Magnesia

Vot tā...
Bija plāni... sabruka kā dvīņu torņi - Amazone "ietriecās" tajos.
Štuks bija par iepazīšanos ar vietējiem kajakeriem šamējo klubā... Trešdien. Bet Amazone atcēla nākamo trešdienu kā brīvdienu. Brīvdienās klubā nekas nenotiekot...

Nene whitewatercentre arī neliekas ne zinis par meiliem, nedz par zvaniem, info iz dažādiem avotiem arī nesakrīt, vai tur varēs inventāru noīrēt vai nē, vai tur vispār kaut ko varēs pasākt un vai netiks pieprasīts sertifikāts par izietu BCU. grrr. Brauksim ar Kristu uz dullo...
Robs no kluba arī teica, ka šie lēni atbildot. 10 dienas ir ļoti lēni, arī Pols esot sūtījis meilu un zvanījis...

Vispār rutīna ir pārņēmusi mani savā varā, darba ziņā...

Vajag tomēr nopirkt botas. Šoreiz svētdienas tirgu nevaru palaist garām. Atradu veidu, kā ātri iziet caur metāla detektoriem Amazonē, nosacīti ātri, bet safety shoes vilkt nevaru, tie pīkst. Pīrsings pīkst tikai pie manuālajiem detektoriem.

Arī kedas derētu. Vismaz iesākumā domāju izmantot oldschool metodes kajakošanā, ja nu man izdodas šejienē pasākt šo nodarbi... Vispirms gan jāmēģina aizstaigāt līdz tūrisma un kalnu ekipējuma veikalam, mazums - tur atrodas kaut kas no neoprēna... Pašlaik man ir tikai vasarīgs hidrotērps - sērferu.

Lietus, lietus, lietus...
Jāsagādā moš arī kādas ūdensnecaurlaidīgas ūziņas, lai pa lietu tomēr var braukt ar velo uz darbu...

Izskatās, ka Amazon briest uz busy laiku, stāda sarakstus ar virsstundu gribētājiem jau pat uz we. Labi, kādu laiku var tā...

Ir iespēja nopirkt Mitsubishi par 350 pundiem. Nezinu, vai ir vērts... Apdrošināšana maksā nenormālas naudas... Tomēr - brīvība...

Ir jau man tie 100, grozās par un ap jau labu laiku...
Tikai nesaprotu. Liekas brīžiem, ka sanāk stipri lēnām stowēt, bet beigās izrādās, ka ir norma. A, kad liekas, ka stowējas normāli, beigās izrādās - pietrūkst... Vīģe saprot tos procentus...
Bet nu, ja viņi saka, ka arī vidējais pa nedēļu bija virs 100%, tad laikam nāksies ticēt. Kluča nedošana varbūt palīdzēja. :D Katrā ziņā, miers lielāks, vairs arī nemanu, ka traki žulītos, bet varbūt tik tā pieklusis arī uz tā rēķina, ka lielākie žulītāji strādā trešdien, kad man brīvs... Nezinu... No jauniņajiem indiešu meitene arī pauzudsi...
Varbūt visi atraduši pilnāku slodzi. Es tik te gurķojos, ieslēgusi ziemeļbrieža režīmu. :D un baudu brīvdienas :D

Te sāku saprast anekdotes par bezjēdzīgām sapulcēm. Nu sapulcināja mūs visus ārpuskārtas sapulcē, kaut ko pavāvuļoja - tāpat neko dzirdēt nevarēja. SO what? Kāpēc jātērē laiks?!

Dienas bēda trakākā. ;((((((
Cietnis atteicās strādāt.... Dators viņu neredz un āmen... A tur visi mani faili - filmas, doķi, mūzika, bildes, pie tam sakārtotā (beidzot) veidā. Brēcu! :(((( Es vēl cenšos ticēt, ka nav vēl viss zudis un ka vismaz vēl pēdējos reizi ir iespējams piedabūt to darboties un tos datus izkopēt ārā kompītī. Vēl kaut vienu vienīgu reizīti...

Kaut ko velļukam arī pieskrūvēju, bet tāpat tā ķēde šodien nokrita, bet toties pateicoties tam iepazinos ar simpātisku kolēģi. :) Leitis. Izklausās puslīdz sakarīgs. Mēdz veļļot pa naksnīgo Peterboro, ar snekiem un alu. Nu pēdējos divus varētu izlaist, bet nu...

Atkal 3 dienu darba nedēļa... :D

Bet tizlais Amazon... grrrr... nomainījuši čekinga sistēmu - tb, darbinieku pārmeklēšnau pie izejas uz zādzībām. Agrāk pēc nejaušības principa gadījās tikt izmeklētam. Tad jāņme no kabatām ārā viss metāliskais, ieejas karte, nauda, atslēgas, josta utt. Tas paņem laiku. Tagad visiem un vienmēr un katrā pārtraukumā jāiet cauri metāla detektoram, tātad jāvelk ārā viss no kabatām. Ja neiedegas sarkans, var iet tālāk. Ar visu to, ka viss ir ārā, tāpat pīkstēju. Vienreiz man lika novilkt apavus (valkāju safety shoes jeb botas ar metālu purngalā), izpurināt tos, nodetektorēja man pat zeķainās pēdas. Cits ar metāla detektoru iepīkstināja man vēderu. Čekotāji jau saziepējušies, ka nu būs zagli noķēruši. Es ar domāju, kas tad tur pīskt. Nu saprotams. :D man taču pīrcings. :D kad parādu, tad visiem jautrība.
Tagad sanāk es vienmēr dabūšu stāvēt garā rindā uz papildpārbaudi. SViests. Vakar no 10 minūšu pārtraukuma man sanāca kādu 3 minūšu pārtraukums... A pīrcingu ārā izņemt nevaru. To savulaik viens labs tetovētājs pieskrūvēja ar plaķenēm tā gana stingri. :D A, ja atskrūvēšu, tad pazaudēšu šamo. A likt katru dienu jaunu atļauties nevaru.

bet nu jauki...
Es esmu aizmirsusi par visām lietām, kuras gribēju sadarīt, bet nesanāca iepriekš... Šodien smags rīts... Gan jau izdarīšu. Ak, bļin! Nupat arī atcerējos. Gribēju uz koledžu aizvilkties, pieteikties uz kaut kādiem bezmaksas kursiem. Bāc... Aizmirsu!!! grrr... Jāatliek uz pirmdienu.

Ceru, ka nebūšu kurla (vismaz ar kreiso ausi) pēc vakarējās dienas. Vakar sagadījās pilna darba diena, bet neskatoties uz to, piekritu aizvilkties uz kaut kādu bāru, kur Pola draudzenei pirmā nakts kā dīdžejam. Piestāstītas pilnas ausis par Luīzi. Enerģisks, foršs skuķis.
Bet nepaspējām uz viņas setu. Dabūjām dzirdēt kaut ko drausmīgu pēc principa "jo skaļāk, jo labāk", drausmīgi basi, drausmīgs troksnis un nekā forša. Troksnis tāds, ka Pols, cenšoties pārbļaut to, iebļāva man ausī tā, ka nodžinkstēja un bungādiņa iesāpējās. Nekad no trokšņa nav sāpējusi bungādiņa... Pēc tam nafig aiztināmies no turienes, pie Pola un pēc tam pie Lū. Tur izdejojāmies pie reiva, ko sakompilējusi Lū. Jauki gabali, savulaik daudz tādus klausījos, bieži un patika, bet šobrīd... nu nav tas vairs, nav tas, kas mani pavelk. Apnīk ātri... garlaiko. Ja sarijas ripas, droši, ka forši, bet es ripas tā kā nē. :D
Šobrīd pārbaudot, kā dzirdu ar katru ausi, šķiet, ka ar kreiso ir sūdīgāk... Visnejaukākājs atmiņas par to vietu. Menedžera laikam uz vietas nebija, ka neredzēja to, kā cilvēki tinās prom no jau tā tukšā iestādījuma...

Cik labi bija nelietot alko... Nepārprotiet, neesmu kļuvusi par baigo dzērāju, bet vīni, vīni, vīni... Ne daudz, bet bieži pēdīgā laikā.
Vīnogu sula... ieskābusi, ierūgusi... It kā nekas slikts un arī pohu jau nav, bet organismam nepatīk. Smalkā, varētu teikt, šūnu līmenī jūtu, ka protestē. Sajūta nav forša un par cik nekādu gandarījumu un prieku no lietošanas nejūtu, tad - what for? Jāmet mieru.

Divas dienas nogulēts pēc ve**a... Šitas jāizbeidz. Ja vien izdosies aizmigt laicīgi šonakt, jāaiziet atkal uz sahadža jogu. Tā, pārmaiņu pēc.

Liekulība... vijas caurum cauri visam... a lielība komplektā ir vispār čau. Grrr. Bet varbūt tā ir mana kārtējā pieticība, kas saasina lielības uztveri? Varbūt patiesībā tā ir tikai normāla pašapziņa? Varbūt man vēl jāpiestrādā pie šī jautājuma...

a par to, vai zem sulīgiem vārdiem slēpjas arī patiesas emocijas, mēs vēl redzēsim...

Vīrieši. sasodīts. Albānis ir atšuvies un liekas mierā. Par viņu bija skaidrs, kas viņu interesēja. Un nekas vairāk. Saprata, ka nedabūs neko. Nopriecājos, ka i miers. Nekas, viņa vietā ir maiņa. Andris :D arī jau paspēju nopriecāties, ka mana ignorance un beigās tomēr noraidoša sms, kas izraisīja atbildi no viņa, ka likšot mani mierā.... Bet nē, ierodas ar rozēm. -<<-<--@@@ Laikam spītīgi paliek pie sava, ka mūs liktenis saista.

Nu nē, es šodien ieguvu sirds mieru un apstiprinājumu iekšējai sajūtai, ka nekāds liktenis mūs nesaista un tās ir viņa iedomas. Arī par to, ka viņā ir kaut kas dīvains... kaut kas tur nav tā... un mani tas atgrūž, ļoti. Kaut kāda apmātība viņā.
Tagad nezinu, kā svētdien iepirkt savu dārzeņus, zinot, ka viņš tur būs. mhmm...

Mazliet jautrs stāsts, ko Pols stāsta visiem, ar ko iepazīstina. :D Kad "nostopēju" Polu jaunāko ar visiem bērniem un suņiem un "atļāvu" uzaicināt sevi uz tēju, Džeidons (vecākais puika) ienākot mājās, paziņoja: "Crazy lady is coming" (trakā sieviete nāk). Pols seniors, kurš tikām auklēja jaunāko atvasi autiņos, nolika viņu ratiņos un bija gatavs aizstāvēt ģimeni no trakā skuķa.


Izskatās, ka Santa atpakaļ nemaz netaisās. Vai vismaz ne tik drīz. Tādas baumas klīst Latvijas ārēs un to tā kā arī Ingus apstiprināja. Jauki, vismaz mierīgāk. Es domāju, ka var mēģināt arī šepat padzīvot. Un pieciest dažas neforšas lietas. Bet tās ir tikai dažas. Ir arī plusi. Tāda ir sadzīvošana ar citiem ko-īrniekiem.
Varēšu izmitināt Kristu pie sevis. :)

Edgars ir pazudis no redzesloka. Laikam viņa ģimene arī nu jau ir UK.

Konstatēju, ka āboli man atvilknē varētu būt glabājušies n-tās nedēļas, ja ne visu mēnesi... un neviens pat neizrāda vēlmi bojāties... kas - šie no plastmasas?? Ko mēs, sasodīts ēdam... Pols arī sāstīja, kā gribēja iecirst zobus pēc viņa domām svaigā ābolā (tas notika kaut kur aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņām zemēm), bet tika apstādināts, jo neēdams - vaskam, ar kuru tie tiek zieķēti, vajag laiku, lai iesūktos. Tagad saprotu, kapēc tā miza nav sagrmojama... Vasks nav domāts ēšanai. Atkal pārdomas... ka parafīnu bieži uzdod par vasku... moš tiešām - no plastmasas.

Šī nedēļa bija ekstra īsa. 3 dienas, no kurām ceturtdiena rekord-īsa - 4 h. Turpmākās 3 nedēļas man būs 4 dienu dabra nedēļa. Savā ziņā tas ir labi, ka retāk uz dabru būs jābrauc, bet iespējams, nebūs tik daudz īsu darbdienu.

Piektdien veļļojot mājās, kaut kā sajutu vajadzību pēc masāžas.
Gandrīz jau atripojusi mājās, pa ceļam pilsētā sanāca nejauši sastapt Polu, pie kura viņa draugs Vinfords atbraucis no Stratfordas attāluma pilsētas. Dabūju pārdesmit minūšu izbraucienu ūberglaunā Lexusā ar masāžas krēslu. :)))

Sarunas nespēj mitēties... par glupībām Anglijā, citur, par mūžamežiem, par terorismu, par valsts iekārtām, joprojām, par Izraēlas armijas trenēšanu, par piedzīvojumiem, par daudzum visu ko.
Viņa meitai ir 37 gadi. Pēc bildes iedevu 33, dzīvē nedotu vairāk kā 30.

Nopirku telefonu. Tesco, jauns, nepiesaistīts, 16 poundi. :D Nokia 100. :D tagad nabūs jāmaina sim-enes.

Daigas paziņa Andris dabūjis manu telefona Nr (no tās pašas Daigas), neliek man tagad mieru. šodien arī saskrējāmies (nejauši) svētdienas tirgū. Nē, nu savā ziņā jau interesants džeks (cik nu džeks - 43 gadi!!), bet... bik apsēsts... Var ticēt Dievam, var to pielūgt, bet tik uzmācīgi n-desmit minūtes stāstīt par bībeli un to, kā viņu apsēda velns un pēc tam Svētais Gars iemājojis... Es esmu pacietīga, vienmēr uzklausu cilvēku un es neesmu tā, kas citus runas vidū pārtrauc, parasti es esmu tā, kuru pātrauc, bet es maksimāli cenšos to nedarīt, kur nu vēl neļaut cilvēkam izteikties vispār..., bet es neizturēju. Atmetu pat visu savu diplomātiskumu... Tā krasi un be emozijām. Esmu ļauna? Varbūt, bet savs laiks arī tomēr ir jāciena.
Cilvēki šeitan Daigas teikto parasti neņem par pilnu, bet attiecībā uz ANdri viņa teica, ka Dievs tiek pieminēts pārāk bieži. Krogā nelikās nemaz tik traki.

ATsūtīja sms, ka rīt gaidīs mani pie Tesco! Deviņos. No rīta! Domāju, ka nevienam nerodas jautājumi, vai es tur būšu.

Bet viņš ir pirmais, kas man iedeva tik gadus, cik man ir... Bīstos, īpaši, ja ņem vērā viņa stāstus par apsēstībām un to, kādi sapņi viņam rādījušies... Kaut kāda gaišredzība viņam piemīt, intuīcija. Bet kaut kas mani atgrūž no viņa...

Eh, vīģe ar viņu, mani šobrīd mulsina un manu prātu (un ne tikai prātu) kurbulē pavisam citas lietas un domas. Un nezinu, kas no tā visa izvērtīsies, bet pagaidām ļaujos plūsmai un sazin... Daudz likumsakarību, sakritību, kopēja, atšķirīga, vilkmes, pretrunu, mežģu.
Dvīnis. šī horoskopa zīme ir bijsui viena no nozīmīgākajām manā dzīvē un diezgan spēcīgi ietekmējusi to, kāda esmu... Arī šoreiz. tas jau mainījis manī ar uztveri saistītas lietas. Stereotipi lūzt kā žagariņi zem hipipotamus platajām ķepām visuvarenajā kapitālisma tuksnesī. Neesmu stereotipisks radījums, bet, kad rokas dziļāk, kaut kas kaut kur ir aizķēries...
Kurp ved šī taka...? miglaina, bet patīkama, nav auksta. kā vienmēr mans prāts "jauc gaisu", mēģinu to atslēgt un ļauties liktenim, lai kurp arī tas mani vestu, bet prāts allaž "pietur" un nelaiž izlauzties cauri slānim, bloķē.
Insha Allah!

Atgriežoties fiziskajā pasaulē. Jāsataisa CV un pieteikumi... Iemanīju dažas vakances interesantas nodarbinātības dienestā. Eh, iedvesma, komm zurück!

It kā sāk parādīties pazīmes, ka dŗiz būs busy time...

Pagājušonedēļ vienu dienu tika piedāvātas virsstundas. Par kurām es uzzināju par vēlu. Kaut kā tā snaāis, noliktava ir liela. Un pērn ned-nogā pierakstīja visus, kas šonedēļ grib ņemt virsstundas. Pieteios uz 2 dienām... Jau saziepējos. Bet figu - nevienu dienu nav bijušas virsstundas. Tam piedevām vēl pirmdien bija rekords darba īsumā. 4,5 h (no 8).

A otrdien vispār iepletu savas lielās skaistās acis (:D)... Maz cilvēku un no visiem jauniņajiem es vienīgā... Kā tad tā??? kas noticis??! Negribu ticēt, ka arī GUndars ir prom (1 no jauniņajiem).
Vienkārši ir pienācis laiks, kad PMP izpilda solīto - var būt dienas, kad pasaka, ka uz darbu nav jāiet. Ietrāpījās, ka man to nepaziņoja. Nākamreiz var būt savādāk. Še tev! Virsstundas, še tev! Neviena pati virsstunda šonedēļ nabija.

Tas pats PMP ik ap laikam bieži atsūta sms ar tekstu "ir darbs. TAGAD, zvani". Viņiem neuzrādās, ka es jau strādāju caur viņiem?

Varbūt tomēr tiešām tie jauniņie bija vajadzīgi - no tā laidiena ir kādi 3-4 jauni frukti. No mana laidiena patiesībā esam palikuši 2, jo atlikušie divi saprotamu iemeslu pēc pameta mūsu jauko sabiedrību.

Ingveru pamazām lieku klāt kokteilim. ŠOdien pieliku tik daudz, kas to vairs nevar "pastumt" zem jēdziena "tā, lai īpaši nejūt". Acis sprāga laukā.

Vakar, par cik joprojām lietus lija, izdomāju braukt luksusā - ar taksi. Atpakaļ atradu auto, kurā iesēsties un 6 reizes lētāk tikt mājās.

...sagriezās. Meklējot ceļus un neceļus google mapos un izmantojot street view. Laba tā štelle, bet sametās nelabi. :D
Lūkošu pamīties stundiņu turp un stundiņu atpakaļ... redžes, ko redzēšu, ko nē...

Kaut kāds frīks skypā uzaicinājumu atsūtīja. Tipa - meklē cilvēksu, kas netālu dzīvo... Varbūt apstiprināt? :)

Santech vārdiem izsakoties, sāku nedot "kluci" darbā. :D

Varētu saorganizēt drēbes tagad, kamēr ir iedvesma :D bet tur, kur man jāminas, labāk pa gaismiņu... vēl jāpagūst augļi iepirkt... hmmm. nē, to kārtošanu var izveikt jebkurā laikā...

Šorīt dzēru/ēdu dzīvainu kotkeili - apelsīns + kivi + bumbieris + sēklu maisījums + piparmētru lapas + nātres (ne tā lielā, bet baltā nātre) + maca (inku sakne). Garšoja labi. Ak, un vēl klāt bija auglis, kur unopirku pagaršot - izskatās pēc dzeltena ābola, aptuveni - svaigā veidā nav ēdams, garša ne ta sūri salda... nesaprotama... Bet ieblenderēju klāt. nu arī tur daudz viņu negribas, jo arī maca ir ar savdabīgu garšu. Varbūt, ja bumbiera vietā būtu tomēr banāns, butu labāk... jāpamēgina ar ābolu.

Kaut kā vakar jau uzzināju, ka vēl jauniņos ņem Amazonē - tipa gatavojas sezonai, kas parasti sākas maijā. Bija Aivis (Ingusa un Santas draugs) piekāpis - strādāja Amazonē 4 mēnešus, bet citā nodāļā. Arī viņš stowojot visu laiku zaudēja magnētu. :D Viņš par AMazoni ir sajaūsmā un uzskata, ka tā ir labākā darba vieta... Ka tur tiešām par cilvēku domājot... Nezinu, nezinu... Attieksme, protams, jau, ka ir 7 x labāka un vide patīkamāka (gan fizikāli materiālā, gan psiholoģiskā) kā fabrikās, bet vienalga. Viņu iedomība... ir laikam tas, kas man neļauj tā domāt.

Tad nu šodien ieraudzīju bariņu, kas nāca uz testa kārtošanu. kādi 5-6 gabali. Un izskatās, ka visi uz inbound un uz stowu... Vai tad nu tik daudz nepieciešami taisni vienā departamentā, un vienā nodaļā??? Nav redzēt,s ka citās nodaļās ari būtu jauniesauktie...

Pie tam, neparasts darbdienas sākums - ierastā aina izjaukta. No jauniņajiem tikai es un leitis Vytenis. Kur pārējie 2? Andrius ir dabūjis augstus izpildījuma %, izrādās nokavējies, bet Edvinasam gan klājas nepavisam ne tik labi, to visas dienas garumā tā arī neieraudzīju... varbūt jau notikusi pirmā šķirošana...? Negrbias par to domāt. varbūt džeks vienkārši atradis citu darbu...

Redzēs, ko jauna diena nesīs.

Šodien par brīnumu un man par prieku, neviens man nesējās klāt un nemēģināja pastāstīt, cik man vakar bija %. :D Paldies Dievam. Mani nemoka pat ziņkāre par tiem.

Aa, vienīgi viens piespērās par procentiem, bet tie bija šodienas.
A šodien gāja labi, mierīgi, raiti un bez īpašām problēmām.

Vakar tiešām nebija kaut kāda Mēness fāze napareizā? :D

Toties šodien aģents nāca pie manis un jautri uzrunāja...
"apsveicu Jūs ar pirmo negatīvo feedback".
/Yeah, I got it! :D/

Es, protams, atcerējos, par ko visticamāk ir šis feedback (ir iestovots-nav ieskanēts), kaut tur ir uzrakstīts tik vien kā ratiņu Nr un itema barkods (iekšējāis sistēmas, ko uz preces neredz), pēc kā uzreiz nepateiksi, kas tas ir. Taču, par cik, tas bija vienīgais keiss, kur kas tāds varēja būt, tad zinu, par ko ir runa.
Patiesībā tā nav tīri mana vaina, jo problem-solveris (pie kura eju, ja kaut kas nav ritkīgi - lai atrisinātu) iedeva nepareizu info. Ja butu iedevis pareizu, es kļūdu izlabotu un viss būtu ok. Bet nekā... Es to arī izstāstīju aģentam, kurš man pasniedza feedback (atgriezeniskā saite - atsauksme) uz parakstīšanu. Viņš, protams, lavierē utt.
Nu tas laikam nevienu neinteresē. Viņiem galvenais ir izrakstīt feedback. Iespējams, to es arī nevaru pierādīt, kā problem-solveris man iedeva nepareizu info. Vabrūt kādam noskauda, ka man nebija neviena feedback. :D labi, labi, šitā uzreiz domāt nevajag.

Aģents tik mierina - tipa, tak man tikai viens...
es: nu nekas, es gribēju palitk bez neviena.
Aģents: tā nemēdz būt, visiem ir.

Neko darīt, neiešu laiku tērēt uz šo.

Izrādās, no jauniņajiem biju vienīgā, kam nebija feedback. 1 šo pirmdien vienas dienas liakā dabuja 2, otrs pagājušajā nedēļā. trešajam nezinu, cik - 1 vai 2.


Kolēģis šodien izteica domu, ka esmu no Ungārijas. Kādas vēl versijas? :)

Ja mēģinu atreferēt visas tautības un personālijas, ar kurām ir mēģināts mani salīdzināt...
itāliete
spāniete
indiete
čigāniete
balerīna no kādas reklāmas (nu jau vecas) :D
turciete
Baiba Kranāte (ar Baibu satusējām pērnajā GaraVasara festiņā)
Šēra
ungāriete

bāc, neatceros... bija vēl...

Pamazām iepazīstu Amazon sortimentu - vāks!!! ko tik tur netirgo... no kabataslakatiņiem līdz kosmētikai, hantelām, zāģiem, kramiņiem tūrismā, elektropreces nesākšu te uzskaitīt. Da jebkas.

Jeb melnās strīpas diena.

Esmu mierīga un pat iesmēju šodien par to, ka šodien darbā, iespējams piemeklēja visas iespējamās ķibeles... Mierīga nebūšu rīt, kad aģenti nāks atkal bakstīt sejā izpildījuma %... negribu tos redzēt. Kur nu vēl smieties gribēsies...

Pie tā, ka ratiņu lifti bieži sprūst, jau pierasts, vakar pat 3 no 4 liftiem izgāj ano ierindas vienlaicīgi. Bet šodien mani ratiņi liftā iesprūda pavisam nepiemērotā brīdī, kad nevarēju tos atstāt un turpināt darbu ar citiem ratiņiem. Tas kavē laiku, tātad arī izpildījumu un %. Jo es jebkuru kļūdu vai neskaidrību cenšos noskaidrot un saprast, vai tā mana kļūda, vai recievera (tas, kurš ienākošo preci saliek ratiņos, kurus stoveris jeb es tālāk sastrādā pa plauktiem) un tad to labot. Tāpēc man līdz šim (līdz šim, jo nezinu, vai pēc šīs dienas murga tas tā paliks) nav bijis kļūdu ar negatīvu feedback. Kolēģiem jauniņajiem dažiem jau ir, vienam kaut kā pat divi. Ja trešais nāk, tad esot jau sūdīgi (vismaz pārbaudes laikā tā esot). kas notiks, ja es aiznākamnedēļ nesasniegšuv 100%, arī nezinu, kas būs. Kaut gan runā, ka vecajie darbinieki arī nemaz nesasniedzot 100% (vai arī ne vienmēr). Bet vecajie ir vecajie...

Katru rītu ir security briefings (sapulce), kur informē arī par to, cik kļūdas ir bijušas iepriekšējā dienā un, cik uram departamentam un kurai nodaļai, tātad arī - fīdbaki. Lūdzu kādu tur, augšā, lai rīt man nebūtu jāparaksta neviens fīdbaks.

pa starpām pamanījos pa ilgiem laikiem "pazaudēt" magnētu. Jā, atkal. :D Izskraidījos pa iepriekšējo eju, kur stovēju - nava. Tuvojas sweeper (kļūdu labotājs jeb korektors, varētu tā teikt), prasa, kas noticies... Atver sarakstu ar vietām, kur stovēju. Saku, ka jau izmeklēju - nava. Tā sasodītā muša (magnēts) bija turpat, kur biju iesākusi jaunus ratiņus stovēt un konstatēju, ka magnēta nav.. Maita paslēpies stalažas stienim otrā pusē. :D velti pazaudēts laiks, atkal.

Vispār te to magnētu uztver ļoti slimīgi... Vārdu sakot - magnēts jāpiesprauž pie vajadzīgā bina (kaste) stalažās, kur stovēt preci - lai nesajauktu ar blakus esošajiem biniem. Pie mazajiem, library, biniem es spraužu, īpaši, kad grāmatas vai CD/DVD jāstovē, bet lielie bini - nu grūti tur kaut ko sajaukt un tie ir tie, pie kuriem es mūz'dien zaudēju to magnētu. Tomer nelietojot to, es riskēju - nedod Dies, ja to ieraudzīs lielais menedžeris, tad būšot kaut kas tur (nosaukumu neatminos) un tas esot smagākais sods... aiai. Vienreiz uzsūtījās 1 uzraugs un pat par magnēta izmantošanu ne burtiski tādā veidā, kā vajag, tika sasaukti jauniņie un dots pa mizu, pēc tam tika dots papildus 2 h treniņš stovēšanā.

Iet kā pa kalniem. Ir labas dienas - 2 no tādām pat sasniedzu šīs nedēļas normu. Bet neregulāri - kā ietrāpās.

Papildus visām ķezām nokavēju īsā pārtraukuma laiku - atjēdzos 3 min līdz tā beigām. 3 minūtes vajadzīgas, lai tiktu no mana departamenta līdz ēdnīcai. Nospļāvos - iztikšu bez īsā breika šodien. Paēdīšu nākamajā... Še tev!!! Nāca nākamis pārsteigums - otrā pārtraukuma nebūs, jo... strādājam šodien tikai līdz 20. Ta snozīmē, ka naduiņas jau arī nebūs baigi daudz, taču vismaz varēs mājās sadarīt un kas zin - varbūt agrāk aiziet gulēt.

izskatījās, ka arī pārējiem new starteriem (jauniņajiem) šodien gāja raibi. Bieži redzēti pie sweepera.
Nez, kas šodien bija par Mēness dienu...

Tāda, vot, jautra dieniņa.

Plus vēl Veriņa biedē ar council tax, ka man arī pienākoties maksāt. Tas nekas, ka Ingus maksā.
Tagad mēģinu ieurbties informācijā par šo jautājumu...

Jāpiestaigā regulāri uz jogu... Sestdien biju us Sahaja yoga. Nu nebija sajūtas, kā viņa tur stāstīja, nebija nekas izteikts, bet meditācijas vajag un tā kopistiski ir vieglāk koncentrēties, domas atslēgt. Domāju es pārāk daudz. Ha ha :D

Cenšos ēst un dzīvot veselīgi, bet, protams, nesanāk gluži tā, kā gribētos...
Iesākumā vispār visāds junk food bija regulārs viesis un no veselīguma ne smakas. Tad tagad vismaz augļu kokteilis ik rītu, vairāk svaigas paikas, avokado. Diena sākas ar glāzi ūdens. Vispār cenšos sevī daudz liet šī šķidruma.
Tomēr tik daudz saldumu man nav prasījies sen... Varu štopēt iekšā nejēgā daudz... Kas man ira? Ko man sevī gribas pabarot? Kaut jūtos labi, jūtos viegli, brīvi, laimīgi... Pie tam, tas ir vairāk uz nakti, pirms gulētiešanas, kas galīgi nav labi.
Protams, mana cenšanās aiziet gulēt, cik vien agri iespējams, arī nevainagojas gluži ar panākumiem. Iekšējā "pūce" tur mani ciet. Un pēdīgā laikā, kaut gulu it kā pietiekami daudz h, tāpat nāk miegs nenormāli, nejūtos izgulējusies...

Nē, nu stresi ira, joprojām. Varbut tāpēc tie saldumi... Pret to palīdz arī saulenes. Bet tās arī nevar ilgi. Un ne uz nakti, kaut gan tas ir laiks, kad visvairāk gribas taisni.

Kustības arī vairāk tomēr kā iesākumā, kamēr pa fabrikām. Tomēr ik dienu nepilna stundiņa ar velo. Bet visa tā enerģija, kuru agrāk novirzīju slēpošanā, laivošanā un citās tādās lietās, sēž iekšā... Nē, nu darīt tāpat ir ļoti daudz ko mājās, bet sirds velk uz izdarībām...

Tik esmu kļuvusi pasīvāka uz darba meklēšanu. Nezinu, kāpēc.

Izrādās, esmu trāpījusi vislatviskākajā Amazones maiņā savā departamentā. Rīta maiņā ir pilns ar poļiem. Ļoti daudz letiņu, mazliet leišu, mazliet poļu, daudz angļu (saprotams).

Un, jā, nebiju domājusi, ka Anglijā blata jēdziens arī nu nemaz nav svešs.

Esmu izbraukājusies ekskursijā pa Stratfordu, iepazinusies ar VEriņu - mammas draudzeni, kura man piegādāja šo un citus sludinājumus, atgriežos ikdienā. Jā, šodien, ne vakar.
jo vakar vēl bija prātā saspringta diena, lai izlemtu, kur strādāt.

Pamanījos aizbraukt no rīta uz Tesco noliktavu - tur apmācību pirmā diena no 7-15. Negulējusi. Pēc tam, dabonot soda punktu (vai puspunktu) un zvanot 2 reizes, minos uz AMazoni. Labi, ka tur bija īsā diena. Citādi par īso dienu nepriecātos.

Tesco ir foršāka kafejnīca. Amazonē tikai automāti ar šokolādēm, kafijām uc. par parastajām cenām. Kā fīča - 4 datori ar internetu starpbrīžiem. Tesco - 3 tējas/kafijas dienā par brīvu, pēc tam uz pusi lētāk kā AMazonē, pie tam krūzītē lielākā, papildus ir arī silts ēdiens dabonams, ļoti lēti. Kā fīčas - biljarda un tenisa galds, spēļu atuomāts. :) Un paiku var nopirkt arī tad, ja nav nevienas monētas. Tesco atrodas arī 2 x tuvāk kā Amazone. Un, protams, Tesco varētu vairāk nopelnīt un mazāk stresaini par kaut kādiem procentiem (varbūt).

Protams, vakar bija apmācības un testi visādi. APmācības uz grozīšanos ar elektriskajiem palešu ratiņiem. Tas ir nokārtots. Izprašņāju un ļāvu noprast trneerim, ka uztrauc kastu svars. Tad tiku mierināta un tika man dotas visādas kastes uz testu, kuras man likās pasmagas, bet, kā viņš saka, zīdainis mammai nēsāšanai ir smagāks. Turklāt, ne vienmēr ir tās smagās, pāris dienas sanāk varbūt. Ja vairāk par pusstundu sanāk cilāt smagās kastes, var iet un prasīt menedžeriem, lai nomaina. Smagākās ir banānu kastes. Un strādā tur meitenes. Ne tik tievas un maza auguma kā es (laikam), bet ir.
Mājās atnākot, Ingus teica, ka zina, kā nomainīt līniju - kolēģei parā'dijis, tā tagad jogurtiņus vien piko. Tā, ka arī savā ziņā interesants darbs un varbūt nav tik traki, ja var iemācīties pats nomainīt līniju.

Bet nu izdomāju tomēr strādāt AMazonē. Izdomāju arī ieganstu, lai tiktu prom no Tesco - tipa jābrauc steidzami uz Latviju, uz nezināmu laiku. Tad ir cerība, ka paņems arī atpakaļ. no Amazones nezināju, kā uz kādu laiku tikt prom, tur grūtāk šia ziņā.

Mājsaimnieces darbu refuzēju, kaut vai tāpēc, ka nesanāk minētās 35 stundas, bet vairāk, bet alga 500 poundi ir tomēr par maz, ja jāņemas ar 4 puiku audzināšanu, gatavošanu, tīrīšanu utt.

Biju paņēmusi ekskursijā līdiz grāmatu, ko palasīt garajā ceļā. Atvēru to, izlasīju 2 lapas un tas arī viss. :D Jo pārējo laiku vai nu vēroju apkārtni, fočēju, vai nu gulēju (pārsvarā). Gulēju atpakaļceļā pat tā, ka nogulēju Peterborough pieturu. :D Miega bads pamatīgs, saprotieties. Aizbraucu līdz Mārčai. Tur daži interesanti personāži.

Kāds anglis: Atvainojiet, es bieži ar vilcieniem nebraukāju - kā biļeti var iegādāties - vilcienā?
es: Nu es pirku Peterborough stacijā, bet varot arī vilcienā, tikai dārgāk.
Anglis: ak, jā, protams.
Es: bet dažviet esmu redzējusi biļešu automātus, te kaut kā neredzu.
Anglis: ja te būtu automāts, tas būtu nozagts. :D

Stratforda ļoti jauka, klusa, skaista pilsētiņa (Šekspīrs tur esot dzīvojis), visai droša, pilna ar tūristiem un daudz dzīvīgāka pa dienu kā Peterborough. Upīte ar visvisādiem braucamlīdzekļiem - laiviņām, kuteriem, akadēmiskajām laivām, jūras kajakiem un..... ww kajakiem :)))))))) kas ņemas pa dambīti. :)
uzprasīju, vai te kaut kur var šitos izīrēt - nevarot gan.

Edgars esot teicis, ka kaut kur manā pilsētā esot mākslīgā trase, būs jāuzmeklē. Edgars vispār ņemās labi :) Atradis jau vairākus saitus.
Es esmu iegrimusi laba darba atrašanā, pagaidām tikai domu līmenī sanāk par hobijiem.

UPD. Bildes ir nogatavinātas te

Pienaaca piektdiena un es beidzot paarstaaju zaudeet magneetu. Nezinu, kas palidzeja. Varbuut, ka nosaucu vinju neparastaka vaardaa. Varbuut zemapzinja nobijaas, kad ambassadors no rita pieteica, ka magnetu shodien zaudet nedrikst (nesaklausiju, kapec). Klist baumas, ka, neizmantojot magnetu, var izldiot araa no Amazones, ka nemetaas. :D Izraadaas, no mums 4 neesmu vieniigaa, kas zaudee. :)
Shodien arii procentuaalie rezultaati uzlabojaas. Dabuuju ne tikai vajadziigos 55% no taargeta (maaciibu laikaa), bet pat vairak. Atliek cerreet, ka tie turpinas pieaugt.

Amazonee jutos kaa latvieshu kolonijaa. :D Ik uz stuura. :)

Protams - kad ir tad - ir visur. Darbs.
Piektdien izsauca Tesco agjentuura uz testiem. Nu jaa, bet nu aizgaaju.... un noliku. Kaut kaada puse no 6 nenolika. Sheit bija vissarezgjiitaakais anglju valodas tests - visgramatiskaakais - ne tikai teksta sajeega tika prasiita.

Tagad nezinu, kur likties - it kaa Amazone var buut un peeksnji var vairs nebuut, tad Tesco kaa paartikas uznjeemumaa darbs buus visu laiku. Tesco es vareetu veel svaru nomest. :D (tipa vajag). Diivaini - tur, kur tieshaam kastes ir jaacilaa, pie tam, smagas, tur netiek prasiits tests uz droshiibu un veseliibu. tur, kur nekas nav jaacilaa (burkaani), tur tiek klabinaats par sho. Varbuut vinjiem pofig, vinjiem vajag 12 darbiniekus shobriid un mani uz pirmdienu jau izsauca uz darbu. Pirmdiena arii uz Amazoni. Tagad nezinu, ko dariit. Vai veerts chakareeties. Uz abiem netieku. Tesco, shkjiet, vareetu vairaak nopelniit, bet, vai tas ir manas muguras veerts (ja reiz ir izvele) pasaakums - nezinu...

Ar shiim 2 dilemmaam nepietika - ir trilemma...
Shobriid seezju pie vismaz pagaidaam sveshas gjimenes maajaas stratfordas tuvumaa un lauzu galvu. Jaaizveelas. Te par housekeeperu videji lielai majai ar 5 guljamistabam un 4 puikam vecumaa 4-12 gadi (bet labi audzinati). Darba ppienaakumos ir viss- pabaroshana, palaishana uz skolu, tiiriishana, mazgaashana, gludinaashana, vakarinju gatavoshana katru dienu (visiem. pie tam - galja) un beernu audzinaashana. Alga neto nav varbuut nekas mega liels, bet savs auto, telefons ir jau vera njemama lieta. Un piedevam - visur, kur vinji brauc atpusties (piemeram, aprili uz Portugali), majsaimnieks brauc lidzi par brivu). Tiesa - man tas tad buutu darbs, vinjiem atputa komfortaa.
Uztaisiiju sev ekskursiju uz 2 dienaam. ar golovolomku. Neesmu es maajinieka tips, patiesiibaa esmu taada pati kaa shii mamma. Man patiik doties uz darbu un darboties. Nezinu, cik es ilgi vareetu nodziivot shaadaa veidaa. Meklee vinji gan uz ilgu laiku - cilveeku, kas kljuutu par dalju no gjimenes.

Takie, vot piragi.
Kurus, lai uzmet? :(

Stabilitātes arī nē.
Nu nesanāk man pagaidām progresēt un sastovēt 480 itemus stundā. Ne jau visi ir ātri stovējamie. Ir arī problemātiskāki, kuri jāsašķiro. Utt. neiegrimšu neskaitāmajās detaļās. Kur nu vēl, kad skaneris parāda, ka manos ratiņos nav nevienas preces, kad reāli ratiņi ir pilni. Vai otrādi. Tas nozīmē, ka jāmeklē ambassadors, lai risinātu, kas, protams, prasīs laiku. A ko darīt nākamnedēļ??? Ambassadora vairs nebūs. Būs vēl ķēpīgāk. + vēl sāks atprasīt tārgetus... Bet darbs patīk tāpat.
Vienīgi tas magnēts, kurš jāpielieto obligātā kārtā, ir kaitinošs - nu mūžīgi skraidu to un meklēju, kur atstāju, pie kura plaukta. :D Tērēju laiku. eh... Iedevu šamam vārdu Muša (tikpat kaitinošs), lai atcerētos, bik palīdžeja, bet ne pavisam. :)

I bez tā visādi raibumi.

Trešdien uztaisīju šopinga dienu - lietainu šopinga dienu. Līņāja tīri labi. :) Nopirku visu ko, lai varētu ar velo uz darbu vizināties. Pieres lampas vietā poundiniekā velo lampu nopirku - labāk būtu pieres lampu pirkusi, šitā nekam neder.
Vienīgi kādu stundu (vai ilgāk) stostījos - brautk ar velo vai nē. It kā sportiskāka paskata jaku nopirku lietum un vējam, bet aizbraukt līdz darbam un strādāt ar izmirkušiem stilbiem ne visai gribas.

Nospļāvos - pie V**** - braukšu. Ko tad - tāpat vien sapirku visu?! :D kad es šo lēmumu pieņēmu un bij jāripinās laukā, lietus pārgāja :D Un vēju jaka tika pārbaudīta - pilda funkciju, pat iesvīstu. Uz lietu vēl nesanāca.

Turp sanāca ~25 min, no durvīm līdz durvīm, ieskaitot riteņa piesprādzēšanu.

Darbā sagaidīja pārsteigums. Jauniegūtais skapītis nav tuikšs. Tajā kāds jau "dzīvo". :D

Dienas sākumā bija čujs, ka šodien dabūšu drošības pārbaudi. Tās te pēc nejaušības principa izbauda visi, dažreiz pat 2 vai 3 x dienā un var rindā nostāvēt pat visu pārtraukumu (to, kurš 10 min).
Pirmajā pārtraukumā - proņeslo. Bet otrais pārtraukums nelika vilties savā čujā. :D Bet man rindas nebija :)

Mājup 20 min ar velo.

Pazvanīja beidzot no Tesco aģentūras. Rīt 11 jābūt tur.

Vēl sazvanīju pēc sludinājuma iz citas pilsētas kādu ģimeni, kura meklē housekeeperu (mājkalpotāju). Nu pēc sludinājuma teksta - superīgs sludinājums, ļoti gribētu dabūt to darbiņu. Tik tas ir citā pilsētā un sarunājām, ka es sestdien braucu turp. Ar vilcienu baigi sālīti. 50 poundi 2os virzienos ar 2 pārsēdumiem. Taču - ir izvēle. AUtobusi ir lētāki, taču nav izvēles. bet nu ko darīt - būs ekskursija. :) vēl tik kaut kā jātiek līdz tai mājai, kura neatrodas pašā Stratfordā /upon-Avon/. Turiet īkšķīšus, lai es dabonu to darbiņu. :) :*

Viendien kādam auto uz jumta redzēju kajaku. WW. Tas bija todien, kad bija jādodas uz PMP narkotiku testu. Ja nebūtu jāsteidzas un es atrastos "pareizajā" ielas pusē, dorši vien nostopētu šamējo un patincinātu :D parautu uz izbrīnu, tā teikt. :D Noriju siekaliņu un teciņus vien devos, kur jādodas.

Priecē - Anglijā nemaz nav tik traki - te ir dzīvība. :) Zaķis pilsētā. :) dzīvs. :)

Izdabūju no telefona bildes + paķēpājos kaut ko ar kameru pa ceļam iz darba. Tad redzēs, kas būs sanācis un kaut kad ieveidošu linku uz bilžu resursiem. :)


AA, un jā, vēl aizgāju uz pilsoņu konsultāciju dienestu, kur uzzināju, ka, ja man ir mazāk par 40 h, tad varu pretendēt uz kaut kādu finansiālu atbalstu no valsts. Ko darīt- ja katru nedēļu mainās h skaits? :D katru nedēļu jāskraida jāmaina. :) Tur mājaslapā pat latviski pieejami faili ar info, kas pienākas, kas - nē.

Hip hip! :))))))
Vakar nokaartoju visus testus Amazonee. Kaa par briinumu - arii narkotiku testu. :D Tas taa - pa jokam.
Bet vareeja jau ietaupiit materiaalus uz mana reekjina shai jautaajumaa. :)
Un vakar saakaam praktiskaas apmaaciibas un arii pashi jau patstaaviigi (nosaciiti) njeemaamies.

No 5 jauninjiem es vieniigais skukjis un viens testu nenokaartoja - droshiibas & veseliibas testaa nedriksteeja kljuudiities nevienaa punktaa. Bet vinjsh arii bija viegls, bija jaapapuulas nenokaartot. Tas dzjeks (vinjsh bija vairaakus gadus straadaajis Amazonee) laikam galiigi neklausiijaas (laikam pashpaarliecinati) maaciibu video un nesekoja liidzi. Nu skumji.

Es esmu ienaakosho prechu departamentaa. saukts par stowing. Esmu stoveris. :D Man jasaliek preces plauktinjos atbilstoshi sisteemai. Gruuti tas, ka daudzas lietas, piemeram, DVD izskataas pilniigi vienaadas, atshkjiras cipars stuuriiti un tadas nedrikst ielitk ne tur, kur vajag. Jaatreneejas pamaniit taas atshkjiriibas.

Bet dabrs man patiiik. URRRRaaaaa. Tur visu laiku ir jaadomaa, nav konveijeris, interesanti. Nu vismaz shobriid taa liekas. :))))))) Anyway - interesanti, preces mainaas un es arii vairs nesajuutos tik traki kaa leishu kolonijaa (kaut pa starpbriizjiem tomeer, jo no mums pieciem 3 ir leishi) :D

Jaastraada no pirmdienas lidz piektdienai. Cerams, ka taa tas arii buus. Un urraa veelreiz - man ir peeecpusdienas mainja, kruai ir ljoti daudz plusinju un tik dazji miinusinji. :))
Pirmajaa nedeeljaa mes esam apmaaciibaa un mums visu laiku bus piesiets SUUTNIS (ambassador), kursh muus apmaaca un sekos visam liidzi un labos kljuudas. Nakamnedeelj no mums it kaa jau saaks stundu normas prasiit.

Jaacenshas pieljaut visas iespeejamaas kljuudas maaciibu laikaa. Taa teikt - "gruuti maaciiibaas, viegli kaujaa." :)

Darbs nav arii taalu. Vakar kaa pirmajaa dienaa - ar koleegji turp, ar taksi atpakalj, jo celju ta nezinaaju. Shodien ar Daigu kopaa gaajaam kaajaam. Aptuveni stunda. Ar velo veel aatraak. Par cik ar kaajaam, tad pakjeeru arii kameru liidzi, sho to pafocheet pa celjam. :) Diena superiiga. Saulaina, silta. Cerams, tumsaa atpakaljcelju atradiishu. :)

Ak, jaa, Daiga ir atpakalj no fermas - nepatika, jo nebija soliitaa pilnaa slodze. Tagad straadaa DHL noliktavaa - blakus "maneejai", tikai vinjai dabrs atrak sakas. Tagad zinu celju un seezju, rakstu no eedniicas AMazonee - te ir kompiishi pieejami.

Kaut ko veel gribeeju teikt, bet uz Amazones fona aizmirsaas. :)

Ak, jaa... Santa peec 10 dienaam brauc uz Latviju ar visiem beerniem un pat suni. Daliitas juutas.... :( no vienas puses - maajaa buus miers, klusums, neviens manas mantas nevandiis, nerakaasies pa taam, gultu nepiecuukos, varees visu maaju izmeezt tiiru un tas saglabaasies uz ilgu laiku (cerams) utt utjp. Bet no otras puses - nebuus maajaas taads dziiviigums. Un skumshu peec vinjiem tagad arii veel. Paliksim trijataa ar Ingusu un Daigu. Santa arii nezina, uz cik ilgu laiku brauks. Nu redzees. Santa grib atpuusties. Saprotu.
Modris arii - kaa aizbrauca uz Latviju, taa uz Angliju vairs nebrauks. Nu vinjam gan savi, iipashi, iemesli.

Skumstu peec jums visiem Lativjaa.

Imunitāte vēl nav atgriezusies... Pēc tā, kad es 2dien naktī aizgāju gulēt pēc 3 AM un rausos augšā 8 AM, lai pagūtu visu, ieaksitot induction utt, imunitāte pateica, ka viņa nepiedalās manās peripetijās un atstāja mani burkānfabrikas slapjo laikapstākļu varā. Otrdienas rīts bija smags, atžirgu tikai ap pusdienslaiku, labi, ka diena rosīga.

3dien jau jutu, ka imunitātes apvainošanās sāk atstāt iespaidu, nogulēju gandrīz lidz Vital zvanam. Pirmā diena, kad no mājas netiku izgājusi, izņemot tikšanu uz darbu. ar pamatīgām iesnām stāvu pie līnijas no galvas līdz kājām mitra, nosalusi un deguns tek kā Amata pavasarī. Jācenšas rūpigāk lietot imunitāti atjaunojošus produktus. kā vienmēr pametu to novārtā.
4dien scenārijs identiski atkārtojas, jau nolēmu, ka, ja nepaliks labāk, tad 5dien pateikšu, ka neesmu spējīga iet uz darbu. Šai dienā vienīgi ar meidtācijas, pašsuģestijas un sazin vēl kā palīdzību pie līnijas stāvot, apturēju pilošo krānu. Galu galā zinu, no kā rodas slimības utt... Bet vēl ir daudz darba priekšā.

Februāra beigu postu nebija spēka uzrakstīt nevienā no šim 2 dienām, tik ieskicēju atslēgvārdus. ..
tāpēc kārtējais backdated posts.
Vien aizpildīju Ingusa atnesto pieteikuma anketu uz Tesco noliktavu. Ja nekur citur, tad vismaz tur.

Bet 5dien bija interesanta diena... Kņudinoša.

No rīta biju nolēmusi uzzvanīt Vitalam, ka neesmu rīcībspējīga stāvēt pie burkān-līnijas, kaut sajūtas ir daudz labākas. Nepaguvu to izdarīt, kad man PMP zvana.... Tā tā tā... priekšvēstnesis. Šodien vajadzēšot kārtot vēl kaut kādus testus un nākamnedēļ varētu sākties darbs. Yahoo...urrā...jabadabaaa.... Priecāties vēl par agru... Pēc pieredzes saku... Bet viņa vēl precīzi nezinot, kad, kas un ko, zvanīšot ap 11.

Nu vajag arī tādu laiku izvēlēties, kad arī Vitals parasti zvana par darbu. Kaut nav 100% drošībasā par to, ka PMP tiešām pazvanīs, tāpat noteikti jāpazvana Vitālam un jāpasaka, ka slima esmu. To man neizdodas, saka, lai zvanu ap 11. Nezvanīšu - ja viņi zvanīs un suaks uz darbu, tad pateikšu.

Plkst.11. Nezvana neviens. Plkst. 12. joprojām nezvana neviens. Nu i štrunts tad ar Amazoni (nebūs AMazone, būs Tesco vai Marks & spencer noliktava) un prieks, ka šodien brīva no burkāniem. :D
Tomēr pirms 13 PMP noinformē, ka testi būs 1dien, bet šodien jāierodas uz fotosesiju. Te atkal gavilēju. Urrāaa. Prom no burkāniem, prom no pastinakiem. :)))

Fotosesijā sajutos kā krimināliķis :D Uz lapas jāuzraksta savs vārds uzvārds un dzimšanas datums. Un tā lapa jātur sev priekšā, kamēr tevi knipsē. Nu kā zeks ar šiltīti. :D

Pēcāk nejauši ieklīdu tirgū. Labi vien ir, ieraudzīju, ka jānopērk atstarojošā veste.

Zvanīja vēlāk arī Vitāls, grib izsaukt sestdien uz agro rīta maiņu. Pateicu, ka nē. Labāk sataupīt sevi Amazonei, kaut tikai 3 dienas šonedēļ pie burkāniem nostrādāju, štrunts, galvenais ir Amazonē noturēties un netikt izsviestam 3 mēnešu laikā.

Tiem, kas nezina - Amazone ir leilākais interneta veikals pasualē ar saknēm USA un 13 gadu stāžu (sākumā viņi grāmatas tirgoja no garāžas). Es strādāšu Amazon noliktavā. Tur ir /kā visur/ savi stingri noteikumi (telefonu ienest nedrīkst, jo viņi tirgo telefonus un nevarēsi pierādīt, ka tas tavējais, nevis nozagts; alkohola un narkotiku testi vispār nav nekas neparasts arī ikdienā). Tur ir arī soda punktu sistēma. Punkts vai puspunkts nāk par katru darba nokavēšanu (vienalga vai darba sākumā vai pēc pārtraukuma). 1 puntks par katru slimošanas periodu (neatkarīgi no tā, vai simulē vai nē). Ja pārbaudes periodā savāc 3 punktus - lido ārā un atpakaļ nekad netiksi pieņemts atpakaļ. Tas pats notiek momentāni, ja neirodies darbā un par to nebrīdini.
Bet darbs esot labs. Nu noteikti - neizsakāmi labāks kā jebkura fabrika. Kuat vai tāpēc, ka maksā tā, kā vajag, nevsi tā kā vergiem - par virsstundām (kuru gan varbūt te nebūs) un brīvdienām vairāk.
Vienīgi jānoskaidro, cik stundas nedēļā varētu sanākt, kaut teica, ka PMP to paši nezināšot.
Šis, protams, noteikti ir uz busy laiku, bet cerams, man izdosies noturēties un palikt arī pēc tam.

Tā vot. Pirmdien būs pirmā darba diena! :)))))))))))))))

Telefonā sakrājušās bildes, šautas šepat, UK.
Datorā man diemžēl nav zilzobja un vads telefona savienošanai ar datoru, nav iepakojies ceļam uz ANgliju. Bet kaut kā gan jau dabūšu bildes datorā. Ir pat jau ideja, tik jāaizņemas Santas kompītis uz kādu laiku.

AA, datorā ir (tipa) card reader. VIenīgā vieta, kur varētu būt tas card reader, ir tāda īpatnēja - tur izvelkas ārā plastmasiņš ar 2 kantainiem caurumiem. Ja tas ir card reader, tad nesaprotu, kur ir tā sāls... Karte tur nelien, neviena... Vispār man izdevās tur kaut ko sačakarēt un to plastmasa štruntu nevaru vairs dabūt atpakaļ. :D
Es nez, būs jāskruvē vaļā kompis moš. :D

Bet vispār skumdina... tas, ka letiņi eksistē (ne jau visi, saprotams - daudzi dzīvo ar pilnu krūti). Nesaprotu, vai tiešām cilvēkiem patīk tāda eksistence režīmā mājas-darbs-veikals, tiešām neinteresē nekas vairāk par nodzeršanos un viss...? Es saprastu, ja vēl savs bizness un tā, bet truls darbs fabrikā un tukšs cilvēks ārpus tās. Nē, nu labi, katram, protams, savs, bet nezinu, vai forši tā vienkārši pavadīt dzīvi eksistencē no dzimšanas līdz nāvei.

Ak, un jā. :D piepildīju 1 mazu sapnīti (nu patiesībā jau otro - tak šogad nolēmu piepildīt savus sapnīšus). Nopirku digitālo kameru. :D Nu t.s. pusprofesionālo. Protams, nekāud tur kruto, nedomāju tik kruti ņemties, bet vnk paturpināt kādreiz iesāktu aizrautību. Derētu tik kādus kursus iziet, pamācīteis aptieites ar šo kameru (un saprast, kāpēc tā ir tik lēta :D ) un apgūt fotografēšanu kā tādu. :)

Bet to tad, kad būs pierimis un putekļi nogūluši sakarā ar darbiem. Zinu ka mūždien visu gribu uzreiz un tad nesanāk nekas no tā visa. :D

Pārējie gadžeti, lai pagaida...

Jark zvanīja vakar & sms atsūtīja, ka šodien uz darbu.
Nu jā - tizlums ar to, ka nevar uz burkānfabriku telefonu ņemt. Ņemt jau var tb, bet var nozagt, jo cehā ienest nedrīkst (tātad arī atbildēt). Naktī pēc darba aizsūtīju paskaidrojošu sms. Redzēs, vai vēl zvanīs...

Šodien bija induction uz Amazoni. It kā noliku testu, bet jau teica, ka nav vēl zināms, kad varētu būt skaidrība un sākties darbs - zvanīs. Arī brīdināja,. ka nebūs pilna slodze, ar to esot jārēķinās.

Katrā ziņā pagaidām rukāšu Burkān-fabrikā, tur izskatās pēc pastāvīga darba, vienīgi nav 40 h nedēļā. Kaut kādā ziņā arī ir sakarīga vieta - kamēr nav busy, sadala darba laiku uz visiem darbiniekiem vienmērīgi.

Bet veselība tur čakarējas arī labi. Stāvēt pie līnijas n-tās stundas /taisnu muguru/ ir viena lieta, bet stāvēt pie burkāniem ir savādāk - visu laiku mugura ieliekta + saliekta par 90 grādiem regulāri, kad pretējā malā tiek iespotēts kāds nelāgs dārzenis, tātad krusti, pie lāpstiņām un musīši nospriegoti visu darba laiku. Biju domājusi, ka pieradīšu un pāries, bet nesanāk pierast. + vēl, ka visu laiku esi slapjš un arī noslais līdz ar to. Tikko kā nospīdēs kas labāks, tā laidīšos prom. Kaut ar risku, ka tikai uz īsu laiku.

Vēl iezīme šai fabrikai - viena no tām, kur supervaizeri pārlieku neaizraujas ar izskaidrošanu jauniņajiem par to, kas jādara. Tad iesākumā pielietoju "bakstīšanas metodi" (metodom tika (a'la rus)). Brīdī, kad līnija nav pārpludināta ar šausmīgiem burkāniem un es nestāvu kā pēdējā (pēdējais savāc visus, ko iepriekšējie nav pamanījuši/paspējuši pacelt/noslinkojuši paņemt), atstāju šaubīgo burkānu uz lentes redzamā vietā un vēroju ar acs kaktiņu, vai tā pēdējā šo paņems, vai atstās. :D

Tomāti jāmizo no dibengala.

Gribas atrast veidu, kā notušēt sezama sēklu eļļas garšu salātos (pat 1 ēdamkarote šīs vērtīgās eļļas dod ļoti spēcīgu garšu). Nav izdevies izdomāt.

Joprojām ir sjaūta, ka brīvdienu nav, ir tikai dienas, kuras var veltīt citiem darbiem. Nu labi - vaļīgāk. Šodien tipiski - kā vāvere ritenī. Bet man patīk tāda rosība. Patiesībā tā bija arī Latvijā, vienīgi tur es pa darbdienu vakariem atļāvos vairāk atpūsties.