikai tāpēc, ka ir lielāks čīkstulis, ir nepatiess. Vīrietim iekšējie orgāni esot ar daudz īsākiem (?) nervu galiem, tāpēc vēdersāpes, gastrītu un t.t. viņi pārcieš daudz smagāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2013-02-25 13:53 (saite)
	ceru, ka pētījums tika veikts skatoties, kā vienādos apstākļos sievietes un vīrieši mirst no sāpju šoka, jo savādāk izpētīt nav iespējams (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

begemots
2013-02-25 13:56 (saite)

erm.

jā. un nē.

i mean, es nevaru tā uz sitiena vismaz iedomāties kādu profesiju, kurā nevarētu būt veiksmīgas sievietes. vai vīrieši. tai pat laikā profesija -- tā ir sociāla konstrukcija.

savukārt, palabo mani, ja kļūdos, bet ģenētiskās atšķirības pa lielam taču ir tās, kas nosaka, ka, piemēram, ir vairāki sporta veidi, kur ir sieviešu komandas un vīriešu, un kuras savā starpā parasti nesacenšās, jo tur rezultāts būtu iepriekš jau ļoti paredzams?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

martcore
2013-02-25 14:22 (saite)

kā lai to pasaka
sociālas konstrukcijas nav profesijas. sociālas konstrukcijas ir tas, ko mēs saucam par vīriešiem un sievietēm, ko mēs, kā uzbūvētas sociāls konstrukcijas uzskatām par citām sociālām konstrukcijām. lai arī to visu esam, tipa, projektējuši paši. es nezinu, vai tu saprati.

atšķirības eksistē - tajā, lai mēs kā suga izdzīvotu, daļai ir krāns, daļa spēj radīt mūsu pēcnācējus, taču mēs, džeki^^ savstarpēji nebūt neesam tik identiski, kā mūs vēlētos redzēt džuses^^ - kā divmetrīgus, gaišmatainus, zilacainus mūžīgi 25-gadīgus biedrus, kas spētu uzcirst trijotni bērnu vienā piegājienā. mēs savstarpēji arī esam ārkārtgi dažādi, tāpat kā viņas savstarpēji ir ārkārtīgi dažādas. vienkārši vinas savstarpēji to neredz, un mēs arī to savstarpēji neredzam.

tajā, ka daļa ir fiziski spēcīgāka, daļa ir glītāka, daļa ir gudrāka, daļa ir viltīgāka, daļa ir funnygāka, daļa ir noslēpumaināka, daļa ir maigāka, daļa ir rupjāka, daļai uztveres receptori mīl saldējumu par pieciem procentiem vairāk, nekā cita - tajā ir arī visa cilvēka daba,mēs esam pārāk dažādi, lai mūs sadalītu vienkārši kaut kādos sieviešu pisējos un vīriešu pisējos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2013-02-25 14:44 (saite)

Pag, pag.

Atkal jau, jā un nē.

Jā, mēs esam dažādi un tai skaitā robeža starp to, ko kurā vidē sauc par sievieti un ko par vīrieti, arī ir nosacīta. Tai pat laikā, mūsu dažādību ir bieži vien jēgpilni ielikt noteiktos rāmjos un daļu no tās neņemt vērā, lai būtu iespējams kādu mērķu labā lietot noteikta līmeņa abstrakcijas un sadalījumus.

Piemēram, laikam tev(?) te bija nesen teksts par pēdējiem cilvēkiem uz vientuļas salas, tur, tipa 1 sieviete un 2 vīrieši vai otrādi.

Ja tā vietā uz tās salas pēdējie uz Zemes palikušie dzīvie būtu tikai 3 vīrieši vai tikai 3 sievietes. Tad atbilde uz jautājumu par cilvēces izdzīvošanu būtu viennozīmīgi skaidra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ulvs 2013-02-25 16:27 (saite)
	lielā mērā tev ir taisnība, Mārtiņ. (Atbildēt uz šo)

Navigate: